Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas plenārsēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 11.decembra plenārsēdi.

Izskatīsim Prezidija akceptēto darba kārtību. Pirmais ir likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Lāčplēša ielā 43/45, nodošanu Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienībai” . Iesniedz deputāti Kreituse, Kreituss, Ādamsons, Urbanovičs, Vītols.

Godātie kolēģi! Kā jūs redzat, dokumentā nr.3474b deputāts Vītols atsauc savu parakstu zem iesniegtā likumprojekta. Taču nupat esam saņēmuši deputātu Lujāna un Staša paziņojumu, ka viņi pievienojas deputātu iniciatīvai likumprojektā, par kuru tikko runājām. Tādēļ jautājums ir izskatāms. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Vai kādam ir iebildumi pret tā nodošanu? Ilga Kreituse pieteikusies runāt. Lūdzu! Pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Ja nevienam nebūs iebildumu, es, loģiski, neaicināšu balsot par nodošanu komisijai. Bet es jūs aicinu neiebilst pret nodošanu komisijai, jo šinī gadījumā šis ir viens no tiem īpašumiem Rīgā, par kuriem varētu būt vismazākās šaubas, jo mēs visi — tie arī, kas ir dzimuši pēc Otrā pasaules kara, ļoti labi šo namu atceramies zem viena nosaukuma — Poligrāfiķis. Poligrāfiķu klubs, kur gāja gan mūsu bērni dejot mācīties, gan dziedāt mācīties, gan poligrāfiķi nāca kopā. Un tā ir tā vieta, kur vienmēr ir saimniekojuši grāmatnieki un tie, kas ir drukājuši un strādājuši pie poligrāfiskajiem darbiem. Mūsu rīcībā ir arī dokuments, varbūt deputātiem nav, bet tas noteikti nonāks Juridiskās komisijas rīcībā — Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņa, kas norāda uz to, ka šis namīpašums ir bijis Latvijas Grāmatrūpniecības arodsavienībai un nav mainījis savu īpašnieku līdz padomju varas nodibināšanai Latvijā. Tāpat šis jautājums ir 1997.gada 14.novembrī izskatīts tiesā, kur tiesa ir konstatējusi faktu, ka jā, tas ir bijis īpašums, bet par īpašuma tiesību atjaunošanu ir norādījis, ka viņi šo faktu nevar izskatīt līdz galam, jo nav šāda likuma, kas paredz Latvijā šo īpašumtiesību atjaunošanu. Līdz ar to, kā mēs zinām, tas ir individuāli pieņemams akts.

Visi šie dokumenti ir. Tikai šeit ir vēl viena problēma, kas pamatotu to, kāpēc ir jānodod Juridiskajai komisijai tas, ka tiesa ir pieņēmusi izskatīt šo lietu, labi zinot, ka nav likuma, kas tai ļauj šo lietu atrisināt. Bet vienlaicīgi ir iekasējusi nodokli atbilstoši likumam, procentuāli no īpašuma vērtības. Tas ir jautājums, ko varbūt vajadzētu tālāk apspriest Juridiskajā komisijā. Vai ir iekasējama nauda un nodoklis, iepriekš zinot, ka lieta tiesā nav atrisināma. Vai šeit neizveidojas zināma disonanse starp iesniedzēju un tiesas institūcijām? Bet es domāju, ka tas šodien nav diskutējams jautājums, ka tas ir pārspriežams juristiem savā starpā un tālākā tiesvedībā. Tāpēc es deputātus aicinātu neiebilst pret šī dokumenta nodošanu Juridiskajā komisijā, kur tiks iesniegts pilns dokumentu klāsts par īpašuma tiesībām, un virzīt tālāk komisijā, un Saeimai pieņemt savu lēmumu jau atbilstoši likumā noteiktai kārtībai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. Un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Vai ir iebildumi? Runāt neviens nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt nevēlas. Lēmums pieņemts.

Nākamais — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas Kārtības rullī” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai. Un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Vents Balodis, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu! Piecas minūtes.

V.Balodis (TB/LNNK frakcija). Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Prezidijs kādu laiku atpakaļ nodeva valsts kontroliera Raita Černaja iesniegto priekšlikumu par jaunas komisijas izveidošanu, kas nodarbotos ar Valsts kontroles materiālu izskatīšanu, un nodeva šo jautājumu izskatīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Komisija ņēma aktīvu dalību un aizsūtīja vēstules visām frakcijām un komisijām un lūdza no viņiem atzinumu, kādas būtu viņu domas par šādas komisijas izveidi. Gribu teikt, ka vairumā frakcijās un komisijās atzinīgi izteicās par šādas komisijas izveides nepieciešamību, uzsverot to, ka 6.Saeimas laikā būtu problemātiska jaunas komisijas radīšana un tas būtu lietderīgi ar 7.Saeimas darbības uzsākšanu. Un pašreiz izveidot to kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas apakškomisiju. Tādēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisija arī ir iesniegusi savā vārdā šo priekšlikumu un ir to mainījusi, gan uzskatot, ka šai komisijai jānodarbojas ne tikai ar Valsts kontroles materiālu izskatīšanu, bet ar visām lietām par sabiedrisko līdzekļu tērēšanu. Tādēļ mēs šo komisiju esam ierosinājuši veidot kā sabiedrisko izdevumu uzraudzības komisiju. Ierosinām, ka likums stājas spēkā vienlaikus ar 7.Saeimas darbības uzsākšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Deputātiem iebildumu pret likumprojekta nodošanu komisijām nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tās saprašanās memorandu” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti iebildumus neceļ. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Romas konvenciju par izpildītāju, fonogrammu, producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Kazāka, Veldres un Kušneres iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Šajā jautājumā vēlas runāt par deputāts Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godājamo Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām un gribu īsi paskaidrot būtību, kāda problēma šeit ir izveidojusies, kura ir likumdošanas ceļā jāatrisina. Šis likumprojekts paredz grozīt likumu “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” un paredz no šī likuma 19.panta astotās daļas izsvītrot vārdus “attiecīgajā Latvijas Republikas likumā noteiktajā kārtībā”. Šī astotā daļa runā par to īpašuma vērtību, ko starpsaimniecību uzņēmums bez maksas ir nodevis īpašumā valstī piederošām juridiskām personām un pašvaldībām. Un runā par situāciju, ka šī īpašuma vērtība pārsniedz valsts kapitāla apjomu šajā uzņēmumā. Šajā situācijā likums jau šobrīd nosaka to, ka starpsaimniecību uzņēmumiem ir izmaksājama kompensācija. Tajā pašā laikā pievienotie vārdi “attiecīgajā Latvijas Republikas noteiktajā kārtībā” ir bijuši par pamatu tam, ka dažādas valsts institūcijas ir atrunājušās vispār no nepieciešamības šādu kompensāciju izmaksāt, pamatojoties uz to, ka šāda kārtība vispār nav noteikta nevienā likumā. Mēs faktiski nonākam paradoksālā situācijā šobrīd, ka, no vienas puses, likums paredz to, ka ir izsniedzama kompensācija, bet, ņemot vērā to, ka neviens likums nav nofiksējis šo kārtību, kādā tā ir izsniedzama, šī norma nedarbojas. Tāpēc ir šis priekšlikums šo situāciju atrisināt. Sākotnējais piedāvājums ir tāds, ka izsvītrot šos vārdus, kas izraisa šo pretrunu un faktiski izslēdz šo kompensācijas izmaksāšanas iespēju, lai šī norma — šī 19.panta astotā daļa — reāli varētu darboties. Ja uz Tautsaimniecības komisiju tiktu uzaicināti uzņēmuma “Kuldīgas laukceltnieks” pārstāvji, viņi varētu izstāstīt šo problēmu ļoti detalizēti, bet arī frakcijas “Latvijai” deputātu rīcībā ir materiāli, kas parāda dažādu ministriju attieksmi — gan Zemkopības ministrijas attieksmi, gan Finansu ministrijas attieksmi pret šīs problēmas risināšanas nepieciešamību.

Es lūgtu neiebilst arī pret šī likumprojekta nodošanu komisijām. Nodot to komisijā, jautājumu pēc būtības izvērtēt un atrast iespējami optimālu risinājumu. Paldies!

(No zāles deputāts K.Čerāns: “Es runāju par.”)

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par? Atvainojiet, Čerāna kungs, man likās, ka jūs aicināt nenodot komisijām. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Balsot. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izsakām attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 15, atturas — 32. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Godātie kolēģi! Izskatām otro darba kārtības sadaļu — Valsts kontroliera Raita Černaja zvēresta nodošana. Černaja kungs, lūdzam jūs Saeimas tribīnē!

R.Černajs (valsts kontrolieris). Augsti godātais priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Augsti godātie deputāti! Vispirms, izmantojot izdevību, gribētu izteikt lielu pateicību par man dāvāto uzticību, atkārtoti ievēlot par Latvijas Republikas valsts kontrolieri. Un, stājoties pie valsts kontroliera pienākumu pildīšanas, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, ievērot tās likumus un godīgi pildīt savus pienākumus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Paldies, Černaja kungs! Saeimas vārdā apsveicu jūs ar zvēresta nodošanu un pienākumu pildīšanu! (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Pirms izskatām 3. darba kārtības sadaļas jautājumu, ir ienākuši divi iesniegumi. Juridiskā komisija lūdz izslēgt no šā gada 11.decembra Saeimas sēdes darba kārtības 20.jautājumu — likumprojekts “Grozījums likumā “Latvijas Republikas advokatūras likums””. Tā kā komisija pati ir šā likumprojekta autore un pati lūdz izslēgšanu, šeit nekādas debates un apspriešana nav nepieciešama. Tas tiek svītrots no darba kārtības.

Vēl viens iesniegums. 10 deputāti ierosina šīsdienas sēdē noteikt debašu laiku 5 minūtes pirmo reizi un 2 minūtes otro reizi. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu?

Gundars Valdmanis, Tautas kopas “Brīvība” frakcija. (Zālē ovācijas un aplausi.)

G.Valdmanis (TKB). Paldies, Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Liels prieks šeit atkal būt pēc atvaļinājuma. Man būtu bijis grūti darīt to netīro darbu, ko jūs darāt, arī naktī tajā piedalīties, un ja es būtu aizgājis un boikotējis, kā es to domāju darīt, tad man būtu atvilkta alga, bet es drīkstēju mājās sēdēt kopā ar tautu, klausīties, kā jūs gudri un pareizi lēmāt, un saprast, ka lielākā daļa tautas aizgāja gulēt, pirms tas netīrais darbs tika izdarīts, un tie pat nezinās par šo un to grēku.

Bet jautājums šeit tagad ir, vai mēs atkal darīsim to pašu — ierobežosim runas laiku tā, lai mēs nesaprastu īsti lietas būtību, kā viens no mūsu kolēģiem teica, ka trijās vai piecās minūtēs var daudz ko izdarīt, bet ne dziļi izklāstīt kādus jautājumus. Mums šodienas darba kārtībā ir vairāki jautājumi, kur vajadzētu dzirdēt no ministriem vai kā, un mums vajadzētu iedomāties, ar kādiem ieročiem mēs Latviju aizstāvēsim. Mēs atsakāmies no viena un otra, bet mums tomēr NATO it kā spīd un tā tālāk. Ir vairāki jautājumi, kuri ir nopietni, kurus vajadzētu apskatīt. Es redzu, ka mēs visi, arī es šodien, uz tribīnes stāvot, es nerunāšu tās pirmās piecas minūtes.

Es esmu pateicis, ko es gribēju pateikt. Bet vai mēs patiešām nevaram uzticēties viens otra godaprātam, ka mēs runāsim par lietu, neierobežosim to laiku? Es redzu, ka tie, kas visvairāk, teiksim, šo tribīnes laiku notērē, kas uznāk augšā, sevi aizstāvēdami, un tad runā vairākas reizes stundā un ilgāk, un domā, ka tas ir tautai gods. Kas mums trūkst, ka mēs nevaram paši sevi kontrolēt, lai tad tauta lemj, vai mēs runā-jam par lietu vai ne. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns vēlas runāt par.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Tā kā ir Adventes laiks, tuvojas Ziemassvētki, patiešām vajadzētu atbalstīt šo vairākumu, un tad pastāv iniciatīva, jo citādi patiešām Valdmaņa kungs varbūt nezina, bet pēdējā sēdē no pārguruma premjerministrs gandrīz atteicās no varas vai gribēja padzīt vairākuma kolēģus. Tādēļ es aicinu arī tagad nepārpūlēt mūsu vairākuma gudrākās galvas un arī premjerministru, citādi netīšām vēl iestāsies paātrināta valdības krīze. Iedomājieties, kas notiks, ja pirms Ziemassvētkiem un pirms Jaunā gada iestāsies valdības krīze? Ne Ulmaņa kungs varēs atpūsties, ne nākošais valdošais vairākums varēs atpūsties, un tādēļ patiešām, jo mazāk runās, jo ātrāk visas lietas ies uz priekšu. Tuvosies Ziemassvētki, un Grīga kungs ar Čevera kungu varēs sacensties šaušanas sacensībās. Iespējams, ka nebūs letāla iznākuma gala rezultātā. Tādēļ es aicinu kolēģus — patiešām atbalstīsim šo vairākumu! Arī opozīcija aicina — atbalstīsim šo vairākuma iniciatīvu! Mums ir jānosargā premjera veselība. It sevišķi, kā es iepazinos ar Godmaņa biogrāfiju, es ceru, ka Krasta kungam nav jāsēž uz narkotikām, lai varētu labi veikt valdības darbu, tādēļ es aicinu nesatraukt mūsu premjerministru, prezidenta kungu un valdošo vairākumu! Viņu nervi ir tautas bagātība. Tādēļ saglabāsim viņus, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par debašu laika samazināšanu. Piecas minūtes — pirmo reizi, divas minūtes — otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 20, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “ Par Ventspils pilsētas tiesas tiesneša Arvīda Stradiņa pirmstermiņa atbrīvošanu no amata”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB). Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr. 3486. Tieslietu ministrijā ar iesniegumu par pirmstermiņa atbrīvošanu ir griezies Ventspils pilsētas tiesas tiesnesis Arvīds Stradiņš. Sakarā ar viņa lūgumu arī tieslietu ministrs lūdz atbrīvot Stradiņu no Ventspils pilsētas tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir izskatījusi un atbalstījusi un arī aicina Saeimu balsot par attiecīgo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 2, atturas — 2. Arvīds Stradiņš atbrīvots pirms termiņa no Ventspils pilsētas tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu”. Godātie kolēģi, izskatām dokumentus nr. 3496, 3496a un 3496b, kuros saskaņā ar Frakciju padomes lēmumu ir izvirzītas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja kandidatūras: Rita Dindūne, Pēteris Miļūns un Arnis Cindars. Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi par balsošanas secību. Ar vēlēšanu zīmēm vai kā citādi? Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tā kā kandidātu skaits pārsniedz vietu skaitu, respektīvi, uz vienu vietu ir izvirzītas trīs kandidatūras, es domāju, ka demokrātiskāk un pareizāk būtu ļaut balsot par visiem trim kandidātiem uzreiz, kas ir iespējams, tikai balsojot ar vēlēšanu zīmēm. Tāpēc ierosinu rīkot vēlēšanas ar vēlēšanu zīmēm.

Sēdes vadītājs . Paldies! Godātie kolēģi, priekšlikumu, ko izteica Bišera kungs, saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām var iesniegt tikai 10 deputāti. Ja deputāti uztur šo priekšlikumu spēkā un ir vajadzība, kamēr šo priekšlikumu sagatavo 10 deputātu vārdā, var izsludināt pārtraukumu. Ja deputāti tam piekrīt un iebildumu neceļ, mēs varam piekrist šādai kārtībai vai arī tad lūdzu kādus citus priekšlikumus. Ja ir ierosinājums balsot aizklāti, aizklātai balsošanai, kā jūs zināt, ir dodama priekšroka.

Vai deputātiem ir iebildumi pret Bišera kunga priekšlikumu? (No zāles: “Nav! Ir!”) Godātie kolēģi, tā kā es dzirdu balsis, ka tomēr ir iebildumi, mēs nedrīkstam pārkāpt Kārtības rulli. Lūdzu, kādi ir citi priekšlikumi? Balsot ar elektronisko balsošanas sistēmu par katru kandidātu atsevišķi iesniegšanas secībā. Ilga Kreituse vēlas kaut ko teikt. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Tiem, kas protestē pret vēlēšanu zīmēm, es lūgtu apdomāties un atcelt savu protestu. Mums nav tiesību pārtraukt vēlēšanas tajā brīdī, kad viens ir saņēmis vairāk nekā pusi. Mums ir jābalso par visiem iesniegtajiem kandidātiem. Un, ja visi trīs saņems vairāk nekā pusi no zālē esošajiem, tad visi trīs būs ievēlēti. Vienīgais atrisinājums ir vēlēšanu zīmes. Tāpēc lūdzu vēlreiz apdomāties. Saeima jau divas reizes ir pārkāpusi likumu un divas reizes ir veikusi nelikumīgus li-kuma pieņemšanas variantus, un pēdējais tāds bija budžeta brīdī, kad mēs pieņēmām, jo tad jau mēs pārkāpām likumu. Principā 1998.gada budžets ir viltus budžets, jo mēs balsojām neatbilstoši Kārtības rullim, un 70 priekšlikumi palika vispār nenobalsoti. Kad bija noteikta kārtība, ka komisijas priekšlikums ir balsojams pēdējais, nevis pirmais, un to nosaka Kārtības ruļļa 101.pants. Es negribu, lai Saeima visu laiku turpinātu darboties pretēji likumam. Tāpēc lūgums tiem, kas protestē pret vēlēšanu zīmēm, atsaukt to un balsot tomēr ar vēlēšanu zīmēm, jo es jums saku vēlreiz. Var izveidoties situācija, ka visi trīs izvirzītie būs ievēlēti.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es arī ļoti gribu atbalstīt deputāta Bišera ierosinājumu — balsot ar vēlēšanu zīmēm, jo tas bija ļoti labi motivēts, un tāpēc mums absolūti nav nekāda pamata meklēt šeit citus risinājumus. Ja mēs šeit mēģinātu, teiksim, balsot ar balsošanas iekārtu, tad, neapšaubāmi, tas būs demokrātijas pārkāpums. Ņemot vērā to, ka es redzu, ka ir iesniegti 10 paraksti, es aicinu, par cik šis priekšlikums ir iesniegts, es aicinu par to nobalsot un arī vēlēšanas izdarīt ar vēlēšanu zīmju palīdzību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi! Es domāju, ka varētu kaislības izbeigt. Ir ienācis priekšlikums ar 10 deputātu parakstiem. Tikai šādos gadījumos es lūdzu deputātus, kuri vēlas kādu priekšlikumu iesniegt, palasīt Kārtības rulli un tad rīkoties attiecīgi. Paldies! Ir desmit deputātu iesniegums — balsot ar vēlēšanu zīmēm.

Par šo iesniegumu viens var runāt par, viens — pret. Tādu cilvēku, tādu deputātu acīmredzot nav. Paldies! Priekšlikums tiek pieņemts. Balsojam ar vēlēšanu zīmēm. Balsu skaitītāju vārdā Lībanes kundze vēlas ko teikt? Lūdzu!

K.Lībane (LC). Balsošanas kārtība, kolēģi, paliek tāda pati kā iepriekšējā. Pirmais zvans uz balsošanu. Otrais — uz rezultātu paziņošanu. Visus balsu skaitītājus lūdzu sekot man Dzeltenajā zālē, kur arī notiks balsošana.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir jautājumi? Nav. Pārtraukums līdz balsošanas sākumam.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Skaitītāji savu darbu ir pabeiguši. Lūdzu pulcēsimies plenārsēžu zālē. Balsu skaitīšanas komisijas vārdā — vārds deputātei Kristiānai Lībanei.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Mēs darbu patiešām laimīgā kārtā esam jau pabeiguši šajā balsošanas reizē, un varu jums pastāstīt, ka kopumā tika izgatavotas 100 zīmes, deputātiem tika izsniegta 81 un atlikušās 19 — dzēstas. No vēlēšanu kastes tika izņemtas visas izsniegtās — 81 vēlēšanu zīme. Par derīgām arī tika atzītas visas no kastes izņemtās zīmes.

Un tātad: par kandidāti Ritu Dindūni tika nodotas 14 balsis, par kandidātu Pēteri Miļūnu — 4 balsis un par kandidātu Arni Cindaru — 43 balsis. Līdz ar to Arnis Cindars ir ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, ar ko arī apsveicam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sveicam Cindara kungu kā Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju! Vai Cindara kungs vēlas ko teikt? Lūdzu!

A.Cindars (Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs). Godājamo Prezidija priekšsēdētāj, Prezidij, godājamie deputāti! Atļaujiet man izteikt pateicību par izrādīto uzticību! Es gribētu jums teikt, ka es apzinos šī amata nopietnību un atbildību, kā arī apgalvoju, ka pildīšu savus pienākumus saskaņā ar likumu un pēc labākās sirdsapziņas. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies!

Godātie kolēģi! Izskatīsim ienākušos iesniegumus par izmaiņām darba kārtībā.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Andra Līgotņa ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli” un lūdz to izskatīt kā darba kārtības 14. punktu.

Godātie kolēģi! Tā kā Cindara kungs, kurš bija Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis, tagad ir ievēlēts par tās priekšsēdētāju, mums ir viena vieta atbrīvojusies, un šo jautājumu mēs varam izskatīt. Vai deputātiem ir iebildumi? Kārlis Čerāns vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto Prezidij, augsti godātie deputāti! Es aicinātu šobrīd šo lēmuma projektu darba kārtībā neiekļaut, bet dot iespēju visām Saeimas frakcijām, visiem deputātiem izvirzīt savas kandidatūras Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatam. Un tāpēc es aicinu noteikt termiņu, līdz kuram ir frakcijām un deputātiem jāiesniedz savi priekšlikumi, un pēc tam arī mēs demokrātiskā kārtā varam par šīm kandidatūrām izlemt balsojot. Un šodien es aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu... tā iekļaušanu dienas kārtībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Tā kā šo pastāvīgo... pret šo patstāvīgo priekšlikumu deputāts iebilst, tad mēs šodien to darba kārtībā iekļaut nevaram. Čerāna kungs izteica vēlmi noteikt termiņu. Vai varētu mēs to izlemt nākamajā sēdē — 18. datumā? Deputātiem nav iebildumu? Paldies! Tad esam par to vienojušies.

Vēl ir iesniegums no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, kura lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, dokumenta numurs... uzrādīta izskatīšana pirmajā lasījumā, un iesaka to izdarīt aiz darba kārtības 20. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi, vai kāds vēlas runāt par vai pret? Iebildumu nav. Paldies! Tātad šāds lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” . Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pirmais priekšlikums attiecas uz likumprojekta ievaddaļu. Tā kā...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Lagzdiņa kungs, izskatām dokumentu nr. 3445a.

J.Lagzdiņš. Jā, tieši tā. Tātad atbildīgā komisija ierosina ievaddaļā izdarīt redakcionālu grozījumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu izdarīt izmaiņas ievaddaļā? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izdarīt redakcionālu grozījumu 32.1. prim panta otrajā teikumā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputāta Bišera priekšlikumu 32.' pantā otrajā teikumā? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskais birojs ierosina papildināt 32.1. prim pantu ar ceturto punktu šādā redakcijā: “Jaunizveidotā politiskā organizācija (partija) savos statūtos norāda, ka tā ir sabiedriskās organizācijas tiesību un saistību pārņēmēja”. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu nav? Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Ņemot vērā gan deputāta Ilmāra Bišera, gan Juridiskā biroja priekšlikumus, atbildīgā komisija ir izstrādājusi 32.1. prim panta jaunu redakciju, izdarot grozījumus arī citās daļās.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Ņemot vērā tieslietu ministra un deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu, kas tika izteikts jau pirms pirmā lasījuma, atbildīgā komisija ir izstrādājusi pantu, kas reglamentē kārtību, kādā politiskās organizācijas vai partijas pārveidojas par sabiedriskajām organizācijām. Tādējādi atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar 32.2. prim pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta papildināšanu ar 32.2. pantu, tā nosaukumu un redakciju iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Sestais priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina papildināt likumu ar 40.1. prim pantu ar nolūku... tātad kolēģis ierosina papildināt likumu ar šādu pantu, lai reglamentētu politisko organizāciju pārveidošanu par sabiedriskajām organizācijām. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir pieņēmusi, ietverot to 32.2. prim pantā.

Sēdes vadītājs. Par kuru mēs jau esam nobalsojuši.

