"Ševardnadzes pārākums Gruzijā"

"Neue Zūrcher Zeitung"

— 2000.04.10.

"Mēs par viņu balsojam, kaut arī viņu nevaram ciest".

Pie Tbilisi esošajos Gruzijas reģionos svētdien trešo reizi tās vēsturē, lai ievēlētu jauno prezidentu, notika tautas vēlēšanas. Amatā esošais Ševardnadze par spīti plašajai neapmierinātībai ar ekonomisko stāvokli valstī ieguvis lielāko balsu skaitu. Viņš sacensības, pateicoties trūkstošajām alternatīvām, varēja beigt jau pirmajā vēlēšanu kārtā.

Tajos Gruzijas reģionos, kuri vēl ietilpst Tbilisi valdības ietekmes zonā, svētdien notika prezidenta vēlēšanas. Pašreizējais amata īpašnieks Eduards Ševardnadze, kas pie varas atrodas kopš 1992.gada un ko 1995.gadā otrajās tiešajās vēlēšanās ievēlēja augstākajā valsts amatā, pēc pirmajām prognozēm, atrodas vadībā. Viņam ir labas izredzes jau pirmajā vēlēšanu kārtā pārsniegt 50% barjeru un tādējādi izvairīties no pēc divām nedēļām paredzētās otrās vēlēšanu kārtas.

Viņa nopietnākais sāncensis no pieciem kandidātiem Džumbers Patašvili, tāpat kā pats Ševardnadze, nāk no panīkušās Padomju savienības Komunistiskās partijas. 1995.gada vēlēšanās Patiašvili ieguva 19% balsu, turpretim Ševardnadze — 70%. Kāds cits populārs kandidāts, pārsvarā musulmaņu apdzīvotās federālās republikas Adžārijas valdnieks Aslans Abašidze saskaņā ar vēlēšanu komisijas sniegtajām ziņām sestdien no sacensībām izstājās.

Dienvidosetija un Abhāzija — problēmu zonas

Ševardnadze un Abašidze pagājušajā nedēļā uz ilgākām pārrunām tikās Adžārijas galvaspilsētā Batumi. Iespējams, ka Ševardnadze Adžārijas vadītājam par atteikšanos no dalības vēlēšanās izdarījis piekāpšanos jautājumā par lielākas autonomijas piešķiršanu federālajai republikai Melnās jūras krastā. Separātiskie Abhāzijas un Dienvidosetijas reģioni, kuri pirms vairākiem gadiem vienpusēji pasludināja neatkarību no Gruzijas, vēlēšanas ignorēja. Abiem apgabaliem ir provizoriska pārvaldes sistēma, un par Gruzijas prezidenta svarīgāko uzdevumu būtu jāuzskata attiecību nostiprināšana ar attālinājušamies apgabaliem, kas nāktu par labu gan gruzīnu nacionālajam lepnumam, gan arī pamatotajām Abhāzijas un Dienvidosetijas bailēm no šī bieži vien pārmērīgi lielā lepnuma.

Attīstība no zemās starta pozīcijas

Patašvili savu vēlēšanu cīņu galvenokārt vērsa pret sliktajiem materiālajiem dzīves apstākļiem, bet Ševardnadze priekšplānā izvirzīja savā pirmā amata laikā panāktos ekonomiskos sasniegumus. Abiem zināmā mērā ir taisnība. Gruzīniem klājas slikti — pēc Pasaules bankas ziņām, aptuveni 70% iedzīvotāju dzīvo pie vai pat zem nabadzības robežas; palīdzība, kas republikā tika ievesta no ārpuses, ieslīgst korupcijas muklājā. Taču inflācijas rādītāji no četrciparu skaitļa samazinājušies līdz vienciparu skaitlim. Pēc tam, kad Gruzijas ekonomika no 1988.gada līdz 1994.gadam, pateicoties izšķērdībai, tiktikko izdzīvoja, tā pēdējos piecos gados augusi caurmērā par 7%. Ševardnadze šajā situācijā tiek uzskatīts par mazāko no visiem ļaunumiem. Kāds Tibilisi iedzīvotājs pagājušajā nedēļā aģentūras reportierim izteica trāpīgu formulējumu: "Mūsu dzīvojamajā kvartālā lielākā daļa balsos par Ševardnadzi, kaut arī mēs viņu nevaram ciest."