Frakciju viedokļi

Pēc 11.decembra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija): Vispirms gribētu atgādināt, ka šīs nedēļas nogalē notiek sanāksme Luksemburgā, kurā valstu un valdību vadītāji Eiropas Savienības Padomē apspriež jautājumu, kuras valstis iekļaut pirmajā sarunu lokā. Man ir ļoti žēl, ka Latvija atkal pieņēmusi lēmumu nepiedalīties Eiropas Savienības izglītības programmās, lai gan mēs zinām, ka šīs programmas ir iestāšanās biļete Eiropas Savienībā. Acīmredzot, mēs to uz kādu gadu atliekam.

Runājot par likumiem, debates parasti vairāk skar politiskās vai ekonomiskās lietas. Tas mani apbēdina, jo mēs nekad nerunājam un mums nav arī likuma, kas kā modernajās valstīs izslēgtu interešu konfliktu. Mēs atkal sīki debatējam par antikorupcijas lietām, sīki reglamentējam un strīdamies par to, kas notiks, ja kāds lietos dienesta telefonu vai braukās ar valsts mašīnu, lai gan ir skaidri zināms, ka tagad deputāti saņem kompensāciju un paši spiesti apmaksāt šīs lietas.

Domāju, ka daudz svarīgākas lietas ir debates, piemēram, par tādu likumu, kura nosaukums ir “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”, un šodien diezgan lielas diskusijas bija par valsts valodas lietošanu. Šis strīds ir ļoti būtisks — mēs zinām, ka tikko Igaunijas Valsts prezidents atteicās parakstīt likumprojektu, jo igauņiem bija ļoti stingra nostāja jautājumā par likumu, kas noteica obligātu nepieciešamību arī privātajās firmās visiem zināt valsts valodu. Mums ir ierakstīts, ka faktiski šie grozījumi tiek iestrādāti saskaņā ar Valodas likumu, kas kā tāds to regulē. Domāju, ka šeit atrisinājums būtu tāds, ka publiskajā saskarsmē, kā tas ir ļoti daudzās valstīs, — veikalos, firmās, privātajā transporta līdzeklī — ir perfekti jāpārvalda valsts valoda. Nevis šā tā, bet pat augstākajā kategorijā, jo tā ir saskarsme ar apkalpotājiem. Šādas prasības ir, piemēram, Kvebekā un Francijā, tāpēc mēs šeit neesam ne oriģināli, ne kādi citādi lecoši ārā no kopējā konteksta. Manuprāt, ja mums izdotos trešajā lasījumā pieņemt ļoti precīzu likumu, kas nejauktos iekšā varbūt kaut kādu privātfirmu darbinieku valodas prasmē, kuri atbraukuši no Eiropas Savienības valstīm un nenonāk kontaktā ar Latvijas iedzīvotājiem, tad mēs varētu atrisināt daudzas problēmas, kas saistītas ar integrācijas jautājumiem. Valoda kā viens no galvenajiem integrācijas faktoriem ir arī Latvijas Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcijas programmās. Mēs neatbalstām mehānisko situāciju pa gadiem, bet to, vai cilvēks prot valodu un ir gatavs integrēties Latvijas sabiedrībā. Tas ir galvenais rādītājs.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija): Zemnieku savienības vārdā varu teikt, ka mums ir gandarījums par to, ka sākam arvien vairāk runāt par privātpensijām, jo mums jāskatās nākotnē. Neapšaubāmi, šodien mēs mēģinām pensionāriem izmaksāt kaut cik normālu pensiju un redzam, cik tas ir grūti. Bet mums jāsāk skatīties nākotnē — kā mēs atbalstīsim paši sevi, kā formēsim privātpensijas. Gandrīz katrā Rietumu valstī šāda iespēja pastāv, un tā dod valstij iespēju, ja visas lietas trūkušas un cilvēks nespēj sevi atbalstīt, uzņemties šo atbalstu. Taču lielā mērā pensiju garantē pats cilvēks laikā, kamēr viņš strādā — divdesmit, trīsdesmit, varbūt četrdesmit gadus. Ar prieku es konstatēju, ka lēnām mēs sākam virzīties uz šo pusi.