J.Lagzdiņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tātad vēl deputāts Ilmārs Bišers ierosina... tātad ietvert likumā normu, tātad 40.1. prim pantu ar normu, kas dotu tiesības gadījumā, ja politiskā organizācija, partija piecu gadu laikā nav piedalījusies ne Saeimas, ne pašvaldību vēlēšanās, tad dotu tiesības tieslietu ministram šādos gadījumos brīdināt attiecīgo politisko organizāciju, ka tai 3 mēnešu laikā vai nu jāpārveidojas par sabiedrisko organizāciju vai jālikvidējas. Ja šāda prasība netiktu ievērota, kā ierosina kolēģis, tad tieslietu ministrs pieņem lēmumu par attiecīgās politiskās organizācijas vai partijas likvidāciju. Atbildīgā komisija vienbalsīgi šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka šis priekšlikums ir nedemokrātisks, ka šis priekšlikums uzliktu par obligātu pienākumu pat vismaznozīmīgākajai politiskajai organizācijai par katru cenu veidot kandidātu sarakstus kā Saeimas, tā pašvaldību vēlēšanās, tādējādi šī priekšlikuma rezultātā parlaments, kā arī pašvaldības politiskā spektra ziņā būtu vēl sadrumstalotākas, un treškārt, nav realizējama Ilmāra Bišera priekšlikumā ietvertā norma, ka trīs mēnešu laikā būtu iespējams brīdināt. Faktiski šī norma ir realizējama no tieslietu ministra puses, bet, kā jūs zināt, pašvaldību un Saeimas vēlēšanas saskaņā ar mūsu grozījumiem pēdējos likumos notiek reizi četros gados, un nav iespējams, ja līdz vēlēšanām ir palikuši, teiksim, trīs gadi, izpildīt kaut kādā mērā tieslietu ministra brīdinājumu, jo vienkārši nav iespējams šīs vēlēšanas noorganizēt, jo likums nosaka vēlēšanu periodiskumu. Vienīgi, ja nu ārkārtas vēlēšanas zināmos gadījumos, kā to paredz Satversme, tādēļ arī atbildīgā komisija šo Ilmāra Bišera priekšlikumu vienbalsīgi noraidīja.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vēlas runāt Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man būtu diezgan daudz iebildumu pret komisijas pārstāvja izteiktajām domām, taču es uzskatu, ka diskusija šobrīd, pēc tam, kad ir nobalsots jau jautājums 32.2. pantā, šie iebildumi vairāk nebūtu nozīmīgi, jo šis lēmums ir pieņemts un vairāk... tad šis jautājums ir atrisināts tur. Tāpēc es savu priekšlikumu šajā ziņā noņemu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

J.Lagzdiņš. 7. priekšlikums. Ņemot vērā Juridiskās komisijas priekšlikumu un proti, papildināt likuma 43. panta pirmo teikumu pēc vārdiem “kuras nodibina ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņi” ar vārdiem “kas sasnieguši 18 gadu vecumu”, atbildīgā komisija atbalstīja šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, kam ir precizējošs raksturs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par šo komisijas atzinumu... par komisijas priekšlikumu iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Un pēdējais, grozījumus, ko ierosina izdarīt atbildīgā komisija, un proti, papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, kas dotu tiesības tām sabiedriskajām organizācijām, kuras jau līdz šo grozījumu spēkā stāšanās ir pieņēmušas lēmumu par pārveidošanos par politiskām organizācijām likumā noteiktā kārtībā un iesniegušas attiecīgos dokumentus reģistrācijai Tieslietu ministrijā, ka šīm organizācijām vairs nebūtu atkārtoti jāpieņem šāds lēmums. Godātie kolēģi, faktiski šāda organizācija ir tikai viena, tā ir visiem zināmā sabiedriskā organizācija “Helsinki—86”. Mēs negribējām šeit tieši nosaukt šīs organizācijas varbūt vārdu, nosaukumu ietvert, bet faktiski šī norma ir vērsta tikai un vienīgi pret to, lai šī organizācija atkārtoti nesasauktu kongresu un tai nebūtu jāiesniedz atkārtoti dokumenti Tieslietu ministrijā, ko viņi jau ir darījuši šobrīd. Aicinu pieņemt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā, teksts jums ir redzams — iebildumu nav. Paldies! Pieņemts!

J.Lagzdiņš. Es aicinātu pieņemt pēdējā, otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 3, atturas — 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Noteikumi par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli” , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3507. Otrajam lasījumam likumprojekts “Noteikumi par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli”, izskatām pa pantiem. Pirmais priekšlikums ir no Juridiskā biroja par likumprojekta nosaukumu. Komisijas slēdziens — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas slēdzienu. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums tāpat nāk no Juridiskā biroja par nodaļas nosaukumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs liek priekšā izteikt 1.panta nosaukumu jums redzamajā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Pie 1.panta par terminiem, nē... 4.priekšlikums ir no Juridiskā biroja un ir ārpus pantiem, tātad sakārtojošas dabas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums par 1.pantu, termina skaidrojums, liek priekšā Juridiskais birojs, komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Turpat pie tā paša panta ir 6.priekšlikums no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums no Juridiskā biroja pie 1.panta, terminu skaidrojumi. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums pie terminu skaidrojumiem no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns . Tāpat arī 9.priekšlikums pie terminu skaidrojuma no Juridiskā biroja, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 10.priekšlikums par 2.pantu no Juridiskā biroja, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 2.pantu labo arī ministrs Zīle, komisija redakciju atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 13.priekšlikums no deputāta Jāņa Bunkša par 2.panta pirmo daļu, komisijas slēdziens ir neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs runās debatēs, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Cienījamo priekšsēdētāj! Kas attiecas uz šo priekšlikumu, tad viens no iemesliem, kāpēc tādu priekšlikumu esmu iesniedzis, ir tas, ka man šķiet, ka dažnedažādas komisijas mums nupat aug kā sēnes pēc lietus, un man dažbrīd ir tāda sajūta, ka mums vajadzētu mainīt Satversmi vai vismaz likumu “Par Ministru kabineta iekārtu” un turpmāk ministriju vietā gluži vienkārši rakstīt komisijas un saukt ministru par komisāriem, jo, teiksim, šādu komisiju ikvienam jautājumam, kur rodas kaut kāda problēma, ir uzreiz piedāvājums veidot kaut kādas komisijas. Jā, es nebrīnītos arī par to, ka kāds aizdomātos, un tādi precedenti un priekšlikumi jau Ministru kabinetā šajā gadā ir bijuši, ka turpmāk šādu komisiju vietā gluži vienkārši būs SIA uzņēmējdarbības atbalsta kontrolei, un tas ir viens no tiem iemesliem, ka šādu dažādu komisiju, aiz kurām gluži vienkārši var atbildīgas valdības amatpersonas aizslēpties, ka šādu komisiju skaits pieaug, arī šis mans priekšlikums. Taču, ņemot vērā to, ka šajā gadījumā un tieši šai specifiskai vajadzībai šādas komisijas izveidošanu ir ieteikusi Eiropas Savienība, es savu priekšlikumu noņemu.

K.Leiškalns (LC). Jā, augsti godātie deputāti, komisijas vārdā es gribētu pateikt, ka, neskatoties uz to, ka Bunkša kungam ir liela daļa patiesības, protams, Satversme mums nav jāmaina, jo Satversme izpildvaru valstī nodod Ministru kabinetam, kas var izveidot komisijas, nosakot tās darbības apjomu ar savu nolikumu, jāteic, ka labi mēs zinām, ka šobrīd Latvija jau ar vienu kāju ir Eiropas Savienībā, un šādas komisijas izveidošanu paredz Eiropas Savienības direktīva, un, tieši ņemot vērā šo Eiropas Komisijas iebildi, komisija neatbalstīja Bunkša kunga priekšlikumu. Bet pārejam pie 14.priekšlikuma, ko ir iesniedzis finansu ministrs Zīle par izmaiņām 2. pantā, komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 2.pantā labojumus piedāvā arī deputāts Bunkšs, un komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs vēlas runāt. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Šo priekšlikumu es nenoņemšu. Un paskatīsimies tātad, kas tiek piedāvāts pie 2.panta otrajā daļā. Par to, kas attiecas uz pirmo teikumu, man nebūtu iebildumu, jo šajā likumā tālāk šī paša panta ceturtajā daļā ir precizēts, ko nozīmē valsts kontrolētais uzņēmums, un tik tālu, manuprāt, viss varētu būt arī kārtībā. Taču šī paša 2.panta otrās daļas beigas, tātad, ka valsts atbalsts var izpausties arī kā valsts vai pašvaldību investīcijas uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās un tamlīdzīgi pasākumi, manuprāt, galīgi neiet kopā ar, teiksim, Likuma par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu, mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikumiem. Un tieši tāpēc es arī šajā pantā piedāvāju šādu precizējumu, tātad tas ir — papildināt šo otro daļu ar to, ka tiem uzņēmumiem, kuri ir saņēmuši šo valsts atbalstu, kontroli uz šiem uzņēmumiem neattiecas Likums par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu, mantas izšķērdēšanas novēršanu. Bez tam, kas attiecas vēl uz terminu “tamlīdzīgi pasākumi”, tad, manuprāt, tas galīgi nav skaidrs, kas ir domāts ar “tamlīdzīgi pasākumi”? Tātad investīcijas un tamlīdzīgi pasākumi. Manuprāt, tie ir pilnīgi lieki šajā likumā ierakstīti divi vārdi, kuri ir noteikti jāsvītro no šīs otrās daļas. Un tāpēc es lūdzu balsot gan par vienu, gan par otru manu priekšlikumu, kas ir saistīti ar šo otro daļu, un balsot par tiem atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Faktiski nav atbalstāma ne komisijas piedāvā redakcija, kas ir pieņemta pirmajā lasījumā, ne arī deputāta Jāņa Bunkša redakcija. Kāda ir situācija? Tātad līdz 1994.gada pavasarim, kad iepriekšējā Saeima pieņēma likumu “Par valsts un pašvaldību mantas un finansu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu”, bija tiesības pašvaldībām neierobežot, tātad izsniegt kredītus, un proti, nodarboties un dažādā citādā veidā dot garantijas privātfirmām. Rezultāts bija tāds, jūs atceraties Liepājas rajona gadījumus, tātad gan Jēkabpils pašvaldība, kura garantēja kredītus un izsniedza arī pati šos kredītus, tātad faktiski līdz 1994.gada pavasarim pašvaldības varēja nodarboties ar pašvaldībām netipiskām funkcijām, izsniegt kredītus, tātad ar banku funkcijām nodarboties. Tātad gan šis likums, gan arī Jāņa Bunkša priekšlikums faktiski atjauno to situāciju, kāda bija līdz 1994.gada pavasarim, bet, ja līdz 1994.gada pavasarim jautājumu par kredītu piešķiršanu lēma paši deputāti, tautas vēlētie priekšstāvji, tad tagad ar to nodarbosies kāda mistiska komisija, kura nodarbosies ne tikvien par investīcijām, kredītiem, bet visādiem šādiem tādiem likumā neformulētiem tamlīdzīgiem pasākumiem. Tātad mēs runājam un šodien arī acīmredzot grozīsim Korupcijas novēršanas likumu. Šis Korupcijas novēršanas likums ir likums cīņai ar sekām, bet šajā likumā mēs ieliekam korupcijas cēloņus, godātie kolēģi. Nu tad nav jēgas vispār mums te kādus likumus pieņemt, ja mēs paši ar vienu likumu sev radām pamatkorupciju, ar otru likumu cenšamies kaut ko daļēji šeit labot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Māris Vītols, LZS, KDS frakija.

M.Vītols (LZS, KDS). Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es vēlos tiešām ļoti, lai jūs saprastu šī likuma būtību. Šī likuma būtība nav noteikt un novadīt konkrētus valsts atbalsta instrumentus, bet principā šis likums ir par valsts atbalsta uzņēmējdarbībai uzraudzību un kontroli. Un nevis šī komisija būs tā, kas dalīs jeb sadalīs šo valsts palīdzību konkrētām firmām, bet katrs valsts atbalsta projekts, vienalga, vai to vēlas īstenot kāda no ministrijām vai pašvaldībām, būs jāpiesaka šajā komisijā un tās noteiktas procedūras jāsaskaņo. Piemēram, konkrēts gadījums ar Krājbanku. Ja šāds likums būs stājies spēkā, tad gadījumā, kur Krājbankai ir piešķirtas privatizācijas gaitā šīs te kvotas, tas būtu jāsaskaņo un jāpiesaka projekts šajā komisijā, un jāpamato, ar ko tas ir pamatots, un tā tālāk, tā kā, jūs redzat, šeit ir pavisam cita puse, tas nav atbalsta likums, tas ir atbalsta uzraudzības un kontroles likums no šīs puses. Es arī aicinu pieiet pie šī jautājuma!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt deputāta Bunkša priekšlikumu, jo tas pēc savas iekšējās loģikas jau ir absurds. Un tas absurds slēpjas tajā, ka tas piedāvā ieviest tādas valsts institūcijas un pašvaldības, uz kurām turpmāk neattieksies likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu, mantas izšķērdēšanas novēršanu” noteikumi. Tas ir faktiski tiešā veidā piedāvājums, ka, lūk, dažas pašvaldības un valsts institūcijas turpmāk varēs izšķērdēt valsts un pašvaldību finansu līdzekļus un mantu. Es domāju, tas ir absurds, teiksim, no iekšējās loģikas viedokļa. Ja mēs gribam kaut kādu kārtību mūsu valstī panākt, un tāpēc šī otrā daļa noteikti nav atbalstāma. Ja tiek balsots atsevišķi par pirmo un otro, tad mēs tamlīdzīgus pasākumus, protams, varam svītrot, tā kā nebūtu liela problēma, un, ņemot vērā to, ka šis ir otrais lasījums, vēl priekšā būs trešais lasījums, var šo redakciju precizēt, bet šajā brīdī es aicinātu godātos deputātus vismaz nepieņemt tiešām absurdu un tādu normu, kas tieši veicinās valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu. Es aicinu noraidīt šo deputāta Bunkša priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Papildinot to, ko teica Kārlis Čerāns, es gribētu informēt, ka likums “Par valsts un pašvaldību mantas un finansu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu nenosaka tikai ierobežojumus garantiju došanai, tātad kredītu izsniegšanai vai citām finansiālām darbībām, ko veic pašvaldības vai valsts institūcijas, bet arī nosaka tādu lietu kā zināmus ierobežojumus sponsorēšanai, un atbalsts uzņēmējdarbībai nekādi nav saistāms ar sponsorēšanu, jo parasti tiek sponsorētas fiziskas personas vai kādas nevalstiskas organizācijas, un, ja mēs ierakstām normu, ka mēs pasakām, ka uz tām institūcijām, kuras saņem šo valsts un pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībā, neattiecas Korupcijas novēršanas likums, tādā gadījumā iznāk tā, ka neattiecas arī šie sponsorēšanas ierobežojumi. Un tas nu galīgi nav pieņemami, jo tā ir pavisam cita lieta, kas nav saistīta ar atbalsta uzņēmējdarbību.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs. Otro reizi.

J.Bunkšs (LC). Cienījamie deputāti! Tas, kas attiecas uz manu pirmo priekšlikumu, tātad un svītrot 2.pantā otrajā daļā vārdus “un tamlīdzīgi pasākumi”, tātad šo priekšlikumu — noteikti es pastāvu, ka ir jābalso šeit šajā zālē, jo, ja mēs lasām to, kas ir rakstīts konkrēti šajā likumā 2.panta otrajā daļā, tad to, ko Māris Vītols teica, varbūt tas ir pareizi pēc būtības, bet šajā pantā ir rakstīts un ir mēģināts formulēt, ko nozīmē valsts atbalsts. Un šeit ir rakstīts “valsts atbalsts var izpausties”. Tāpēc es aicinu balsot par manu pirmo priekšlikumu attiecībā par šo otro daļu un izslēgt vārdus “un tamlīdzīgi pasākumi”. Un, ņemot vērā to diskusiju, kas bija šeit, un lai noņemtu pārpratumus, šo otro daļas priekšlikumu es tomēr noņemu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Tā debates, kas šeit norisinājās šajā zālē, līdzīgā veidā notika arī komisijā, un jums ir pilnīgi skaidri viedokļi vienai un otrai pusei. Kas attiecas uz deputāta Bunkša priekšlikuma pirmo daļu, tad tas, protams, ir balsojams, bet tas izslēdz attiecīgai komisijai, Ministru kabinetam rīkoties arī plašāk un varbūt arī reizēm veikt neordināru pasākumu virkni, bet, protams, skaidrojums un tamlīdzīgi pasākumi ļauj rīkoties ar jebkuru pasākumu, kas varbūt neatbilst arī šim likuma garam. Tā ka aicinu balsot un vairs nediskutēt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, deputāts Bunkšs savā 15.priekšlikumā noņēma sava priekšlikuma otro daļu, bet uzstāj par sava priekšlikuma balsošanas pirmās daļas balsošanu. Tātad, godātie kolēģi, balsojam deputāta Bunkša priekšlikumu — izslēgt 2.panta otrajā daļā vārdus “un tamlīdzīgi pasākumi”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Bunkša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 1, atturas — 27. Priekšlikums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Apsveicu deputātu Bunkšu, un 16.priekšlikums no Juridiskā biroja par to pašu 2.pantu. Komisijas slēdziens — atbalstošs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 17.priekšlikums no deputāta Bunkša ir vairāk deklaratīvs nekā konkrēts. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bunkšs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Es vispirms gribētu noņemt pārpratumu, kāpēc deputāts Bunkšs tik daudz grib šoreiz runāt. Es teikšu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā mēs visus tos priekšlikumus, ko es esmu iesniedzis kā savus, izdiskutējām, beigās sastrīdējāmies un nepieņēmām nekādu lēmumu. Tāpēc man nekas cits neatlika kā atbildīgam ziņotājam tos iesniegt. Un viens arī no tiem diskusijas momentiem tieši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija tāds, ka ir jau, protams, šeit atkal ierakstīta ļoti laba deklaratīva forma, ka visām valsts un pašvaldību institūcijām finansiālajās attiecībās un tā tālāk ir jāievēro atklātības princips. Un tad ir jautājums — ko nozīmē vienkārši minēt “atklātības princips”? Kur šis atklātības princips ir formulēts? Ko tas nozīmē? Vai tas nozīmē, ka es kā Jānis Bunkšs aizeju pie pašvaldības un saku — man ir uzņēmums, un es tev, pašvaldības vadītāj, atklāti saku, ka man ir vajadzīga nauda. Bet mēs varbūt bišķīt varam padalīties, ja tu piešķirsi. Vai to tas nozīmē — šis atklātības princips? Un tāpēc, man liekas, arī šādas deklaratīvas formas un šādi deklaratīvi panti šajā likumā nav jāraksta, vai nu ir jāatsaucas uz likumiem, kur šādi atklātības principi ir formulēti, vai, teiksim, šie atklātības principi ir jānoformulē, kaut vai, pieņemsim, ar Ministru kabineta noteikumiem. Tāpēc ar šo priekšlikumu vienkārši vēršu jūsu uzmanību uz to, ka vismaz trešajā lasījumā šis 2.pants, 2.panta trešā daļa ir precizējama, vai arī tā, kā ir manā priekšlikumā teikts, ka ir jāpapildina ar, iespējams, jaunu nodaļu, ja nav iespējams izdarīt atsauces. Bet atstāt šo daļu tādā veidā, kā tā ir šeit, nevar. It sevišķi tāpēc, ka manu priekšlikumu komisija nav pieņēmusi, šo pantu nav precizējusi, un arī jauna nodaļa nav izveidota. Protams, pēc būtības šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Komisijas vārdā es gribu pateikt tikai to, kas komisijā arī izskanēja, — deputātam Bunkšam, Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, un ar labiem vēlējumiem šīs problēmas nevar atrisināt. Kādam ir jāapsēžas, jāuzraksta iecerētā jaunā nodaļa un jāliek priekšā ar savu vai komisijas parakstu. Bet priekšlikums tik tiešām nav balsojams.

Pārejam pie 18. — Juridiskā biroja priekšlikuma. Tas ir par 2.panta dažu vārdu izslēgumu 2.panta trešajā daļā. Komisija šo ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums ir par to pašu 2.pantu. Iesniedzējs — Juridiskais birojs. Komisija ir konceptuāli atbalstījusi, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Un tas ir 20.?

K.Leiškalns. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 19. un 20.priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi! Pārejam pie 21. priekšlikuma, un atkal deputāta Bunkša priekšlikums un diemžēl par 2.pantu, un diemžēl komisija arī šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. Turpretī 22.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs par 2.pantu, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 23.priekšlikums no Juridiskā biroja par to pašu 2.pantu vēl joprojām. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums — Juridiskais birojs. 2.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 25.priekšlikums. 2.pants. Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Pārejam pie 3.panta, un tur kā pirmais ir 26.priekšlikums no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta, bet redakciju pārceļ uz iepriekš minēto 2.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šādam komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 27.priekšlikumu, kas turpina uzlabot 3.pantu, ir iesniegums no finansu ministra Roberta Zīles. Komisija ir izskatījusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 3.pantu tāpat ir Juridiskā biroja 28.priekšlikums jūsu tabulās. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 29.priekšlikums ir deputāta Bunkša priekšlikums par izslēgumu 3.pantā. Komisija neatbalsta, un deputāts Bunkšs mēģinās zāli pārliecināt par pretējo.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Jānis Bunkšs, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Nebūtu iebildumu, ja no šīs valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroles tiek izslēgtas tādas struktūras, kas ir saistītas ar izglītības pakalpojumiem, veselības aprūpi. Faktiski tā ir valsts un pašvaldību atbildība par šiem jautājumiem. Gluži tāpat kā sporta pasākumi, sociālā aprūpe. Vārdu sakot, visi tie pakalpojumi, kas ir saistīti vai ar pašvaldību darbu vai ar valsts struktūru darbu. No šī viedokļa tātad es domāju, ka arī ir pareizs šis piedāvājums. Taču man galīgi nav saprotams, kādēļ no šīs valsts atbalsta kontroles būtu, no šiem vispārējiem noteikumiem būtu jāatsakās attiecībā uz divām nozarēm, kas šeit ir minētas, — lauksaimniecība un zvejniecība. Vai tas tiešām nozīmē to, ka lauksaimniecības un zvejniecības nozarēm piešķirtais valsts vai pašvaldību atbalsts vispār netiks kontrolēts? Vai tur ir kaut kāda cita īpaša kārtība? Ja ir kāda cita īpaša kārtība, tad iespējams, ka arī tā tas var palikt. Bet tā kā manā rīcībā šobrīd nav informācijas par to, ka kaut kā savādāk tiks kontrolēts vai kaut kāda cita vēl struktūra iesaistīsies visā šajā atbalsta kontrolē, es domāju, ja tiek veidota valstī viena vienota struktūra, kā iepriekš jau šeit tika minēts saskaņā ar Eiropas Savienības šiem priekšlikumiem, tad arī šīs nozares ir iekļaujamas kopējā kontroles sistēmā.

Sēdes vadītājs. Vēl kāds deputāts vēlas runāt? Māris Vītols, LZS, KDS frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS). Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Šeit nu ir tā reize, kad Saeimas zemnieku atbalstītāji var parādīt šo savu atbalstu zemniekiem un lauksaimniecībai kā tādai, jo faktiski Eiropas Savienības praksē tiešām lauksaimniecība un zvejniecība ir šīs te jūtīgās nozares, kuras netiek pakļautas vispārējām valsts atbalsta kontroles prasībām. Piemērs ir tāds, ka šis likums nosaka konkrētus atbalsta kontroles ierobežojumus. Piemēram, ka valsts atbalsts vienā nozarē nedrīkst radīt pārprodukciju šajā nozarē jeb radīt vienu citu problēmu šajā gadījumā. Parasti šīs te divas nozares — lauksaimniecība un zvejniecība — netiek pakļautas šīm te stingrajām prasībām, faktiski tirgus šajās divās sfērās arī Eiropas Savienībā visu laiku ir deformēts, tur visu laiku ir šīs lielās subsīdijas, un principā tā ir Eiropas Savienības, šo valstu iekšējā vienošanās, ka šīs sfēras ir ārpus šīm te stingrajām uzņēmējdarbības atbalsta uzraudzības prasībām. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu sākotnējā variantā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Leiškalna kungs.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Deputāts Vītola kungs ļoti precīzi izteica komisijas viedokli šajā jautājumā. Varbūt viņam misējās, sakot, ka netiek pakļauts, valsts atbalsta kontroles prasībām netiek pakļauts, un pārējais viss ir tieši tā motivācija, kas spieda komisiju noraidīt deputāta Bunkša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Jāņa Bunkša priekšlikumu nr.29 — svītrot 3.panta otrās daļas otro teikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 17, atturas — 21. Šis priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 30.priekšlikums 3.pantam no Juridiskā biroja patiesībā redakcionāli precizē nule kā izskatīto tēmu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs savā 31.priekšlikumā liek priekšā izslēgumu 3.pantā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 32.priekšlikums. 3.pants. Deputāts Bunkšs. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu daļēji.

Sēdes vadītājs. Komisija piekrīt svītrot septīto daļu, bet astoto daļu atstāj. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Autors arī neprotestē. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, godātie deputāti! 33.priekšlikums no Juridiskā biroja par 3.panta devīto daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Pārejam pie 4.panta. Tur ir priekšlikums no Juridiskā biroja par pirmās daļas pirmo teikumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāts Bunkšs 35.priekšlikumā šim likumprojektam liek priekšā aizstāt 4.panta pirmajā daļā vārdus, un tālāk kā tekstā. Komisija noraidījusi deputāta Bunkša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, tas ir pieņemts.

K.Leiškalns. Par 4.pantu Juridiskais birojs, priekšlikums nr.36 jūsu tabulās. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 4.pantu. 37.priekšlikums jūsu tabulās, iesniedzējs — Juridiskais birojs. Komisija atbalsta trešās daļas pirmā teikuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 4.pantu finansu ministrs Zīles kungs. 38.priekšlikums jūsu tabulās. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 39.priekšlikums. Juridiskais birojs par to pašu 4.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī 40.priekšlikumu, bet jau par 5.pantu no Juridiskā biroja, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 41.priekšlikums par 5.panta 1.punktu. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 42. — Juridiskais birojs par 5.panta 2.punktu, liek priekšā izmaiņas. Komisija atbalsta Juridiskā biroja viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 43.priekšlikums ir par 6.panta izslēgšanu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tā kā debatēm laika līdz pārtraukumam vairs nav, tās mēs uzsāksim pēc pārtraukuma.

