Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs Uz jaut. nr.226 — dok.nr.2655a

G.Krasts Par PVAS “Latvenergo” elektroenerģijas tarifu aprēķiniem

1. Izdevumi jaunu klientu elektroietaišu pieslēgšanai pie 0,4 kV tīkla nav iekļauti elektroenerģijas tarifa aprēķinā. Šie darbi tiek veikti par pieslēguma maksu, kas tiek ieskaitīta speciālā kontā un izlietota šo darbu veikšanai.

2. 1997.gadā tiek prognozētas elektroenerģijas tranzīta kompensācijas no Krievijas — 45,4 milj. kWh, no Lietuvas — 68 milj. kWh apjomā. Faktiskais tranzīts var atšķirties no prognozes vairāku faktoru dēļ, pirmkārt, sakarā ar Ignalinas AES un Daugavas HES izstrādēm. Kompensācijas par tranzītu nosedz faktiskos tranzīta apkalpošanas izdevumus, sakarā ar to šie izdevumi nav iekļauti elektroenerģijas tarifa aprēķinā.

3. Elektroenerģijas starpvalstu plūsmas nosaka ar 0,5 klases komercskaitītājiem, kuri ir uzstādīti visu starpvalstu līniju abos galos. Starpvalstu tranzītu nosaka DC Baltija, balstoties uz savstarpēji saskaņotām visas sistēmas (Latvijas, Krievijas, Baltkrievijas, Igaunijas un Lietuvas) energobilancēm. Tranzīta zudumi tiek noteikti aprēķinu ceļā un tiek atspoguļoti divpusējos līgumos.

4. Daugavas kaskādes HES darba režīmu nosaka PVAS “Latvenergo” uz divpusēju līgumu pamata ar kaimiņvalstīm. Šajos līgumos jēdziens “dalībmaksa” neeksistē. Ir elektriskās jaudas un enerģijas pirkšana un pārdošana, savukārt maksa par pirkto un pārdoto enerģiju tiek ņemta vērā tarifu aprēķinos. Pirmsneatkarības laikos elektroenerģijas iepirkšanas cena bija 1,1 kap./kWh neatkarīgi no slodzes maksimuma vai minimuma stundām.

5. Rīgas TEC–1 jauda ir 129,5 MW, Rīgas TEC–2 jauda ir 390 MW, un tās neattiecas uz likuma “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” 27.panta 9. un 10.daļu, kur ir runa par koģenerācijas stacijām ar jaudu no 1 līdz 12 MW.

Divkāršais tarifs stimulēs uzņēmēju interesi par šo uzņēmējdarbības veidu, un aprēķini liecina, ka no šādas jaudas stacijām par divkāršo tarifu iepirktā elektroenerģija varētu būtiski ietekmēt elektroenerģijas realizācijas tarifu. Pēc pašreiz pieteiktajiem koģenerācijas staciju projektiem tarifu papildu pieaugums vidēji gadā varētu būt 13 — 15%.

1997.gada 20.(21.) maijā Ekonomikas ministrs G.Krasts

Ministrs Uz jaut.nr.227—dok.nr.2656a

G.Krasts Par Energoapgādes padomes locekļu personālo balsojumu

par PVAS “Latvenergo” tarifu kārtējo paaugstinājumu

Ekonomikas ministrija iesniedz atbildes uz deputātu jautājumiem:

1. Skatīt pielikumā ERP sēžu protokolu izrakstus nr.6, 7 un 9.

2. J.Ozoliņš ir atbrīvots no ERP padomes locekļa pienākumiem sakarā ar viņa iesniegumu.

A.Pakrastiņš ir atbrīvots no ERP priekšsēdētāja amata ar Ministru kabineta 1997.gada 15.maija rīkojumu nr.236.

Pielikumā: 1. Izraksts no ERP 14.02.1997.g. sēdes protokola nr.6.

2. Izraksts no ERP 25.02.1997.g. sēdes protokola nr.7.

3. Izraksts no ERP 18.03.1997.g. sēdes protokola nr.9.

1997.gada 20.(21.) maijā Ekonomikas ministrs G.Krasts

Izraksts no Energoapgādes regulēšanas padomes

1997.gada 14.februāra sēdes protokola nr.6

Sēdes dalībnieki:

J.Dauškāns, A.Grīnbergs, M.Kokars, J.Lorencs, J.Luns, R.Makulis, V.Mārks, I.Mežiņš, J.Ozoliņš, A.Pakrastiņš.

Uzaicināti Enerģijas patērētāju komitejas loceklis A.Šeniņš un Licenču biroja darbinieki M.Bērziņš, G.Šīrone, R.Vanaga.

Padome apstiprina sēdes darba kārtību:

1. PVAS “Latvenergo” elektroenerģijas tarifi.

Padome, balsojot par — 6 (Makulis, Ozoliņš, Grīnbergs, Mārks, Luns, Pakrastiņš), pret — 3 (Dauškāns, Kokars, Mežiņš), apstiprina gada vidējo elektroenerģijas tarifu 0,02753 Ls/kWh (bez pievienotās vērtības nodokļa).