Vēl gribētu pievērst jūsu uzmanību antikorupcijas likumam. Neapšaubāmi, šāds likums ir vajadzīgs. Bet, manuprāt, likuma būtību varētu vērst mazliet citādu, jo šī likuma prasības iepriekš daudziem nevainīgiem cilvēkiem jau darījušas diezgan daudz skādes. Vajadzētu paskatīties, vai šim antikorupcijas likumam nav iespējamas citas pieejas — tādas, kas valsts iestādēm patiešām ļautu konstatēt, vai cilvēks ir pārkāpis šo korupcijas līmeni, un tad attiecīgi rīkoties caur tiesu. Man šķiet, ka mums vēl priekšā ir ilgs darbs, lai šo lietu pilnīgi pabeigtu.

Runājot par Darba likuma kodeksa grozījumiem, mani interesē un iepriecina tas, ka mūsu jaunā paaudze piedalās un seko likumdošanas darbam, un šeit ir viens labs piemērs. Tika pieņemts manis piedāvātais grozījums par tiesībām tēviem, kuri audzina mazus bērnus bez mātēm, arī aizgādņiem, tāpat kā mēs to darījām mātēm, kas audzina bērnus bez tēviem. Šo priekšlikumu sagatavoja jauna Latvijas Universitātes studente — Iveta Reinholde — un es izsaku viņai par to sirsnīgu pateicību. Ceru, ka viņa turpinās sekot politikai, un, man liekas, viņai kādreiz politikā varētu būt nākotne.

Visbeidzot gribu teikt pāris vārdus par pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumprojektu. Arī šeit, manuprāt, vajadzētu piestrādāt, jo mums jāatrod kāds cits mehānisms, kāds sekmīgi darbojas Rietumvalstīs, kad pašām pašvaldībām ir iespējas noteikt, kā tās iekasē līdzekļus, cik lielus, cik daudz tās atdod un tā tālāk. Pašlaik mēs pārāk daudz šo procesu kontrolējam no augšas, tāpēc vajadzētu rūpīgi iedziļināties, pirms šis likums tiek pieņemts trešajā lasījumā.

J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija): Man acīmredzot visvairāk sāp daudzu latviešu tautības deputātu nievājošā attieksme pret mūsu valodu. Mūsu apvienības pārstāvji grozījumos Darba likumu kodeksā izvirzīja skaidru piedāvājumu — papildināt to ar pantu, kas dod tiesības atlaist no darba darbiniekus, kuri atkārtoti, uzsveru — atkārtoti, pārkāpj Latvijas Republikas Valodas likumu. Otrajā lasījumā vajadzēja būt konceptuālai pieejai, jo, ja runā par uzlabojumiem un papildinājumiem, kā tos juridiski varētu noslīpēt, tad tam ir vēl trešais lasījums. Tiesa, pārsvars pretiniekiem nebija pārāk liels — daudzi šaubījās, daudzi, tā saucamie nacionāli domājošie, es viņus nosauktu par nacionālliberāļiem, atrada sev vispareizāko ceļu, vienkārši nepiedaloties balsošanā, bet sēžot zālē un vērojot, kas notiek.

Ja mēs tā izturamies pret savu valodu, kas faktiski ir viens no spēcīgākajiem ieročiem, lai sevi saglabātu, tad tas ir nožēlojami. Bet es nezaudēju cerību, un pirmdien mēs esam gatavi aicināt citu frakciju pārstāvjus un kopīgi noslīpēt papildinājumus, bet, atstājot iespēju pārmācīt darboņus, kas pārkāpj mūsu valsts valodas likumu. Ar šīm cerībām es, protams, strādāšu pie šī labojuma, un ar šīm cerībām došos uz sēdi, lai trešajā lasījumā iestrādātu šo papildinājumu. Jo, neapšaubāmi, viens no svarīgākajiem darbiem, kas vēl atlicis šai Saeimai, ir aizstāvēt savu valodu. Protams, atsevišķas sarunas par to būs īpašā likumā par valsts valodu.

