"Lohnesa ezera mīklas"

"Subbota"

— 2000.03.16.

Jau atklāti agrāk nezināmi aizvēsturiski radījumi un atrasts milzu ķirzakas galvaskauss. Vai tagad pienākusi kārta leģendārajai Nesijai?

Reiz Lohnesa ezera krastā nonāca svētais Kolumba un ieraudzīja, ka vietējie iedzīvotāji gatavojas apbedīt vienu no savējiem. Tas bija sakropļots un nogalināts, peldoties ezerā. Viņu bija nogalinājis Nisags. Vietējie iedzīvotāji, apbruņojušies ar ķekšiem, lai atvairītu briesmoni, izvilka bojā gājušā ķermeni krastā. Viens no svētā mācekļiem metās ūdenī, lai pārpeldētu šauro līci un atgādātu laivu. Kad viņš bija attālinājies no krasta, "no ūdens pacēlās dīvaina izskata zvērs, kas bija līdzīgs milzīgai vardei un tomēr nebija varde". Tad svētais Kolumba pagriezās pret briesmoni un pavēlēja: "Apstājies un neaiztiec šo cilvēku". Briesmonis paklausīgi pagriezās un nozuda ūdenī...

Tāda ir pirmā rakstiskā liecība par noslēpumaino būtni, kas dzīvo Lohnesa ezera ūdeņos. Tā attiecas uz mūsu ēras 565.gadu. Par noslēpumaino zvēru pavēstījis abats Jona savā svētā Kolumbas dzīves aprakstā. Kolumba bija kāda klostera priekšnieks Skotijas rietumu piekrastē. Tā tika likts pamats leģendai par Lohnesa briesmoni.

Kā sākās leģenda

Senā skotu folklora vispār ir pārbagāta ar nostāstiem un leģendām par briesmoņiem, kas mīt Lohnesa ezera dzīlēs. Viens no tādiem monstriem ir zirgam līdzīgais ūdens briesmonis kelpi, kas pie krasta uzglūn cilvēkiem. Vietējie, kas dzīvo pie Lohnesa ezera, līdz par šim laikam atceras, ka kelpi dēļ viņiem bērnībā bijis aizliegts peldēties šajā ezerā.

Taču bums, kas saistīts ar noslēpumaino dzīvnieku, kurš atgādina aizvēsturisku ķirzaku un ieguvis iesauku Nesija, sākās 1933.gadā. Šī gada pavasarī laikraksts "Inverness Kurnies" publicēja Makeju laulātā pāra stāstu, kuri it kā bija redzējuši Nesiju. Piecpadsmit gadu vēlāk intervijā laikrakstam "Daily Mail" misis Makeja dalījās atmiņās par šo saviļņojošo notikumu:

"Es viena pati ieraudzīju. Bija 1933.gada marts, un mēs atgriezāmies no nekustamā īpašuma izpārdošanas Invernesā. Pēkšņi pie septītā jūdžu staba... Es neticēju savām acīm. Nekad nebiju redzējusi tik milzīgu radījumu. Tas bija ļoti liels melns ķermenis, kas gan pacēlās virs viļņiem, gan atkal ieguma ūdenī. To nav iespējams ar ko nebūt salīdzināt. Ne īsti zilonis, ne īsti valis. Es iekliedzos, lai Džons apstājas, vairs neatceros precīzi vārdus, taču viņš nosprieda, ka es esmu izbijusies no bites uz priekšējā stikla. Redzat, ceļš bija vecs un ļoti šaurs, un kamēr viņš apstājās..."

"Tie vienkārši ir viļņi,"— sacīja vīrs.

Viņš pierunāja misis Makeju klusēt par to: "Vienalga, neviens neticēs. Sacīs, ka vajag mazāk dzert". Misis Makeja tomēr nenoturējās un kā lielu noslēpumu vienam otram pastāstīja savus piedzīvojumus. Beigu beigās baumas nonāca līdz "Kurier" vietējam korespondentam. Avīze nodrukāja rakstu ar virskatsu "Dīvainais redzējums Lohnesa ezerā", kur Nesija pirmoreiz bija aprakstīta kā aizvēsturisks briesmonis. Raksts izraisīja sensāciju un lielus ziņkārīgo plūdus. Tagad speciāli izbūvēja ceļu gar ezera krastu.

Nesija internetā

Kopš tā laika, kā apgalvo vietējie karavīri, cilvēki Lohnesa briesmoni redzējuši vairāk nekā 4000 reižu. 1937.gadā aculiecinieki bija novērojuši Nesijas "mazuli". Ir simtiem aculiecinieku liecību, desmitiem dažādas ticamības pakāpes fotogrāfiju, zemūdens uzņēmumu un eholotu pieraksti, kuros pilnīgi vai daļēji redzams viens, bet dažkārt arī vairāki peldoši garkaklaini objekti.

