Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu

attīstības Nacionālā programma. 1997-2001.

Nacionālo programmu

izstrādājušas koordinācijas padomes un darba grupas Ekonomikas ministrijas vadībā

Turpinājums. Sākums "Privātīpašuma" 11., 12., 13., 15., 17. un 19.numurā

2.pielikums

Informācija par Latvijas Attīstības aģentūras

piedāvāto informāciju uzņēmējdarbības veicināšanai

Eiropas Informācijas korespondētājcentrs

EICC informācijas avoti (datu bāzes):

1. Newspaper cutting service - izkopē tieši to, kas uzņēmumu interesē.

2. Progresa sistēma - iespēja saņemt informāciju no EIC lokālajām bāzēm.

3. Official Journal of EC - iespieddarbs, iznāk katru dienu un satur līdz 300 tenderu aprakstus

4. TED - Tenders Electronically Daily - tiek iespiests visās oficiālajās ES valodās, izņemot grieķu, juridiskā tā, kurā dokuments iespiests. Visa operatīvā informācija par atvērtajiem un slēgtajiem tenderiem. Oficiālā žurnāla elektronisks pielikums.

5. Company database - sadarbības priekšlikumi.

6. CELEX - juridiskā datu bāze, satur ES likumu tekstus.

7. CORDIS - satur informāciju par visām ES finansētām programmām, par programmās iesaistītajām organizācijām, par R&D projektiem, aprakstiem un secinājumiem par tiem, kā arī par MVU orientētajiem pasākumiem un programmām. Papildu iespēja ir saņemt CORDIS RTD -News datu bāzes informāciju. Satur informāciju par tenderiem. Vēl jāmin tādas datubāzes kā CORDIS RTD -Acronyms Database , CORDIS RTD -Comdocuments Database, RTD -Projects , RTD -Publications , RTD -Programmes , RTD -Results u.c.

8. ECHO - European Commission Host Organisation dokumentācija.

9. ELAS - bibliogrāfiska datu bāze, satur informāciju par komisijas departamentos pieejamiem dokumentiem.

10. EUROCRON - statistikas datu bāze, dati uzkrāti tabulās. Iedalās trijās daļās: EUROSTATISTICS - galvenie ES dalībvalstu, Japānas un ASV ekonomikas un sociālie rādītāji; REGIOSTAT - satur harmonizētu reģionālās statistikas izlasi; FARMSTAT - satur ES dalībvalstu lauksaimniecību raksturojošo statistiku.

11. INFO - satur datus par iekšējo tirgu, tā sociālo dimensiju, pamatā žurnāla Official Journal of the European Communities C , L sēriju pilnu tekstu.

12. RAPID - pilna teksta ES komisiju informāciju: pārskati un ziņojumi par ES komisiju priekšlikumiem, komisiju dalībnieku runu teksti, galvenie komisiju dokumenti.

13. SCAD - bibliogrāfiska datu bāze par visdažādākajiem ES dokumentiem un materiāliem.

14. SESAME - informācija par R&D, demonstrāciju un tehnoloģiju projektiem.

15. DATASTAR - ap 100 datu bāzu sistēma, kas orientēta uz visdažādākajām biznesa vajadzībām. Maksas.

Trade Point

Trade Point programma ir nozīmīga sastāvdaļa UNCTAD Trade Efficiency programmā, kas uzsākta 1992.gadā. Latvijā par Trade Point programmas nacionālo organizāciju UNCTAD 1996.g. apstiprināja LAA.

Trade Point ir orientēta uz MVU ar mērķi nodrošināt eksportētājus un importētājus ar eksporta un importa procedūru veikšanai nepieciešamo informāciju un pakalpojumiem, lai maksimāli samazinātu tam nepieciešamo laiku un visus jautājumus varētu atrisināt vienā vietā. Parasti Trade Point tiek uzsākts ar informācijas pakalpojumiem un konsultācijām, un šai programmai vajadzētu organiski iekļauties EICC Relay station attīstības posmā.