Un vēl pavisam īsi gribu teikt, ka kampaņa un ažiotāža ap iespējamo valdības krišanu ir veltīga. Nekā tāda nebūs! Neatņemiet premjeram iespēju ietekmēt! Jā, es lietošu vārdu “ietekmēt” — ietekmēt tos ministrus, kuri jebkādā veidā atļaujas traucēt līdzsvarota valsts budžeta pieņemšanu. Kā redzējāt, premjera aktivitātes deva arī jūtamus rezultātus, bet mūsu apvienība izstrādās atsevišķus papildinājumus valdības veidojošo frakciju vienošanās, kas paredz lietišķākas un stingrākas attiecības starp premjeru un ministriem. Jo — galu galā — ko tad mēs gribam? Ja kaut ko Latvijā vērst par labu, tad tur var būt tikai viens ceļš — godīga sastrādāšanās. Tāpēc mēs ceram uz pozitīviem rezultātiem arī pēc mūsu premjera vizītes Luksemburgā. Ne jau nu tūlīt par katru cenu skriet uz Eiropas Savienību, tā neviens nedomā, bet šajā brīdī tas ir visvairāk vajadzīgs, lai mēs varētu pakāpeniski mācīties, un šīs mācības mums ir gandrīz par brīvu. Tas ir būtiski mūsu šodienas stāvoklī, un mēs ceram uz izpratni arī Eiropas Savienībā, jo tā mūsu valstij dos iespēju ātrāk attīstīties.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”): Paužot “Latvijas ceļa” viedokli, jāsaka, ka mēs esam gandarīti par šīsdienas sēdes darba gaitu, jo tika izskatīti visi likumprojekti un lēmumu projekti. Tātad — bija ražīga darbdiena.

Pirmkārt, pirmajā lasījumā tika pieņemts ārkārtīgi svarīgs likums. Proti, likums “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”, kas ieliek pamatu taisnīgam pašvaldību finansējumam nākamajā gadā. Tomēr jāsaka, ka pašvaldību stāvoklis ir ļoti smags un grūts, un šis likums nebūt nenodrošinās visām pašvaldībām nepieciešamo finansējumu. Tādēļ mums, Saeimas deputātiem, tomēr nepieciešams, sagatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, ļoti uzmanīgi izvērtēt visus priekšlikumus un maksimāli nākt pretī pašvaldībām.

Otrkārt, tika izdarīts it kā nebūtisks grozījums likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”, kas faktiski izrāda cieņu sabiedriskai organizācijai, kas uzsāka atmodas procesu mūsu valstī. Tā ir organizācija “Helsinki — 86”, kurai bija radušies zināmi sarežģījumi, lai pārveidotos par politisku organizāciju un pilnvērtīgi iekļautos mūsu valsts politiskajā dzīvē. Ar šo nelielo grozījumu mēs spērām soli pretī šai organizācijai un atvieglojām tās darbību.

Man kā Korupcijas likuma izstrādātajam un virzītājam Saeimā ir gandarījums, ka pēc diezgan ilgām debatēm šodien pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Korupcijas novēršanas likumā. Jāsaka, ka debates bija diezgan karstas, jo diezgan negaidīti daļa deputātu iestājās pret šo grozījumu pieņemšanu, kaut gan vasarā, kad mūsu valstī bija tā saucamā korupcijas krīze, deputāti vienā balsī atkārtoja un uzsvēra, ka likums ir jāatver un jāgroza.

Ko tad paredz jaunie grozījumi? Pirmkārt, nosaka stingrākus ierobežojumus un prasības augstākajām valsts amatpersonām, bet paredz zināmus atvieglojumus, it īpaši blakusamatu un darbu pildīšanā, zemākām valsts amatpersonām, tajā skaitā — ierēdņiem, zemākā ranga bruņoto spēku karavīriem, kā arī policijas darbiniekiem, kuriem ir nelielas algas.

Negaidītus iebildumus radīja norma, kas aizliedz izmantot valsts un pašvaldību mantu personiskajās interesēs. Man kā šo grozījumu autoram bija ļoti nepatīkami uzklausīt šos iebildumus, jo, manuprāt, ir pašsaprotami, ka valsts manta nav personīgā manta un to nevar izmantot katra amatpersona, kā vien tā vēlas. Šāda norma ir daudzos valsts likumos, un es ceru, ka otrajā un trešajā lasījumā tā netiks svītrota no likuma teksta.