Tagad es lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Kamēr tiek gatavota izdruka, godātie kolēģi, sveicam mūsu kolēģi Valdi Nagobadu, kuram pirms dažām dienām palika 55 gadi. (Aplausi.) Paziņojumam vārdu lūdz Dzintars Ābiķis — par komisijas sēdi.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Es aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, man te saka priekšā, ka Nagobada kungam bija ne tikai dzimšanas diena, bet šodien ir arī vārda diena. Sveicam arī par to! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Pēteris Apinis, Indulis Emsis, Ojārs Grinbergs, Aigars Jirgens, Jānis Kazāks, Jānis Urbanovičs, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tomēr sēdes vadītājam nav pārliecības par to, ka zālē ir nepieciešamais deputātu skaits, tāpēc lūdzu reģistrācijas režīmu kvorumam! Godātie deputāti, lūdzu reģistrēsimies kvorumam, lai zinātu, vai mēs esam pilntiesīgi pieņemt lēmumus. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 63 deputāti. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tā vajag strādāt!”) Tātad mēs varam turpināt izskatīt likumprojektu “Noteikumi par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli”. 43.priekšlikums. Debatēs vēlas runāt Māris Vītols, LZS, KDS frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS). Godātie kolēģi! Šis ir ļoti būtisks jautājums Finansu ministrijai. Es arī uzstājos šobrīd kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi priekšlikumu — izslēgt 6.pantu no šā likuma. Par ko ir runa 6.pantā, un kā tas iekļaujas kopējā likuma struktūrā? Tātad šis likums definē, nosaka, kuros gadījumos varētu tikt sniegts šis valsts atbalsts, un kā vienu konkrētu gadījumu paredz tieši atbalsta formu, kas saistīta ar eksporta operāciju garantēšanu vai kreditēšanu. Šim nolūkam Latvijā ir izveidota tātad valsts akciju sabiedrība “Latvijas eksportu kredīts”. Ja tiek izslēgts šāds pants vispār no likuma laukā, kas nosaka šo iespēju atbalstīt eksporta operācijas, garantēt tās un nodarboties ar kreditēšanu, faktiski šā likuma kontekstā šīs akciju sabiedrības darbība automātiski tiek atzīta par nelikumīgu.

Var piekrist Juridiskā biroja priekšlikumam par to, ka ir jāizvairās no atsaucēm uz Pasaules tirdzniecības organizācijas ekonomiskās sadarbības organizācijas prasībām, kur nav šie līgumi juridiski saistoši šobrīd, tādēļ Finansu ministrija uz trešo lasījumu piedāvā savu redakciju, lai šajā likumprojektā iestrādātu nevis šīs atsauces, bet gan galvenos eksporta kreditēšanas, kā arī garantēšanas apdrošināšanas nosacījumus. Bet šis pants ir jāsaglabā likumā, un es aicinu Saeimu neatbalstīt šobrīd šā 6.panta izslēgšanu un balsot pret.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti vairāk debatēs runāt nevēlas. Komisijas vārdā Leiškalna kungs vēlas kaut ko piebilst?

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja uzmanības vērsumu, jāteic tā, un patiesībā ir nonākusi pie slēdziena, ka 6.pants ir izslēdzams šobrīd no redakcijas teksta. Es personīgi gan domāju, ka mēs varētu atstāt 6.pantu, nosakot uz to attiecīgu spēkā stāšanās laiku pārejas noteikumos, bet, tā kā es šobrīd runāju komisijas vārdā, tad man ir jāaicina jūs balsot, ņemot vērā to, ko teica Māris Vītols. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! (No zāles deputāte A.Seile: “Neviens neprasa balsojumu?”)

K.Leiškalns. Balsojumu prasu.

Sēdes vadītājs. Vītola kungs lūdza balsojumu. Godātie deputāti, balsosim par 43.priekšlikumu, kuru ir izteicis Juridiskais birojs, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Tas ir, izslēgt likumprojekta 6.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 19, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpinām!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 7.pants, tas ir 45. priekšlikums, kuru ir iesniegusi frakcija “Latvijai”, un prasa izslēgt likumprojekta 7.pantu. Patiesībā...

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, mums nākamais ir 44. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums, kurš līdz ar to jāizskata, jo iepriekšējais balsojums bija citādāks nekā atbildīgajā komisijā.

K.Leiškalns. Es atvainojos! Jā, augsti godātie deputāti, šeit gan ir ierakstīts tiešām tabulā, ka priekšlikums nav skatāms, bet acīmredzot priekšlikums ir jāizskata šobrīd, jo mēs neesam atbalstījuši atbildīgās komisijas priekšlikumu par 43.pantu. Kā redzat, komisijas viedokļa šeit nav, mums atliek izšķirties balsojot. Paldies! Ja ir iebildumi pret.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 44. priekšlikumu, Juridiskā biroja priekšlikumu, kurā Juridiskais birojs ierosina izteikt 6.panta nosaukumu šādā redakcijā: 6.pants: “Ar eksporta operāciju garantēšanu vai kreditēšanu saistītais valsts atbalsts”. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 1, atturas — 4. Nav nepieciešamais deputātu skaits piedalījies balsojumā. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, es aicinu piedalīties balsošanā un izteikt savu attieksmi. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 8. Priekšlikums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Nākošais priekšlikums par 7.pantu ir no frakcijas “Latvijai”. Komisija atbalsta frakcijas “Latvijai” priekšlikumu par 7.panta izslēgumu. Es domāju, ka šī norma patiesībā ir noteikta likumā “Par starptautiskajiem līgumiem”. Es domāju, ka zāle varētu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 46.priekšlikums. Par trešās nodaļas nosaukumu, ko liek priekšā Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi nosaukuma maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 47.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Jānis Bunkšs. Par 8.panta izslēgumu pirmajā, otrajā, trešajā un piektajā daļā un tā tālāk. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Jānis Bunkšs, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šeit, ja pirmīt izskanēja tādi apgalvojumi, ka šis likums galvenokārt regulēs uzņēmējdarbības atbalsta kontroli, nevis pašu šo atbalsta piešķiršanu un tos noteikumus, tad galīgi ir nesaprotams, kādēļ ir parādījies piedāvātajā redakcijā šis 8.pants — kvēls atbalsts reģionālajai attīstībai vai kā to nupat izmainīja.

Reģionālās attīstības kritēriji, kad ir piešķirams atbalsts reģionālajai attīstībai, to, manuprāt, mums nosaka Likums par īpaši atbalstāmiem reģioniem, tas šeit tiek minēts, faktiski šī procedūra. Ar šo jautājumu strādā Reģionālās attīstības padome un acīmredzot strādās arī topošais SIA “Reģionālā attīstība”. Varbūt arī kāda cita struktūra, tad ir jautājums: kura komisija tad kuru kontrolēs galu galā? Vai, teiksim, kura komisija būs tā, kas noteiks šos kritērijus, kurš likums būs tas, kurš noteiks kritērijus uzņēmumiem īpaši atbalstāmos reģionos? Manuprāt, tie kritēriji, kuri pieminēti šajā 8.pantā, tie zināmā mērā ir pretrunā ar tiem, kas minēti Likumā par īpaši atbalstāmiem reģioniem. Ja labākajā gadījumā tie varētu tikt dublēti, līdz ar to man liekas, ka ir pilnīgi lieka šādas nodaļas ierakstīšana šajā likumā, ja tie vienkārši dublē vai pat rada pretrunīgus apstākļus un kritērijus ar manis iepriekš nosaukto Likumu par īpaši atbalstāmiem reģioniem. Ja jau šāda nodaļa šeit tiek ierakstīta, tad tādā gadījumā šādai nodaļai drīzāk vajadzētu regulēt šīs savstarpējās attiecības starp tām daudzajām struktūrām un tiem likumiem, kādi šobrīd atiecībā uz reģionālās attīstības atbalstu eksistē. Tāpēc es piedāvāju šos pantus un attiecīgās daļas, kuras šeit ir minētas, izslēgt.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Māris Vītols, LZS, KDS frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS). Godātie kolēģi Saeimas deputāti un godātais Bunkša kungs! Tieši šeit jau ir tā būtiskā atšķirība starp reģiona atbalsta likumu un šo konkrēto likumu, ka tātad likumā “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” ir noteiktas šīs atbalsta formas. Pamatā instrumenti, kas tiek izmantoti, lai atbalstītu tajā skaitā uzņēmumus īpaši atbalstāmajos reģionos. Šā likuma mērķis ir faktiski kontrolēt šo valsts atbalstu, lai novērstu vairākas lietas: 1) iekšējās konkurences izkropļojumu; 2) valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanu.

Tāpēc šeit ir noteikti konkrēti nosacījumi jeb konkrēti noteikumi, kādā veidā ir šī ierobežošana. Noteikt, ka ir šis atbalsts īpaši atbalstāmajos reģionos vai šai reģionālajai attīstībai tiek sniegts. Šie likumi nav pretrunā. Ja jūs runājat par to, kura komisija kuru kontrolēs. Jā, šī komisija kontrolēs visu valsts atbalstu uzņēmējdarbībai. Šī būs tā komisija, kurai tiks pieteikti visi atbalsta projekti visos valsts pārvaldes līmeņos — gan pašvaldību, gan ministriju līmenī. Ar šo komisiju būs jāsaskaņo gan Privatizācijas aģentūrai, gam visām citām valsts iestādēm šie atbalsta projekti. Likumā būs noteiktas tās normas, no kā pamatā šī komisija šīs kontroles vai projektu saskaņošanu veiks. Es nevaru atbalstīt Bunkša kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs vēlas runāt otro reizi. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Māris Vītols runāja pilnīgi pareizi, un tas bija tas, ko arī es apmēram gribēju šeit vismaz apmēram šajā likumā atrast. Bet šajā likumā, ja mēs lasām to konkrēto tekstu, tur ir rakstīts pavisam kas cits. Jau šā paša 8.panta pirmajā daļā 2.punktā ir vienkārši formulēti, kādi ir tie kritēriji, kad uz reģionu ir attiecināms īpašā reģiona, teiksim, statusam paredzētie kritēriji — dzīves līmenis šeit ir minēts, iekšzemes kopprodukts, iedzīvotāju ienākumi, bezdarba līmenis. Faktiski nav ne vārda pateikts par to, kādas būs šīs attiecības, kas, kur, ko iesniegs un kādas būs tās funkcijas, ko veiks Reģionālās attīstības padome un ko veiks šī īpašā komisija.

Sēdes vadītājs. Otrreiz vēlas runāt arī Māris Vītols. Viņš vēlas runāt kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamais Bunkša kungs! Es jums varu piekrist tikai daļēji. Tieši tā, kā jūs arī sacījāt. Jūs piedāvājat izslēgt trešo daļu. Trešajā daļā ir konkrēta norma, konkrēts noteikums, kas skan: “Reģionālā valsts atbalsta maksimālā intensitāte ir 75% neto subsīdijas ekvivalents no sākotnējo investīciju summas vai 2000 latu radīto darba vietu.” Kas tad tie ir? Vai tie nav konkrēti noteikumi, noteikumu prasības? Pēc šādas shēmas un šādas uzbūves ir veidots viss šis likums. Piemēram, jūs ar savu priekšlikumu, kur ir šie konkrētie kontrolskaitļi, arī piedāvājat izslēgt. Es aicinu neatbalstīt šeit Bunkša kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns, lūdzu.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Es ceru, ka jūs būsit pamanījuši, ka 47. priekšlikums, kas nāk no Bunkša kunga, ir jāskatās kontekstā ar 48. priekšlikumu, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs, un šeit tik tiešām ir atruna par to, vai nu ir īpašais statuss,vai ir vismaz viens no noteikumiem, priekšnoteikumiem, kas ir ierakstīti šī likuma 8. panta redakcijā.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu jūs neatbalstīt Jāņa Bunkša priekšlikumu, bet atbalstīt Juridiskā biroja precizēto redakciju 8. pantam, kas ir 48. priekšlikums jūsu tabulās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par 47. — deputāta Bunkša kunga izteikto priekšlikumu — izslēgt 8 panta 1., 2., 3. un 5. daļu un panta 4. daļu pārcelt uz 4. nodaļu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 18, atturas — 22. Balsojuši 49 deputāti, tas ir nepietiekami, lai pieņemtu lēmumu. Lūdzu zvanu!

Lūdzu atkārtoti balsošanas režīmu un deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 18, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpinām!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 48. priekšlikums par šo pašu 8. pantu, par jaunu redakciju ir no Juridiskā biroja. Komisija ir nolēmusi atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

K.Leiškalns. 49. priekšlikums — par 8. pantu, Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 50. — priekšlikums no Juridiskā biroja par 8. pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 51. priekšlikums — Juridiskais birojs par 8. panta 4. daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 52. priekšlikums — par 8. panta 5. daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Ir izskatīts 8. pants, kas jaunajā redakcijā šobrīd mums ir 7. pants un pārejam pie deputāta Bunkša priekšlikuma, kas jūsu tabulās ir nr. 53 — par 9. panta 4. daļas pārcēlumu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli? Pieņemts.

K.Leiškalns. 54. priekšlikums — par 9. panta 1. daļu. Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 55. priekšlikums no Juridiskā biroja par vārdu aizstājumu 9. pantā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 56. priekšlikums. Juridiskais birojs par 4. nodaļas nosaukumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Pārejam pie 10. panta, kas jaunajā redakcijā būs 9. pants, un komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumus par nosaukuma izmaiņu.

Sēdes vadītājs. Tas ir priekšlikums nr. 57. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. 58. priekšlikums. Pāriet nākamajā lappusē. Ļoti nopietns priekšlikums no mūsu finansu ministra Zīles kunga, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi pilnā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 59. priekšlikums par 10. pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 60. priekšlikums. Atkal Juridiskais birojs, atkal 10. pants. Komisija atbalsta jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Mēs esam izskatījuši 10. pantu vecajā redakcijā — jaunajā 9. pantu. Pārejam pie 11. panta vecajā redakcijā. 61. priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 62. priekšlikums par šo pašu 11. pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 63. priekšlikums, labojam 11. pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Finansu ministrs Roberts Zīle. Papildina 11. pantu 64. priekšlikumā tabulā. Komisija finansu ministru ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Atkal finansu ministrs. 65. priekšlikums. Un atkal 11. pants vecajā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Finansu ministrs Roberts Zīle 66. priekšlikumā papildina 11.pantu ar jaunu trešo daļu. Komisija finansu ministra priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpat komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu par izslēgumu 11. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam arī piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 68. priekšlikums. Juridiskais birojs par izmaiņām 11. pantā. Komisija ir akceptējusi šīs izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 69. priekšlikums jūsu tabulās. Iesniedz finansu ministrs Roberts Zīle par jaunu 6. daļas redakciju. Komisija atbalsta finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs prasa mainīt 5. daļā vārdus... tālāk kā tekstā. Tas ir 11. pants. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

K.Leiškalns. 11. pantu tāpat vēlreiz labo Juridiskais birojs. Komisija šo labojumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. Izmaiņas 11. panta redakcijā. Juridiskais birojs. Priekšlikums jūsu tabulās tas ir 72. Komisija šīs izmaiņas atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 11.panta 6.daļā Juridiskais birojs liek priekšā vārdu nomaiņu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Esam izskatījuši pirmā lasījuma redakcijas 11. pantu, akceptējuši jaunajā redakcijā kā 10. pantu. Pārejam pie 74. priekšlikuma par 12. panta nosaukuma izmaiņām, ko liek priekšā Juridiskais birojs. Komisijas rezolūcija ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 75. priekšlikums. Iesniedz Juridiskais birojs par 12. panta otrās daļas redakciju. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Sīka redakcionāla nomaiņa 76. priekšlikumā par 12. pantu, ko iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 77. priekšlikums. Iesniedz finansu ministrs Roberts Zīle par papildinājumu 12. pantā. Komisija, rūpīgi izskatot, ir atbalstījusi finansu ministru.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 78. priekšlikums šajā pašā 12. pantā. Iesniedzējs ir Juridiskais birojs par aizstājumu šajā pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 79. — par 12. pantu. Juridiskais birojs. Papildinājums 5. daļā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Mēs esam izskatījuši 12. pantu, jaunajā redakcijā — 11. pantu, un pārejam pie 80. priekšlikuma par nosaukuma papildinājumu 13. pantā. No komisijas šis priekšlikums ir guvis nedalītu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī ir tāds pats atbalsts? Viņi neiebilst? Pieņemts.

K.Leiškalns. 81. priekšlikums par 13. panta pirmo daļu. Komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 82. priekšlikums jūsu tabulās. Juridiskais birojs par aizstājumu 13. panta otrajā daļā. Komisija vienbalsīgi atbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu par šo atbalstu? Pieņemts.

K.Leiškalns. 83. — redakcionāls labojums 13. pantā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 84.priekšlikums. Vēl joprojām aktīvais Juridiskais birojs liek priekšā 13. panta 4. punktā aizstājumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli? Pieņemts.

K.Leiškalns. Tas pats Juridiskais birojs 85. priekšlikumā, kas attiecas uz 13.pantu, liek priekšā izslēgumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 86. priekšlikums. Juridiskais birojs par 13. pantu. Komisija pilnībā atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 87. priekšlikums par 13. panta trešo daļu. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 88. priekšlikums. Aizstājums 13. pantā, ko iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 89. priekšlikums. Iesniedz Juridiskais birojs par 13.panta 3.daļu. Komisija atbalsta Juridiskā biroja redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 90.priekšlikums ir aicinājums precizēt. Komisija šo aicinājumu nav atbalstījusi, un es domāju, ka priekšlikums šobrīd nav balsojams. Vai nu ir jāiesniedz Bunkša kungam konkrēta redakcija, vai komisija pati uz trešo lasījumu mēģinās ko precizēt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli? Līdz ar to mēs varam turpināt.

K.Leiškalns. Pārejam pie 91. priekšlikuma, ko iesniedz Juridiskais birojs par 13. panta 3. daļas 7. punktu. Komisija jauno redakciju atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 92. priekšlikumā deputāts Bunkšs liek priekšā precizēt redakciju, bet pats nedod priekšā konkrētu skaitli. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.

K.Leiškalns. 93. — redakcionāls labojums jau 14. pantā. Tātad mēs esam izskatījuši 13. pantu, pēc jaunā varianta — 12., un liek priekšā redakcionālu labojumu 14. pantā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs 14. pantā pirmajā daļā izsaka priekšlikumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 95. priekšlikums. Deputāta Bunkša aicinājums precizēt. Komisija nav ņēmusi vērā.

Sēdes vadītājs. Komisija nav atbalstījusi? Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par neatbalstīšanu?

K.Leiškalns. Komisija nevarēja atbalstīt, jo ir tikai aicinājums un nav precīzas redakcijas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpinām!

K.Leiškalns. 96. priekšlikums pie 14. panta. Iesniedz Juridiskais birojs. 4. punkta aizstājums. Komisijas viedokļa šeit nav, bet komisija acīmredzot ir ņēmusi vērā Juridiskā biroja priekšlikumu. 97. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 96. priekšlikuma atbalstīšanu no atbildīgās komisijas puses nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. 97. priekšlikums. Iesniedz deputāts Bunkšs par izmaiņām 14. panta otrajā daļā. Komisija šo deputāta Bunkša priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 98. priekšlikums. Juridiskais birojs — par izmaiņām 14. pantā — komisijas atbalstu ir guvis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 99.priekšlikums par 14.panta 3.daļu. Iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 100. priekšlikums, iesniedzējs ir Juridiskais birojs. Aizstājums 14. pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 101. priekšlikumā finansu ministrs Roberts Zīle liek priekšā izteikt 14. panta 4. daļu jums priekšā redzamajā redakcijā. Komisija ministru ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 102. priekšlikums. Juridiskais birojs. Izmaiņas 14. panta 5. daļā komisija atbalsta.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies.! Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Atvainojiet! Vēlas... paldies! Turpināsim!

K.Leiškalns. Paldies! 103. priekšlikums. Juridiskais birojs... 14. vēl joprojām pants, izmaiņas 6. daļas 1. punktā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 104. priekšlikums ir no atbildīgās komisijas, tas, protams, ir atbalstīts par izslēgumu 7. daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 14. panta 7. daļas... Vēlas runāt Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS). Godātie deputāti! Godātā sēdes vadība! Šis ir ļoti būtisks jautājums, no Finansu ministrijas viedokļa šajā likumā tā ir viena no svarīgākajām prasībām, ko šī likuma kontekstā izvirza Eiropas Komisija, proti, lai, risinot vienu uzņēmējdarbības problēmu, netiktu radīta cita ekonomiska problēma, šajā gadījumā pārprodukcija kādā konkrētā nozarē, izņēmumi ir lauksaimniecība un zvejniecība, kur šādas prasības nav, bet visos pārējos gadījumos ir svarīgi noteikt šo principu, ka ar valsts atbalstu nedrīkst izraisīt šo pārprodukciju, tātad valsts atbalsts, risinot vienu problēmu, nevar radīt citas problēmas. Lūdzu neatbalstīt atbildīgo komisiju šeit!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Komisijas vārdā? Vai balsosim, Leiškalna kungs?

K.Leiškalns. Augsti godātais priekšsēdētāj! Man jāpasaka komisijas motivācija, tas izslēgumam. Jāteic, ka pārprodukcija ir fakts, kas ir konstatējams pēc norisēm, un, sniedzot valsts atbalstu kādai no nozarēm vai uzņēmumiem, mēs nevaram iepriekš paredzēt šo pārprodukciju. Vai šis paredzējums var būt nepilnīgs, nepiepildīties un tamlīdzīgi, tieši tāpēc atbildīgā komisija ir izslēgusi septīto daļu kā iepriekš nekonstatējamu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 104. priekšlikumu — svītrot 14.panta septīto daļu. Lūdzu rezultātu! Par— 11, pret — 22, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Esam pabeiguši 14. pantu, kas šobrīd ir 13.pants jau jaunajā redakcijā, un pārejam pie 105.priekšlikuma par 15.panta pirmo daļu, ko iesniedz Juridiskais birojs, komisijas slēdziens — atbalstošs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 106.priekšlikums, iesniedz... Es atvainojos, 15.pantā vairāk priekšlikumu nav, līdz ar to mēs esam akceptējuši jauno redakciju, kas tagad ir 14.pants, un pārejam pie 16.panta, kur tūdaļ ir 106.priekšlikums, kuru iesniedz deputāts Bunkšs par aizstājumu 16.panta 1., 3.un 5.daļā. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu nav. Tas ir pieņemts.

K.Leiškalns. 107.priekšlikums par 16.pantu, iesniedz Juridiskais birojs, komisija redakciju atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 108.priekšlikums, tas pats 16.pants, Juridiskais birojs iesniedz, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 109.priekšlikumā par otrās daļas izslēgumu 16.pantā, ko iesniedz deputāts Bunkšs, komisija beidzot ir vienisprātis ar deputātu Bunkšu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Māris Vītols, LZS, KDS frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS). Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Arī šis ir ļoti būtisks jautājums šī likuma kontekstā, un Finansu ministrija uzskata, ka tas princips, ka valsts atbalsta projekts, kas ir ieviests bez šīs iepriekšējās pieteikšanas, ir nelikumīgs, tas viens no galvenajiem šī likumprojekta pamatprincipiem, kas ļauj vispār šai valsts atbalsta uzraudzības komisijai pildīt tās funkcijas. Ja mēs tai atņemam šo instrumentu, tad faktiski šī komisija nevar pildīt savas funkcijas, un šis likums nedarbojas tādā veidā, kā tas ir veidots un kā tas ir iecerēts. Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, tas ir būtiski, lai šis likums varētu darboties.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Leiškalna kungs!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Lai gan kā indivīds es piekrītu Mārim Vītolam, bet man ir jāsaka, ka komisija Bunkša priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 106. — Jāņa Bunkša priekšlikumu — svītrot 16. panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 16, atturas — 34. Nav pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 110.priekšlikums par 16. panta trešo daļu, iesniedz Juridiskais birojs, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 111.priekšlikumā ir vienojies Juridiskais birojs ar deputātu Bunkšu, ceturtās daļas izslēgums, komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī... Vēlas runāt Māris Vītols LZS, KDS frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS). Šis priekšlikums ir iesniegts tiešā veidā, pamatojot šo normu uz atbilstošiem Eiropas Savienības noteikumiem valsts atbalsta jomā. Tie nosaka šos konkrētos izņēmumus, kuri ir šajā panta daļā, izslēdzot faktiski, protams, uz to attiecīgi tiek norādīts no Eiropas Komisijas puses agrāk vai vēlāk, saglabājot šo normu, tā arī nekam neko nekaitē. Tāpēc es aicinu saglabāt šo normu un neatbalstīt priekšlikumu,to svītrot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kāds vēlas runāt deputāts? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 111. — Juridiskā biroja un deputāta Bunkša priekšlikumu — svītrot 16.panta ceturto daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 12, atturas — 39. Nav pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Pārejam pie 112. priekšlikuma šajā pašā 16.pantā piektajā daļā, Juridiskais birojs iesniedz, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Un līdz ar to, godātie deputāti, mēs esam izskatījuši 16.pantu, kas jaunajā redakcijā ir 15.pants, un pārejam pie 17.panta redakcijas, kur tūdaļ ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, jūsu ailēs ar nr.113, 17.panta pirmās daļas redakciju izteikt un tā tālāk. Komisija atbalsta ministru.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 114.priekšlikumā ir Juridiskā biroja ieteikums 17.panta redakcijai, ko komisija ir atbalstījusi, iekļaujot galīgajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja papildinājums 17.pantam, jūsu tabulās 115.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 116.priekšlikums par 17.panta trešo daļu, Juridiskais birojs liek priekšā, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 117.priekšlikumā deputāts Bunkšs liek priekšā aizstāt vārdu “komisija” ar vārdiem “finansu ministrs”. Komisija nav atbalstījusi, un, manuprāt, mēs esam nobalsojuši par komisiju, un līdz ar to šis vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu tālāk!