Padome, balsojot par — 6 (Makulis, Ozoliņš, Grīnbergs, Mārks, Luns, Pakrastiņš), pret — 3 (Dauškāns, Kokars, Mežiņš), apstiprina vidējo elektroenerģijas tarifu 0,02849 Ls/kWh (bez pievienotās vērtības nodokļa) no š.g. 1.aprīļa.

Izraksts no Energoapgādes regulēšanas padomes

1997.gada 25.februāra sēdes protokola nr.7

Sēdes dalībnieki:

J.Dauškāns, M.Kokars, J.Lorencs, J.Luns, R.Makulis, V.Mārks, I.Mežiņš, J.Ozoliņš, I.Šteinbuka, A.Pakrastiņš.

Uzaicināti Enerģijas patērētāju komitejas pārstāvis A.Šeniņš un Licenču biroja darbinieki M.Bērziņš, G.Šīrone, R.Vanaga, I.Nollendorfs, J.Grišāns, J.Labanovičs.

Padome apstiprina sēdes darba kārtību:

2. Ziņojums par a/s “Rīgas siltums” faktisko siltumenerģijas tarifu izmaksām 1996.g. IV ceturksnī.

2. Padome vienbalsīgi (Dauškāns, Kokars, Lorencs, Luns, Makulis, Mārks, Mežiņš, Ozoliņš, Šteinbuka, Pakrastiņš) nolemj nemainīt a/s “Rīgas siltums” siltumenerģijas tarifus 1996.gada oktobra — 1997.gada septembra periodam, ņemot vērā siltumapgādes faktisko izmaksu atbilstību apstiprinātajām izmaksām, un uzdot Licenču birojam turpināt faktisko izmaksu ikmēneša analīzi.

Izraksts no Energoapgādes regulēšanas padomes

1997.gada 18.marta sēdes protokola nr.9

Sēdes dalībnieki:

J.Dauškāns, A.Grīnbergs, J.Lorencs, J.Luns, R.Makulis, V.Mārks, I.Mežiņš, J.Ozoliņš, I.Šteinbuka, A.Pakrastiņš.

Uzaicināti Licenču biroja darbinieki M.Bērziņš, G.Šīrone, J.Grišāns un Enerģijas patērētāju komitejas loceklis A.Šeniņš.

Padome apstiprina sēdes darba kārtību:

1. PVAS “Latvenergo” elektroenerģijas realizācijas tarifu spēkā stāšanās datuma maiņa.

Padome balso par rīkojuma projekta “Par grozījumiem ERP 14.02.1997. rīkojumā nr.7 un 25.02.1997. rīkojumā nr.9”, par — 7 (Grīnbergs, Lorencs, Luns, Makulis, Ozoliņš, Pakastiņš, Šteinbuka), atturoties — 3 (Dauškāns, Mārks, Mežiņš), nolemj pieņemt rīkojumu “Par grozījumiem ERP 14.02.1997. rīkojumā nr.7 un 25.02.1997. rīkojumā nr.9”.

Ministrs Uz jaut.nr.230 — dok.nr.2659a

G.Krasts Par Energoapgādes regulēšanas padomes nosakāmo

energoresursu tarifu aprēķināšanas metodiku

1. Skatīt “Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodiku” ar pielikumiem, “Dabas un sašķidrinātās gāzes tarifu aprēķina metodiku” ar pielikumiem, kā arī “Metodiskos norādījumus siltumenerģijas tarifu aprēķināšanai” un “Metodiskos norādījumus siltumenerģijas divpakāpju tarifu aprēķināšanai”.

2. A/s “Rīgas siltums” siltumenerģijas tarifi 1996.gada oktobrim — 1997.gada septembrim Rīgas pilsētai tika izskatīti un apstiprināti Energoapgādes regulēšanas padomes (ERP) sēdē 1996.gada 9.augustā.

1996.gada 15.oktobrī ar rīkojumu Nr.8, pēc Rīgas TEC–1 un Rīgas TEC–2 siltumenerģijas tarifu apstiprināšanas, a/s “Rīgas siltums” siltumenerģijas tarifi tika pārskatīti un samazināti.

1997.gada 25.februārī ar rīkojumu Nr.10, pamatojoties uz siltumapgādes faktisko izmaksu analīzi, Energoapgādes regulēšanas padomes sēdē tika nolemts nemainīt apstiprinātos a/s “Rīgas siltums” tarifus.

3. A/s “Rīgas siltums” 1 Gkal siltumenerģijas tarifs ir noteikts saskaņā ar LR likuma “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” 27. panta 2. punktu un metodiskajiem norādījumiem siltumenerģijas tarifa aprēķināšanai. Maksu par dzīvojamās platības 1 m2 apkuri un karstā ūdens apgādi no-saka Rīgas Dome atbilstoši ERP apstiprinātai Metodikai norēķiniem par pa-tērēto siltumenerģiju.