Tomēr gribētu atgādināt, ka šis likums nav nekāda “brīnumnūjiņa”. Tikai ar šo likumu vien korupciju valstī novērst nevar. Mums ir jārada sociāli ekonomisks pamats, sakārtota valsts, kurā nav korupcijas, jārada sociālās garantijas valsts darbiniekiem un visiem valsts iedzīvotājiem, jārada arī taisnīga un pietiekami barga sodu sistēma. Šobrīd Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tiek izstrādāti grozījumi Kriminālkodeksā, kur tiek paredzēti bargāki sodi par Korupcijas novēršanas likuma pārkāpšanu. Es ceru, ka tuvākajā laikā Saeima šos grozījumus izskatīs. Turklāt, lai korupciju mazinātu, mūsu valstī pēc iespējas ātrāk jāpabeidz privatizācija, jo tieši šajā stadijā, kādā šobrīd atrodas mūsu valsts — kad ir daudz pusprivatizētu uzņēmumu — privatizācija vilcinās. Tā ir pateicīga vide kukuļu ņemšanai, dažādām nebūšanām valsts mantas izsaimniekošanā. Mums ir steigšus jāizlemj, vai mēs privatizējam lielos uzņēmumus, vai arī atstājam tos valsts īpašumā un tas valstij konceptuāli jāatrisina jau tuvākajos mēnešos.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Šodien Saeima, man šķiet, strādāja diezgan cītīgi un pat uzklausīja ministru atbildes uz daudzajiem jautājumiem, kurus iesniedza deputāti. Es ceru, ka vēl drīzumā tiks sniegtas visas atbildes un, uz Jauno gadu jautājumu bagāža nepaliks.

Šodien Saeima Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēža amatam akceptēja Arni Cimdaru, kas pārstāv mūsu partiju. Viņš savā solījumā teica, ka ar maksimālu atdevi un rūpību strādās šajā svarīgajā amatā, lai nākamā gada vēlēšanas noritētu raiti un būtu pilnīgi godprātīgas un likumīgas.

J.Lagzdiņa kungs jau runāja par pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgs, un pareizi, ka Saeima pirmajā lasījumā šo likumprojektu atbalstīja. Bet pavisam nesen, runājoties ar Latvijas Pašvaldības savienību valdi pirms budžeta izskatīšanas, mēs vienojāmies, ka nākamā gada janvārī mēs tiksimies Saeimā tādā pašā sastāvā un vēlreiz izdiskutēsim, kā pareizāk formulēt šo likumu, jo tas ir nedaudz citas ievirzes, un kā atrast finansu līdzekļu papildinājumu pašvaldībām. Mēs domājam, ka viens no šādiem avotiem varētu būt, ja budžeta stabilizācijas fonds, ko iecerējis finansu ministrs, un, ņemot vērā šī gada budžeta pārpalikumu — desmit vai varbūt piecpadsmit miljonus latu, tad kādu daļu noteikti varētu novirzīt pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam, lai palielinātu šī fonda līdzekļus.

Tagad par divām ļoti būtiskām lietām, kas interesēs visu Latvijas sabiedrību un arī politiķus. Jūs atceraties, ka pavisam nesen mēs frakcijas vārdā iesniedzām paziņojumu attiecībā uz Energoregulēšanas tarifu padomes lēmumu par energotarifu paaugstināšanu vidēji par 6,3%, ko uzskatām par nepamatotu. Tajā pašā laikā mēs kategoriski iebildām un iebilstam pret “Latvenergo” privatizācijas variantu, jo šis lielais un stratēģiski svarīgais Latvijas uzņēmums tiek privatizēts, sadalot to pa daļām. Mēs esam izstrādājuši atsevišķus priekšlikumus, kas ir saskaņoti ar lielākajiem elektronoņēmējiem, piemēram, “Liepājas metalurgu”, Valmieras stiklšķiedras rūpnīcu un Rīgas uzņēmumiem, ka privatizācijas procesā varētu piedalīties viena vai divas Latvijas finansu uzņēmēju grupas, kurām saskaņā ar noteikumiem varētu tikt iedalīta pakete, teiksim, 30% apjomā, bet kontrolpakete paliek valstij. Arī hidrostacijas kā nedalāma vienība būtu valsts īpašums. Tādā veidā Latvijas uzņēmēji, kuri ir vieni no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem, varētu piedalīties šajā privatizācijas procesā, un tikai pēc tam — otrajā etapā, izlaist papildu akcijas par noteiktu summu — desmit, piecpadsmit vai divdesmit miljoniem latu. Te varētu piedalīties uzņēmēji, uzņēmumi vai bankas, tikai ar noteikumu, ka viņi izsolē nopērk šī papildakciju laidiena paketi — desmit vai astoņus procentus, bet ne vairāk kā desmit procentus. Ar šādu priekšlikumu mēs aicinām uz diskusiju, un nākamnedēļ šeit sabrauc lielākā daļa Latvijas lielo uzņēmumu vadītāju, lai vēlreiz pārspriestu šo jautājumu un ieteiktu Privatizācijas aģentūrai pārskatīt privatizācijas noteikumus, kas gan vēl nav pat izstrādāti līdz galam. Interesanta bija arī doma, ka šādi konsorciji vai finansu grupas varētu pat pārkreditēt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītu uz Latvijas valstij daudz izdevīgākiem noteikumiem. Par to, protams, ir jādomā, jo tas ir ļoti nopietns jautājums.