K.Leiškalns. 118.priekšlikums no Juridiskā biroja, deputāti būs pamanījuši, ka šobrīd izskatām 18.pantu, komisija ir atbalstījusi izmaiņas trešajā daļā. Nē, komisija nav atbalstījusi!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 118. — Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš nav guvis komisijas atbalstu? Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 119.priekšlikumā, ko iesniedz Juridiskais birojs par 18.panta ceturto daļu, komisija ir atbalstījusi Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 120.priekšlikums liek priekšā 18.pantu izteikt jaunā redakcijā, priekšlikuma autors ir finansu ministrs, bet komisija titulu nav ņēmusi vērā, priekšlikums neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 121.priekšlikums par 18.panta piekto daļu, komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 122.priekšlikums, 18.pants, iesniedz Juridiskais birojs, komisija atbalsta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 123.priekšlikums, 18.pants vēl joprojām, iesniedz Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 124.priekšlikums par izmaiņām 18.pantā, komisija Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. 125.priekšlikumā Juridiskais birojs liek priekšā izslēgt 18.panta devīto daļu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Māris Vītols, LZS, KDS frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS). Godātie kolēģi! Šī ir pēdējā reize šī likuma izskatīšanā, kad es kāpju tribīnē, lai aizstāvētu Finan-su ministrijas viedokli. Šis ir pats būtiskākais jautājums no visiem šiem priekšlikumiem, un mēs iestājamies par to — Finansu ministrijā nesvītrot šo daļu, galvenokārt šeit ir jautājums par to, lai valsts atbalsts, kurš nav pieteikts pēc procedūras šajā komisijā un ir pretrunā ar šī likuma prasībām, būtu piedzenams no atbalsta saņēmēja, tā ir galvenā svira jeb galvenais instruments, kādā veidā piespiest valsts un pašvaldības institūcijas pieteikt šos plānotos, šos valsts atbalsta projektus komisijā, un arī instruments, kādā veidā var novērst nelikumīga valsts atbalsta radītos konkurences deformējumus, tātad atjaunot status quo situāciju. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un saglabāt iepriekšējo redakciju šeit, lai šis likums varētu darboties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Juridiskā biroja 125.priekšlikumu — svītrot 18.panta devīto daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 19, atturas — 34. Nav pieņemts.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka Vītola kungs vairāk gribēja runāt par redakciju, nevis spēkā esošo pirmā lasījuma redakciju, bet par priekšlikumu, ko iesniedza finansu ministrs, — izteikt devīto daļu 18.pantā sekojošā redakcijā. Priekšlikums nr.126, un komisija nav atbalstījusi, bet es saprotu, ka iepriekšējais balsojums liecina uz to, ka deputāti sliecas atbalstīt finansu ministru.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumu pret komisijas atzinumu par 126.priekšlikumu? Vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par finansu ministra ierosināto 126.priekšlikumu — izteikt 18.panta devīto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 2, atturas — 4. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 127.priekšlikums ir uzmundrinošs vai uzvedinošs un, manuprāt, nav balsojams. Bet finansu ministrs Roberts Zīle liek priekšā 18.panta desmito daļu izteikt attiecīgā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Atbalsta. Tas ir pieņemts.

K.Leiškalns. 129.priekšlikumā Juridiskais birojs liek priekšā izmaiņas 18.panta vienpadsmitajā daļā. Komisija šīs izmaiņas atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 130.priekšlikums par papildinājumu likumprojektā ar jaunu sesto daļu attiecīgā redakcijā. Komisija finansu ministra Roberta Zīles priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta sestās nodaļas nosaukumu un redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Septītā nodaļa.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Tātad mēs pārejam pie 131.priekšlikuma, aizstāt vārdus “pārejas jautājumi” ar vārdiem “Pārejas noteikums”, komisija Juridiskā biroja priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Un tad nāk 132.priekšlikums — pēdējais priekšlikums, ko iesniedz Juridiskais birojs par izslēgumu pārejas noteikumos, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt svītrot pārejas noteikumu 1., 2. un 3.punktu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Es aicinu balsot par nule kā izskatītā likumprojekta otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 2. Pieņemts. Kādi apsvērumi par trešo lasījumu?

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Es gribētu komisijas vārdā likt priekšā iesniegšanas termiņu, ņemot vērā parlamenta brīvdienas, bet komisijas turpina strādāt līdz 20.janvārim 1998.gadā.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 1998.gada 20.janvāris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, deputātu kungi, prieks strādājot ar jums kopā.

Sēdes vadītājs. Nākamais kārtības jautājums — likumprojekts Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”. Trešais, galīgais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jānis Ābele. Lūdzu!

J.Ābele (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3005.

Sēdes vadītājs. 3505.

J.Ābele. Piedodiet, nr.3505. “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”. Skatām likumprojektu trešajā lasījumā. Par likumprojektu ir ienākuši seši priekšlikumi, kuri visi ir atbalstīti, un arī likumprojektā ir izdarīti daži redakcionāli precizējumi. Un proti, tātad 1.priekšlikums — Juridiskais birojs — izslēgt 1.panta 4.punktā vārdus “šī likuma izpratnē”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 2.priekšlikums — izteikt 6.panta otro teikumu šādā redakcijā. Priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas atzinums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 3.priekšlikums — izteikt 7.pantu šādā redakcijā, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija daļēji šo priekšlikumu ir atbalstījusi un iestrādājusi nākošajā, atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskā biroja priekšlikumu un atbildīgās komisijas ieteikto 7.panta redakciju iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Ābele. 4.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Paldies! Mēs jau to izlēmām.

J.Ābele. Ejam tālāk! 5.priekšlikums. Juridiskais birojs — izteikt 20.pantu šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 20.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. Un pēdējais — 6.priekšlikums — no Juridiskā biroja. Izteikt Pārejas noteikumu 4.pantu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Ābele. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

J.Ābele. Paldies deputātiem par raženu darbu!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “ Grozījumi likumā “Par Civilstāvokļa aktiem”” . Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr.3508. Trešais lasījums “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. Tātad ir šādi priekšlikumi. 14.pantā piektajā daļā ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ieteikts divos variantos — tātad vai nu dzīvesvietas dzimtsarakstu nodaļu aizstāt ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldi, vai arī otro variantu. Juridiskā komisija to ir daļēji atbalstījusi, iesniedzot savā redakcijā, kas ir redzams labajā malā, izslēgt ceturto daļu un papildināt ar piekto daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu — svītrot likumprojekta 14.panta ceturto daļu un papildināt 14.pantu ar piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Vairāk nekādu priekšlikumu nav saņemts un nav arī likti priekšā no Juridiskās komisijas, tāpēc aicinu balsot kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Epidemioloģiskās drošības likums”. Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3511. Uz trešo lasījumu ir iesniegti priekšlikumi no Juridiskā biroja, Labklājības ministrijas un arī pašas komisijas priekšlikumi. Pārsvarā visi priekšlikumi ir atbalstīti, ir panākts kompromiss. Sāksim ar 1.priekšlikumu — Labklājības ministrijas priekšlikums nr.1. Ir atbalstīts no komisijas viedokļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 1.panta 1.punktu. Pieņemts.

R.Jurdžs. 2.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs. 3.priekšlikums — Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 4.priekšlikums — Labklājības ministrija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 5.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 6.priekšlikums no Labklājības ministrijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs. 7.priekšlikums arī no šīs ministrijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. 8.priekšlikums — Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

R.Jurdžs. 9.priekšlikums — komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Jurdžs. 10.priekšlikums — ministrijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. 11.priekšlikums — komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs . 12.priekšlikums arī no komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Jurdžs. 13.priekšlikums no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. 14.priekšlikums — komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs . 15.priekšlikums — komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Pieņemts.

R.Jurdžs . 16.priekšlikums arī no šīs komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 17.priekšlikums — komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs. 18.priekšlikums — Labklājības ministrijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 19.priekšlikums — komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Precizēts 21.pants. 20.priekšlikums — Labklājības ministrijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs . 21.priekšlikums — komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

R.Jurdžs. 22.priekšlikums — komisijas. Atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 25.panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

R.Jurdžs. Līdzīgs ir 23.priekšlikums — komisijas priekšlikums, ko atbalstīja precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 26.panta redakcijai. Pieņemts.

R.Jurdžs. 24.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisija izmaina nodaļas nosaukumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti sestās nodaļas nosaukumam “Vakcinācija un darbs ar infekciju slimību izraisītājiem” piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 25.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 26.priekšlikums — Labklājības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Jurdžs. 27.priekšlikums — Labklājības ministrijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 31.panta otro daļu. Pieņemts.

R.Jurdžs . 28.priekšlikums — izslēgt 34.panta otro daļu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 34.panta otro daļu. Pieņemts.

R.Jurdžs. 29.priekšlikums — izteikt 35.pantu jaunā redakcijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti likumprojekta 35.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 30.priekšlikums — Juridiskā biroja — izslēgt 36.pantu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt svītrot 36.pantu. Pieņemts.

R.Jurdžs. 31.priekšlikums — komisijas. Izteikt jaunā redakcijā nodaļas nosaukumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti devītās nodaļas nosaukumam piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 32.priekšlikums — Juridiskā biroja. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. 33.priekšlikums — Juridiskā biroja. Papildināt devīto nodaļu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti likumprojekta 37.panta pirmās un otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 34.priekšlikums — komisijas. Izteikt 38.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātu piekrīt svītrot likumprojekta 38.pantu.

R.Jurdžs. 35.priekšlikums — Juridiskais birojs. Izslēgt 10. un 11.nodaļu un uzskatīt par 9.nodaļu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 10. un 11.nodaļas svītrošanai. Pieņemts.

R.Jurdžs. 36.priekšlikums — komisijas. Jauna panta redakcija. Ir atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 41.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijas pirmajai un otrajai daļai. Pieņemts.

R.Jurdžs. 37.priekšlikums — Juridiskais birojs. Izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot pārejas noteikumu 1.punktu. Pieņemts.

R.Jurdžs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Epidemioloģiskās drošības likums” trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 3. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vienošanos darba kārtības 20.jautājumu mēs, pēc komisijas lūguma, esam svītrojuši, bet esam vienojušies, ka izskatīsim pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” . Komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS). Godātie Saeimas deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3483 “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Komisija lūdz atzīt šo likumu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Vītols. Godātie kolēģi! Šeit ir tikai viens grozījums, kurš neskar likuma pantu izmaiņas, bet nosaka kārtību, kā likums stājas spēkā, proti, ka tas stājas spēkā vienlaicīgi ar ieguldījumu sabiedrību likumu. Lūdzu atbalstīt šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts.

M.Vītols. Godātie kolēģi! Ja jums nebūtu iebildumu, uz tā pamata, ka pašreiz likuma redakcija nosaka, ka likums stājas spēkā 1.janvārī, mēs ierosinām, lai tas stātos spēkā vienlaicīgi ar ieguldījumu sabiedrību likumu. Nobalsot šodien arī steidzami otrajā lasījumā un pieņemt šo likumu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 4. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Muitas nodokli (tarifiem)”” . Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS). Strādājam ar dokumentu nr.3417. Tātad “Grozījums likumā “Par Muitas nodokli (tarifiem)””, ko iesniedzis Ministru kabinets. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina atzīt Saeimu šo likumu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 2, atturas — 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Vītols. Šeit faktiski ir viens grozījums, kurš paredz noteikt to, ka valsts turpmāk atsakās no muitas un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojumiem, ievedot preces valsts investīciju programmā ietverto projektu realizācijai. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 6. Pieņemts.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 15.decembrim un izskatīt šo likumu otrajā lasījumā 18.decembrī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” . Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS). Godātie kolēģi, izskatām dokumentu nr. 3387. Tas ir Ministru kabineta iesniegtais un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstītais likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”. Lūdzu Saeimu atbalstīt šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Par šo likumprojektu, ko iesniegusi valdība, ir jāsaka, ka tas ir vismaz problemātisks. Tajā ir vesela virkne būtisku momentu, kuri ir šādi: Pirmais problemātiskais moments ir tāds, ka šajā likumprojektā, kas nosaka pašvaldību finansu izlīdzināšanu, šajā gadā ir absolūti pazudis jebkāds pašvaldību ienākumu prognožu novērtējums. Tas attiecas gan uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan uz nekustamā īpašuma nodokli, ka faktiski iznāk, ka mēs šobrīd ar likumu vairs nenosakām šo nodokļu prognozes. Un rodas jautājums: par ko lai Finansu ministrija uzņemas tālākas garantijas, par ko lai tā garantē tālāk, ka valsts kaut ko varēs kompensēt tad, ja kaut kas pašvaldībām neizpildīsies? Es domāju, ka principiāli, ka šie ieņēmumi no nodokļiem, prognožu novērtējums, tas ir jautājums, kurš ir risināms ar likuma palīdzību.

Otra lieta, kas ir ļoti būtiska, ar negatīvu iezīmi šim likumprojektam, ir tā, ka ir ļoti primitivizēti pašvaldību finansu izlīdzināšanas kritēriji. Faktiski mēs redzam, ka šeit ārpus šiem pamatkritērijiem ir iedzīvotāju skaits, ka pastāv tikai trīs citi kritēriji, un tie ir bērni līdz sešu gadu vecumam, jaunieši — no 17—18 gadiem un iedzīvotāji — virs darba spējas vecuma. Absolūti nav ņemtas vērā ne tādas lietas kā bezdarbnieku skaits, ne arī dažādu infrastruktūras objektu uzturēšanas nepieciešamība, nedz arī kādi citi kritēriji. Mēs zinām, ka Eiropas valstīs kritēriju skaits attiecīgajā pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumā sniedzas vairākos desmitos. Tur šī finansu nepieciešamība ir izvērtēta ļoti rūpīgi. Šeit mēs redzam, ka šis finansu nepieciešamības izvērtēšanas darbs ir veikts ļoti pavirši.

Trešā lieta, kas ir būtiski negatīva šim pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumprojektam, ir tā, ka tajā nav iestrādāts valsts budžeta dotācijas mehānisms. Mēs labi zinām, ka pašvaldības ir šogad prasījušas vismaz 30 miljonus latu papildu dotāciju no valsts budžeta. Šī prasība ir absolūti pārkāpta ar pašvaldību veicamajām funkcijām un šo funkciju realizācijai nepieciešamajiem līdzekļiem. Mēs nevaram dzīvot tā, ka nauda tiek tikai palielināta valsts centrālajā aparātā, kaut arī vajadzīgām programmām, protams. Neviens negrib apstrīdēt to, ka valsts centrālajā aparātā nav vajadzīgas programmas, bet ir nepieciešams arī to līdzekļu mazumiņu, kurš ir, sadalīt taisnīgi. Neveidot tikai šo bezdeficīta budžetu uz pašvaldību rēķina. Tātad šeit nav absolūti iestrādāta šī valsts budžeta dotācija. Līdz ar to, tā kā pašvaldībām nav šie pietiekamie līdzekļi, tad rodas, protams, konflikts starp “donoru” pašvaldībām un pašvaldībām, kuras saņem šos līdzekļus no izlīdzināšanas fonda.

“Donoru” pašvaldības, dabiski, izvirza prasības, ka viņi negrib tik daudz maksāt, mēs redzam, ka republikas pilsētām ir jāmaksā daudz, bet tajā pašā laikā, no otras puses, tās pašvaldības, kurām šie līdzekļi ir jāsaņem viņu elementāro funkciju veikšanai, to prasības ir ne mazāk pamatotas. Līdz ar to valsts, atsakoties no savas dotācijas jeb faktiski šobrīd paredzot viņu mērķdotācijas tikai 8 miljonu apmērā prasīto 30 miljonu vietā, tā faktiski veido pašvaldību starpā šīs neatrisināmās problēmas. Es domāju, šie momenti ir pietiekami, lai šodien šo likumu pirmajā lasījumā neatbalstītu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda, pašvaldību lietu valsts ministrs.

Ē.Zunda (pašvaldību lietu valsts ministrs). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tā ir objektīva realitāte, ka Latvijas pašvaldības savā starpā ir ļoti atšķirīgas. Ir atšķirīgas to finansiālās iespējas. Tātad pašvaldību finansu ieņēmumi ir ļoti atšķirīgi. Daudzos gadījumos šīs finansiālās iespējas pašvaldībām ir nevis no viņām atkarīgas, nevis no viņu saimniekošanas iespējām vai no viņu neizdarībām atkarīgas, bet tīri no objektīviem iemesliem. Lai veicinātu pašvaldību savstarpējo finansu iespēju izlīdzināšanu, ir nepieciešams pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums. Tas nav šeit mūsu izdomājums tikai Latvijā vien. Šāda finansu izlīdzināšana pastāv daudzās pasaules valstīs, jo sevišķi Eiropas valstīs.

Es gribu aicināt jūs atbalstīt šo likumu pirmajā lasījumā, jo šeit ir iestrādātas dažas jaunas normas, kas līdzšinējā praksē pie pašvaldību finansu izlīdzināšanas nebija. Proti, mēs ieviešam vidus joslu pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmā, vārdu sakot, mēs radām vienu daļu pašvaldību, kas pārtiek no saviem finansu ieņēmumiem. Tās ir pašvaldības, kuru vidējie ieņēmumi, rēķinot uz iedzīvotāju, ir joslā no vidējiem par 10% uz augšu un par 10% uz leju. Tā ir viena būtiska pazīme. Tātad, ļaujot, motivējot šīs pašvaldības, ja tās nopelna, ja tās gūst ienākumus, ka tās netiek pakļautas izlīdzināšanai, ka tām netiek atņemti līdzekļi. Tā sakot, veidojam pašvaldību vidus šķiru. Tas ir viens.

Tām pašvaldībām, kuru ieņēmumi pārsniedz ieņēmumus virs šīs vidus joslas, tiek izņemti 50% no pārsnieguma, bet arī šajā gadījumā tiek iestrādāts aizsargmehānisms. Ja pašvaldībām ar izlīdzināšanas mehānismu tiek faktiski izņemts vairāk nekā 35%, tad viņām šī izlīdzināšana apstājas. Tā sakot, nedrīkst izņemt vairāk nekā 35% no pārsnieguma. Tas ir otrs.

Trešais moments. Piedāvājot šo likumprojektu, mēs centāmies pāriet no ikgadējās izlīdzināšanas kārtības pieņemšanas uz pastāvīgo izlīdzināšanas kārtību, kas būtu ilgstošam laika periodam. Tātad šis piedāvātais likumprojekts ir ilgāka laika likumprojekts. Tās lietas, kas būtu koriģējamas, teiksim, šinī gadā, vai tās lietas, kas saistītas ar pāreju no līdzšinējās kārtības uz turpmāko kārtību, ir iestrādātas pārejas noteikumos.

Par tām dažām lietām, kuras šeit pieminēja Čerāna kungs, par izņemšanu no lielajām pilsētām. Tā ir pārejas noteikumu norma, un šī pārejas noteikumu norma ir nepieciešama tāpēc, lai neradītu lielus satricinājumus pret situāciju, kāda pastāvēja iepriekšējā gadā un iepriekšējos gados. Mēs nevaram izdarīt revolucionārus lēcienus tieši finansu jomā un lielus satricinājumus, bet mums ir jārada pašvaldībām skaidrība un pārliecība, kā tas notiks turpmāk, lai vairāk motivētu viņu rīcību, lai vairāk motivētu viņu saimniecisko darbību. Tāpēc, godātie kolēģi, es lūdzu atbalstīt šo likumu pirmajā lasījumā. Protams, mēs šeit varam iestrādāt arī tos priekšlikumus, kurus Čerāna kungs minēja, jo jums jāsaprot arī tā situācija, ka pašvaldības no interešu viedokļa attiecībā pret izlīdzināšanu jebkurā gadījumā sadalīsies divās grupās — vismaz iepriekš tā bija sadalīts. Viena — kuras dotē. Otrā — kuras saņem. Ieviešot šo jauno likumu, mēs tās sadalām trijās grupās. Vienā, kuras dotē, otrā, kuras saņem, un trešā, kuras nepiedalās. Mēs mazinām šo antagonismu ar to, ka mēs šādā veidā pieejam pašvaldību finansu izlīdzināšanai. Tāpēc no šā viedokļa lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs, Vides un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs.

J.Bunkšs (Vides un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamie kolēģi! Es nevaru piekrist aicinājumam šo likumprojektu nepieņemt. Pirmkārt, jau tāpēc, kā Zundas kungs šeit paskaidroja, ka šis likums ir paredzēts ilgākam laika periodam, bet visi tie jautājumi, kas saistīti ar nākamā gada finansu izlīdzināšanu un šis pārejas periods, ir mēģināts noteikt pārejas noteikumos. Ja mēs šo likumu vispār nepieņemam, tad nākošajā gadā, it sevišķi lauku pašvaldības, paliks tikai viņu faktisko ieņēmumu līmenī. Ja, teiksim, ir kādas pašvaldības, un, pieņemsim, Daugavpils rajona Šķeltuves pagastā šajā gadā tiek prognozēts tikai 10 latu uz vienu iedzīvotāju šajā pagastā iekasēt, tad šī pašvaldība, nepieņemot izlīdzināšanas noteikumus, gluži vienkārši būs pakļauta pilnīgam bankrotam. Tāpēc šai nostājai, ka nepieņemt likumu vispār, nekādā gadījumā nevar piekrist, un es neaicinu, teiksim, šādus aicinājumus šeit atbalstīt.

Protams, likumprojektā ir zināmi trūkumi, taču ir principā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izskatīt šo likumprojektu trijos lasījumos ar domu, ka janvārī tas stātos spēkā. Līdz ar to ir iespējams tos trūkumus, kuri šobrīd ir, pēc likumprojekta iesniegšanas novērst. Par dažiem no tiem es varētu pateikt. Teiksim, viens jautājums, kas šeit tika kritizēts, ir jautājums par to, vai norādīt likumā konkrētās kritēriju vērtības, kā veiks aprēķinu. Tie ir jautājumi, par kuriem faktiski politiski jāizšķiras, un šādi priekšlikumi droši vien būs, un, ja tie būs, tad otrajā lasījumā par tām lietām vajag diskutēt gan komisijā, gan, iespējams, arī šeit un izvēlēties to variantu, kas politiski ir vispieņemamākais.

Es nevaru piekrist tam viedoklim, ka likumprojektā absolūti nav nekas pateikts saistībā ar valsts budžeta dotācijām. Vajag uzmanīgi likumprojektu palasīt, un 4.panta pirmajā daļā ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka šis likumprojekts, ja to pieņems kā patstāvīgu likumprojektu ilgākam laika periodam, ir likumprojekts, kurš ir iekļaujams valsts budžeta sagatavošanas procedūrā. Tātad gluži tāpat kā mēs šajā gadā darījām ar likumiem par nodokļiem, ja šajā likumā būs paredzēti grozījumi, ar šo likumu vai ar konkrēto aprēķinu konkrētam gadam, vai tas būtu 1999, vai kādu citu gadu tālāk, šajā valsts budžeta sagatavošanas procedūrā būs jāpievieno konkrēts aprēķins. Ja šī redakcija jums šķiet, ka ir par “mīkstu” vai tā nav skaidra, tad arī šo redakciju nākošajos lasījumos var precizēt, lai tā būtu nepārprotama un skaidra.

Protams, pastāv problēma ar šiem 15% no lielajām pilsētām, bet, kā jau šeit minēja Zundas kungs, ir mēģināts šo problēmu zināmā mērā mīkstināt, neiekļaujot to pamattekstā, bet, iekļaujot šo jautājumu pārejas noteikumos, tas ir, respektīvi, attiecinot tikai uz nākošo gadu. Bez tam jau šobrīd Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kurā es arī darbojos, ir iesniegti vismaz divi priekšlikumi, kādā veidā tomēr šo 15% problēmu var pārvarēt nākošajā gadā, nepadarot to tik nepārvaramu, kā tas, teiksim, varētu likties šobrīd. Tāpēc arī šie jautājumi par šo 15% ieņēmumu izņemšanu no lielajām pilsētām ir risināmi nākošajos lasījumos.

Bez tam es gribu teikt, ka visi tie alternatīvie likumprojekti, kuri šobrīd ir pieejami, tie principā neatšķiras. Galvenā būtiskā atšķirība, kas ir starp Latvijas pašvaldību savienības iesniegtajiem priekšlikumiem, atsevišķu entuziastu iesniegtajiem priekšlikumiem, priekšlikumiem, kuri nākuši no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda padomes, ir jautājumā par valsts dotācijas apjomu. Protams, tā starpība no 1,8 miljoniem līdz 28 miljoniem kā minimālā prasība no Latvijas pašvaldību savienības puses šobrīd, šajā mirklī ir grūti pārvarama. Taču es domāju, ka nekas mūs netraucē, ja Pašvaldību savienības prognozes piepildīsies ieņēmumu daļā, šo valsts dotācijas daļu pārskatīt.

Mums ir izveidojusies laba sadarbība ar Pašvaldību savienību, domāju, ka visi priekšlikumi, kas tiks iesniegti gan atbildīgajā komisijā, gan citur, tiks rūpīgi izskatīti, tāpēc es aicinu pieņemt pirmajā lasījumā un ļoti rūpīgi strādāt pie otrā un trešā lasījuma.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es viennozīmīgi esmu par to, ka pašvaldībām ir jābūt finansu izlīdzināšanas likumam, un es nepaužu tādu pozīciju, kā šeit atsevišķi radikāļi, kas uzskata, ka šādai izlīdzināšanai vispār nebūtu jābūt. Bet valdībai ir jāstrādā, un valdībai ir jāpiedāvā risinājumi šī finansu izlīdzināšanas mehānisma iedibināšanai un tāda likuma izstrādei, kas atbilstu gan pašvaldību, gan iedzīvotāju interesēm. Un tas ir arī valdības un Saeimas vairākuma uzdevums — atrast arī šo valsts budžeta dotāciju pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Un tikai tad šis izlīdzināšanas likums varēs pilnvērtīgi darboties, ja būs iekšā šie kritēriji, ja būs iekšā arī šī nodokļa prognoze iestrādāta, kurai tur ir jābūt obligāti, un ja būs arī šī budžeta dotācija. Kamēr tas nav izdarīts, es uzskatu, ka šāds likumprojekts ir atdodams atpakaļ valdībai pārstrādei vai arī šodien noraidāms, pēc tam pieprasot no valdības iesniegt attiecīgi uzlabotu likumprojektu vēl vienu reizi. Bet šodien es nevaru nobalsot par šādu likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Nepārprotami piedāvātais likumprojekts ir labāks nekā iepriekšējos gadus, tomēr tam ir arī zināmi trūkumi. Pirmkārt, likumprojekta variantā pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķinā tiek ņemti vērā tikai pašvaldības ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un valsts budžeta likumā noteiktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Taču pilnīgi netiek ņemts vērā tas, ka vērtētie ienākumi daudzās Latvijas pašvaldībās nebūt nav galvenais pašvaldībās ieskaitāmo nodokļu un nenodokļu ieņēmumu avots. Līdz ar to pašvaldības būtiski tiek nostādītas nevienlīdzīgā situācijā. To pierāda, vērtējot ieņēmumu īpatsvaru pašvaldībās ieskaitāmo nodokļu un nenodokļu ieņēmumos. Otrkārt, mākslīgi tiek radīts galvenais pašvaldību finansu izlīdzināšanas rādītājs, vērtējot ieņēmumu uz vienu iedzīvotāju vidēji valstī. Tāpat kā iepriekšējos gados atkārtojas garie aprēķini, kam pamatā nav reāli iegūstama un pārbaudāma informācija.