Izvērtējot a/s “Rīgas siltums” siltumenerģijas tarifus, tika ņemti vērā tie teh-niski un ekonomiski pamatotie priekšlikumi patērētāju interešu aizstāvībai, kas tika saņemti uz tarifu izskatīšanas laiku.

4. Balsojumi ERP sēdēs notiek atbilstoši likuma “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” 34.pantam.

1997.gada 20.(21.) maijā Ekonomikas ministrs G.Krasts

Ministrs Uz jaut.nr.237 — dok.nr.2699a

V.Makarovs Par valdības un Labklājības ministrijas rūpēm

par Latvijas brīvības cīnītājiem, kas cietuši

moku kambaros un Gulaga nāves nometnēs

Uz Saeimas deputātu jautājumiem nr.237 par Latvijas brīvības cīnītāju apgādi ar Valsts veselības centra “Jaundubulti” uzturzīmēm un cita veida atvieglojumiem paskaidrojam sekojošo:

1. Latvijas Republikas likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 9.pants nosaka, ka saskaņā ar likumdošanas aktiem politiski represētajām personām tiek garantēti atvieglojumi pensijas piešķiršanā, kā arī bezmaksas medicīniskā aprūpe un atvieglojumi sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanā, nodokļu un nodevu maksāšanā. Latvijas Republikas likuma “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu” 8.pants nosaka nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem tās pašas tiesības, kas likumos un citos tiesību aktos paredzētas politiski represētām personām.

Labklājības ministrijas 1996.gada 9.decembra instrukcija “Par sociālās un otrā posma medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu” nosaka vienotu valsts garantētās otrā posma medicīniskās rehabilitācijas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nosacījumus, sniegto pakalpojumu uzskaites, kā arī šo pakalpojumu finansēšanas kārtību. Atbilstoši instrukcijas 9.punktam sociālās palīdzības dienesti veic to personu uzskaiti, kurām nepieciešams rehabilitācijas pakalpojums, un izsniedz uzturzīmes.

Saskaņā ar minēto instrukciju visiem pensionāriem un invalīdiem, tai skaitā politiski represētām personām un Latvijas brīvības cīnītājiem, kuri nesaņem citus ienākumus, izņemot valsts sociālos pabalstus vai valsts pensijas, vai kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā noteikta atbilstība trūcīgas personas statusam, ir tiesības reizi divos gados pēc ārsta nosūtījuma saņemt sanatorijas vai citas rehabilitācijas institūcijas uzturzīmi.

Patlaban Latvijā dzīvo aptuveni 36 tūkstoši politiski represēto personu, daudzas no tām nav ne Nacionālo Daugavas vanagu Latvijas apvienības, ne Latvijas Nacionālo karavīru biedrības, ne Latvijas Nacionālo partizānu apvienības biedri. 1997.gada 1.janvārī rajonu (pilsētu) sociālās palīdzības dienestu uzskaitē uzturzīmju saņemšanai tika reģistrētas 1040 politiski represētās personas.

Lai nodrošinātu visu politiski represēto personu un Latvijas brīvības cīnītāju vienmērīgu apgādi ar uzturzīmēm neatkarīgi no dzīvesvietas un piederības pie kādas no sabiedriskajām organizācijām, ar Labklājības ministrijas 1997.gada 19.marta rīkojumu nr.115 pašvaldību sociālās palīdzības dienestiem uzdots nodrošināt 30% no iedalītās sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopējā apjoma (t.s. sanatoriju uzturzīmju) piešķiršanu politiski represētajām personām.

Saskaņā ar minētās instrukcijas 6.4. punktu rehabilitācijas institūcija iekasē no personām iemaksas Ls 0,45 apmērā par rehabilitācijas institūcijā pavadīto dienu. Šos maksājumus neiekasē tikai no bērniem līdz 16 gadu vecumam un no personām, kurām nepieciešama palīdzība muguras smadzeņu bojājuma seku novēršanai vai stabilizācijai (pirmos 3 gadus pēc saslimšanas). Personu iemaksu veidā iekasētos līdzekļus izmanto papildus rehabilitācijas pakalpojumu apmaksai un nepieciešamās aprūpētāja klātbūtnes nodrošināšanai rehabilitācijas procesā, ko var izmantot arī politiski represētās personas un Latvijas brīvības cīnītāji.

Iepriekšējā kārtība nenodrošināja visu Latvijā dzīvojošo politiski represēto personu un Latvijas brīvības cīnītāju apgādi ar uzturzīmēm.

1996.gadā Nacionālo Daugavas vanagu Latvijas apvienībai tika izdalītas 666 sanatoriju uzturzīmes, t.sk. 621 Valsts veselības centra “Jaundubulti” uzturzīme. Uzturzīmes sadalītas sekojošām sabiedriskām organizācijām: “Daugavas vanagi”, Nacionālo Daugavas vanagu Latvijas apvienība, Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, Latvijas Nacionālo partizānu apvienība.