Vēl šajā sakarā par “Latvijas kuģniecību”. Mēs uzskatām, ka privatizācijas process arī šajā — vienā no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem — ir sasteigts. Nedrīkst pieļaut, ka izsolē piedalās divi uzņēmumi vai sabiedrības, bet netiek pielaistas pārējās divas, kuras arī ir Latvijas uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības. Tādā veidā mēs liedzam iespēju vietējiem uzņēmējiem vai uzņēmēju grupām piedalīties privatizācijā ar izsoles metodi — kurš vairāk sola, tas nopērk šo akciju paketi, šajā konkrētajā gadījumā — desmit procentus. Tāpēc mēs esam kategoriski pret to, un šajā sakarā rīt uzstāsimies ar paziņojumu. Jo mēs zinām, kā tika privatizēta transporta flote, kurā divdesmit pieci kuģi tika pārdoti “par sviestmaizi”. Pie tam, šī sviestmaize bija puse no privatizācijas sertifikātiem. Un šodien neviens kuģis nebrauc ar Latvijas karogu. Arī šajā sakarā rīt mēs sniegsim savu paziņojumu un konkrētus priekšlikumus par kuģniecības privatizāciju un kuģniecības darbības izskatīšanu kā tādu. Nākamajā nedēļā mēs noteikti atgriezīsimies pie šī jautājums un varbūt daudz konkrētāk un sīkāk pārrunāsim sarunu un tikšanās rezultātus.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija): Ir atnācis Adventes laiks. Varbūt mēģināsim piemirst skumjas un sākt domāt par to, kas ir iespējams. Jums tikko stāstīja par privatizāciju, bet Eiropas Savienība to privatizāciju nemaz nepieprasa. To pieprasa tikai tie, kas grib dabūt par velti mūsu tautas bagātības. Pagājušajā pirmdienā “Latvenergo” trīs miljonu afēras izmeklēšanas komisijā ieradās premjers. Es viņam prasīju: “Kas ir tik atšķirīgs šajā lietā, ka tik daudz naudas iet garām tautas kasei — katru gadu sešdesmit pieci miljoni latu alkohola akcīzes nodokļos vien!” Jā, G.Valdmaņa kungs, divdesmit miljoni latu netiek iekasēti tāpēc, ka nav ierakstīti Rīgas ostas zemes īpašumā.

Runājot tālāk, izrādās, ka garām Latvijas valsts kasei plūst simts miljoni latu, jo mēs slēpjam mūsu vērtību. Mēs to nelietojam kā vietu, kur varam krāt enerģiju un tagad to lietot visvērtīgāk šajā aukstajā laikā. Simts miljoni latu! Un tā es varētu turpināt, jo katru gadu, manuprāt, kādi piecsimt miljoni latu plūst garām budžetam. Ar tiem mēs varētu katru gadu Latvijā izdot piecus miljardus, jo tā nauda, ko mēs izdotu Latvijā, apritētu, un budžetā veidotu tikai vienu desmito daļu cauruma.