Kas ir Trade Point

1. Tirdzniecības veicināšanas centrs, kur visas ārējās tirdzniecības procedūrās iesaistītās organizācijas/pakalpojumi (muita, ārējās tirdzniecības institūti, kameras, kravu ekspeditori, transporta aģentūras, bankas, apdrošināšanas kompānijas) ir sagrupētas zem viena fiziska vai virtuāla jumta.

2. Ar tirdzniecību saistītās maksas informācijas avots, kas nodrošina aktīvos un potenciālos tirgotājus ar informāciju par biznesa un tirgus iespējām, potenciālajiem klientiem un piegādātājiem, tirdzniecības normatīviem, prasībām utt.

3. Ceļš uz sadarbību globālajā tīklā. Visi Trade Point pakāpeniski tiks sasaistīti pasaules elektroniskajā tīklā, ko nodrošinās komunikāciju līdzekļi, un savienoti ar citiem tīkliem.

Šāds informācijas One-Stop-Shop samazina importa un eksporta procedūru izmaksas, ir orientēts uz MVU, samazina psiholoģiskās un procedūru tirdzniecības barjeras, tādējādi veicinot jaunu dalībnieku parādīšanos tirdzniecības arēnā.

Potenciālie Trade Point informācijas avoti pirmajā kārtā

* LAA BIC;

* Ekonomikas ministrija (tirdzniecības režīms, licenču politika, standartizācija, sertifikācija);

* Finansu ministrija (muita - apstrādā muitas eksporta/importa dokumentus, info par tarifiem, normatīviem);

* SIA "KOMIN" (palīdzība visos ar muitas procedūrām saistītajos jautājumos);

* Tirdzniecības un rūpniecības kamera (iesaista dalībniekus, izdod izcelsmes sertifikātus, nodrošina ar informāciju).

Trade Point pakalpojumi

Vispārējie:

* konsultācijas un padomi;

* palīdzība eksporta, importa formalitāšu kārtošanā (muitas procedūras, licenču kārtošana, transporta sagāde, banku maksājumi, apdrošināšana utt.).

Informācijas pakalpojumi satur

* statistiskos datus (potenciālo tirgu raksturojumu noteiktiem eksporta produktiem, valstis, kas ražo noteiktas importējamās preces);

* kontakta datus, sadarbības partnerus (uztur savas valsts uzņēmumu datu bāze, kas importē/eksportē, ieskaitot produktu aprakstu, un sadarbojas ar citiem Trade Point );

* biznesa iespējas (produktu un pakalpojumu saraksts/datu bāze, kas tiek piedāvāti starptautiskajam tirgum, ieskaitot produkta aprakstu, izcelsmi, apjomu, kontakta adreses);

* valstu likumdošanu un tarifus (tehniskie standarti, prasības, likumdošana, kas tiek piemērota noteiktiem produktiem un valstīm, sanitārie noteikumi, info par tarifiem un ārpustarifu pasākumiem);

* informāciju par citām institūcijām, kas var palīdzēt;

* elektroniska pieslēgšanās citiem informācijas avotiem.

Izveidošanas process

1. LAA koordinē Trade Point izveidošanu starp valdību, privāto sektoru un UNCTAD.

2. Sākotnējās izmaksas sedz vietējie dalībnieki. UNCTAD vēlāk palīdz piesaistīt donoru finansējumu un nodrošina ar programmatūru, apmācību. Trade Point ar laiku var attīstīties par patstāvīgu, sevi finansējošu bezpeļņas uzņēmumu, kā arī saņemt dibinātāju dotācijas.

3. Trade Point sākotnēji darbojas LAA BIC telpās. Tehniskais nodrošinājums. Centrālās funkcijas: savienojumu un datu apmaiņu ar Trade Point tīklu, pieslēgumus specializētajām datu bāzēm nodrošina LAA tehniskie pieslēgumi un LAN.

