"Ar ko beigsies nebeidzamā kaujinieku amnestija"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.04.04.

Bez kara stāvokļa ieviešanas Čečenijas situācijas noregulēšana nav iespējama.

Pašlaik virsnieki nepārtraukti ziņo par "simtiem nošautu kaujinieku" un katru nedēļu apsola "uzvarēt tuvākajā laikā", lielākais kareivju un virsnieku vairākums no visiem antiteroristiskajā operācijā iesaistītajiem ir patālu no optimistiska noskaņojuma.

Tik tāla no ne visai iepriecinošās patiesības ir tā informācija, ko piedāvā mietpilsoņiem. Mūsu spēku veiksmes propaganda visnotaļ ir noderīga, taču kas un kā spēs paskaidrot Krievijas pilsoņiem neizbēgamos zaudējumus un sakāvi tuvākajā nākotnē?

Un tomēr, runāt par vispārēju uzvaru vēl ir pāragri. Par spīti zaudējumiem un neveiksmēm ienaidnieks ir varējis noturēties visu ziemu, saglabāt pašu pieredzējušāko kareivju "kodolu". Dzīvi ir palikuši arī visi patiešām ietekmīgākie lauku komandieri. … Pašlaik dienas kārtībā atrodas jautājums par pāriešanu uz partizānu karu, kam nelikumīgie čečenu militārie formējumi ir vislabāk piemēroti.

Kāpēc Krievija, kas visās jomās ir PSRS mantiniece, otro reizi aptuveni piecu gadu laikā ir spiesta karot ar dumpīgo sava niecīgā zemes gabaliņa iedzīvotāju daļu. … Atbilde ir vienkārša un izsakāma vienā vārdā — sabrukums, ideoloģisks sabrukums!

Visos pasaules MIL notikumi Čečenijā tiek apskatīti kā karš. Taču mums figurē kaunīgs termins - "kontrteroristiska operācija" (iepriekšējo reizi bija vēl sliktāk - "nelikumīgu militāru formējumu atbruņošanas operācija"). Veiksmīgai kara veikšanai nepieciešama vesela virkne pasākumu, un pirmais ir kara stāvokļa pasludināšana militārās darbības teritorijā.

Tas paredz koncentrēt visu varu (militāro un civilo) vienās rokās; pagaidu tiesību un brīvību ierobežošanu iedzīvotājiem, kara laika likumu darbību; spēka struktūru nodrošināšanu ar īpašām tiesībām un pilnvarām kara darbības zonā.

Kā sekotāji Aizsardzības ministrijas militārajām daļām, kas atkāpjas, iet Iekšlietu ministrijas orgāni un karaspēks. Tieši viņiem ir uzticēts attīrīt bloķētās apdzīvotās vietas. … Praksē tam vajadzētu izskatīties aptuveni šādi: tīrīšanas laikā visas personas, kas ir potenciālie nelikumīgo militāro formējumu līdzdalībnieki, ir jānogādā filtrācijas nometnēs un visi bēgļi - uz pārvietoto personu nometnēm operatīvām pārbaudēm. Iedzīvotājiem jānodod visi ieroči, tajā skaitā arī medību … Pārkāpēji nekavējoties jānodod kara justīcijas orgāniem, lai tos sodītu pēc kara laika likumiem.

Pēc IeM vadības vārdiem, viņus pilnībā apmierina radusies situācija.

Vienīgais, kas reāli interesēja operāciju vadītājus, - bija autotransports, par kuru vadībai nebija drošas dokumentācijas. To jau nu gan meklēja un konfiscēja ar sevišķu entuziasmu!

Tālāk blokpostenis ciemam tiek atcelts, karavīri dodas projām, taču ciemā paliek garnizons, kuru komplektējis kāds vietējais KSDD vai OMON, kas tika norīkots Čečenijā uz pusotru mēnesi. Lieliski zinot, ka ciemā ir simtiem "bijušo" kaujinieku un vēl lielāks daudzums šaujamo, personīgais sastāvs uzreiz sajūt sevi kā "ielenktā cietoksnī" un baidās "traucēt iedzīvotājus".

Dažus aizturētos kaujiniekus par nelikumīgu ieroču glabāšanu un nēsāšanu atbrīvo "pēc amnestijas" (kuras darbība, kā jau iepriekš tika minēts, pastāvīgi un nepamatoti tiek pagarināta) … Iedzīvotāji pārliecinās par "jaunās varas" neizlēmību un tādējādi zaudē bijību pret to, kas, pēc vietējās mentalitātes, ir pats sliktākais.