Veicot atskaites par 609 uzturzīmju izsniegšanas pārbaudi, Labklājības ministrijas BO valsts uzņēmums “Sociālo iestāžu servisa centrs” konstatēja, ka 275 no 609 uzturzīmēm jeb 45% tika izsniegtas Rīgā un Rīgas rajonā.

Daudzi šo organizāciju biedri saņēma bezmaksas uzturzīmes divas, pat trīs reizes gadā, piemēram:

— Andris P. no Rīgas pirmajā ceturksnī saņēma veselības centra “Jaundubulti” uzturzīmi no Nacionālo karavīru biedrības, otrajā ceturksnī — no Nacionālo Daugavas vanagu Latvijas apvienības, bet ceturtajā ceturksnī no Nacionālo karavīru apvienības saņēma vēl centra “Ezerkrasti” uzturzīmi;

— Voldemārs R. no Cēsīm saņēma veselības centra “Jaundubulti” uzturzīmi no Nacionālo karavīru apvienības, bet ceturtajā ceturksnī vēlreiz no Nacionālo Daugavas vanagu Latvijas apvienības;

— Voldemārs P. no Rīgas no Nacionālo Daugavas vanagu Latvijas apvienības otrajā ceturksnī saņēma veselības centra “Jaundubulti” uzturzīmi, bet trešajā ceturksnī — centra “Ezerkrasti” uzturzīmi;

— Marija S. no Rīgas Nacionālo partizānu apvienības pirmajā ceturksnī saņēma veselības centra “Jaundubulti” uzturzīmi, bet ceturtajā — centra “Ezerkrasti” uzturzīmi;

— Jānis O. no Rīgas rajona no Nacionālo partizānu apvienības pirmajā ceturksnī saņēma veselības centra “Jaundubulti” uzturzīmi, bet ceturtajā — centra “Ezerkrasti” uzturzīmi.

Pasvītrojam, ka nav runa par politiski represētām personām iesniedzamo uzturzīmju samazināšanu, bet par to taisnīgu sadali. Pateicoties vienotai uzturzīmju izsniegšanas kārtībai, politiski represētās personas 1997.gada pirmajā ceturksnī saņēma rajonu (pilsētu) sociālās palīdzības dienestos 233 uzturzīmes jeb 1,4 reizes vairāk nekā vidēji vienā ceturksnī 1996.gadā.

2. Paskaidrojam, ka politiski represētām personām spēkā esošajos tiesību aktos vai Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā paredzēti šādi atvieglojumi un atlaides:

2.1. Politiski represētām personām ir tiesības uz 100% atlaidi ārstniecības līdzekļu, kas nepieciešami hronisku slimību ārstēšanai, iegādē atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 18.marta noteikumiem nr.102 “Noteikumi par atvieglojumiem ārstniecības līdzekļu iegādē pacientu ambulatorai ārstniecībai 1997.gadā”;

2.2. Atbilstoši Ministru kabineta 1996.gada 24.decembra noteikumiem nr.485 “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi” politiski represētās personas atbrīvotas no pacienta līdzdalības maksājuma;

2.3. Atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 8.aprīļa noteikumiem nr.138 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem” personai, kurai noteikts politiski represētās personas statuss, ir tiesības uz nodokļu papildu atvieglojumiem šādā apmērā:

— 300 latu gadā — ja minētai personai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir piešķirta pensija;

— 552 lati gadā — ja minētai personai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” nav piešķirta pensija;

2.4. Jautājumā par politiski represēto personu pārvadājumiem sabiedriskajā transportā informējam, ka Ministru kabineta 1995.gada 14.februāra noteikumi nr.35 “Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 5.aprīļa noteikumos nr.90 “Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskaja transportā””, nosaka, ka politiski represētās personas ir atbrīvotas no maksas piepilsētas vilcienos un saņem 50% atlaidi no braukšanas maksas vietējos vilcienos un tālsatiksmes autobusos.

Papildus informējam, ka saskaņā ar likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīma cietušajiem” pārejas noteikumu 2.punktu un likuma “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu” pārejas noteikumu 2.punktu un pašvaldības likumā noteiktās kompetences un sava budžeta ietvaros piešķir minētajām personām atvieglojumus atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.

1997.gada 27.(28.) maijā Labklājības ministrs V.Makarovs

Ministrs Uz jaut.nr.241 — dok.nr.2702a

A.Gorbunovs Par bezdarba līmeni Latvijas pagastos un pilsētās un

konkrētiem valdības pasākumiem problēmas risināšanai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izskatījusi Saeimas frakcijas “Latvijai” iesniegtos deputātu jautājumus nr.241 saistībā ar pasākumiem bezdarba samazināšanai Latvijas novados, pagastos un pilsētās.

Atzīstam, ka bezdarbs ir viena no svarīgākajām sociālajām problēmām Latvijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar to ir saistīta galvenokārt kā ar vienu no būtiskākajām pazīmēm, pēc kuras var vērtēt vietējās vai reģionālās attīstības līmeni, motivēt īpašo atbalsta pasākumu nepieciešamību. To risina netieši, pamatojoties uz attīstības plānu izstrādi.