4. Trade Point darbojas, par pamatu izmantojot UNCTAD apstiprinātos starptautiskos standartus.

5. Trade Point projekta vadītājam jāatbilst šādām prasībām: jāpārzina starptautiskās tirdzniecības procedūras, jābūt pieredzei starptautiskajā tirdzniecībā, vadītāja prasmei, valodas zināšanām, jāpārzina sabiedriskās attiecības.

Pašreiz BIC saņem biznesa piedāvājumus no Trade Point tīkla un atlasītos publicē izdevumā "Latvija Pasaulē". Saskaņā ar programmas prasībām un starptautisko standartu ir izstrādāts jaunais eksportētāju/importētāju datu bāzes formāts un uzsāktas sarunas ar potenciālajiem Trade Point dalībniekiem. Latvijas uzņēmumu piedāvājumu izvietošana ir jau sākta.

BRE Biznesa sadarbības tīkls ( franču val .)

Mērķis - piedāvāt MVU informēt potenciālos partnerus citās valstīs par savu biznesa piedāvājumu (pirkt, pārdot, sadarboties, investēt), izmantojot BRE korespondentu tīkla starpniecību. Tīkla darbība sekmīgi pārsniegusi Eiropas ietvarus, paplašinoties Āzijā un Amerikā. LAA BIC izvieto LR MVU piedāvājumus un publicē atlasītus ārvalstu uzņēmēju sadarbības piedāvājumus biznesa izdevumā "Latvija Pasaulē". Visus sadarbības piedāvājumus iespējams caurskatīt BIC un visos UAC.

BRE darbības būtība

1. MVU aizpilda BRE sadarbības piedāvājuma formu.

2. MVU nosūta formu, kas satur sadarbības priekšlikuma būtību, LAA BIC.

3. BIC pārsūta pieteikumu BRE tīkla dalībniekiem, izmantojot Briseles starpniecību.

4. BRE korespondenti publicē un izplata piedāvājuma saturu.

5. Ieinteresētie partneri kontaktējas ar BRE korespondentu.

6. BRE korespondents pārsūta pieteikumā minēto adresi ieinteresētajam partnerim vai pieteikuma izcelsmes korespondentam.

PHARE valstu savstarpējās tirdzniecības veicināšanas programma ( PHARE multicountry trade development program)

PHARE valstu savstarpējās tirdzniecības veicināšanas programmas iniciators ir ES DG I. LAA ir nominēta kā programmas izpildes nacionālā organizācija.

Mērķis - atjaunot un veicināt biznesa kontaktus starp Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm un palielināt to uzņēmējdarbības potenciālu, nodrošinot uzņēmējus ar informāciju par biznesa iespējām šajās valstīs. Projekta ietvaros paredzēts apkopot informāciju un izdot materiālus, kā arī organizēt apmācību eksportu veicinošām organizācijām.

Patlaban tiek apkopota informācija, un 1997.gadā tiks izdots materiāls par ekonomisko situāciju Austrumeiropas valstīs.

LATVIJA "ON-LINE"

1. Ievads

Svarīgas informācijas izplatīšana potenciāliem klientiem neatkarīgi no tā, vai tie ir no ārzemēm vai no Latvijas, ar drukāta vārda palīdzību notiek lēni, aizņem laiku, ir dārga un neefektīva.

Lēni - jau tā paša fakta dēļ, ka dokumenti jānosūta vai nu pa pastu, vai jāsaņem personiski. To sagatavošana aizņem daudz laika, un tie jau ir novecojuši brīdī, kad tiek pabeigti.

Aizņem laiku, jo drukāts vārds ir jāuzraksta, grafiski jānoformē, jāiespiež un jāizplata.

Dārgi, jo dokuments jāiespiež lielā daudzumā un tad jāizplata mērķauditorijai, par kuru nereti ir ierobežota informācija. Bieži publicēšanas apjoms pārsniedz informācijas pieprasījumu.