Tas, ko jums izdarīja tajā tumšajā naktī — no 4. decembra uz 5. decembri, kad lielākā daļa no jums jau bijāt aizgājuši gulēt, ir ļoti, ļoti nekaunīgs, svešu varu diktāts. Jums jāsāk domāt par to, kā no šīs svešās varas, kas ir Sadarbības padome, atkratīties. Tāda iespēja ir, bet tas jums jāgrib pašiem!

Runājot ar G.Krasta kungu, pirmdien pacēlās jautājums par to, kāpēc iznīcināta vispirms “Latvenergo” valde, bet tagad — arī padome. Kāpēc Gunārs Koemecs priekšlaicīgi aizgāja mūžībā? Un tad vēl izrādās, ka “Latvenergo” mēs privatizēsim par kādiem četrpadsmit miljoniem latu, lai gan patiesībā tas ir vismaz trīs miljardus vērts. Tad saprotiet, cik liels grābums, kāds kumoss tiek ņemts! Mums kopā jāstājas pret tautas ubagošanu! Tautas kopa ir ar jums, un es ceru, ka arī jūs būsiet ar mums. Šis laiks nav bezcerīgs — sāksim sapņot par to bagātību, kas mums ir, un cik ātri mēs mūsu zemē varētu atrast labklājību.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”): Nedaudz komentējot iepriekšējo runātāju teikto, man tiešām ir prieks, ka Demokrātiskā partija “Saimnieks” tagad, tuvojoties vēlēšanām, arī sāk ieklausīties tautas balsī. Bet — diemžēl tad, kad Tautas kustība “Latvijai” piedāvāja grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kas noteiktu Daugavas HES kaskādes neprivatizējamību, kā arī citu stratēģiski svarīgu objektu privatizāciju tikai ar īpašu Saeimas pieņemtu lēmumu, un lai šos privatizācijas noteikumus varētu izdiskutēt politiķi un sabiedrība un privatizācijas procesā ņemtu vērā valsts un sabiedrības intereses, tad Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāti bija pret. Līdz ar to šie priekšlikumi šobrīd nav pieņemti un ir iespējamas visas tās nekārtības, kas šobrīd šajā privatizācijā jau notiek.

Bet, runājot par to, kas bija pamatjautājums pēc mūsu iepriekšējās tikšanās reizes pagājušonedēļ, tad tas neapšaubāmi ir budžets. Saeimas valdošais vairākums uzskatīja, ka budžetu, kas šajā reizē tiešām uzskatāms par īstu tumsas darbu, vislabāk bija pieņemt tumsas laikā. Tā tas pēc loģikas varētu būt un, diemžēl, tāda bija arī valdošā vairākuma izvēle. Nakts laikā nebija nekādu problēmu nobalsot par to, ka runas laiks debatēs priekšlikumu motivācijai ir tikai viena minūte. Bet ir jautājums, cik daudz šajā vienā minūtē var pateikt, cik dziļu analīzi, motivējot konkrētos priekšlikumus, var izdarīt. Tautas kustības “Latvijai” deputāti un es personīgi iesniedzām veselu virkni būtisku priekšlikumu, kas paredzēja līdzekļus gan lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražošanu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanai, gan pašvaldību pedagoģisko darbinieku darba algu un sociālā nodokļa maksājumiem, gan pašvaldību vispārējo pirmsskolas mācību iestāžu darbības nodrošināšanai, gan arī dotācijām zinātniskajai darbībai, kur vispār ir katastrofāla situācija. Mūsu priekšlikumi paredzēja arī papildu dotācijas valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā, bet arī mēs nevarējām savos priekšlikumos atrisināt visus jautājumus, jo šī budžeta izstrādē ielikti nepareizi pamatprincipi, bet atsevišķus momentus un risinājumu iespējas mēs piedāvājām, kā līdzekļu avotu piedāvājot galvenokārt nodokļu papildu iekasēšanas nepieciešamību. Acīmredzams ir tas, ka gan uzņēmumu ienākuma nodoklis, gan akcīzes nodoklis, gan arī pievienotās vērtības nodoklis ir iekasējams lielākā apjomā, nekā tas ir paredzēts budžeta projektā, tikai nepieciešama politiskā griba šos nodokļus iekasēt un izskaust kontrabandu.