Statistikas datus par bezdarbnieku skaitu Latvijā rajonu un republikas pilsētu griezumā Latvijas Valsts statistikas komiteja publicē ik mēnesi, bet dati pagastu griezumā pieejami Labklājības ministrijas Nodarbinātības valsts dienestā. Nupat Valsts statistikas komiteja izdevusi 26 Latvijas administratīvo rajonu statistisko datu krājumu, kuros atrodami arī dati par bezdarbnieku skaitu pagastos un pilsētās 1996.gada beigās.

1. Sadarbojoties ar Nodarbinātības valsts dienestu, 1994.un 1995.g. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tika veikta bezdarbnieku skaita un īpatsvara analīze teritoriālā griezumā, jo tolaik tādi dati netika publicēti. Analīzes ļauj spriest par bezdarbnieku īpatsvara dinamiku gan laikā, no gada uz gadu, gan arī teritoriālā griezumā. Tā kā dati par 1996.g. pašreiz tiek apstrādāti, pievēršam uzmanību datiem par 1994.un 1995.g. (skat. pielikumu). Kā redzams, izdalās administratīvie rajoni, kuros bezdarbnieku īpatsvars ir par 10% un vairāk lielāks par vidējo.

Īpašu uzmanību pievēršam faktam, ka bezdarbnieku skaits rajonu pilsētās ir 30—70% no kopējā skaita rajonā. Tas liecina, ka blakus lauku attīstības problēmām Latvijā ir arī pilsētu attīstības problēmas.

Savukārt viena rajona robežās ir iespējamas ļoti lielas sociālekonomisko apstākļu atšķirības. Par to var liecināt arī atšķirības starp maksimālajiem un minimālajiem skaitļiem, kas raksturo bezdarbnieku īpatsvaru pagastos. Tā, piemēram, Krāslavas rajonā 1994.g. maksimums bija 48,5%, minimums 2,7%, bet 1995.g. attiecīgi — 41,7% un 5,6%.

Laukos vidējais bezdarbnieku īpatsvars ir aptuveni 10%. Pielikumā pievienotajā shēmā redzams to pagastu izvietojums, kuros bezdarbnieku īpatsvars ir lielāks par vidējo. Skaidrojot cēloņus, pievēršam uzmanību kartēm, kas parāda darbaspējas vecuma iedzīvotāju un maziglītoto iedzīvotāju sadalījumu Latvijā.

Teritoriālais mainīgums liek domāt, ka vislabākais bezdarba problēmas risinājums ir pagastu un pilsētu attīstības plānu izstrāde, jo speciālo atbalstu nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai arī katrs konkrētais uzņēmējs varēs saņemt tikai tad, ja būs izstrādātas attīstības programmas un plāni.

2. 1996.gada 3.decembrī Ministru kabinetā akceptēja Latvijas reģionālās attīstības politikas koncepciju. Tās iedzīvināšana ir ilglaika process. Jau šogad pieņemts Ekonomikas ministrijas sagatavotais un mūsu atbalstītais likums “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”, tiek izstrādāti atbilstīgo Ministru kabineta noteikumu pakete.

3. Apzinoties pašvaldību svarīgo lomu attīstības veicināšanā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sekmē pašvaldību attīstības plānu izstrādi. Attīstības plāni atklāj teritorijas attīstības iespējas un resursus, palīdz saglabāt dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un ietver sociālos aspektus. Tie ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem investīciju piesaistei un līdz ar to jaunu darbavietu radīšanai. Atbalsts tiek sniegts gan metodiski, gan finansiāli.

1996.–1997.gadā no valsts budžeta izdalīti līdzekļi mērķdotāciju piešķiršanai pašvaldībām teritoriālplānojumu un attīstības programmu izstrādei. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izvērtē iesniegtos pašvaldību pieteikumus un nodrošina mērķdotāciju piešķiršanu un kontroli.

Tiek veikts darbs pašvaldību vēlēto amatpersonu un darbinieku — plānotāju u.c. speciālistu kvalifikācijas celšanā attīstības plānošanas jomā. 1996.gadā ir noorganizēti 6 semināri un sagatavoti 4 apmācību kursi teritoriālplānošanā, pilsētplānošanā un pilsētpārvaldē. 25 pašvaldību speciālisti ir saņēmuši sertifikātu par pašvaldību teritoriālās plānošanas izglītības programmas apgūšanu.

Sekmīgi norit vairāki demonstrācijas projekti attīstības plānu izstrādē. Dobeles rajonā ar Dānijas Bornholmas apgabala kosultantiem ir izstrādāta Dobeles rajona stratēģija, Limbažu rajonā ar Somijas Vides ministrijas atbalstu ir izstrādāts Limbažu rajona stratēģiskās attīstības plāns. Ir uzsākta Liepājas reģiona attīstības un darbības plāna izstrāde sadarbībā ar Beļģijas valsts Flandrijas apgabala konsultantiem un Rīgas reģiona attīstības stratēģijas izstrāde.