Un tad, manuprāt, būtiskākā lieta, par ko jau te runāja iepriekšējie runātāji, ka no pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina it kā pazūd 15% no septiņu republikas pilsētu vērtētajiem ieņēmumiem, kurus kārtējo reizi plāno novirzīt no budžeta pašvaldībām neiedalītās dotācijas daļējai segšanai. It kā slēpjas aiz saukļa — par labu laukiem. Tomēr iznāk galīgs absurds, ka visa Latvija ir lauki, izņemot septiņas lielās pilsētas, jo tāds piemērs. Ja salīdzina divas blakus esošās pilsētas — Jelgavu ar 71 000 iedzīvotāju un Dobeli — ar 13 000 iedzīvotāju, nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju abām pilsētām praktiski ir vienādi — 80 lati. Tā kā nav korekti izdalīt tikai šīs 7 lielākās pilsētas.

Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz trūkumiem, es aicinu balsot pirmajā lasījumā un, kā jau teica Bunkša kungs, rūpīgi pastrādāt vēl pie likumprojekta un censties šos trūkumus novērst. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Vītola kungs.

M.Vītols (LZS, KDS). Pirms es aicinu jūs balsot par šī likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, es tikai gribēju nelielu precizējumu pie Ābiķa kunga teiktā. Likumam ir divas daļas — ieņēmumu izlīdzināšanas un izdevumu izlīdzināšanas daļas. Izdevumu izlīdzināšanas daļā ir vērtēti visi nodokļi. Tā kā šeit nav... nebalstās tas uz kaut kādu vienu noteiktu ienākumu veidu. Lūdzu, es aicinu balsot par šī likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus uz otro un tālākajiem lasījumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 6, atturas — 3. Pieņemts. Kādi apsvērumi par otro lasījumu?

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 19. decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Vītola kunga minēto datumu — 19. decembris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”. Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Par šo likumu mēs esam no šīs tribīnes jau vairākkārt runājuši, tādēļ atļaujiet man tikai nedaudz pieskarties galvenajiem grozījumiem, kuri ir ietverti apskatāmajā likumā. Es gribētu jums atgādināt, ka šis likums tika izstrādāts, pamatojoties uz mūsu pašu, tas ir, uz Saeimas lēmumu. Šī likuma izstrādē piedalījās Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta vadības pārstāvji.

Pirmais grozījums attiecas uz likuma 5. pantu. Šī panta jaunajā redakcijā ir precizētas valsts amatpersonu kategorijas. Ir iekļautas atsevišķas jaunas valsts amatpersonas šajā sarakstā, viena no tām ir Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministru un valsts ministru padomnieki, Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi, Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieki, kā arī citas kategorijas. 5. panta 3. daļa uzliek pienākumu, lai būtu zināma skaidrība valsts amatpersonām, vai uz viņām attiecas Korupcijas novēršanas likums, tātad Ministru kabinetam publicēt visu valsts amatpersonu kategoriju sarakstus. Ļoti plašas diskusijas ir izraisījis likuma 12. pants, kas nosaka aizliegumu izmantot valsts un pašvaldību mantu personiskās interesēs.

Īpaši nekomentējot šī grozījuma plusus un mīnusus, es gribētu jums tomēr atgādināt, godātie kolēģi, ka, ja gadījumā šī norma tiktu pieņemta, tad ar pārejas noteikumiem tiek ierosināts uzdot Ministru kabinetam, ministrijām, pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmējiem un uzņēmējsabiedrībām līdz nākošā gada 1.maijam pieņemt normatīvos aktus, kas reglamentētu kārtību, kādā valsts amatpersonas izmanto valsts un pašvaldību mantu, un šī norma stātos spēkā ne jau ar šo grozījumu pieņemšanu, godātie kolēģi, bet gan ar nākošā gada 1. jūliju.

Nākošais grozījums attiecas uz tām normām, kas reglamentē kārtību, kādā amatpersonas izpilda amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumus. Šīsvasaras korupcijas skandāls, godātie kolēģi, lielā mērā radās tādēļ, ka iepriekšējā valdība nepildīja spēkā esošā, šobrīd vēl spēkā esošā Korupcijas novēršanas likuma pārejas noteikumu 1. punktu, kas uzdeva valdībai izstrādāt noteikumus, kā ir piemērojamas Korupcijas novēršanas likuma prasības, tajā skaitā amatu ierobežojumu prasības. Kādā veidā tas ir izpildāms. Un, tā kā šādu noteikumu nebija, vienota kārtība visā valstī nebija reglamentēta, kādā deputātiem, ministriem un citām valsts amatpersonām jāpārtrauc pildīt neatļauti amati, tad diemžēl daļa amatpersonu nevarēja un varbūt arī negribēja šos noteikumus ievērot, un daudzi, pašiem negribot, nonāca konfliktā ar likumu. Tagad ir izstrādāts 17. pants, kas sīki reglamentē tās lietas, ko vajadzēja darīt valdībai, — reglamentēt termiņus un kārtību gadījumos, ja pēc ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas amatā attiecīgā persona ieņem kādus neatļautus amatus vai pilda kādus darbus, kādā kārtībā, kādos termiņos, secībā tātad ir šie attiecīgie ierobežojumi jāievēro.

Līdz šim spēkā esošajā Korupcijas novēršanas likumā amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumus reglamentēja 12. pants un 19. pants. Savukārt šie likumi ir saistīti ar dažādām atsaucēm. Atsaucēm arī uz 5. pantu, kurā ir minētas attiecīgās valsts amatpersonu kategorijas. Un šīs krustveida atsauces, faktiski trīskāršās atsauces, lielā mērā apgrūtina valsts amatpersonām un arī kontrolējošajām institūcijām likumu piemērot un arī izprast. Tādēļ darba grupa, izstrādājot grozījumu projektu, visas tās normas, kas paredz amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumus, ietvēra vienā — 19. projekta pantā, kas saucas “Amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi”.

Kopumā, raksturojot šos ierobežojumus, es gribētu, kolēģi, teikt tā: tātad, pirmkārt, ir dotas iespējas vairākām amatpersonu kategorijām ieņemt amatus, ko spēkā esošais likums neparedz. Piemēram, Saeimas deputātiem būs dotas tiesības ieņemt amatus arī reliģiskajās organizācijās, kā arī amatus, kas attiecas arī uz visām amatpersonām attiecīgajā institūcijā, kurā pilda savu darbu vai ieņem amatu attiecīgā valsts amatpersona.

Ļoti būtiski šie grozījumi skar zemākās kategorijas valsts ierēdņus, kā arī militārpersonas un policijas darbiniekus. Ja jūs atceraties, tad šobrīd neviens policijas darbinieks, neviens ierēdnis un neviena militārpersona nedrīkstēja ieņemt kādus blakus amatus vai pildīt citus darbus, izņemot tos, ko paredzēja Korupcijas novēršanas likuma 12. un 19. pants, turklāt policijas darbinieki vispār nevarēja nekādus citus papildu amatus vai darbus veikt.

Spēkā esošā... tātad ne spēkā esošā, bet piedāvātajā grozījumu projektā ir tāda formula ielikta, ja varētu tā teikt: tātad tie ierēdņi, kuri neveic varas funkcijas un kuri nepieņem lēmumus, neveic reālas kontroles funkcijas, neveic uzraudzības funkcijas, neveic izziņas funkcijas, ka šie ierēdņi ar attiecīgās civiliestādes vadītāja atļauju var pildīt jebkādu blakus amatu, tajā skaitā algotu, nealgotu amatu. Kas attiecas uz militārpersonām un uz policijas darbiniekiem, tad mēs esam piedāvājuši tādu formulu, ka Ministru kabinets apstiprina to policijas darbinieku un militārpersonu sarakstu, uz kurām attiektos šie Korupcijas novēršanas likuma amatu ierobežojumi.

Turklāt ir kāda ļoti svarīga norma, proti, 19.1.pantā piedāvātā, kas nav šobrīd spēkā esošajā likumā, lai radītu pilnīgu skaidrību, un proti, ka valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par tiem amatiem, kas ir atļauti papildus veikt ar likumu. Šobrīd ir zināma pretruna starp 12. pantu un 20. pantu. Un, ja mēs negrozīsim likumu, zināmā mērā mēs varēsim tuvākajā vai tālākajā nākotnē nostādīt zem tādas kritikas atsevišķas valsts amatpersonas.

20. pantā, kurā ir runa par uzņēmējdarbības un ienākumu gūšanas ierobežojumiem, pats būtiskākais grozījums ir tas, kas attiecas uz policijas darbiniekiem. Spēkā esošajā likumā ir norma, kas aizliedz policijas darbiniekiem nodarboties ar jebkāda veida uzņēmējdarbību. Šī norma nav mūsu pašu savulaik izdomāta, bet pārņemta no tolaik spēkā esošā Policijas likuma. Šī norma no piedāvātā likuma teksta ir svītrota, tas nozīmē, ka policijas darbinieki var šā likuma ietvaros nodarboties ar uzņēmējdarbību, tas ir, proti, pirkt akcijas, būt akcionāri, pārdot tās un veikt citas darbības, kas nav aizliegtas ar šo vai Policijas likumu.

23. pants spēkā esošajā likumā reglamentē pienākumu iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas. Ar grozījumiem mēs paredzam, pirmkārt, pienākumu norādīt deklarācijā arī visa veida ienākumus, kas pārsniedz 500 latu apmēru, kā arī norādīt tikai tos bezskaidras un skaidras naudas uzkrājumus, kuru summa atsevišķi pārsniedz 500 latus. Spēkā esošajā likumā nav šāda latiņa nolikta.

Un visbeidzot svarīgs grozījums skar 25. pantu, šeit ir noteikts, ka gadījumā, ja valsts amatpersona beidz pildīt savus valsts amatpersonas pienākumus, bet turpina pildīt vēl kādu citu valsts amatu, kas ir minēts 5. pantā, tad šai valsts amatpersonai nav jāiesniedz tā saucamā nobeiguma deklarācija. Atcerieties, godātie kolēģi, kad bija valdības krīze, tad atsevišķi ministri, kuri aizgāja no valdības, turpināja pildīt deputāta pienākumus, un presē pacēlās jautājums par to, vai viņiem ir jāiesniedz tātad šīs deklarācijas. Tātad... (No zāles deputāts Dobelis: “Laiks! Jāni, tev pietiek!”) Dobeļa kungs, jūs netraucējiet...

Tātad tas bija pēdējais grozījums, godātie kolēģi, es aicinātu tātad šo likumu atbalstīt pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus. Es gribētu jau sākotnēji informēt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs, ja gadījumā jūs atbalstīsiet, 15. janvāris. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs! Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad likumprojekta apspriešanu, tātad debates, turpināsim pēc pusdienu pārtraukuma.

Es tagad lūdzu zvanu. Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Kamēr tiek gatavota izdruka un Rudzīša kungs nolasa tās rezultātus, vārds paziņojumam Ludmilai Kuprijanovai par komisijas sēdi.

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Es aicinu Sociālo un darba lietu komisiju un Demogrāfijas apakškomisiju uz kopīgo sēdi komisijas telpās. Tūlīt pēc reģistrācijas.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Vents Balodis, Indulis Emsis, Aigars Jirgens, Ernests Jurkāns, Jānis Kazāks, Jānis Urbanovičs, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pusdiviem.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 14.00, turpinām mūsu sēdi. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”. Atbildīgās komisijas vārdā ziņojumu sniedz Jānis Lagzdiņš. Tagad ir jāizskata tie deputāti, kas vēlas izteikties debatēs, un pirmais vēlas runāt Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. (Starpsauciens: “Nav zālē!”) Lujāna kunga nav zālē. Nākamais debatēs vēlas runāt Viktors Stikuts, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

V.Stikuts (DPS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es arī uzmanīgi pētīju šo likumprojektu, un, apsverot visus par un pret, neatkarīgi no tā, ka es ļoti cienu Jāni Lagzdiņu kā cilvēku un viņa labos nodomus, man tomēr radās iespaids, ka šis likumprojekts ir tapis sastādīts tīri no tāda cilvēka viedokļa, kurš dzīvo pilsētā uz bruģa, un faktiski šeit ir ietvertas, īpaši runājot par aizliegumu ieņemt amatus, par 19.pantu runājot, šeit ne ar vienu vārdu nav minēti zemnieki, kuri varētu kļūt par pagastu priekšsēdētājiem, zemnieki, kuri varētu kļūt par Saeimas deputātiem, un kāda šajā gadījumā tad situācija izveidotos, jo, piemēram, ja es kā zemnieks, kuram pieder 120 hektāri zemes, kurš likumīgā ceļā nokārtojis visas darbības ar valsti, kurš reģistrējies zemnieku saimniecību Uzņēmumu reģistrā, kurš maksā zemes nodokli, kurš gūst arī no darba uz zemes ienākumus, jo es uzskatu, ka darbs uz zemes — tas arī ir uzņēmējdarbības veids, tikai tas ir savdabīgāks. Tad es varu teikt, ka man, piemēram, vienam apsaimniekot 120 hektārus bez palīgiem tas nav iespējams, un es, vienalga, gribot vai negribot atstāšu kādu iespaidu uz šiem cilvēkiem, jo man būs jākoriģē šie cilvēki viņu darbā. Un es neredzu šeit likumā ne ar vienu vārdu atrunātu šo lietu, vai tas sanāk, ka pēc Saeimas beigām, kad man beigsies šis termiņš, man ir jākļūst par ubagu, vai arī man šajā gadījumā jāmeklē atkal fiktīva izeja un sava zemnieku saimniecība jānoformē uz kādu citu cilvēku, kurš tad veiks ar pilnvarojumu saimniecisko darbību manā vietā, jo, piemēram, ja man pieder mežs 70 hektāri un man ir mežistrādes projekts, pēc projekta es redzu, ka man jāveic tur ir darbības mežā, un man jāpārdod tie koki, un es gūstu peļņu, bet es to nedrīkstu darīt. Es nedrīkstu peļņu gūt no šīs savas darbības, un tas ir galīgi šķērsām.

Un es domāju, ka, ja mēs pieņemsim šo likumu, un tad trešajam lasījumam vai nu šī lieta būtu galīgi jāmaina un jāpilnveido, vai arī es pat piekristu viedoklim, ka šis ir ļoti vājš, tas vispārīgi ir tā pierakstīts vispārīgā formā, un faktiski šeit jau arī citās vietās atklājas tādi trūkumi, ka, piemēram, policijas darbinieki vai armijas cilvēki — viņi nedrīkst arī kādu darbu pildīt bez augstāka priekšnieka, es tā saprotu, piekrišanas, tas nozīmē, ka tas augstākais priekšnieks dos atļauju savam padotajam tikai tad, ja tas padotais tam priekšniekam varbūt arī sarunās un arī iemaksās. Es nevaru piekrist šādai lietai un uzskatu, kolēģi, ka, ja mēs neko nespēsim pamainīt, bet es domāju, ka trešajam lasījumam tas nav iespējams — veikt izmaiņas, es vispār aicinātu šo likumprojektu neatbalstīt, jo faktiski mēs kā deputāti un arī tie pagastu deputāti, kuri tiks ievēlēti, un priekšsēdētāji, viena aktīvākā cilvēku daļa laukos, viņi tiek ļoti stingros rāmjos ielikti, ka viņiem faktiski no visa jāatsakās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Gundars Valdmanis, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Papriekšu paldies, ka šoreiz, kad es iesniedzu lūgumu runāt, man atļāva runāt, un Jirgena kungs nespēja beidzamo reizi, saprotu, ka priekšlikumu komisija nespēja to jautājumu izskatīt, bet to mēs debatēsim nākošnedēļ. Bet tagad, mīļie kolēģi, padomes pārstāvji un tautas kalpi, runa ir par korupcijas novēršanu. Mēs novērsīsim korupciju ar šito likumu. Kas pasaka, kā un vai drīkst haltūrēt, un visvairāk drīkst haltūrēt tad, kad premjerministrs tev iedod tādu labu padomes darbu par to, ka tu esi labs Sadarbības padomes kalps. Un tas paliks spēkā, vienalga, ko Lagzdiņa kungs tur saka. Es gribētu runāt par īsto korupcijas novēršanu, par to, ko es cerētu, ka būtu šajā likumā.

Pagājšo nedēļu jeb šonedēļ pirmdien vakarā uz 3 miljonu “Latvenergo” komisiju atnāca Krasta kungs. Un es viņam prasu: “Premjer, šitanī zemē mums Ādamsona kungs saka, ka 65 miljoni latu gadā aiziet garām kasei no alkohola akcīzes nodokļa vien, vai tā ir?” Šis paklana galvu. Es saku: “Premjer, es esmu četras vai piecas reizes uzstājies, kad 20 miljoni latu gadā iet garām tāpēc, ka nav reģistrētas Rīgas ostas zemes, vai tas tā ir?” Šis klana galvu. Es saku: “Premjer, kāpēc mēs tad izmeklējam 3 miljonu latus, ka mēs zinām, kad nauda jau tad visu laiku iet garām, kāpēc nav speciāla komisija ar presi par tiem, kas pie kontrabandistiem, kāpēc nav speciāla izmeklēšanas komisija par tiem, kas te sēž un tur sēž, un nezin kur sēž, kas Rīgas ostas valdē sēž un nemaksā tos nodokļus kasē?” Un mēs runājam tālāk, izrādās, ja mēs pareizi regulētu to enerģiju, ko Daugava mums dod, ja mēs lietotu mūsu hesus kā enerģijas noliktavu, mēs varētu padot mūsu enerģiju par apmēram simts miljonu latu vairāk gadā, bet tas arī iet garām, un nav nevienas izmeklēšanas komisijas. Un tad es prasu: “Premjer, kas te notiek? Par cik tad mēs to “Latvenergo” domājam privatizēt?” O, laikam 14 miljoni latu, bet, premjer, mūsu šīs iestādes iekārtas ir vērtas 3 miljardi latu. O, vai tad mēs tik daudz naudas dabūtu no kāda pircēja? Tad saproti, tam pircējam būtu jāliek augstāki tarifi, mēs to nevaram, mēs pārdosim par lēto. Es saku: “Tad, premjer, dod man visu “Latvenergo”, būs vēl lētāk!”

Korupcija, korupcijas novēršana, ko tas mums nozīmē? Un, Lagzdiņa kungs, tas nenozīmē likumu, par ko mēs varam haltūrēt. Un, ja mēs gribam būt nopietni, ja mēs gribam mūsu tautai labu, tad ķersimies pie korupcijas novēršanas īstā veidā, paņemsim šito likumu un izstrādāsim, ka mēs nedrīkstam kā tautas kalpi sēdēt komisijās, kurās maksā 800 latus par to pašu, par ko mēs šeit komisijā dabūnam 6 latus. Kad es Hipotēku bankā pats maksāju manu naudu un desmit citiem, un tas parāds vēl stāv pie mūsu Sadarbības padomes, neviens man to nemaksā atpakaļ, tas ir manā deklarācijā. Ķersimies pa īstam klāt pie korupcijas novēršanas. Es šodien sēdēju pusdienlaikā komisijā, kur mēs raudam, ka Rīgā trūkst 2 miljoni latu, lai varētu sagādāt maznodrošinātiem dzīvokļus, kad viņus liek ārā, bet 20 miljoni latu, premjers zina un nespēj dot to rīkojumu, lai tā zeme tiek ierakstīta ostā. Un pa nakti mēs šeit tautai nolēmām, kam būs un kam nebūs tas, kas nebūs, tas nebūs diezgan, mēs to naktī darām, bet mēs visi šeit zinām, kur tā korupcija ir, un tā nav haltūrēšanās likumos. Ķersimies klāt pie šitā likuma kārtīgi un aiztaisīsim ciet to korupciju, kas šitanī valstī valda!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Ļoti grūti sekot augstajiem lidojumiem, kuros šobrīd bija Valdmaņa kungs, bet es gribu runāt par nepeiciešamību, kas mūs šobrīd spiež pieņemt šo likumprojektu, par labojumiem konkrētajā likumā, un aizstāvēt likuma autoru, un varbūt arī līdzautoru un mūsu komisijas viedokli. Es runāšu tieši par tiem pantiem, kuri aktuāli ir jālabo. Un pirmais, manuprāt, ir 20.pants šajā Korupcijas likumā, un jūs zināt, ka 20.pants šobrīd ir līdzīgs mīnai ar laika degli. Lai gan atbildīgā komisija vai Korupcijas novēršanas likuma izstrādes apakškomisija ir devusi zināmu skaidrojumu prokuratūrai, uz ko mums patiesībā nav tiesību, ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmi, šis pants ir diezgan bīstams, tas ir noteikti jāizlabo. Tāpat atceroties iepriekšējās vasaras tā saukto, un es uzsveru — tā saukto, korupcijas skandālu, kad daudzas valsts amatpersonas, teiksim labāk tā, nonāca it kā pretrunā ar šo likumu aiz viena iemesla, ka nebija atrunātas pozīcijas, kā ir jārīkojas uzraudzības institūcijai situācijā, kad deputāts, valsts ierēdnis, kāda cita augsta amatpersona ir izdarījusi visu, ko prasa no viņa šis likums, bet institūcija, kurā viņš ir ieņēmis atbildīgu amatu, nav šīs izmaiņas fiksējusi Uzņēmumu reģistrā, tad likums patiesībā nonāca strupceļā, un prokuratūrai un arī komisijai, kas uzraudzīja šo lietu, bija diezgan lielas grūtības izdarīt kādu precīzu slēdzienu, daudzi cilvēki nonāca avīžu slejās kā iespējami korumpanti, un tikai pēc trīs, četriem mēnešiem komisija, parlaments, prokuratūra atzina, kad šeit nav bijuši likumpārkāpumi.

Protams, var runāt par jautājumiem, ko šeit izvirzīja Nagļa kungs, bet tie ir jautājumi, kas ir risināmi katram deputātam, katram deputātam ir ne tikai jāfiksē, ka likums top, likums virzās kaut kādā veidā uz priekšu, bet jāsniedz savi priekšlikumi redakcijas labošanai. Tas pats attiecas uz pantiem, kas nosaka amatpersonas rīcību ar valsts mantu, arī šeit redakcija ir uzlabojama, redakcija varbūt ir svītrojama, ja nevar precīzi fiksēt, kur tad ir tā valsts mantas izmantošana — darba vai uzdevuma realizēšanas nolūkos, vai personīgos nolūkos, bet tas jau ir mūsu darbs, tāpēc mēs šobrīd runājam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, lai tālāk attīstītu redakciju, noslīpētu un pieņemtu likumu, kurš nav dažādi interpretējams un tulkojams, tā kā, augsti godātie deputāti, es aicinu jūs nobalsot par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Pašreizējā situācija ir daudz bīstamāka nekā situācija, kad mums ir iespējams divos lasījumos novērst pretrunas starp reālo dzīvi, likumā ierakstītajām normām un institūciju spēju uzraudzīt šo normu realizāciju dzīvē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu runāt tās komisijas vārdā, kurai nācās tieši izstrēbt daudz no tā, kas bija sastrādāts sakarā ar to iepriekšējo pieņemto likumu, kas tika pieņemts lielā steigā, 5.Saeimai beidzot savu darbu. Un mēs pārliecinājāmies, ka tur bija sagāzts viss vienā kaudzē — gan īsti pārkāpumi, gan tieši šķietami pārkāpumi, un pie tam vēl bija radīta tāda situācija, ka varēja apvainot arī cilvēkus korupcijā, kur korupcijas faktiski nebija. Diemžēl mūsu ziņojumu par to neizdevās noklausīties, jo laikam daļai deputātu tas būtu bijis nepatīkams, un panāca, ka šis ziņojums netika uzklausīts šajā zālē, bet tas tika publicēts, un es domāju, ka tā darba grupa, kas izstrādāja šos labojumus, varēja rūpīgāk iepazīties ar tiem faktiem, ko mēs konstatējām, jo uz daudziem trūkumiem, uz kuriem mēs vērsām savu uzmanību, diemžēl šī darba grupa nav vērsusi uzmanību un nav devusi nekādus priekšlikumus. Tā vietā ir parādījušās dažas tādas normas, kuras arī turpmāk vēl vairāk var sacelt šādus tā saucamos korupcijas skandālus. Un tajā skaitā jautājums ir arī par valsts mantas izmantošanu personiskās interesēs. Mums prasa pieņemt šobrīd likumu, saskaņā ar kuru sodīs, varētu sodīt par to, kas šodien nav tiesiski noregulēts un ko domā tikai pēc gada. Pie tam ko regulēs dažādas iestādes, visas iestādes, valdība, uzņēmumi, valdes un tā tālāk, un katra noregulēs savādāk. Vienā uzņēmumā būs atļauts darbiniekam zvanīt pa dienesta telefonu sievai uz māju, otrā — nebūs, trešā vēl būs kaut kādi noteikumi, un tā tālāk. Šeit vispār jāsaka, ka tas ir ievilkts Korupcijas novēršanas likumā pilnīgi nepamatoti, jo ar korupcijas novēršanu šim nav nekāda tieša sakara. Tas ir jautājums par valsts mantas nelikumīgu izmantošanu vai valsts mantas izšķērdēšanu. Mums jau šāds likums ir. Tad būtu jāpadomā, ja tur kaut kas jādara, tad jāpievieno tam likumam. Bet tad iznāk, ka valsts augstākām personām ir aizliegts izmantot valsts mantu savās interesēs, bet zemāk stāvošiem nav tāda aizlieguma. Es domāju, ka tam būtu jābūt vispārējam likumam, kas attiecas uz visiem, visiem, visiem, kam ir pieeja valsts mantai, neskatoties, vai tā ir valsts amatpersona vai ne.