Tāpat bija arī atsevišķi mūsu priekšlikumi par iekšējo pārdali dažādās ministrijās un arī starp ministrijām, kas galvenokārt un faktiski vienīgi tika vērsti uz to, lai samazinātu līdzekļus tajās pozīcijās, kur tiek nepamatoti uzpūsts administratīvais aparāts — neatkarīgi no tā, kurā ministrijā tas arī nebūtu. Tā kā gandrīz nevienu no šiem priekšlikumiem Saeima neņēma vērā, jo bija Sadarbības padomes vienošanās, ka opozīcijas priekšlikumi netiks neatbalstīti neatkarīgi no argumentācijas, mēs ierosinājām šo budžetu kā neatbilstošu sabiedrības vairākuma interesēm atdot atpakaļ Finansu ministrijai pārstrādei. Šis priekšlikums tika noraidīts, un mēs bijām spiesti balsot pret budžetu kopumā. Gribu pateikt skaidri, ka atbildība par šo budžetu un par valsts finansiālo politiku nākamajā gadā gulstas tikai uz vairākuma frakcijām Saeimā, tas ir, “Latvijas ceļu”, “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Demokrātisko partiju “Saimnieks”, Latvijas Zemnieku savienību un Kristīgo demokrātu savienību, kas veido šo valdību. Jo tieši tās nosaka finansu politiku un to, ka līdzekļu nepietiek ne izglītībai, ne medicīnai, ka faktiski valstī tiek īstenota centralizācija. Tā ir viņu politika, un viņiem par šo politiku ir jānes politiskā atbildība. Es ceru, ka cilvēki, kas nav apmierināti ar šodienas situāciju — esmu pārliecināts, ka to ir vairums — to sapratīs, izšķirsies par piedalīšanos nākamajās vēlēšanās un nobalsos pret šīm partijām, jo tikai šādā veidā iespējams tās dabūt projām no varas.

Vēl gribu īsi pakavēties pie trijām mūsu iniciatīvām — šoreiz deputātu jautājumu formā, kurā mēs gribam ieviest skaidrību un nepieciešamības gadījumā arī prasīt konkrētu valsts amatpersonu atbildību. Viena ļoti būtiska problēma ir tā, ka Ministru prezidents apgalvojis, ka piecdesmit procentu visas Latvijā pārstrādātās gaļas ir nelegālā produkcija. Domāju, ka šis ārkārtīgi smagais un kritiskais jautājums faktiski ir Latvijas lauksaimniecības graušana, jo kur gan zemnieks var likt savu produkciju, ja piecdesmit procentu no mūsu pārstrādes uzņēmumiem strādā ar gaļu, kas ir nevis legāli importēta, bet ievesta kontrabandas ceļā. Tāpēc bija jautājums, ko Ministru prezidents un valdība šajā sakarā darījuši. Un, ja atbildes nebūs, tad mums ir nopietni jāapsver iespēja izteikt neuzticību šādam Ministru kabinetam un Ministru prezidentam, kas nav spējīgi strādāt. Situācija ir katastrofāla, un nevar pieļaut, ka Ministru prezidents ar to mierīgi sadzīvo kaut vienu dienu.

Tad vēl būtisks jautājums ir tas, ka esam pieprasījuši energotarifu paaugstinājuma motivāciju. Izrādās, ka visi materiāli, kas mums tikuši iesniegti, tiek uzskatīti par konfidenciāliem. Tā ir ļoti liela nejēdzība, jo, lai valsts varētu strādāt, monopoluzņēmumiem, kas dažādās jomās varētu kalpot tautas interesēm, ir nepieciešams, lai tarifu motivācija līdz pēdējam santīmam būtu “caurspīdīga”. Diemžēl, valdošā elite iet pretēju ceļu.

Un trešais jautājums, kam mēs absolūti nevaram piekrist un kas notiek valdībā, ir projekts par nulles deklarāciju izstrādi. Faktiski tiek paredzēts šīs deklarācijas veidot kā īpašuma atmazgāšanas līdzekli. Bet par šo jautājumu, es ceru, mēs varēsim parunāt kādā no nākamajām reizēm.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”,

nr. 133