Šo demonstrācijas projektu uzkrātā pieredze tiek apkopota, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā ieteikumus attīstības stratēģijas izstrādei pašvaldībām.

Ir uzsākts darbs pie nacionālā plānojuma izstrādes un Latvijas reģionālās attīstības nacionālās programmas sagatavošanas.

4. Saskaņā ar ministrijas rīcības programmu ir uzsākts darbs pie likuma “Par attīstības plānošanu” izstrādes, ar kura palīdzību ir paredzēts izveidot un tiesiski nostiprināt vienotu un saskanīgu dažādu attīstības plānu un programmu izstrādes un realizācijas kārtību, kā arī atbildības sadalījumu par to izpildi.

Bezdarba un nodarbinātības teritoriālo aspektu analīze Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā uzsākta jau 1994.g., ir uzkrājies faktu materiāls (kartoshēmas, tabulas). Tādēļ esmu gatavs iepazīstināt ar tiem deputātus Saeimas frakcijās, kā arī uzklausīt konkrētus ierosinājumus.

Ar cieņu, — vides aizsardzības un reģionālās attīstības

1997.gada 28.maijā ministrs A.Gorbunovs

Ministrs Uz jaut.nr.241 — dok.nr.2702b

V.Makarovs Par bezdarba līmeni Latvijas pagastos un pilsētās un

konkrētiem valdības pasākumiem problēmas risināšanai

Labklājības ministrija kopā ar Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sagatavojusi atbildi uz deputātu jautājumu nr.241.

1. Līdz 1997.gada 1.maijam valstī reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā sasniedza 7,6%.

Tomēr bezdarba līmenis dažādos valsts rajonos ir visai atšķirīgs (skatīt pielikumā Nodarbinātības valsts dienesta informāciju par bezdarba līmeni Latvijas pagastos un pilsētās).

Uzskatāmi bezdarba rādītāji un bezdarba īpatsvara izmaiņas pagastu griezumā ir parādītas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā materiālā “Materiāli Latvijas reģionālās attīstības plānam” 23.—24.lpp.

2. 1997.gada 22.maijā likumu spēku ieguva Ministru kabineta 10.01.1997. noteikumi nr.11 “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”, kas Saeimā pieņemti trešajā lasījumā.

Likums “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” tika radīts ar mērķi noteikt Latvijā īpaši atbalstāmos reģionus, kuros ar ekonomisko sviru (instrumentu) palīdzību būtu iespējams nodrošināt to ekonomiskās attīstības iespējas.

Pašreiz tiek strādāts pie Ministru kabineta noteikumu paketes, lai minētais likums sāktu efektīvi darboties. Tiek izstrādāti šādi MK noteikumi:

— Par kārtību, kādā piešķirams īpaši atbalstāmā reģiona statuss;

— Reģionālā fonda nolikums;

— Reģionālās attīstības padomes nolikums;

— Īpaši atbalstāmā reģiona attīstības padomes paraugnolikums.

Lai atbalstītu uzņēmēju un pašvaldību aktivitātes īpaši atbalstāmajos reģionos, valdība veido Reģionālo fondu, kurā jau šogad no Valsts privatizācijas fonda līdzekļiem ir paredzēts ieskaitīt 1 milj. latu.

1996.gada nogalē un 1997.gada sākumā Latvijā ritēja aktīvs brīvo ekonomisko zonu izveides process. Stimulējot ekonomisko aktivitāti ar nodokļu atvieglojumiem un veicinot investīciju piesaisti, brīvo ekonomisko zonu darbības rezultātā jāpalielinās darba vietu skaitam. Patlaban Latvijā ar likumu izveidotas Rīgas Tirdzniecības brīvosta, Ventspils brīvosta, Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Saeimā izskatīšanā atrodas likums “Par Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu”.

Jaunu darba vietu izveides aspektā visperspektīvākās ir tieši speciālās ekonomiskās zonas. Tā, piemēram, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas veiksmīgas darbības rezultātā jau tuvākajos gados strādājošo skaits zonā var pieaugt par 1 tūkst. cilvēku, radot vēl papildus 1 tūkst. jaunu darba vietu ārpus šīs zonas. Arī Liepājas SEZ izveide ir gandrīz vai vienīgais pašlaik iespējamais, reālais pasākums bezdarba samazināšanā Liepājā.

Lai mazinātu bezdarba līmeni un paaugstinātu bezdarbnieku konkurētspēju darba tirgū, tiek organizēta bezdarbnieku apmācība, pārkvalificēšana un kvalifikācijas celšana, palielinās arī apmācībā iesaistīto skaits. 1995.gadā uz apmācību vai pārkvalificēšanos tika nosūtīti 6339, 1996.gadā — 8847 cilvēki. Pēc apmācības 25% tiek iekārtoti darbā.