Neefektīvi, jo ir gandrīz neiespējami novirzīt konkrēto informāciju, kas nepieciešama individuālam pieprasījumam, neapspriežot to ar saņēmēju. Tādējādi dokumenti vai nu sniedz pārāk daudz informācijas, vai arī nepietiekamu informāciju, vai arī nepareizo informāciju, un labākajā gadījumā saņēmējs ir apjucis un lūdz palīdzību vai vēl ļaunāk - atsakās no vajadzīgās informācijas meklējumiem. Vēl vairāk - iespiests materiāls jau pēc būtības nozīmē laika patēriņu un tādā strauji mainīgā vidē kā starptautiskā tirdzniecība un investīcijas ātri noveco.

Latvijas gadījumā visu veidu biznesa atbalsta pakalpojumi vēl ir attīstības stadijā. Līdzekļu trūkuma dēļ tie parasti ir slikti finansēti, ir pieejamas tikai ierobežotas ekspertu konsultācijas. Tādēļ nepieciešams paraudzīties uz alternatīvām, lai apmierinātu galveno mērķi - sniegt klientiem vajadzīgo informāciju un padomus ekonomiski izdevīgi, efektīvi un klientiem pieņemamā veidā.

2. Elektroniskais risinājums

Ņemot vērā to, ka nepieciešams izplatīt svaigāko un konkrētam klientam noderīgu informāciju un ka patlaban Latvijā ir ļoti ierobežotas ekspertu konsultāciju iespējas, kā arī drukātu materiālu iespiešanai atvēlētie līdzekļi ir ierobežoti, ieteicams apsvērt iespēju izmantot Interneta tīklu kā līdzekli dažu šo problēmu risināšanai.

LAA nesen ir izveidojusi savu pieslēgumu un izvietojusi pirmās 30 lappuses. Tādēļ Latvijas valdībai ir īstais laiks atbalstīt iespēju izveidot Web mezglu ar nosaukumu LATVIA ON-LINE, kas kalpotu par galveno līdzekli svarīgas informācijas izplatīšanai tiem klientiem, kas vēlas tirgoties vai investēt Latvijā. Tai pašā laikā pakalpojumu varētu izmantot, lai sniegtu atbalstu Latvijas kompānijām, kas vēlas paplašināt savu biznesu ārpus Latvijas.

3. Programmas būtība

LAA veidotās LATVIA ON-LINE (LOL) mērķis sākumā ir sniegt informāciju un konsultācijas trim skaidri izteiktām mērķgrupām:

a) potenciāliem investoriem, kas meklē informāciju par iespējām investēt Latvijā caur jauniem uzņēmumiem, kopuzņēmumiem vai privatizācijas procesu;

b) Latvijas biznesa potenciāliem starptautiskiem klientiem, kas vēlas

* atrast produktus tirdzniecībai savos iekšzemes tirgos;

* slēgt līgumus par gatavu preču vai to komponentu ražošanu;

* pirkt tādus pakalpojumus kā software vai R&D ;

c) Latvijas kompānijām, kas vēlas eksportēt uz noteiktiem ārvalstu tirgiem.

Pakalpojumu veicināšana

Ir skaidrs, ka, jau sākot ar pirmo dienu, tikai nedaudzi uzņēmumi, it īpaši tie, kas atrodas Latvijā, izmantos šos pakalpojumus. Šie pakalpojumi būs jāreklamē gan starptautiskajā, gan pašmāju līmenī, izmantojot ne tikai pašu WWW ( Woeld Wide Web - datorizēts informācijas apmaiņas tīkls), bet arī tradicionālākus līdzekļus. WWW līnijas mārketinga īpašā priekšrocība ir tā, ka tā ir nosacīti lēta un to var saistīt ar citiem reklamēšanas pasākumiem.