Tātad man ir diezgan daudz iebilžu, un tāpēc es nožēloju, ka mums nebija ciešāks kontakts ar šo darba grupu. Bet katrā ziņā es tomēr gribētu lūgt atbalstīt pirmajā lasījumā, jo ir jānovērš jau tās kļūdas, kas ir. Daži priekšlikumi tur ir, es negribu visus nosodīt, daži, kas ir derīgi, un pārējo mēs paši vēl varam piestrādāt otrajā un trešajā lasījumā, lai novērstu esošās kļūdas. Jo tas, ka tiks atstāts spēkā esošais likums, tas, man liekas, varētu radīt vēl nevēlamākas sekas. Tāpēc es lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Paldies tiem, kas aicināja atbalstīt jau šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Es arī gribu aicināt darīt to pašu, jo mūsu sabiedrībā izskan domas, un tās ir pauduši arī deputāti, kas acīmredzami gribētu, lai mūsu valstī vispār nebūtu Korupcijas novēršanas likuma, un, ja tagad šāds likums ir, tad ir dzirdami šie viedokļi, ka nekādā gadījumā šo likumu nedrīkst uzlabot, padarīt efektīvāku, lai tas precīzāk nošķirtu reālo korupciju vai reālās korupcijas iespēju no tās situācijas, kad amatpersona patiesībā nav vainīga tajā formālajā interešu konfliktā, kas ir izveidojies. Protams, grozot Korupcijas novēršanas likumu un izlabojot tās neprecizitātes, kas tur ir, kuras arī tiek izmantotas kā kritika pret šo likumu vispār, mums ar šiem grozījumiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai mēs nepieļautu šo korupcijas novēršanas normu mīkstināšanos, un šeit pa lasījumiem tiešām būs ļoti nopietni jāstrādā. Ļoti rūpīgi jāizvērtē tie priekšlikumi.

Un aicinājums arī atbildīgajai komisijai un deputātiem tomēr pieiet atbildīgi un neradīt mums valstī papildu iespējas korupcijas attīstībai. Salīdzinoši ar to situāciju, kāda tā ir šobrīd, kad šī korupcija mums valstī ir izplatījusies ļoti plaši. Es nedomāju, ja mēs šādā veidā pieiesim un atradīsim šīs saprātīgās normas, tad es domāju, ka arī šo pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, to var precizēt. Es domāju, ka normai, kas aizliedz amatpersonām izmantot valsts mantu personiskajās interesēs, šai normai ir jāpaliek vienā vai otrā variantā. Varbūt tā redakcija nav pati veiksmīgākā, kāda ir šobrīd. Es domāju, ka noteikti ir jābūt prasībai valsts amatpersonu deklarācijās norādīt ne tikai uzkrājumus, bet arī ienākumus, kas bijuši attiecīgā perioda laikā. Tas viss tieši veicinās šo “caurspīdīgumu”. Un es arī domāju, ka ir ļoti pareizi, ka deputātiem nav jāiet darboties uzņēmumu padomēs, ka deputāti var strādāt tikai citos amatos Saeimā un Ministru kabinetā atsevišķos gadījumos, bet nevis ārpus. Un es arī tajā pašā laikā piekrītu tam, ka uz zemākām amatpersonām, uz ierēdņiem, kuri nepieņem lēmumus, kas var skart kādu ārpus viņu tiešās pakļautības esošu personu, ka ierēdnis šādu lēmumu nepieņem, un viņš ir savā statusā arī šajā valsts hierarhijā novietots diezgan zemu, ka viņam arī šie amatu savienošanas ierobežojumi var tikt noteikti vieglāki.

Es domāju, ka ļoti pareiza šeit ir šī tendence, ka amatu savienošanas ierobežojumi tiek pastiprināti tieši uz augstākām amatpersonām, bet nevis uz visu šo plašo amatpersonu loku. Mums ir ļoti stingri jāskatās uz tām amatpersonām, kuras var pieņemt šos lēmumus, kas ietekmē kādus privāttiesību subjektus, tur mums ir jābūt šai maksimālai stingrībai, bet ir jāatrod šis balanss, un es domāju, ka šis likumprojekts ir solis šāda pareiza balansa virzienā.

Ar šādu aicinājumu atbalstīt tagad to pirmajā lasījumā un pēc tam strādāt, nepieļaujot šī likuma nepamatotu mīkstināšanos. Es arī gribu pie jums vērsties un lūgt balsojumā izteikt savu attieksmi. Atbalstošu attieksmi.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, Tautas kopas “Brīvība” frakcijas deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (TKB). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atcerieties, kad mēs sākām apspriest, būdami pavisam svaigi, jauni un skaisti deputāti, deputāta Lagzdiņa iesniegto antikorupcijas likumu, visi bijām lielā sajūsmā, ka nu mēs būsim ārkārtīgi godīgi, nekorumpēti, un paši vienbalsīgi nobalsojām par to, kas vēlāk izrādījās pavisam ne par tik skaistu likumu, par tik tīru un smaržīgu izdētu oliņu, kura, vēlāk plīstot, padarīja nepatīkamu mūsu klātbūtni gan Saeimā, gan pasaulē. Jo atcerieties, veselu pusgadu brēca gan televīzija, gan avīzes, gan citi informācijas līdzekļi par to, ka, lūk, Latvijas valsts parlamentā ir vismaz mazākais oficiāli 48 korumpēti deputāti. Korupcijas skandāls pārņēma ne tikai mūsu valsti. To zināja Eiropas valstis, to zināja pasaule. Tad, kad tas izrādījās pārsvarā blefs, par to neatvainojās ne žurnālisti, ne Uzņēmuma reģistra atbildīgās personas, kurām mēs, apspriežot valsts budžetu, piešķīrām vēl ap miljons dolāru viņu prāta un datoru apskaidrībai. Neatvainojās Šķēles kungs, kurš šķaidīja ministru krēslus, līdz uzrāvās uz cietāka rieksta, bet šis skandāls bija vajadzīgs. Kam? Šķiet, ka vajadzēja atbaidīt investorus. Lasi un klausies! Pircējus. Jo Latvija kļuva arvien pievilcīgāka, arvien skaistāka, un pircēju radās arvien vairāk. Nu, lūk, tie, kas izraisīja šo antikorupcijas skandālu, cerēja, ka tās cenas Latvijas privatizējamiem uzņēmumiem, enerģētikai, veikaliem, laukiem, zemei, kritīsies. Droši vien arī ievērojami nokritās šīs cenas. Droši vien, ka šis skandāls, un varbūt es pat nešaubos, bija vajadzīgs ņirdzīgajiem, klusējošajiem advokātiem. Varbūt šis skandāls bija vajadzīgs Rubika, Haritonova un Laventa tiesnešiem. Varbūt ka šis skandāls bija vajadzīgs benzīna kontrabandas turpināšanai Jūrmalas bāzes īpašniekiem. Varbūt ka šis skandāls bija vajadzīgs Ķeguma spēkstacijas un arhitekta Laubes projektētās Ķemeru viesnīcas privatizācijai un tā tālāk, un tā joprojām. Jūs taču ļoti labi atceraties, kā viņi uzpūta Valsts ieņēmumu dienests, kurš it kā mazgāja vēlāk rokas nevainībā, saņemdams mūsu deklarācijas un lūgdams nokārtot lielākus vai mazākus pārkāpumus. Mēs to izdarījām, jo tiešām ne precīzi varbūt izpratām Uzņēmumu reģistra lomu šajā skandālā. Toties tie, kam interesēja šis skandāls, ļoti labi saprata Uzņēmumu reģistra nozīmi un atbildību. Kam bija vajadzīgs šis skandāls? Domāju, ka tas nebija vajadzīgs Lagzdiņa kungam, kur izrādījās, ka vairāki citi ar viņa uzvārdu līdzīgi uzņēmēji strādā sekmīgi, un Lagzdiņa kungs vienkārši cieš tāpēc, ka viņš ir vienā un tajā pašā uzvārdā. Vai tas bija varbūt vajadzīgs tiem, kas gatavojās privatizēt mūsu monopoluzņēmumus, enerģētiku, kas ir privatizējuši gāzi un kas privatizēs “Latvijas balzamu”.

Ļoti lūdzu jūs šoreiz ne kā toreiz, kad mēs skatījām šo antikorupcijas likumu, nopietni palasīt gan labojumus, gan iepriekšējās tēzes šajā likumā un iesniegt loģiskus, atbilstošus mūsu garam, neapvainojot, neaizskarot pašcieņu, jo neba jau par Saeimas deputātiem strādās tikai nespējīgie, nabagi un tamlīdzīgi.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (TSP). Mīļie korumpantu kungi! Sāksim ar to, ka mēs jau, kā jau pareizi norādīja, gandrīz visi esam korumpēti, paši esam savrocīgi korumpējušies, paši pieņemot šos interesantos lēmumprojektus. Kaut vai es tikko sēdēju aizmugurē un ļoti nopietni pārdomāju jautājumu — kādēļ atkal parādījies šis Korupcijas likums? Ir vai nu viena lieta — tuvojas jaunas vēlēšanas, vai jākrīt ir valdībai. Jo parasti tas ir kā dabas parādība izveidojusies.

5.Saeima uzdāvināja šo likumu 6.Saeimai. Pēc tam 6. Saeima ar to staigāja un ilgi domāja, ko tālāk izdarīt. Pēc tam krita viena valdība. Tagad tuvojas vēl viens jautājums — vai nu būs vēlēšanas, vai nu valdība kritīs. Es domāju, līdz vēlēšanām vēl tālu, tad varētu gandrīz izteikt prognozi, gan jau tuvākajā laikā atkal kritīs valdība.

Cienījamie kolēģi! Es gribu arī pievērsties tiem apstākļiem, kas vienmēr ir ļoti oriģināli šajos korupcijas likumos, un es domāju, ko arī Lagzdiņa kungam jāapdomā, es domāju, tas ir nopietns jautājums. Kad cienījamais Ulmaņa kungs bija Indijā, ja es nekļūdos, protams, un tā nebija preses “pīle”, tad viņam taisījās uzdāvināt ziloni. Pēc likuma šis zilonis būtu jānodod Ministru kabineta glabātuvē, un pēc tam Ulmaņa kungs varētu viņu izpirkt. Iespējams, tādēļ Ulmaņa kungs viņu nepaņēma uz Latviju līdzi šo labo dāvanu. Es domāju, Rīgas Zooloģiskajā dārzā vēl viens zilonis būtu vajadzīgs, bet diemžēl sakarā ar to, ka ir visi šie Ministru kabineta noteikumi, ir Korupcijas likuma noteikumi, pēc tam netīšām vēl no Ulmaņa kunga piedzītu ziloņa rēķinu.

Tāpat, kādēļ es šo norādu? Šis jautājums man ļoti atgādina arī 12.pantu. Un 12.pantā, cienījamie kolēģi, es labprāt varētu pat atbalstīt šo Korupcijas likumu, jo pagaidām neesmu korumpējies un nezinu, kādā veidā to izdarīt. Bet iespējams, kāds konsultēs. Bet redziet, cienījamie kolēģi, tad būtu jābūt arī labojumam likumā “Par prezidenta darbību”, jo etiķete vismaz līdz šim mūsu valstī un pasaules valstīs nosaka, ka prezidenta kundze brauc ar prezidenta kunga mašīnu, bieži vien brauc līdzi, reizēm arī atļaujas iedzert šampanieti uz valsts rēķina, tātad mūsu pirmais upuris būs cienījamais Ulmaņa kungs. Būsim reālisti! Būs pirmais upuris. Līdz ar to šis 12. pants uzreiz “iesit” pa prezidentu.

Tāpat arī pārējie panti. Tāpat kā es jau uzdevu Lagzdiņa kungam jautājumu — kādēļ abos divos vai trijos Korupcijas likuma izskatīšanas laikos nav iekļauts jautājums, ka diplomāti, kas pārstāv Latvijas valsti ārzemēs, pēkšņi var andelēties, piedodiet par rupju izteicienu, ar sīpoliem — tulpju sīpoliem. Tātad tas nozīmē vai nu to, ka nav pietiekams finansējums, viņi jānoliek ir uz pašfinansēšanos, vai tas arī var parādīties kā sava veida korupcijas fakts. Jo, cienījamie kolēģi, viņi pārstāv Latvijas valsti tanī valstī. Un viņi var savārīt “dieva ziepes” caur korupciju, konkrētu korupciju. Tātad šis punkts arī nav ielikts.

Protams, man ļoti interesanti, patīkami bija lasīt, ka viens no iepriekšējiem mēriem ir beidzot samaksājis to naudu, ko viņš koruptīvā ceļā ir saņēmis par darbu ostas valdē. Un jaunais mērs, kas iesēdās, teica — es tur strādāšu par velti hobija kārtā. Protams, hobijs ir vienmēr labs, bet tad atkal tas ir jautājums. Un man vienmēr ir jautājums — ko mēs gribam panākt ar noteiktā likuma normu ieviešanu. Lagzdiņa kungs, iedodiet arī pretējo paketes daļu, kur jūs kuluāros vienmēr atzīstat — tas par sociālo aizsardzību. Par sociālo šo amatpersonu kaut kāda veida aizsardzību. Jo man patiešām bija kauns lasīt arī Godmaņa grāmatu, kurā premjerministrs pēc tam, kad aiziet no sava amata, tad, iespējams, viena no varbūtībām, ja viņam nav tādas “dzelzs iekšas”, kādas vismaz bija Godmaņa kungam, viņš nosēdīsies kaut kur uz ielas, un diez vai visiem premjerminstriem ir jāatmin konsultantu firmas. Tas arī ir jautājums.

Tātad, ja mēs vienreiz gribam reāli runāt par šo mehānismu, tad ir jāieslēdz abpusējs mehānisms. Un vienreiz atklāti un legāli ir jārunā ar sabiedrību. Es varu atklāti pateikt no šīs tribīnes vēlreiz. Es šo likumu neatbalstīšu. Es atturēšos, jo es nebaidīšos kā lielākā daļa, kas šeit baidās, jo vakarā, iespējams, kārtējā televīzija uzrakstīs, lūk, kāds korumpants atzinies. Nu beigsim mānīt paši sevi! Ja nav visa vienota tā pakete, tad beigsim taisīt šo priekšvēlēšanu teātri.

Ja mēs gribam kārtējo reizi pastumt apakšā kaudzēm cilvēkus atkal, kuri staigās, tikpat labi tad uzdosim otru jautājumu: cik izmaksās šīs visas izdarības? Cik ir jāatver jaunas štata vienības, lai kontrolētu, cik izmaksās šie zaudējumi ar šo neglīto izskatu ārzemēs, kur paši esam to cirku radījuši. Šie ir divi jautājumi, kas nav atrisināti, un šie mehānismi nefunkcionē. Tādēļ es vēlreiz pasaku. Mēs jau varam tur notēlot, lai presei būtu, par ko papriecāties un teikt, ka, lūk, nu tagad vienbalsīgi mēs balsosim. Nu balsosim vienbalsīgi, tikai mēs kārtējo reizi paši sevi mānīsim. Paldies! Laiks ir iztecējis. (No zāles: “Bet ko tu gribēji pateikt?”)

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Es gribu varbūt atgādināt vēlreiz, kādēļ šie grozījumi parādījās. Ne tādēļ, ka Jānis Lagzdiņš vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija to vēlējās, bet tādēļ, godātie kolēģi, ka ir objektīva nepieciešamība izdarīt grozījumus. Tādēļ, ka ir Saeimas pieņemts lēmums, kas uzdeva mums šos grozījumus izstrādāt. Tādēļ, protams, godātie kolēģi, ka šovasar daudzkārt jūs publiski uzstājāties un teicāt, ka Korupcijas novēršanas likums ir jāatver. Tas ir fiksēts daudzviet, tādēļ arī likums tiek grozīts. Man šķiet, godātie kolēģi, ka daļa nav lasījusi likumu.

Pirmkārt. Es gribu atgādināt, ka likums, kas ir spēkā, netika izstrādāts vis steigā, bet likums tika pārstrādāts tad, kad mēs paši pirmajos mēnešos šeit sākām darbu, mūsu uzdevums bija likuma darbību apturēt. Tad, kopīgi strādājot, Bišera kungs, Juridiskā komisija iesniedza gandrīz katram pantam jaunu redakciju. Spēkā esošais teksts, Korupcijas likuma novēršanas teksts, jo īpaši 12. un 19.pants, kas runā par amatu savienošanas ieobežojumiem.

Kolēģi Bišer un visi kolēģi, kas strādā Juridiskajā komisijā, es jums katram individuāli nosūtīšu Kaksīša kunga Juridiskās komisijas parakstītu vēstuli Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kur ir fiksēti priekšlikumi 12. un 19.pantam spēkā esošajam likumam, un šīs piedāvātās redakcijas ir gandrīz analoģiskas tām, kas ir šobrīd spēkā. Šos priekšlikumus ierosināja tolaik Juridiskā komisija, kurā strādāja viens habilitēts zinātņu doktors un četri juridisko zinātņu doktori. Tas nav Jāņa Lagzdiņa izdomājums, bet galvenokārt šīs amatu ierobežojumu normas ir mūsu Juridiskās komisijas priekšā liktās redakcijas. Tāda ir patiesība. Katrs var iepazīties ar to arhīvā un mūsu komisijā.

Tagad par konceptuālām lietām. Valdmaņa kungs teica, ka tas nav īsts Korupcijas novēršanas likums. Neapšaubāmi, Valdmaņa kungs, jums ir taisnība. Šis ir likums cīņai ar korupcijas sekām. Ar aisberga redzamo daļu. Bet šodien pat vienā likumā mēs ielikām korupcijas cēloņus, kur mēs devām mistiski komisijai izvērtēt, kurai firmai būs atvieglojumi un kura firma saņems milzu summas no valsts un pašvaldību līdzekļiem. Tad nu vērtēs, un nebūs vis tā, kā teica viens otrs kolēģis. Lūk, korupcija būs tad, kad priekšnieks dos atļauju, policijas nodaļas vadītājs dos atļauju ceļu policistam strādāt darbu. Lūk, tā būšot korupcija! Bet tad, kad miljonus dalīs kaut kāda mistiska komisija, lūk, tur nav korupcijas cēloņi.

Korupcijas cēloņi, godātie kolēģi, ir tas, ka mēs vilcināmies mēnešiem un gadiem privatizēt lielos uzņēmumus un vilcināmies dažkārt, manuprāt, tīši. Jo ilgāks laiks paiet, jo ilgāka ir šī nedrošības situācija, neskaidrība, jo vairāk ir iespēja šajos saduļķotajos ūdeņos zvejot labas lietas. Lūk, sociāli ekonomiskās lietas ir pamatā korupcijai. Par sociālajām lietām.

Lujāna kungam ir simtprocentīga taisnība. Ne ar ierobežojumiem un sodiem var korupciju novērst, bet uzlabojot arī sociālo stāvokli atbildīgām un mazāk atbildīgām valsts amatpersonām. Neapšaubāmi. Ne jau tikai ar negatīvo, bet ar pozitīvo.

Stikuta kungs ļoti pamatoti kritizēja. Paldies! Tiešām, kas attiecas uz zemniekiem, jums ir pilnīga taisnība tajā ziņā, ka nav īpaši atrunāts par tiesībām, teiksim, šo darbu darīt. Bet nevienam Latvijas iedzīvotājam netiek liegts būt zemnieku saimniecības īpašniekam. Arī es esmu 56 hektāru zemes īpašnieks. Un neviens man neliedz būt par īpašnieku. Neviens neliedz tos kokus tur cirst. (Zālē izsaucieni.)

Tālāk. Godātie kolēģi, vēl par dažiem ierosinājumiem, kurus izteica Valdmaņa kungs. Pat tad, ja mēs pārcelsim visideālāko, teiksim, ASV vai Zviedrijas antikorupcijas likumdošanu mūsu valstī, tā nedarbosies. Tā nedarbosies. Mēs pārcelsim visideālāko zemes likumdošanu uz Latviju, tā nedarbosies, jo mēs, tie, kas vadām valsti, un tie ierēdņi, kas strādā, negrib pildīt šos likumus ne zemes jomā, ne sociālajā jomā, ne antikorupcijas jomā. Kolēģi, nav vaina mūsu likumos. Ir vaina mūsos un mūsu cilvēkos! (No zāles deputāts Saulītis: “Muļķības! Likumos vajag, ne cilvēkos!” Starpsaucieni: “Saulīti, klusē!”)

Godātie kolēģi! Leiškalna kungs šeit runāja par acīmredzamām pretrunām spēkā esošajā likumā. Šā iemesla dēļ arī jūs vasarā ierosinājāt likumu atvērt. Es domāju, ka šis darbs ir jādara. Likums ir jāatver, likums ir jāpilnveido, jāpadara taisnīgāks, bargāks un izpildāmāks. Tāds ir mūsu uzdevums. Es aicinu balsot par likuma pieņemšanu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 1, atturas — 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņus priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 15.janvārim.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

N.Pēterkops (TB/LNNK). Es piedāvāju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 1.februāris.

Sēdes vadītājs . Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Es aicinu izšķirties par kompromisa variantu un pieņemt 20.janvāri, jo tas dotu mums iespēju pastrādāt janvārī pēc sesijas sākuma, pēc ziemas sesijas sākuma. Tas tomēr dotu arī zināmu virzību uz priekšu šim likumprojektam, kas tam būtu jāpiešķir. Mans priekšlikums ir 20.janvāris. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti priekšlikumus par termiņu izteikt nevēlas. Mums ir trīs termiņi. Atbilstoši Kārtības rullim vispirms balsojams tālākais. Godātie deputāti, balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” — 1. februāris. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 6, atturas — 2. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek noteikts — 1.februāris. Tiem deputātiem, kuri domā, ka ir vairākgadu termiņi, tas ir 1998. gada 1.februāris.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā” . Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”. Otrais lasījums. Dokumenta nr. 3509.

Pirmais saņemtais priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Aizstāt 30.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu “valsts” ar vārdu “militārais”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Požarnovs. Otrs ir deputātu Vidiņa, Pētersona, Jurdža, Pēterkopa un Grīga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu? Deputāti balsojumu nelūdz. Deputātiem iebildumu nav. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs . Trešais ir deputātu Vidiņa, Pētersona, Jurdža, Pēterkopa un Grīga priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas... Vēlas runāt Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Kāpēc atkal tāda absolūti nepamatota kautrība, tikko mēs pieskaramies jautājumiem, kas skar mūsu valsts valodu? Kāpēc? Lūdzu, apskatieties, kas ir noraidīts. 38.pantā it kā ir zināmas tiesības runāt par darba līguma laušanu arī Valsts valodas centram. Ja mēs noraidām šādu priekšlikumu, tad sakiet lūdzu, kur parādās šī Valsts valodas centra darbība? Kurā vietā tā parādās? Jo tieši Valsts valodas centra uzdevums ir sekot, kā ievēro Valsts valodas likumu.

Mani tiešām tādas savādas sajūtas pārņem katru reizi, klausoties un redzot mūsu kaut kādu galīgi nesaprotamo, reizēm gribas teikt, gļēvulību, labākajā gadījumā kaut kādu jocīgu miermīlību. Tikko mēs runājam par to, ka šeit tiem, kuri mūsu valsts teritorijā uzturas, ka viņiem ir jāievēro mūsu likumi. Te jau vairs nav runa par prašanu, neprašanu. Te nav runas par to, kā kurš kurā vietā runā. Te ir runa par mūsu likumu ievērošanu. Un man liekas, ka šis papildinājums ārkārtīgi skaidri izsaka jautājuma būtību. Runa taču ir par tiem darbiniekiem, kuri atkārtoti pārkāpj Latvijas Republikas Valodu likumu. Nav taču runa par kaut kādiem nejaušiem gadījumiem. Nu kā jūs varat atbalstīt tāda cilvēka darbošanos valsts un pašvaldības uzņēmumos un arī uzņēmējsabiedrībās, ja šis cilvēks neciena mūsu valodu? Kā mēs varam atbalstīt to, ka viņš šeit var strādāt? Es nesaprotu argumentus, kādi ir bijuši komisijai, kura ir noraidījusi šādu priekšlikumu, priekšlikums ir ārkārtīgi skaidrs un vienkāršs — un ja jūs atceraties pēdējā laikā šīs karstās pārrunas par visu to, kas ir saistīts ar Pilsonības likumu, un šajās pārrunās gandrīz neviens nenoliedz tieši to galveno faktu, ka ir jābūt šai cieņai pret mūsu latviešu valodu, ka tas ir vienīgais, kas mums ir jāaizstāv visiem spēkiem, visiem spēkiem. Ir ļoti skaidrs priekšlikums, ir piedāvājums cilvēkiem ievērot likumu, kurš skar mūsu valodu, un mēs mierīgi, vēsu prātu to neatbalstām. Tas nozīmē, ka mēs paveram ceļu jebkuram cilvēkam, jo, ja viņš redz skaidri un gaiši, ka šeit Saeimā nekādu nopietnu vērību mēs nepiegriežam šīm Valsts valodas likuma ievērošanas lietām, nu tad jau viņam ļoti vienkārši ir skaidrs uzskats — tas nozīmē, ka viņš var visu atļauties. Mēs jau tāpat sastopamies ik uz soļa gan ar mūsu valodas neprašanu, gan ar mūsu valodas kropļošanu, gan, es pat reizēm teikšu, nicinošu attieksmi pret valsts valodu.