Vairums no šiem dokumentiem ir parasti viltojumi. Tika organizētas desmitiem, bet varbūt pat simtiem ekspedīciju no visas pasaules. Uz Lohnesu brauc Nesijas medītāji un vienkārši ziņkārīgie cerībā savām acīm ieraudzīt noslēpumaino monstru. Vai vēl jāsaka, ka noķert dzīvnieku tā arī nevienam nav izdevies?

Visdrīzāk, visu šo traci ar briesmoni izprovocējuši uzņēmīgi vietējie karavīri, kuri izmantojuši seno leģendu un Makeja kundzes halucinācijas, lai ezeram piesaistītu tūristus. Lai kā arī būtu, šobrīd tūristu bizness tur plaukst.

Starp citu, tagad, lai pacenstos "noķert" Nesiju, nemaz nav jābrauz uz Skotiju. Interneta lappusē "Loch Ness Live" ezeru var novērot ar tā krastā uzstādītas kameras palīdzību. Nesen kāds laulāts pāris no Teksasas — Nora un Maiks Džonsi — paziņoja, ka saskatījuši Nesiju šīs kameras pārraidītajos attēlos. "Mēs redzējām galvu un kaklu uz pils fona. Tā pārvietojās ļoti strauji, atstādama aiz sevis ūdenī V burtam līdzīgas pēdas" — stāsta Nora. Vispār jau Nora un Maiks pagaidām ir vienīgie, kas Nesiju redzējuši internetā. Bet droši vien ar laiku šādu "aculiecinieku" skaits augs.

Sensācija ar galvaskausu

Patiesībā Lohnesa mīklas ar vienu zvīņnesi vēl nebeidzas. Nesija ir vai nav mīts — tas vēl jānoskaidro. Pagaidām Lielbritānijas zinātnieki visā nopietnībā nedarbojas ar unikālā ezera (viena no vislielākajiem un dziļākajiem akvatorijiem ne tikai šajā reģionā vien) zemūdens pasaules izpēti. Pētījumiem tiek piešķirti miljoniem mārciņu.

Pērnajā maijā kārtējā zinātniskā ekspedīcija atrada jaunu vienšūņu paveidu, kas atgādina parastu infuzoriju. 1999.gada augustā pētnieki noķēra zinātnei vēl nepazīstamas sugas zivi. Atradējam par godu to nosauca par Brairsa torpēdu. Šī zivs dzīvo dziļumos, kas pārsniedz 50 metrus, tā ir apmēram 80 cm gara, tās caurmēra diamatrs ir 19 cm, un tā patiešām atgādina torpēdu. Tai ir divkārša aste, sīkām zvīņām pārklāta gļotaina āda, bet acu vietā divi nelieli iedobumi.

Vēl viens interesants atradums tika uziets novembrī. Tika noķerts radījums, kuru zinātnieki atzina par nezināmu senā stegocefāla, tas ir, mūsdienu varžu aizvēsturiska senča, paveidu. Dzīvnieks atgādināja plagiozauru — plakanu scegocefālu, kas izskatījās pēc saplacinātas vardes ar konsuveida asti, acīm, kas kā butei novietotas galvas vienā pusē, un sarkanām žaunām, kas slējās no kakla. Atrastajam eksemplāram acu vietā ir ādas izciļņi, bet priekškājas gandrīz tikpat garas un spēcīgas kā pakaļējās. Kamēr divi pētnieki apstrīdēja viens otra tiesības "vardi" nosaukt savā vārdā, aizvēsturiskais mūdzis ņēma un nosprāga... Stegocefāla līķis tika ievietots īpašā šķīdumā, kurā tas varēs saglabāties simtiem gadu.

Taču vissensacionālākais atklājums tika izdarīts septembrī: 230(!) m dziļumā tika uziets dīvaina radījuma, hipotētiska zemūdens zvīņneša galvaskausa gabals. Pēc visa spriežot, galvaskausa kauls pieder aizvēsturiskam pleziozauram. Zvīņnesis bijis kašalota lielumā, tam ir bijis garš kakls un čūskveidīga galva. Ja turpmākās pārbaudes un analīzes apstiprinās, ka Lohnesā atrastais patiešām piederējis šim senajam briesmonim, tad visi stāsti par Nesiju nemaz vairs neliksies tik izdomāti.

Šogad aprīlī vai maijā pētījumi ezerā turpināsies. Varbūt skeptiķi beidzot kritīs kaunā.