Ne visi potenciālie pircēji regulāri izmantos tīklu. Tādēļ svarīgi publiski paziņot par LOL pastāvēšanu ar tradicionālākiem reklāmas pasākumiem. Attiecīgiem medijiem tiek noteikti nosūtīts preses paziņojums, atklājot jaunu pakalpojumu. Visi starptautiskie paziņojumi presei automātiski ietver LOL Interneta adresi, lai sniegtu pieeju turpmākai informācijai.

Datu vākšana un papildināšana

Vairums no iepriekš minētajiem datiem jau ir pieejami LAA vai citās valsts iestādēs. Izņēmums būtu tirgus un valsts apraksti, kas ir vēl jāizveido. Uzziņas katalogi un specializēta tirgus izpēte būs galvenās izmaksu jomas, lai gan LAA un Tirdzniecības kamerai šie dati ir jau pieejami.

Tādēļ galvenais uzdevums būs savākt datus un ievadīt tos LOL lietotājiem pieņemamā veidā. Šis uzdevums ir veicams sistēmas administratoram. Taču daļu no darba varētu nodot citām atbalsta organizācijām un valsts departamentiem, lai to paveic tie, kam tas vislabāk padodas.

Viens no problēmjautājumiem ir valoda. Nav nozīmes sniegt datus ārzemju uzņēmumiem latviešu valodā. Tādēļ visi dati sākumā būs angļu valodā. Vēlāk var iesaistīt citas valodas, piem., vācu valodu. Latvijas eksportētājiem daži no datiem būs svešvalodā. Taču ir iespējams kopējo satura rādītāju veidot latviešu valodā vai divās valodās, lai atvieglotu pieeju vietējiem uzņēmējiem.

Sistēmas valdība

Internets pēc būtības ir anarhistiska sistēma, un ir gandrīz neiespējami kontrolēt tās saturu, neraugoties uz visām valdību pūlēm to darīt. Taču grafiskā dizaina, satura un E-pasta sakaru struktūras koordinācija ir svarīga, ja vēlas, lai LOL gūtu sekmes kā reklāmas medijs un svaigākās informācijas izplatītājs. Sistēmas administratoram, ko Interneta žargonā sauc par Webmaster , ir jākontrolē datu ievade no datu sniedzēju puses, lai kontrolētu satura noformējumu un nodrošinātu sistēmas darbību.

Saskaņā ar programmas attīstības plānu Webmaster strādā LAA, kurai jau ir daudzas no nepieciešamākajām tehniskajām prasmēm un galvenā loma eksporta un ārējo tiešo investīciju reklamēšanā.

Būs arī citi ar iekārtām saistītie jautājumi, kas kopumā jārisina valdībai. Piemēram, visām Latvijas vēstniecībām ārzemēs jābūt pieejai LOL un jākļūst potenciālām datu sniedzējām sistēmai. Tātad tās jāapgādā ar attiecīgām sakaru iekārtām. Tam nevajadzētu izmaksāt vairāk kā 400 ASV dolāru par katru iekārtu, ja tāda jau nepastāv.

Darbības novērtējums

Lai gan LOL izveide neizmaksā dārgi, būs vajadzīgs diezgan daudz līdzekļu, lai to ekspluatētu un pilnveidotu. Tādēļ būs svarīgi nodrošināt, lai pakalpojumam būtu rezultāti, kas apmierina gan piegādātāju, gan lietotāju vajadzības un vēlmes.

Ir iespējams novērtēt kustības apjomu līnijā un atsevišķās lappusēs. Lai gan tā būs lietderīga informācija, tā pati par sevi īpaši nenoderēs efekta novērtēšanā. Taču tas ļaus administratoram koriģēt saturu un izklāstu un izdzēst datus, kas nerosina klientu interesi. Izmantojot līniju, klienti tiks lūgti sniegt datus par savu kompāniju un minēt īpašās interešu jomas, lai varētu sniegt papildinformāciju.

