VALDĪBĀ

Pēc Ministru kabineta 16. decembra sēdes

Vispirms Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu “Par īres valdi” komentēja Anatolijs Gorbunovs:

— Šis likumprojekts paredz, ka īres valde ir obligāta pirmstiesas samierināšanas instance izīrētājiem, dzīvokļu īpašniekiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem un komunālo pakalpojumu saņēmējiem dzīvojamo telpu īres un ar to saistīto strīdu jautājumos.

Šīm īres valdēm būs divi galvenie uzdevumi. Pirmais — izskatīt un, ja iespējams, samierināšanas ceļā noregulēt ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” un ar tam pakārtoto normatīvo aktu izpildi saistītos strīdus starp īrniekiem, izīrētājiem, dzīvokļu īpašniekiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem un komunālo pakalpojumu saņēmējiem.

Ja starp strīdniekiem īres valdē tiks panākta vienošanās samierināšanas ceļā, par to tiks sastādīts rakstisks lēmums par vienošanos, kas ir izpildāms kā spēkā stājies tiesas spriedums.

Tas, ka ir noteikta strīdu izskatīšanas kārtība, ir ļoti būtiski. Piemēram, ja tiek saņemts iesniegums no vienas strīda puses, tad ir noteikts laiks, kurā komunālo pakalpojumu sniedzējam ir jāsniedz īres valdes pieprasītā informācija. Ir noteikti arī termiņi strīdu izskatīšanai.

Ja vienošanās netiek panākta, visa procedūra tiek fiksēta un strīdnieki saņem izziņu par to, ka strīds ir izskatīts īres valdē. Nākamā instance var būt tiesa.

Otrs īres valžu uzdevums būs uzraudzīt dzīvojamo telpu īres, dzīvojamo māju uzturēšanas maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem apmēra noteikšanas un piemērošanas kārtību.

Diemžēl likums netika pieņemts šī gada laikā, un 1998. gada budžetā īres valžu izveidošanai nav paredzēti līdzekļi. Tāpēc pašvaldības īres valdes var veidot jau nākamgad, finansējot tās no sava budžeta, bet pēdējais termiņš projektā ir 1999. gada 15. janvāris, 1999. gada budžetā īres valdēm paredzot finansējumu no valsts budžeta. Aprēķini rāda, ka šis finansējums varētu veidot aptuveni 1,5 miljonus latu gadā. Projekts paredz arī iespēju īres valdes veidot, vairākām pašvaldībām apvienojoties.

Anatolijs Gorbunovs komentēja arī šī gada 7. novembrī pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos “Par atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanu” un 1995. gada noteikumos “Par starptautiskā tūrisma darbības licencēšanu Latvijas Republikā” izdarītos grozījumus:

— Starptautiskā tūrisma darbība Latvijā tiks licencēta vēl vienu gadu, līdz 1999. gada 1. janvārim. Domāju, ka arī paši uzņēmumi, kas darbojas šajā uzņēmējdarbības veidā, kamēr nav sakārtota speciāla reģistrācija, atbilstības novērtēšana un sertifikācija, kuru organizēt bija uzdots Ekonomikas ministrijai, nav ieinteresēti licencēšanas atcelšanā. Jo ar to tiek nodrošinātas zināmas kvalitātes prasības un līdz ar to arī godīga konkurence.

Grozījumus Ministru kabineta 1995. gada 31. marta noteikumos nr.79 “Par valsts nodevu par ieceļošanas vīzu, tranzītvīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem” un nolikumu “Par uzturēšanās atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas kārtību” komentēja Ziedonis Čevers:

— Noteikumu grozījumos 22 punktos konkretizēta samaksa par pakalpojumiem, kuri saistīti ar ieceļošanas vīzu, tranzītvīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu un kurus veic Ārlietu ministrijas pārraudzībā esošās konsulārās iestādes, kā arī Pilsonības un imigrācijas departaments.

Nolikums “Par uzturēšanās atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas kārtību”, kas tika izskatīts vienotā paketē ar iepriekš minētajiem grozījumiem, arī vērsts uz šī jautājuma sakārtošanu. Nolikums galvenokārt regulē uzturēšanās atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas procesuālo kārtību. Nolikumam pievienoti arī anketu paraugi.

Ministru kabineta sēdē akceptētos projektus “Fizisko personu noguldījumu garantiju likums”, “Likums par apdrošināšanas līgumu” un “Likums par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību” komentēja Roberts Zīle:

— Visi trīs projekti būs principā jauni likumi. Īpaši man gribētos uzsvērt ilgi tapušo, pēc Latvijas Bankas iniciatīvas aizsākto “Fizisko personu noguldījumu garantiju likuma” projektu. Likumprojekts paredz, ka noguldījumu garantiju fondu pārvaldi veidos Ministru kabinets. Vienai fiziskai personai par noguldījumos zaudētajiem līdzekļiem tiks garantēta 500 latu izmaksa, tāpat kā tas ir paredzēts Kredītiestāžu likumā.

Banku maksājumi noguldījumu garantiju fondā būs jāveic katru ceturksni, un tie būs 0,075 procenti no depozītu atlikuma.

“Likuma par apdrošināšanas līgumu” un “Likuma par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību” galvenais mērķis ir saskaņot Latvijas apdrošināšanas tirgu ar Eiropas Savienības prasībām.

Vēl viens šodienas sēdē izskatīts svarīgs jautājums bija par Latvijas līdzdalību Eiropas Savienības PHARE izglītības programmās “Socrates”, “Leonardo da Vinci” un “Youth for Europa”. Finansu ministrija uz sēdi bija sagatavojusi visus materiālus šajā lietā — gan Ministru kabineta lēmumus, gan Eiropas integrācijas padomes lēmumus, gan Saeimas balsojumu budžetā un citus — lai Ministru kabineta locekļi saprastu, ka PHARE līdzekļi nav bezizmēra un kāda apjoma palīdzību Latvija varētu sagaidīt tuvākajos gados. Plašas diskusijas rezultātā tika lemts par Latvijas līdzdalību 1998. gadā visās trijās programmās.

Pēc tam finansu ministrs Roberts Zīle atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Vai saskaņā ar projektējamo “Fizisko personu noguldījumu garantiju likumu” fiziskā persona šo kompensāciju 500 latu apjomā varēs saņemt arī tad, ja noguldījumi būs zaudēti vienas bankas vairākos kontos, vai arī likums pieļaus iespēju noguldītājam saņemt kompensāciju par katru bankā zaudēto kontu?

R. Zīle: — Vienā bankā — tikai vienu kompensāciju.

Jautājums: — Kad likums varētu sākt darboties, un kas vēl bez paša likuma nepieciešams tā darbības nodrošināšanai?

R. Zīle: — Ceru, ka Saeimā šis projekts nepaliks uz ilgu laiku un, iespējams, jau ar nākamā gada otro pusgadu tas varēs sākt darboties.

Likuma darbības nodrošināšanai nepieciešama, protams, pati noguldījumu garantiju fondu pārvalde. Ministru kabinets apstiprinās šīs institūcijas sastāvu un arī tās priekšsēdētāju. Turklāt fonda dibināšanai vēl nepieciešami līdzekļi — 500 tūkstošus latu jau sen ir garantējusi Latvijas Banka, tikpat liela summa, kad tas būs iespējams, tiks ieskaitīta arī no valsts budžeta.

Dina Gailīte,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktore

Pēc “LV” diktofona ieraksta

Valdības namā