Tāpēc es ļoti aicinu, cienījamie kolēģi, te nav vairs runa par kaut kādu politisku pārliecību, te ir runa par mūsu latviešu pašlepnumu. Vai tiešām mēs ļausim savā zemē pārkāpt paši savu likumu, kas skar mūsu valsts valodas lietošanu? Es atkārtoju vēl vienu reizi — šeit ir runa par šī likuma pārkāpšanu, pie tam par atkārtotu pārkāpšanu. Līdz ar to es ļoti aicinātu kolēģus atbalstīt deputātu Vidiņa, Pētersona, Jurdža, Pēterkopa un Grīga priekšlikumu un iestrādāt šo normu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais vēlas runāt Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

J.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es mazliet no cita skata šo jautājumu mēģināšu izgaismot. Principā šeit iet runa, lai būtu mehānisms, kā tikt vaļā no hroniska likumu pārkāpēja, un man liekas, ka tas nav nekas slikts. Redziet, līdz šim tas 38. pants attiecās tikai uz vadītājiem un viņu vietniekiem, un principā vienkāršs darba darītājs jeb pārdevējs varēja šo Valsts valodas likumu neievērot, un viņam neko praktiski nevarēja izdarīt, izņemot laikam tur naudas sodus administratīvā kārtā. Tad ņemot vērā šo grozījumu, ja mēs šodien to pieņemsim, tad varēs skaidri no šī darbinieka, kas šo likumu pārkāpj, atbrīvoties.

Cienījamie kolēģi, es gribētu vērst uzmanību uz Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu, kur ir skaidri un gaiši pateikts: ja minoritāšu pārstāvis grib integrēties valstī un sabiedrībā, viņa pienākums ir apgūt valsts valodu. Mēs ļoti bieži runājam par to, par šo minoritāšu tiesībām, bet mēs aizmirstam otro lietas pusi apskatīt — par pienākumiem, kas viņam ir jāpilda pret valsti. Un Eiropas reģionālā harta to tieši skaidri un gaiši pasaka, ka viņam pienākums ir šo valsts valodu apgūt.

Ja mēs gadījumā šo grozījumu, priekšā likto grozījumu nepieņemsim, tas nozīmē tikai to, ka mēs nepilsoņiem atkal atņemam kaut kādu stimulu intergrēties mūsu sabiedrībā un naturalizēties. Man nāk prātā tie nesenie grozījumi Farmācijas likumā, ko mēs pieņēmām. Faktiski Saeima ar nospiedošu balsu pārsvaru sašaurināja naturalizācijas logus, jo, lai cik tas arī paradoksāli nebūtu, ja tad bija kaut kāds stimuls naturalizēties, lai iegūtu pilsonību un lai varētu nodarboties ar farmācijas uzņēmējdarbību, tad tagad mēs ar savu lēmumu šo stimulu nogriezām, un principā šie cilvēki var tagad arī neiegūt Latvijas pilsonību, jo viņiem principā vairāk arī tas nav vajadzīgs, jo viņi tāpat var labi nodarboties ar šo uzņēmējdarbību. Tamdēļ es, cienījamie kolēģi, ļoti lūgtu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais debatēs vēlas runāt Aleksandrs Kiršteins, Nacionālās Reformu partijas un Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (LNRP, LZP). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es domāju, ka arī vecajā variantā faktiski nevarēja palikt tā, kā bija, bet te ir viena problēma. Jaunajā variantā tas ir uzrakstīts arī ne visai precīzi, un vecajā variantā tas nevar palikt. Un es esmu, piemēram, par šo jautājumu interesējies... ir Kvebekas likums, ir tāds, kur ir jārunā franču valodā, viņiem ir uzsvērts visur — publiskās lietās. Tātad šeit paliek viena neizstrādāta lieta, ko, es domāju, var novērst uz trešo lasījumu. Kas tad notiks ar uzņēmumu, kur, piemēram, tiek uzaicināts uz sešiem mēnešiem vai uz vienu gadu cilvēks, kuram būtu jāstrādā, pieņemsim, kaut kādas iekārtas tiek uzstādītas, un viņam ir vienu gadu šīs iekārtas jāapkalpo. Tātad iznāk, ka viņš nevar strādāt šajā valstī. Te būtu kaut kādā veidā tas jānodala.

Vai Valodas centrs var pateikt to šinī gadījumā.... es domāju, ka kritērijs ir ļoti elementārs. Ja viņa ir vairāk vai mazāk publiska vai sabiedriska, kas izsludina, un ja viņa ir slēgta kaut kāda, pieņemsim, mazs uzņēmums ar trim vai četriem cilvēkiem, kur varbūt divi cilvēki ir uzaicināti tehnoloģijas dēļ, vai tie būtu kādi ķīmiķi vai, teiksim, attiecīgi kaut kādi tur darbgaldu inženieri, kas tieši strādā pie šīs iekārtas, tad te varētu būt zināma problēma. Kaut kas... es domāju, ka to var novērst, tieši ierakstot iekšā uz nākošo lasījumu, ka tas ir tajos gadījumos, ja cilvēks nav kaut kādu tehnoloģisku procesu dēļ jāpieaicina no ārvalstīm, jo citādi mēs nonāksim drusciņ pretrunā ar Eiropas līgumu... un igauņiem bija tā problēma jau, Valsts prezidents neparakstīja līdzīgu labojumu, atsaucoties uz to, ka slēgtajās, mazajās uzņēmējsabiedrībās tas nav vajadzīgs.

Tāpēc vienkārši es aicinātu drusciņ padomāt, kā to noformulēt, lai nebūtu arī... Bet es gribētu teikt, ka nav, protams, pieļaujama arī tāda situācija, kāda ir tagad Latvijā un sevišķi Latgalē, kur tiek publiski izsludināta pieņemšana darbā, cilvēki aiziet uz uzņēmumiem, teiksim, Rēzeknē vai Daugavpilī, un tur nav neviena cilvēka, kas ar viņu spēj runāt valsts valodā. Tā ka jāatrod ir šis risinājums un jāpieņem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es tomēr aicinātu apspriest visus šobrīd apspriežamā likumprojekta, tas ir, “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”, grozījums un arī šobrīd konkrēti iesniegto grozījumu. Un es gribētu aicināt arī Kiršteina kungu šeit neizvirzīt, teiksim, apspriešanai jautājumus, kuri būtu regulējami Valodu likumā, jo šobrīd mēs Valodu likumu neskatāmies. Šobrīd mēs skatāmies tikai to jautājumu, ka vienalga, kāds Valodu likums mums ir, šis likums ir jāievēro, un tie cilvēki, kuri šo Valodu likumu neievēro, tie cilvēki ir saucami pie pilnīgi konkrētas atbildības. Un šeit ir arī šī pilnīgi konkrētā atbildība, ka pēc Valsts valodas centra ierosinājuma, ja viņš atkāroti neizpilda šīs prasības, tad viņu jāatlaiž no darba. Tātad pilnīgi konkrēta lieta, un par to, vai šis likums attiecas tikai uz apkalpojošo sfēru, vai tas attiecas pilnīgi uz visiem uzņēmējiem, vai tas attiecas uz speciālistiem, kas uzaicināti no ārzemēm, vai neattiecas, to visu mēs varēsim skatīties tad, kad mēs skatīsimies šo Valodu likuma redakciju. Un par to jautājumu mēs tad arī debatēsim.

Un es gribu vērst jūsu uzmanību, ka šeit arī nav nekādas runas ne attiecībā par pilsoņiem, ne par nepilsoņiem. Tas vienādi attiecas gan uz vieniem, gan uz otriem, šeit ir jautājums tikai par to, ka mūsu pašu Valodu likums ir konkrēti jāievēro, un es domāju, ka mums ir jācenšas izvairīties un obligāti jāizvairās no visām tām situācijām, kad mums ir kaut kāda reglamentējoša norma likumā, un pēc tam nav mehānisma, kas piespiež šīs normas īstenošanos, un līdz ar to mums ir šīs mirušās normas, un ņemot vērā, ka mums ir jāatsakās no šīm mirušajām normām, un faktiski tās normas, par kurām mēs esam politiski izšķīrušies, ka šīs normas mums ir jāiedzīvina, tāpēc es arī aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Nevar būt divu dažādu domu. Tas ir jāatbalsta, un skaidrs. Es lūdzu deputātus to izdarīt. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais vēlas runāt Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es ļoti cienu Valodu likumu. Starp citu, es vēl 80. gadu sākumā biju laikam viens no Latvijā pirmajiem, kas oficiāli izvirzīja publiski priekšlikumu, ka latviešu valoda ir jāpasludina Latvijā par valsts valodu. Tad, kad vēl bija padomju vara. Un es arī piedalījos 1988. gadā šī likuma izstrādāšanā. Bet es domāju, ka mums ir jārēķinās ar to, ka Valodu likums nevar tikt pacelts pāri arī citiem likumiem un citiem tiesību principiem. Un šeit ir runa, ka darba līgumā, kas ir noslēgts, iejaucas kaut kāds trešais spēks, institūcija, kas sāk noteikt, kuri darbinieki ir jāatlaiž un kuri nē. Šeit ir runa par darba līguma laušanu, un ir savi zināmi principi, kad darba līgumus var lauzt un kad nevar. Šeit ir tiešām viens izņēmums jau izdarīts, tas ir attiecībā uz vadītājiem, jo tad tos citādi laikam ir grūti ietekmēt, tas ir iztaisīts. Bet, man liekas, mēs nevaram izdarīt tādus izņēmumus attiecībā uz visiem... kādu cilvēku par to, ka viņš ir divreiz atbildējis krieviski, viņu tūliņ padzen no darba un padara par bezdarbnieku. Es domāju, ka Eiropā tādus priekšlikumus tiešām uzskatīs par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Jautājums ir par to, ja ir vajadzīgs, paaugstināsim dažādus sodus, administratīvos, kaut vai kriminālos sodus par Valodu likuma pārkāpumiem, bet neiesim pretī vispārējiem darba tiesību principiem. Un tāpēc es uzskatu, ka tādā redakcijā, kādā tas šeit ir iesniegts, tas nekādā ziņā nevarētu tikt pieņemts, jo tas izriet no tā. Ja attiecīgais vadītājs nespēj nodrošināt likumu savā iestādē, tad lūdzu, mums te ir iespējas, kā to nodrošināt. Bet ja ir uz ierindas darbiniekiem darba līgumu laušana izplatīta, tas nav iespējams, jo tādā gadījumā mums pēc šīs inspekcijas parādīsies vēl ap pussimts dažādu citu inspekciju, kuras arī pierādīs, kad ir svarīgas inspekcijas, un viņi arī aizsargā svarīgas lietas. Piemēram, tās, kas aizstāv darba drošību, sprāgstbīstamību un tā tālāk, un, ja arī tās tad pieprasīs, ja persona ir divreiz pārkāpusi viņas aizsargātās likuma normas, tad arī tās var atlaist no darba, tā mēs pilnīgi tiesisko bāzi darba likumdošanai sagrausim.

Sēdes vadītājs . Nākamais vēlas runāt Viktors Dinēvičs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Dinēvičs (DPS). Godājamais Prezidij! Kolēģi! Man liekas, ka mēs varam kļūt smieklīgi vispār Eiropā, pieņemot šādus labojumus attiecīgajā likumā, jo faktiski šis labojums pārliek atbildību no darba devēja uz darba ņēmēja pleciem. Un es nesaprotu, kas ir devis tiesības iejaukties uzņēmējdarbības iekšējā lietā, jo šāds līgums starp darba devēja un darba ņēmēju nav nekas cits kā iekšējie uzņēmuma darbības noteikumi. Un šajā sakarībā tā vietā, lai sodītu par Valodas likuma pārkāpumu darba devēju, mēs meklējam malējo, kuru pēc tam atbrīvos no darba tikai tāpēc, ka viņu darba devējs ir nepareizi pieņēmis darbā. Es piekristu jebkuram labojumam, kas sistu par darba devēju, un, ja mēs gribam runāt tālāk vēl, tad šobrīd mums ir zināms, ka Briselē atrodas mūsu premjerministrs, viņš aizstāv Latvijas intereses, interesanti kādā valodā? Un, ja jau viņš tās aizstāv nelatviešu valodā, tad varbūt ierosināsim jautājumu par to, ka viņu vajadzētu atbrīvot no darba? Man liekas, mēs sākam kļūt smieklīgi šajā ziņā, un tādēļ es neatbalstu un aicinu arī pārējos neatbalstīt šādu papildinājumu, kas neatbilst cilvēktiesībām. (No zāles deputāts Vidiņš: “Cilvēka tiesības, bet manas tiesības?”)

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Es, protams, esmu sajūsmināts vienreiz, un es domāju, ka arī saprotu, kādēļ šie kolēģi devuši šo labojumu. Es arī nesen drausmīgi cietu, aizgāju uz Adenauera fonda rīkoto konferenci Rīgā, kur arī piedalījās Ārlietu ministrija, ārlietu institūti un kur visa darbība notika angļu valodā. Protams, man bija patīkami klausīties caur austiņām šo tulkojumu, bet tad man ir jautājums, vienīgais šā likuma iniciatīvas rezultātā, kas būs jāatlaiž no darba? Es īsti nevaru saprast, vai Adenauera fonda dibinātāji vai Adenauera fonda darbinieki? (No zāles deputāts Vidiņš: “Tu izlasi to projektu!”) Tāpat man ir jautājums: Vidiņa kungs, ja jums dikti gribas arī šitādas attiecības skaidrot, aizejiet uz “Lattelekom” vadības sapulcēm, tad jautājums, kas būs jāatlaiž no darba vai jālauž beidzot “Lattelekom” līgums, jo vismaz vadošie darbinieki runā angļu valodā un uzspiež saviem darbiniekiem runāt angļu valodā. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, šeit ir nopietni jāpadomā. Es ne tikai gribu norādīt uz Vidiņa kunga satraukumu par krievu valodas lietošanu uzņēmējstruktūrās, tas ir tā, bet man ir jautājums, kas beidzot ies un risinās šīs pašas angļu valodas, vācu valodas un citu valodu pielietojumu Latvijas teritorijā, kur taisni bieži vien ierakstīts — arī skatāties reklāmas sludinājumus, darbinieku pieņem tikai tad, ja viņš labi, perfekti zina angļu valodu, tur nevienu neinteresē, vai tu zini latviešu valodu vai krievu valodu. Un visa saziņas valoda ir angļu valoda, un tas notiek Latvijas teritorijā. Un tas mani varbūt vairāk varētu uztraukt, ja jau mēs tā deklaratīvi gribam aizsargāt Valodas likumu, tajā skaitā to risināt caur Darba kodeksu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

Z.Čevers (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Es īsti tā neesmu izpratis, ko vēlas šī priekšlikuma iesniedzēji, ja domās tur krievu valodu un nepilsoni, tad to es te nelasu, to es izlasīt šeit nevaru. Es redzu darba devēju, tas nozīmē, ka šodien vismaz pagaidām es redzu piecu cilvēku deputātu kopu, kas šeit, Saeimā, paziņo, ka valsts valodas inspektoriem būs ļoti lielas tiesības, bet šie zināmā veidā pārkāpumi skars jebkuru īpašuma formu, jebkuru mūsu investoru, tas skars faktiski Latvijas attīstības ceļu nākotnē, jo pēc valodas inspektora prasīguma varēs atlaist no darba japāni, angli, vācieti. Es domāju, ka... es stipri šaubos, vai Krasta kungs šodien vai rīt ved sarunas tieši par tādu pozīciju, lai varētu stimulēt tautsaimniecības attīstību. Es vienkārši iedomājos situāciju, vienkārši padomāsim, ja šobrīd Saeimas absolūtais vairākums atbalsta piecu deputātu gribu, par ko tik enerģiski runā mūsu kolēģi. Kas notiks, ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu? Es domāju, pirmām kārtām mēs nostādītu mūsu Ministru prezidentu Krasta kungu ļoti interesantā situācijā. Faktiski mēs pilnīgi apgriežam kājām gaisā Valdības deklarāciju, tuvināšanos Eiropas Savienībai tik vēsturiskā brīdī — 24 stundas pirms sarunas sākšanās. (No zāles deputāts Dobelis: “Bet tas taču nav tas jautājums.”) Nē, tas ir tieši tas jautājums, jo tas neskar Valodas likumu, tas skar 38. pantu, kurš saucas — darba līgumu laušana pēc to institūciju pieprasījuma. Darba līguma laušana, un vienkārši tagad pamēģiniet, cienījamie iesniedzēji, kamēr vēl nav noticis balsojums, padomāt, kādas sekas radīsies, ja Saeimas absolūtais vairākums, un es tā jūtu, ka šo patriotisko jūtu vadīti un uzklausot un saprotot Dobeļa kunga kvēlās runas, atbalstīs. (Starpsauciens: “Nav runas par patriotismu.”) Es vismaz sāku briest, ka noteikti vajadzētu atbalstīt, bet kas notiks pēc šī balsojuma, un uz kurieni tad mēs īstenībā ejam? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Tagad nu kārtējo reizi atkal mēs parādām, kādi mēs esam un ko mēs aizstāvam. Bišera kungs teica, ja divas reizes kāds atbildēšot krieviski, tas tikšot atlaists no darba. Bišera kungs, 50 gadus viņi runā, ņirgājas par mums, es jums skaidri un gaiši saku, ņirgājas par jums un par mani, un neviens nav atlaists no darba. Un jūs sakāt, ka divas reizes parunās krievu valodā un atlaidīs no darba. Kur jūs dzīvojat? Slēgtā telpā un nezināt absolūti, kas notiek Latvijā? Iespējams, ka jūs jau dzīvojat slēgtā telpā, es slēgtā telpā nedzīvoju un zinu, kas notiek. Paskatieties šodien SM, ko raksta šeit 240 krievu valodas pasniedzēji, veselas organizācijas, un ko viņi saka. Viņi saka, ka, pasludinot latviešu valodu par valsts valodu un pārējās par svešvalodām, tas ir absurds, jo par svešvalodām nedrīkstot pasludināt nevienu no valodām, kurā runā Latvijā dzīvojošie kādas valsts iedzīvotāji, tātad armēņu valoda šeit arī nav svešvaloda un tā tālāk. Paklausaties, kas notiek, Dinēviča kungs, būšot smieklīgi, ja šo likumprojektu pieņemšot, apmēram līdzīgi teica Čevera kungs. Būs smieklīgi, ja mēs šo priekšlikumu nepieņemsim. Vai nav laiks latviešu valodu patiešām pacelt attiecīgajos augstumos? Bišera kungs, jūs par to uztraucaties. Latviešu valodu beidzot ir laiks pacelt valsts augstumos, valsts valodas augstumos, ko nedarām, neesam darījuši un cik izskatās — negribam darīt. Es ceru tomēr, ka vairums deputātu, sirdsapziņas un valstiskuma interešu vadīti, izdarīs un atbalstīs šo priekšlikumu. Man vienkārši vairāk nav ko teikt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Pašreizējās likumdošanas mērķis, protams, nav atriebties kādam par kaut kādiem nodarījumiem pagājušo 50 vai pat 70 gadu laikā. Un, ja mēs mēģināsim šādā veidā būvēt likumus, tad mums nekas neiznāks, tad jāņem zobens un jādodas Saules kaujā pa jaunu. Bet tagad runāsim par lietu. Protams, es varu uztvert un saprast domu, ko pieci deputāti ir ielikuši savā priekšlikumā. Doma pēc būtības nav slikta, tikai forma, kurā tā pateikta, un to jums visprecīzāk stāstīja Bišera kungs, manuprāt, nav tā īsti pieņemama. Jautājums ir par darba līgumiem, kuri ir noslēgti saskaņā ar likumu, likumu, kas precīzi norāda, kurām amatpersonām un kurām darba vietām valstī līgumslēdzēja pusei, tātad darba ņēmējam ir jāprot latviešu valoda, un es domāju, ka šis priekšlikuma projekts ir pārstrādājams un uzskatāms, ja tiek konstatēts, ka viena no pusēm, slēdzot līgumu, ir pārkāpusi tā nosacījumus, starp kuriem arī valsts valodas zināšana, tad līgums nav spēkā no noslēgšanas brīža, jo līgums ir radīts uz netiesiskiem pamatiem vai uz pamatiem, kas maldina vienu no līguma slēdzēja pusēm, vai viena no līguma slēdzēja pusēm, kas ir darba devējs, apzināti nav izpildījis likuma normu. Šādā veidā acīmredzot mums ir jāiestrādā balsojums, neapšaubāmi, Valsts valodas likums ir spēkā, Valsts valodas likums šajā zemē paredz amatus un vietas, kur ir nepieciešamas valsts valodas zināšanas dažādās tās pakāpēs, un neapšaubāmi, ka jābūt arī sankcijai. Šobrīd mums sankcijas ir tā sauktie naudas sodi, jā, es pareizi pateicu — naudas sodi, nevis soda naudas, bet, protams, ja kāds līgums ir slēgts uz nelikumīgiem pamatiem, tas ir atzīstams par spēkā neesošu, un es lieku priekšā deputātiem, kas ir iesnieguši šo priekšlikumu, nākamajam lasījumam sagatavot precīzu un citiem likumiem atbilstošu priekšlikumu attiecīgajam likumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Es aicinātu jūs atbalstīt komisijas viedokli un noraidīt šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums neatkarīgi no tā, kā kurš izturās pret tā būtību, nav šī likuma objekts, jo ir runa par darba līguma laušanu. Trešās personas iejaucas tur, kur darba līgums ir noslēgts no valsts puses. Nevar ielauzties trešā persona līgumā, kas ir noslēgts starp uzņēmēju un darbinieku. Var manis pēc pastiprināt valsts valodas kaut kādas pozīcijas, bet patiešām tas nav Darba likuma kodeksa objekts. Un, ja notiks pozitīvs balsojums, mēs varētu mierīgi šo likumu kodeksu arī tad apstādināt, jo tas vairs nebūs Darba likumu kodekss, tas būs politiski deklaratīvs dokuments. Es domāju, ka mums ir daudz citu likumu, kur mēs varētu šo deklarēt, bet ne šajā kodeksā. Es lūgtu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Lūdzu izvairīsimies te runāt par kaut kādu ārzemnieku pieņemšanu vai kaut ko tamlīdzīgu. To visu var paredzēt darba līgumā. Runa ir par konceptuālu balsojumu, kurš tālāk nosaka, vai mēs sodām mūsu Valodas likuma pārkāpēju vai mēs viņu nesodām. Pie tam vai mēs viņu sodām tad, ja viņš to atkārtoti izdara. Ja mēs to nedarām, tad viņš varēs simtreiz pārkāpt mūsu Valodas likumu un turpināt strādāt, mēs to gribam panākt? Un visas attiecības ir ļoti korekti iestrādājamas, uzaiciniet jebkuru speciālistu, no kurienes jūs gribat, visu to jūs varat paredzēt līgumā, nav absolūti nekādu pretrunu. Mēs varam formulēt precīzāk šo domu, varam paredzēt līgumu anulēšanu, ja gadījumā ir pārkāpumi, bet mēs nevaram atstāt 38.pantā Valsts valodas centra pieprasījumu un nerunāt par to, uz kāda pamata šis Valsts valodas centrs pieprasa. Valsts valodas centrs var pieprasīt tikai par Valodas likuma pārkāpšanu un ne par ko citu. Mēs paši esam nonākuši nepatīkamā pretrunā, iespējas mēs it kā esam devuši, bet īstenot Valodas centrs šīs iespējas nespēj. Tā kā tas ir otrais lasījums, paldies Dievam, es aicinu balsot konceptuāli par šīs normas iestrādāšanu, un tiešām vairāki priekšlikumi no tiem, kas uzstājās, ir vērtīgi, lai precizētu šo papildinājumu pēdējā, trešā lasījumā. Es aicinu atbalstīt šo normu konceptuāli!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs... Vēlas runāt. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Otro reizi.

I.Bišers (DPS). Liels paldies deputātam Dobelim, ka viņš skaidri pateica, par ko te ir runa, ka te ir runa par soda uzlikšanu, un mums neviens soda likums, ne administratīvo sodu likums, nekādi citi likumi neparedz tādu sodu kā atlaišanu no darba pēc kādas trešās valsts kontrolējošās instances priekšraksta. Tā kā mēs šajā gadījumā nevaram izdarīt tādus izņēmumus.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Es tomēr gri-bētu paskaidrot šajā gadījumā. Darba līgums ir civiltiesisks akts, kas tiek noslēgts konkrēti Latvijas Republikas jurisdikcijā, un līdz ar to šī līguma nosacījumiem ir jāatbilst likuma prasībām. Šeit, protams, ir vairākas iespējas. Vai ir viena no iespējām Valodas inspekcijai griezties tiesā, ja, teiksim, viena no pusēm nepiekrīt... neviena no pusēm nepiekrīt šī līguma laušanai, ja Valodas inspekcija to prasa, bet darba devējs nepiekrīt, tad griezties tiesā ar prasību atbrīvot no darba saskaņā ar Valodas likuma normu nepildīšanu. Tā atkal varētu būt, jūs tiešām gribat šo normu ielikt kā sankciju, bet šai normai ir jābūt — drīzāk pateikt, kā rīkoties situācijā, kad divas puses, kā darba devējs, tā darba ņēmējs, pārkāpj Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu. Šis tiešām nav soda likums un mums nevajadzētu šo prasību pēc likuma izpildes pārvērst sankcijā, es tā gribēju to teikt, un, Dobeļa kungs, jums tiešām ir iespējams trešajam lasījumam sagatavot redakciju, kas izriet no likumiem un nav motivēta pārdarījumos un atriebībā vai kur citur. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Tautas kopas “Brīvība” frakcija. Pirmo reizi.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Kolēģi! Mēs esam Latvijā! Un, bez šaubām, dažās darba vietās ir jābūt visiem skaidrs, ka mēs lietojam tikai latviešu valodu. Citādāk — kas notiks diplomātiskajā korpusā, kad mēs kādu vācu ierēdni nosauksim par “her”? Padomāsim, lai visi skaidri zina, ka mēs runājam latviešu valodā.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Andrejs Požarnovs vēlas ko teikt?