LAA informatīvais biļetens "Latvija Pasaulē"

Galvenokārt mazo un vidējo uzņēmēju vajadzībām Latvijas Attīstības aģentūra (LAA) kopš 1994. gada izdod informatīvu biļetenu "Latvija Pasaulē" (reģistrācijas apliecība Nr. 1393). Jau sadaļā par biznesa informācijas pieprasījumu bija ievietots pārskats par LP veikto lasītāju aptauju, kas uzskatāmi pierādīja, ka LP lasa uzņēmumi ar strādājošo skaitu līdz 100-150 un izdevumā ievietotā informācija ir kļuvusi par ievērojamu MVU biznesa informācijas avotu valstī.

Kopš 1996. gada šis divkrāsu ofsetiespiedumā izdotais biļetens ar tekstiem arī angļu un krievu valodā nāk klajā divas reizes mēnesī, tā metiens - 3000 eks., apjoms - no 0,6 - līdz 1,0 autorloksnēm. Līdz 1997. gada 15. aprīlim bija iznācis 51 biļetena numurs.

"Latvija Pasaulē" šobrīd ir šādas galvenās rubrikas:

* vietējās biznesa ziņas;

* LAA ziņas;

* Latvijas un citu valstu uzņēmēju sludinājumi un biznesa piedāvājumi (pērk, pārdod, meklē sadarbības partnerus):

* Latvijas un citu valstu muitas likumdošanas apskati;

* informācija par uzņēmēju konferencēm un rūpniecības izstādēm Latvijā un citās valstīs.

Biļetens regulāri informē

* par Latvijas ekonomikas attīstību, izmaiņām ekonomiskajā un muitas likumdošanā, par biznesa piedāvājumiem, kas ar Interneta starpniecību saņemti no GTPN tīkla (Global Trade Point Network) ;

* par piedāvājumiem, kas saņemti no LAA Biznesa informācijas centra, kurš sadarbojas ar Biznesa veicināšanas biroju BRE (Bureau de Rapprochement des Enterprises) - vienu no pirmajām struktūrām, ko Eiropas Savienība radīja, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem atrast sadarbības partnerus ārpus savas valsts robežām;

* par Pasaules tirdzniecības centra "Rīga", kā arī citu uzņēmējdarbību atbalstošu organizāciju darbību Latvijā.

3. pielikums

Uzņēmumu un nodarbināto skaits Latvijā 1996. gada 1. septembrī (Statistikas komitejas Uzņēmumu reģistra dati)

Nozare

Īpašuma forma

Kopā

Nodarbināto skaits uzņēmumos ar nodarbināto skaitu

Uzņēmumu skaits ar nodarbināto skaitu

ISIC

IUFIK

Strādājošo skaits

Uzņēmumu skaits

0-4

5-9

10-24

25-49

50-99

100-249

250-499

virs 500

0-4

5-9

10-24

25-49

50-99

100-249

250-499

virs 500

Lauksaimniecība, medniecība un ar tām saistītie pakalpojumi

valsts	4002	41	14	19	62	196	422	2358	931	0	7	3	4	5	6	13	3	0
	jauktais	1625	16	6	15	24	152	120	238	530	540	3	2	1	4	2	1	2	1
	privātais	25687	862	459	999	3000	3897	4780	7650	2993	1909	282	147	191	113	66	51	9	3
KOPĀ	31314	919	479	1033	3086	4245	5322	10246	4454	2449	292	152	196	122	74	65	14	4
no tiem
kopuzņ.
172	13	13	19	22	38	80	0	0	0	6	3	2	1	1	0	0	0
Mežsaimniecība, meža
valsts	315	10	7	14	45	76	0	173	0	0	2	2	3	2	0	1	0	0
izstrāde un ar tām saistītie
jauktais	159	2	0	0	24	0	0	135	0	0	0	0	1	0	0	1	0	0
pakalpojumi
privātais	6725	244	178	292	559	567	424	2347	2358	0	117	44	38	16	6	15	8	0
KOPĀ	7199	256	185	306	628	643	424	2655	2358	0	119	46	42	18	6	17	8	0
no tiem
kopuzņ.	1735	12	1	0	20	30	58	400	1226	0	2	0	1	1	1	3	4	0
Zvejniecība
valsts	1946	11	0	6	85	26	141	0	0	1688	0	1	6	1	2	0	0	1
jauktais	10	1	0	0	10	0	0	0	0	0	0	0	1	0	0	0	0	0
privātais	874	106	79	240	208	126	62	150	0	0	48	37	15	4	1	1	0	0
KOPĀ	2821	118	79	246	303	152	203	150	0	1688	48	38	22	5	3	1	0	1
no tiem
kopuzņ.	28	2	0	0	28	0	0	0	0	0	0	0	2	0	0	0	0	0
Ogļu un lignīta ieguve,
valsts	533	4	0	0	0	0	56	477	0	0	0	0	0	0	1	3	0	0
kūdras ieguve
jauktais	287	1	0	0	0	0	0	0	287	0	0	0	0	0	0	0	1	0