Lai mazinātu sociālo spriedzi, pašvaldības kopā ar Nodarbinātības valsts dienesta vietējām iestādēm organizē bezdarbniekiem algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Bezdarbnieku skaits, kuri ir iesaistījušies šo darbu veikšanā, pieaug, pieaug arī interese par šiem darbiem no darba devēja puses. 1996.gadā algotos pagaidu sabiedriskos darbos iesaistījās 10 212 bezdarbnieki. Algoto pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanai 1995.gadā tika izlietoti 1 170 317 Ls, 1996.gadā — 1 148 812 Ls. Šo darbu organizēšanai valsts budžetā paredzētos līdzekļus sadala proporcionāli bezdarba līmenim attiecīgajā rajonā.

3. Uz 1997.gada 1.maiju no 95,0 tūkst. bezdarbnieku 55,1 tūkst. bija ilgstošie bezdarbnieki (58%). Īpaši izdalāmas ir bezdarbnieku, kas vairāk nekā sešus mēnešus nevar iekārtoties darbā, divas grupas: pirmspensijas vecuma bezdarbnieki, kas ilgstoši nevar atrast darbu; bezdarbnieki, kas ilgstoši nevar atrast darbu un dzīvo reģionos, kur bezdarba līmenis ir ievērojami augstāks par vidējo līmeni valstī.

Ilgstošo bezdarbnieku grupai, ja tiem vairāk nekā sešus mēnešus nav iespējams piedāvāt piemēroti darba vietu, vieglāk piemērojams ir tāds aktīvas nodarbinātības pasākums kā iesaistīšana algotos pagaidu sabiedriskos darbos.

Lai veicinātu pirmspensijas vecuma bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū, 1997.gadā ir izstrādāta programma “Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku integrēšana darba tirgū”.

Apzinoties pašvaldību svarīgo lomu teritorijas attīstības veicināšanā, tiek veikts darbs, lai sekmētu pašvaldību attīstības plānu izstrādi. Attīstības plāni atklāj teritorijas attīstības iespējas, palīdz saglabāt dabas un kultūrvēsturiskas vērtības un ietver sociālos aspektus, kā arī ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem investīciju piesaistei un līdz ar to jaunu darba vietu radīšanai.

1996.—1997.gadā no valsts budžeta izdalīti līdzekļi mērķdotāciju piešķiršanai pašvaldībām teritoriālplānojumu un attīstības programmu izstrādei. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izvērtē iesniegtos pašvaldību pieteikumus un nodrošina mērķdotāciju piešķiršanu un kontroli.

4. Atbilstoši valdībasdeklarācijai par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu visu tautsaimniecības nozaru netraucētai attīstībai viens no svarīgākajiem jautājumiem ir rūpniecības efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšana.

Pēc Valsts statistikas komitejas datiem, no visiem uzņēmumiem (26761), reģistrētiem VSK reģistrā uz 01.09.96., tikai 1% (281) ir lielie uzņēmumi. Tātad maziem un vidējiem (MVU) ir galvenā loma ekonomikas izaugsmes, vietējo resursu izmantošanas un nodarbinātības jomā.

Lai veicinātu stabilu un konkurētspējīgu MVU izveidošanos, kā arī izveidotu uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi līdzsvaroti visā Latvijā, ir izstrādāta MVU attīstības nacionālā programma. Tās realizācijas gaidāmie rezultāti ir uzņēmējdarbības vides un uzņēmējdarbības normatīvās bāzes stabilizācija, finansu, apmācību u.c. resursu pieejamība, likumdošanas saskaņošana ar Eiropas Savienības prasībām, palielinot jaunizveidoto uzņēmumu skaitu, īpaši modernu tehnoloģiju nozarēs, palielinot nodarbināto skaitu, palielinot investīciju līmeni uzņēmējsabiedrībās, palielinot ražotās produkcijas konkurētspēju.

Ir paredzēts veicināt biznesa inkubatoru, tehnoloģisko (inovāciju) centru un tehnoloģisko (zinātnes) parku attīstību, kuri sniedz uzņēmējiem atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā, inovāciju un tehnoloģiju ieviešanu, kā arī izpētes darbu veikšanā. 1996.gadā ir sācis darbu Latvijas tehnoloģijas parks (LTP) Rīgā, bijušajās armijas kazarmās. Šī parka mērķis —izveidot LTP kā zinātnes komercializācijas instrumentu zinātņietilpīgas ražošanas attīstībai Latvijā, kas būtu orientēts uz paātrinātu universitātes un uzņēmēju radīto ideju ieviešanu tautsaimniecībā un jaunu darba vietu radīšanu, uz eksportu orientētu un importu aizstājošas ražošanas uzplaukumu.

Uz Salaspils tehnoloģiskā centra bāzes tiek veidots Salaspils tehnoloģiskais parks ar augstu zinātnisko potenciālu. Salaspils tehnoloģiskā parka mērķis — veicināt investīcijas zinātņietilpīgajā un uz eksportu orientētajā ražošanā, radot labvēlīgus apstākļus zinātniskajai darbībai un intelekta un zinātņietilpīgas ražošanas tiešu saikni starp zinātniskajām laboratorijām, augstāko izglītību un uz modernām tehnoloģijām balstītām ražotnēm.