A.Požarnovs (TB/LNNK) . Komisijas vārdā lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par piecu deputātu priekšlikumu — papildināt 38.pantu ar sekojošu rindkopu, tas ir, priekšlikums nr.3 jūsu likumprojektā. Atbalstīšana vai neatbalstīšana atkarībā no jūsu viedokļa. Atbildīgās komisijas viedoklis — neatbalstīt. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 22, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts. (No zāles deputāts Dobelis: “Paldies “Latvijas cesļam”!”)

A.Požarnovs. 4. un 5. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums pēc būtības izsaka likuma 74.panta 1.apakšpunktu tieši tādā pašā reedakcijā, tikai sadala divās daļās, jo tas attiecas uz atvaļinājuma piešķiršanu, un vienkārši šeit tiek sadalīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums no pēcdzemdību atvaļinājuma — divos atsevišķos apakšpunktos. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli attiecībā uz 4. un 5.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 103.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret precizēto 103.panta redakciju. Pieņemts.

A.Požarnovs. 6.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Gan panta nosaukumā, gan pantā aizstāt “valsts obligāto” ar “militāro obligāto dienestu”. Komisija to ir atbalstījusi, un ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Druvas priekšlikums — papildināt 176.pantu ar sesto daļu. Šeit ir izklāstīta redakcija. Šī redakcija attiecas uz tēviem, kas audzina bērnus vieni paši bez mātēm. Komisija šo redakciju ir precizējusi, ņemot vērā nupat izdarīto labojumu, ka 74.panta 1.punkts ir sadalīts divos apakšpunktos. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Kārlis Jūlijs Druva, LZS, KDS frakcijas deputāts.

K.Druva (LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu izteikt sirsnīgu pateicību komisijai, ka atbalstīja manu priekšlikumu, kas pirmo reizi piešķir tādas pašas tiesības aizgādņiem un arī tēviem, kas audzina bērnus bez mātēm. Vēl jo vairāk es gribu izteikt sirsnīgu pateicību Ivetai Reinholdei, kas ir studente Latvijas Universitātē, kas īstenībā nāca ar šo priekšlikumu, lai varētu šādu priekšlikumu pieņemt. Jo vairāk mēs šādā veidā ļausim arī mūsu studentiem piedalīties, varbūt viņiem interesantāk būs par to, kas notiek mūsu Saeimā. Paldies vēlreiz komisijai par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Tātad deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu attiecībā uz deputāta Druvas priekšlikumu. Pieņemts.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinātu nobalsot likumprojekta redakcijas pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi “Latvijas Darba likumu kodeksā”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus atbildīgās komisijas vārdā trešajam lasījumam.

A.Požarnovs. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 16.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 16.decembris? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Par Eiropas Konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem”” . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Andris Rubins, Tautas kopas “Brīvība” frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (TKB). Cienījamie deputāti! Darba kārtībā ir dokuments nr.3396 un nr.3514. Iesniedzot izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu, komisija, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 92.pantu, ierosina atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par steidzamību, pirms mēs izskatām pirmajā lasījumā? Vēlas runāt deputāts Gundars Valdmanis, Tautas kopas “Brīvība” frakcijas deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji! Tautas pārstāvji! Man nesen kāds teica, ka laikam tauta varbūt nezin, kāpēc es saku “padomes pārstāvji”. Tad es eju atpakaļ uz tiem rīkojumiem, kas tika izdoti Maskavā — pārņemt ekonomisko varu un tad no ekonomiskās varas pārņemt politisko varu, ko Šķēles kungs izdarīja. Un tā mums ir Sadarbības padome. Bet, ko viņi pārstāv, mēs it kā zinām.

Šitas likums, par ko mēs tagad runāsim, ir par spīdzināšanu, par necilvēcīgu rīcību un par pazemojošu rīcību. Diemžēl tas ir šitanī versijā jau uzrakstīts likums un attiecas tikai uz cilvēkiem, kas ir ieslodzījumā. Man tā draugi stāsta, ka par šito likumu runāt ir laiks, trīs Sadarbības padomes vadošās personas sanākušas kopā un teikušas, par ko runāsim. Vai par maznodrošinātiem, vai par ieslodzītiem. Un diezgan ātri nolēmuši, ka viņi maznodrošināti nav un nebūs, nu tad labāk nokārtosim, ka netiks spīdzināti, netiks necilvēcīga rīcība un netiks pazemojumi tiem, kas ir ieslodzīti jeb tiks ieslodzīti.

Draugi, šite ir daudz ko domāt. Ir Adventes laiks, mēs zinām, ka tas ļaunais darbs, ko mēs izdarījām naktī no 4. decembra uz 5.decembri, ka tas daudzus cilvēkus spīdzina, pazemo un ir necilvēcisks. Mēs zinām, ka tas ir nevajadzīgi, jo premjers piekrīt, kad runā par tām naudām, kas iet kasei garām, par tām lielajām summām tiem kuģiem un visam, kas tiek izvests no mūsu zemes. Bet mēs uztrauksimies ar steidzamību. Nerunāsim par tiem citiem, bet ar steidzamību pieņemsim vienu ļoti svarīgu likumu, jo šis, kas ir tas minimālais, kad viens noziedznieks vai vienkāršs cilvēks, zemākais no mūsu cilvēkiem, kādas tiesības viņam ir. Mēs it kā nodrošināsim. Bet mūsu maznodrošinātiem cilvēkiem, mūsu pensionāriem, mūsu invalīdiem? Mūsu piketētājiem, kas šeit stāvēja ārpus Saeimas un gribēja ar mums runāt, mūs iespaidot? Gribēja būt klāt, kad mēs tos likumus pieņemsim, kas noteiks viņu nākotni nākošajā gadā. Mēs viņus vienkārši izsmējām, mēs viņus spīdzinājām ar to, ka mēs to sēdi pārcēlām uz nakti. Tad, kad mēs nolēmām pensionāram, vēl vienam represētam pārlemt viņa kategoriju, tad, kad mēs nolemjam, ka mums nav diezgan naudas, lai kāds varētu braukt, kāds invalīds ar transportu pa brīvu. Mēs to cilvēku spīdzinām un pazemojam. Kad mēs braucam viņam garām ar ātru mašīnu, taurēdami, lai viņš skrien no ielas nost, mēs to cilvēku pazemojam. Bet mēs par šitādām elementārām lietām šeit negribam runāt. Mēs ar steidzamību aiziesim šitam minimālam cilvēktiesību, cilvēkcieņas jautājumam garām. Un mēs cienīsim tikai tos, tā kā Stendzinieku, tā kā Haritonovu, tā kā varbūt kādu citu no mūsu augstiem cilvēkiem, kas aizies aiz restes, jo viņiem mēs nodrošināsim, ka viņus nespīdzinās, ka pret viņiem necilvēcīgi neizturēsies.

Mīļie draugi, kas kait mūsu tautai, mūs maznodrošinātiem, ka mēs nevaram viņiem nodrošināt to pašu? Mēs tagad Ārlietu komisijā par šito jautājumu runājām, un Ozoliņš un es uzstājos pret, un par steidzamību mēs sākām runāt. Un teicām, ka pat cietumnieks dabū 1,30 latu dienā. Turlā kungs mūs koriģēja — tā nu nav gan, Gundar. Par cietumnieku ēdināšanu mēs izdodam tikai 30 santīmus dienā. Bet padomājiet, cik daudziem no mūsu tautas nav šo 30 santīmu dienā. Pensija to neatļauj, lai gan viņi bija nopelnījuši pensiju. Bet viņiem mēs nekā nenodrošināsim. Mēs tikai nodrošināsim daudz ko ieslodzītajiem. Es domāju, ka mums vajadzētu šito jautājumu lēnām, prātīgi pārrunāt, skat, šodien mums vēl daudz laika līdz pilnai darba dienai. Runāsim šodien, runāsim atkal. Sapratīsim to minimālo, ko mūsu tauta, mūsu maznodrošinātie, ko mēs viņiem varētu solīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Valdmanis, cik es saprotu, runāja pret. Vai par kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par dotā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 3, atturas — 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Rubins (TKB). Komisija lūdz balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Man ir viens iesniegums par debatēm. Es pēc tam precizēšu, vai tas tā ir. Bet pirms mēs to izskatām, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu, kurā viņi ierosina turpināt 1997.gada 11.decembra Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu dienas kārtības jautājumu izskatīšanas.

Viens deputāts var runāt par, viens — pret. Deputāti par, pret runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par 10 deputātu priekšlikumu — strādāt, turpināt šīs dienas plenārsēdi bez pārtraukuma līdz visu dienas kārtības jautājumu izskatīšanai. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

Atbilstoši tam iesniegumam, kas ir iesniegts Saeimas Prezidijā, debatēs vēlas runāt Gundars Valdmanis — par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Valdmaņa kungs, jūs vēl gribat runāt vai jūs jau izteicāt savu viedokli? (No zāles deputāts Valdmanis: “Divas minūtes otro reizi. Īsi un kodolīgi!”)

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Sadarbības padomes locekļi! Pārstāvji, un tautas kalpi! Mani ļoti apbēdināja, ka pret steidzamību bija tikai trīs balsis. Es saprotu, ka es neesmu jūs skāris, ka jums patiešām ir vienaldzīgi tas, ka tiem, kam nav tas gods būt ieslodzītiem, ka tiem mēs nekā nenodrošinām, ka mēs pat viņus tīši spīdzinām un par to nerunāsim. Mēs šodien pieņemsim šo likumu ar steidzamību un atkal divos lasījumos, varbūt pat otro lasījumu šodien, un tas temats aiziet garām. Mums ir naudas diezgan, kas plūst garām mūsu budžetam, mums ir bagātības diezgan, ka 20 miljardi ir aizplūduši kuģos un citās lietās. Arī beidzamajos septiņos gados. Mēs esam vēl bagāta tauta, mēs varētu nodrošināt to pašu visiem mūsu zemē. Bet mēs par to negribam pat runāt. Man ir ļoti žēl un man ir kauns, ka pat šajā Adventes laikā es nespēju nevienu no jūsu sirdsapziņas jeb tikai divas citas sirdsapziņas aizskart. Man ir kauns par to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs rakstveidā pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Andris Rubins.

A.Rubins (TKB). Es lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 2, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņus!

A.Rubins. Kolēģi, par cik tas bija pieņemts kā steidzams, ir ienākuši daži Ārlietu komisijas priekšlikumi, kurus es gribētu, lai jūs atbalstāt un balsotu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret dotā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā šodien? Iebildumu nav. Lūdzu!

A.Rubins. Ir redakcionāli precizējumi 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad, godātie kolēģi, tas ir dokuments nr. 941. Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Rubins. Redakcionāli precizējumi 2.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret redakcionālajiem precizējumiem 2.pantā neiebilst. Pieņemts.

A.Rubins. Ir redakcionāli precizējumi 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Pret 3.panta redakcionāliem precizējumiem deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Rubins. 4.pantā pēc vārda “kārtībā” ar vārdiem “un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Rubins. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, vairs nav par ko runāt. Jūs neesat rakstveidā iesniedzis nekādu priekšlikumu par paziņojumu. Viss. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 3, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par kopīgo jūras robežas punktu Baltijas jūrā”. Godātie kolēģi, te ir nepareizi darba kārtībā. Tas ir otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi, mēs jau esam izskatījuši šo jautājumu pirmajā lasījumā. Tas nav bijis kā steidzams. Attie-cīgi uz otro lasījumu Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu iesniegumu. Tā kā nav labojumu, es aicinu jūs nobalsot par šo likumu otrajā lasījumā kopumā. Un attiecīgi izskatīt to šajā sēdē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par kopīgo jūras robežas punktu Baltijas jūrā” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa konvencijai “Par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība” protokolam “Par redzi afektējošiem lāzerieročiem””. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Andris Rubins, Tautas kopas “Brīvība” frakcija. Lūdzu!

A.Rubins (TKB). Deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3516. Ir priekšlikums arī šo likumprojektu pieņemt kā steidzamu. Ierosinu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Deputāti var runāt par vai pret šo priekšlikumu. Vēlas runāt Gundars Valdmanis, Tautas kopas “Brīvība” frakcijas deputāts. Lūdzu! (No zāles deputāts Dz. Ābiķis: “Valdmani, tu beidz!”)

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Mēs it kā uzturam Aizsardzības ministriju, mēs atsakāmies no viena ieroča pēc otra. Mēs paņemam mūsu jaunatni spaidu kārtā, liekam viņiem iet dienestā. Mēs nezinām, ko mēs darām. Mums aizsardzības koncepcijas nav. Mēs nezinām, ko mēs ar šiem puišiem darīsim, es zinu, mēs viņiem mācām Doma baznīcā angļu valodu. Bet ko mēs darām? Vai mēs esam to izdomājuši? Manuprāt, šādu likumu nedrīkstētu pieņemt, vai tas ir labs vai slikts, pirms Aizsardzības ministrija būtu nolikusi mums uz galda kaut kādu aizsardzības koncepciju. Mums tādas nav! Varbūt, ja mums būtu, tad tas būtu mūsu robežas nosargāt tikai ar šādām lāzeru iestādēm, kas cilvēkus pataisa aklus uz laiku vai kā. Es nezinu, bet ko mēs šeit darām ārpus konteksta, mums nekāda konteksta nav.

Ministriem un viņu padomniekiem, un, kā es saprotu, tur ir kādas 200 štata vietas, un vēl viņiem maksā prēmijas, viņi staigā tautas priekšā kā kaut kādi varoņi un pārstāvji, bet viņi mums nevar pateikt, kā un ko, un kāpēc. Mēs šeit bez konsultēšanās ar viņiem Ārlietu komisijā nolemsim, ka mēs viņiem atņemsim šo ieroču iespēju. Mēs to darīsim ar steidzamību. Tad, kad mēs būsim jau pieņēmuši šo lēmumu ar diviem balsojumiem, tad atnāks Dalbiņa kungs teiks: “Bet, puiši, ko jūs esat izdarījuši!” Vai atnāks kāds cits. Es domāju, ka mēs esam tik daudz kļūdu šeit, Saeimā, taisījuši. Kāpēc mums tas ir jādara? Vismaz ne ar steidzamību. Pieņemsim varbūt pirmajā lasījumā šo, ja tā ir gudrība, un lūgsim uz otro lasījumu, lai ierodas kāds no Aizsardzības ministrijas un mums paskaidro, kāpēc viņi piekrīt vai ko viņi pazaudē, ja mēs par šo ejam, kā tas ir ar viņu koncepciju. Vai tas ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs. Bet mēs šeit ar steidzamību vienkārši slīdēsim par šo kalnu lejā, pat nebūsim noklausījušies tos, kurus mēs atalgojam un prēmējam it kā par to darbu, ko viņi mūsu tautas labā dara. Draugi, tas ir ārprāts! Nedarīsim tā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs runāja pret steidzamību. Par steidzamību vēlas runāt Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Es šoreiz nevaru kategoriski piekrist Valdmaņa kungam. Tāpat kā Valdmaņa kungam arī man ir šausmas no Sadarbības padomes, no šī nezināmā monstra. It sevišķi, iepazīstoties nopietni ar šo likumprojektu, kurā ir rakstīts “par redzi afektējošiem lāzerieročiem”, es personīgi uzskatu, ka mums ir nekavējoši šī konvencija jāratificē, jo citādāk, ja Sadarbības padome un Prezidijs sāks pielietot redzi afektējošus lāzerieročus, tad patiešām opozīcijai ies vāji. Tādēļ es aicinu nekavējoši šo iniciatīvu pieņemt. Valdmaņa kungs, protams, var padiskutēt ar cienījamo Jundža kungu par iespējamību — kādā tuvākā gadsimta laikā Latvija varēs nopirkt pirmo kaujas lāzeru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par priekšlikumu — atzīt 27.darba kārtības jautājumu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 2, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamību atzīts.

A.Rubins. Paldies! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs vēlas runāt Leopolds Ozoliņš, Tautas kopas “Brīvība” frakcija. Lūdzu!

L.Ozoliņš (TKB). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja mēs būtu ieskatījušies šajā papildprotokola tekstā, droši vien ka mūs visus pārņemtu šermuļi, jo šeit ir uzskaitīti šie ieroči, lāzerieroči, kas var padarīt cilvēku aklu. Tur ir arī aprēķins, cik aklu šie ieroči var padarīt un drīkst padarīt un cik aklu viņi nevar padarīt. Un ir pat tādas mērvienības, ko sauc par selēniem. Es pirmo reizi to lasu, un, cik saprotu, nez vai kāds no jums zina skaidrot, ko tas nozīmē. Bet mēs vērojam, ka, šķiet, cilvēce vai pasaule, vai mūsu valsts iet kaut kādās galējībās, ka mēs pieņemam nupat konvenciju par to, ka nedrīkst spīdzināt, ka nedrīkst pazemot cieņu cietumniekiem, bet tajā pat laikā mēs pazemojam cieņu un spīdzinām jebkuru no mūsu iedzīvotājiem.

Ja man vakar sūdzas pensionāre, kurai ir nierakmeņi, kura 15 gadus sirgst ar šiem nierakmeņiem, un Latvijā ir divi nierakmeņu skaldīšanas aparāti, un, ja viņai pieprasa 300 latu, tad viņai ir jācieš šīs sāpes droši vien līdz nāvei. Vai tā nav cilvēka spīdzināšana?

Šeit šinī gadījumā mēs skatām, kas tad notiks, ja pielietos vienu vai otru lāzerieroci. Vai pietiekami daudz būs šo selēnu, lai aizliegtu šo lāzerieroci, kas padarīs tā saucamo ienaidnieku aklu. Un, lūk, šā protokola izpratnē saka 4.pants: “Nepārejošs redzes zudums ir neatgriezenisks, un nelabojams redzes zudums, kas personai ievērojami...” Iedomājieties: “ievērojami atņem darba spējas bez izredzēm tās atgūt. Ievērojams darba spēju zudums rodas, redzes uztveres spējai kļūstot mazākai par 20:200 selēniem, mērot abām acīm kopā”.

Manuprāt, tiešām sabiedrība ir absurda, un ja man stāsta, ka Amerikas vidusskolās vecākajās klasēs — tas ir 16, 17, 18 gadus veciem pusaudžiem 80% gadījumā ir pozitīvā HIV reakcija, tātad viņi ir inficēti ar AIDS vīrusu, tad man šķiet, ka cilvēce un sabiedrība, lūk, tuvojas tādam nu varbūt loģiskam norietam, jo mēs ar savu uzvedību, ar savām domām, ar saviem pārdzīvojumiem un to realizāciju dzīvē esam bieži zemiski un netālredzīgi.

Es aicinu arī šo konvenciju pārskatīt un šoreiz varbūt pieņemt pirmajā lasījumā, lai mēs varētu iepazīties, bet tad gan tālāk nesteigties un varbūt izdarīt kādus labojumus vai grozījumus, uzsverot manis iepriekš teikto un izpētot, kas tad ir šie selēni, lai mēs tomēr balsotu ar kādu jēgu un saprašanu par konvencijām, par to grozījumiem un par šādiem papildu protokoliem, kurš saucas “Par redzi afektējošiem lāzera ieročiem”.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Paulis Kļaviņš, LZS, KDS frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Es aicinu šo ierosinājumu pirmajā lasījumā noraidīt. Un to par jaunu virzīt apspriešanai, bet ne tikai Ārlietu, bet arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Mūsu aizsardzības spēkiem jāiepazīstās, par ko šeit ir runa, tad mūsu komisiju var informēt, par ko te ir darīšana. Mēs spriežam par lietām, par kurām mēs nezinām. Un atļausim par to vispirms lietpratējiem runāt un izteikt savas domas, un tad mēģināsim pievienoties vai nepievienoties. Bet tagad tas ir par agru.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs ir vēl kāds pierakstījies runāt? Nav. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kāds vēlas runāt? Andris Rubins, komisijas vārdā jūs vēlāties ko teikt?

A.Rubins (TKB). Pāris vārdus. Latvijas Republika ir konvencijas dalībvalsts kopš 1993. gada. Pievienojoties šai konvencijai, Latvijas Republikas aizsardzības intereses netiek skartas. Pašlaik nešķiet reāli, ka Latvija paredzamā nākotnē spētu iegādāties ļoti dārgo lāzertehniku pat konvencionālākai pielietošanai kā artilērijas un raķešu iekārtu notēmēšana un tamlīdzīgi.

Ieguvums būtu tikai politisks. Esot starp pirmajām valstīm, kas paziņo par savu piekrišanu minētajam protokolam, Latvija dod ieguldījumu konvencijas attīstības attīstīšanā, vienlaicīgi ceļot Latvijas prestižu. Es aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981. gada 10. aprīļa konvencijas “Par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība” protokolam “Par redzi afektējošiem lāzerieročiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 3, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam.

A.Rubins. Deputāti, es lūdzu arī balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, Tautas kopas “Brīvība” frakcijas deputāts Leopolds Ozoliņš iebilda pret to, ka to varētu izskatīt šodien arī otrajā lasījumā. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam.

A.Rubins. Termiņš — 17. decembris.

Sēdes vadītājs. Tātad Rubina kungs ierosina termiņu — 17. decembris. Ir arī citi priekšlikumi. Paulis Kļaviņš, LZS, KDS frakcija. Lūdzu, no tribīnes runā deputāti.

P.Kļaviņš (LZS, KDS). Tam nav nekādas nozīmes, ja mēs tik īsu termiņu dodam šī likuma apskatīšanai, aplūkošanai. Mums ir vajadzīgs vismaz, ņemot vērā, ka tagad ir brīvlaiks, Ziemassvētku brīvlaiks, savas trīs nedēļas, es ieteiktu līdz kādam 20 . janvārim dot mums laiku, un mēs neko nezaudēsim. Itin neko. Nav nekāda steiga vajadzīga.

Sēdes vadītājs. Savu priekšlikumu vēlas izteikt arī Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Man, klausoties Kļaviņa kungu, rodas jautājums — vai aizsardzības ministrs vairs nav Kabineta sastāvā? Jeb kristīgie demokrāti uzskata, ka Jundzis vairs nav aizsardzības ministrs? Es nesaprotu šo uzstāšanos. Šis ir Kabineta iesniegts priekšlikums, kurā piedalās aizsardzības ministrs un kur pieņem lēmumu, piedaloties aizsardzības ministram. Tagad runāt par to, ka nav bijis iespēju iespazīties speciālistiem, piedodiet, tad jūs uzskatāt, ka Kabinets iesniedz diletantiskus dokumentus? (No zāles deputāts Valdmanis: “Jā!”) Nu par Valdmaņa kungu es nešaubos, bet es brīnos bišķiņ par Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru. Es domāju, ka aizsardzības ministrs ir Kabineta sastāvā, un tāpēc es faktiski neizsaku papildu priekšlikumu, bet vienkārši ierosinu atbalstīt 17.decembri.

Sēdes vadītājs. Vairāk citu priekšlikumu nav. Atbilstoši Kārtības rullim mums ir jābalso tālākais no datumiem, tas ir 1998. gada 20. janvāris, kuru ierosina deputāts Paulis Kļaviņš. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu paust savu attieksmi pret deputāta Pauļa Kļaviņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 46, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to spēkā ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 17. decembris.

A.Rubins (TKB). Paldies!

Sēdes vadītājs. Un, Rubina kungs, mums vajag izskatīšanas termiņu.

A.Rubins. 18. decembris.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Vitālija Aņiko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Aida Prēdele, LZS, KDS frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija slēgtā sēdē izskatīja jautājumu par Vitālija Aņiko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā un to izskatīja ar pozitīvu rezultātu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies runāt nav? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par lēmuma projektu “Par Vitālija Aņiko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 4, atturas — 6. Vitālijs Aņiko uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Nākamais dienas kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Romāna Potaņina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Aida Prēdele, LZS , KDS frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS). Tāpat arī šī komisija izskatīja ar pozitīvu lēmumu jautājumu par Romāna Potaņina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu... Deputāti nav pieteikušies debatēs? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par lēmuma projektu “Par Romāna Potaņina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 9, atturas — 4. Romāns Potaņins uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais dienas kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Sergeja Novikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Aida Prēdele, LZS, KDS frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS). Tāpat ar pozitīvu lēmumu komisijā tika izskatīts arī jautājums par Sergeja Novikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par lēmuma projektu “Par Sergeja Novikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 4, atturas — 5. Sergejs Novikovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pirms paziņot par sēdes slēgšanu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Lūdzam izdarīt izmaiņas Saeimas Prezidija 1997. gada 8. decembra izsludinātajā darba kārtībā un šā gada 11. decembra otrās — jautājumu un atbilžu — Saeimas sēdes sākumu noteikt pulksten 16.00 līdz 17.30.”. Viens deputāts var runāt par, viens — pret. Deputāti runāt nevēlas?

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par desmit deputātu priekšlikumu — noteikt otrās — jautājumu un atbilžu — sēdes sākumu pulksten 16.00 un turpināt tātad līdz 17.30, kā to paredz Kārtības rullis. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 2, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties un Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Godātie deputāti! Saeimas sēde vēl nav slēgta... Lūdzu uzmanību reģistrācijas rezultātiem!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Pēteris Apinis, Alfreds Čepānis, Indulis Emsis, Aigars Jirgens, Jānis Kazāks, Roberts Zīle, Gundars Valdmanis, Jānis Urbanovičs, Jānis Straume, Andris Rubins, Leopolds Ozoliņš.

Sēdes vadītājs. 1997.gada 11.decembra sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā kārtējā plenārsēde — 18.decembrī, tā arī ir pēdējā mūsu plenārsēde rudens sesijā atbilstoši mūsu lēmumam.