Nozare

Īpašuma forma

Kopā

Nodarbināto skaits uzņēmumos ar nodarbināto skaitu

Uzņēmumu skaits ar nodarbināto skaitu

ISIC

IUFIK

Strādājošo skaits

Uzņēmumu skaits

0-4

5-9

10-24

25-49

50-99

100-249

250-499

virs 500

0-4

5-9

10-24

25-49

50-99

100-249

250-499

virs 500

privātais	495	13	8	7	49	60	157	214	0	0	3	1	3	2	2	2	0	0
KOPĀ	1315	18	8	7	49	60	213	691	287	0	3	1	3	2	3	5	1	0
no tiem
kopuzņ.	398	5	0	7	17	27	60	0	287	0	0	1	1	1	1	0	1	0
Pārējās ieguves rūpniecības
valsts	201	3	3	0	0	0	68	130	0	0	1	0	0	0	1	1	0	0
un karjeru izstrādes nozares
jauktais	97	1	0	0	0	0	97	0	0	0	0	0	0	0	1	0	0	0
privātais	149	4	0	0	13	69	67	0	0	0	0	0	1	2	1	0	0	0
KOPĀ	447	8	3	0	13	69	232	130	0	0	1	0	1	2	3	1	0	0
no tiem
kopuzņ.	140	2	0	0	0	43	97	0	0	0	0	0	0	1	1	0	0	0
Pārtikas produktu un
valsts	2239	13	4	0	20	28	244	499	252	1192	1	0	1	1	3	4	1	2
dzērienu ražošana
jauktais	9159	35	1	0	27	144	192	2593	2980	3222	1	0	2	3	3	14	8	4
privātais	24321	544	337	517	1598	1702	3254	7439	4809	4665	197	77	110	50	45	45	14	6
	KOPĀ	35719	592	342	517	1645	1874	3690	10531	8041	9079	199	77	113	54	51	63	23	12
no tiem
kopuzņ.	7079	62	19	19	147	223	289	2260	3619	503	14	3	9	7	4	13	11	1
Tabakas izstrādājumu
privātais	299	1	0	0	0	0	0	0	299	0	0	0	0	0	0	0	1	0
ražošana
KOPĀ	299	1	0	0	0	0	0	0	299	0	0	0	0	0	0	0	1	0
no tiem kopuzņ.	299	1	0	0	0	0	0	0	299	0	0	0	0	0	0	0	1	0
Tekstilizstrādājumu
valsts	4737	8	0	7	20	49	80	114	263	4204	0	1	1	1	1	1	1	2
ražošana
jauktais	2446	3	2	0	14	0	0	0	0	2430	1	0	1	0	0	0	0	1
privātais	5460	119	53	174	524	597	247	767	1167	1931	27	25	36	16	4	6	3	2
KOPĀ	12643	130	55	181	558	646	327	881	1430	8565	28	26	38	17	5	7	4	5
no tiem

kopuzņ.

4020

12

4

16

13

77

0

425

430

3055

1

2

1

2

0

3

1

2