Kandidātu pārbaude dienēšanai IM orgānos starp čečeniem notiek virspusēji. IeM nodoms šā gada vasarā pabeigt vietējo orgānu formēšanu neizbēgami beigsies ar 1995. - 1996. gada situācijas atkārtošanos daudz smagākā formā, kad IeM orgānus zināmā mērā komplektēja kaujinieku aģentūra.

"Likumīgu" bandformējumu darbība pašās saknēs pieviļ vietējo iedzīvotāju cerības, ka situācija mainīsies uz labo pusi. Iedzīvotāji redz, ka reālā vara ir palikusi vai nu tajās pašās rokās (piemēram, Jamadejeva grupējums Gudermesā), vai arī ir pārgājusi no vieniem bandītiem pie otriem.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada novembri - decembri stāvoklis ir mainījies uz slikto pusi. Vislielāko iespaidu uz čečenu saprātu atstāja faktiskā bijušo un esošo nelikumīgo militāro formējumu nesodītā aktivitāte. Amnestijas aktam ir pavisam pretēja loma.

Varas struktūru bezmugurkaulainība pārvēršas par čečenu nicinājumu pret tām. Daļa čečenu, sevišķi kalnaino rajonu iedzīvotāji, joprojām paliek galējā antikrievijas pozīcijā, sevišķi jaunie cilvēki. Tieši jaunieši vecumā no 12 - 18 gadiem ir visvairāk pakļauti antikrievijas propagandai un kara ieilgšanas gadījumā ir praktiski neizsmeļami nelikumīgo militāro formējumu papildināšanas avoti.

Pretinieks nemaz necenšas uzreiz izrādīt sevi, gāžot, piemēram, nesen izveidotās pagaidu administrācijas vai uzbrūkot ciemos un aulos izvietotajiem blokposteņiem. Ar tādu notikumu attīstību čečeni jau pietiekami ir sastapušies. Maijā tiks atvērtas pārejas, un Čečenijā caur Gruzijas un Azerbaidžānas teritoriju pārvietosies modžahedi no Afganistānas, Tadžikistānas, Turcijas un arābu valstīm, kā arī ieroču karavānas, kas būs iepirktas pa dāsno ārzemju "sponsoru" saziedoto naudu no Saudu Arābijas un citām islāma valstīm.

Kaujinieku grupas 20 - 100 cilvēku apjomā sāks plaša mēroga ceļu mīnēšanu, slazdu izlikšanu, uzbrūkot karaspēku blokposteņiem un stāvvietām. Daudzas sadursmes notiks ārpus apdzīvoto vietu robežām. Viss notiks tāpat kā iepriekšējā karā, tikai atšķirība būs tāda, ka ienaidnieks ir daudz ko iemācījies un daudz labāk sagatavots.

Mūsu karaspēka zaudējumi, iespējams, nebūs tik lieli, kā ieņemot Grozniju vai kā nesenajās neveiksmīgajās kaujās Čečenijas kalnos, taču vēl joprojām būs ievērojami. Bet pretinieka zaudējumi, kas izvairās no frontālajām cīņām un kas uzbrūk negaidot, ievērojami samazināsies. Čečenijas sabiedrība, kurā ir pa astoņiem - desmit bērniem, pārdzīvos arī lielus zaudējumus. Bet kā uz nebeidzamā kara upuriem reaģēs Krievijas sabiedrība? Turklāt atradīsies ne mazums "labvēļu", kas dienām un naktīm vēstīs par "kara bezjēdzību" un "neiespējamību uzvarēt tautu" avīžu slejās un televīzijā. Pašlaik viņu balsis ir vārgas. Taču tas jau tikai pagaidām.

Ko darīt? Jāpārstāj spēlēt humānismu un jāsāk karot tā, kā tas pieņemts visā pasaulē.

Nekavējoties jāievieš kara stāvoklis. Jāapvieno visa militārā, civilā un tiesu vara Čečenijas Republikā vienas personas rokās un jānodrošina viņš ar visām pilnvarām.

Veikt pasākumus visu nelikumīgo militāro formējumu atbruņošanā. Ierobežot Čečenijas Republikas pilsoņu dienēšanu IeM orgānos.

Igors Strelkovs