Lai nodrošinātu kredīta ņemšanas iespējas uzņēmumiem, ir paredzēts izveidot Latvijas Garantijas aģentūru, saistot tās izveidošanu ar “Latvijas Eksportkredīta” attīstību.

Ir uzsākts darbs pie:

— likuma “Par attīstības plānošanu” izstrādes, ar kura palīdzību ir paredzēts izveidot un tiesiski nostiprināt vienotu un saskaņotu visu veidu attīstības plānu un programmu izstrādes un to realizācijas kārtību, kā arī sadalījumu par to izpildi;

— nacionālā plānojuma izstrādes un Latvijas reģionālās attīstības nacionālās programmas sagatavošanas.

Nodarbinātības valsts dienesta vietējās iestādes kopā ar visu līmeņu pašvaldībām 1996.gadā veica nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu izstrādāšanu Latvijas Republikas pagastos, kuros tika apzināti dati par esošajiem un darboties spējīgajiem uzņēmumiem, par iedzīvotāju nodarbinātību, par pašvaldību pasākumiem un savstarpējās sadarbības formām.

Svarīga nozīme ir pašvaldību iesaistei nodarbinātības jautājumu risināšanā. Kā viens no piemēriem nodarbinātības veicināšanas pasākumiem ir jāmin izstrādātais projekts “Brīvo zemju apmežošana — racionāla un perspektīva zemju izmantošana Andrupes pagastā”, kas nodrošinās pirmspensijas vecuma bezdarbnieku nodarbināšanu, brīvu zemju racionālu izmantošanu, augsnes aizsardzību no erozijas un lauku kultūrvides sakopšanu Krāslavas rajona Andrupenes pagastā. Īstenojot šo projektu, 1997.gadā astoņus mēnešus tiks nodarbināti 59 pirmspensijas vecuma bezdarbnieki un radītas 18 jaunas pastāvīgas darba vietas meža jaunaudžu kopšanā un kokaudzētavā.

1997.gada 28.(29.)maijā Labklājības ministrs V.Makarovs

Ministrs Uz jaut.nr.241 — dok.nr.2702c

A.Gorbunovs Par bezdarba līmeni Latvijas pagastos un pilsētās un

konkrētiem valdības pasākumiem problēmas risināšanai

(Atbildes ievaddaļa ir identiska 28.maijā iesniegtās atbildes ievadam — skat. dok.nr.2702a. — “LV”)

1. Sadarbojoties ar Nodarbinātības valsts dienestu, 1994. un 1995.g. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tika veikta bezdarbnieku skaita un īpatsvara analīze teritoriālā griezumā, jo tolaik tādi dati netika publicēti. Analīze ļauj spriest par bezdarbnieku īpatsvara dinamiku gan laikā, no gada uz gadu, gan arī teritoriālā griezumā. Analīzes rezultāti atspoguļoti atlantā “Materiāli Latvijas reģionālās attīstības plānam”, ko šogad izdevusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Dati par bezdarbnieku skaitu 1996.g. septembrī un 1997.g. septembrī apkopoti tabulā. Šajā laikā bezdarba līmenis Latvijā vidēji ir maz mainījies (attiecīgi 7% un 7,1%). Augstākais bezdarba līmenis ir Rēzeknes, Balvu, Krāslavas, Ludzas, Jēkabpils, Daugavpils rajonos.

1997.g. septembrī, salīdzinot ar 1996.g. septembri, bezdarba līmenis nedaudz pazeminājies Jēkabpils raj. (par 2%), Krāslavas raj. (par 1,2%), Liepājas raj. (par 1,2%), bet palielinājies šādos rajonos: Ludzas (par 3,8%), Valkas (par 2,8%), Rēzeknes (par 1,7%) un Ventspils (par 1,5%).

Jāpiezīmē, ka Latvijā vidēji minētajā laika posmā ir palielinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā: no 52,3% 1996.g. septembrī līdz 60,5% 1997.g. septembrī. Visvairāk ilgstošo bezdarbnieku (īpatsvars virs 70%) ir Rēzeknē un Liepājā, kā arī Preiļu, Krāslavas, Balvu, Rēzeknes, Jēkabpils un Madonas rajonos.

Īpašu uzmanību pievēršam faktam, ka bezdarbnieku skaits rajonu pilsētās ir 30 — 70% no kopējā skaita rajonā. Tas liecina, ka blakus lauku attīstības problēmām Latvijā ir arī pilsētu attīstības problēmas.

Savukārt viena rajona robežās ir iespējamas ļoti lielas sociālekonomisko apstākļu atšķirības. Par to var liecināt arī atšķirības starp maksimālajiem un minimālajiem skaitļiem, kas raksturo bezdarbnieku īpatsvaru pagastos. Tā, piemēram, Krāslavas rajonā 1994.g. maksimums bija 48,5%, minimums 2,7%, 1995.g. attiecīgi 41,7% un 5,6%, 1996.g. — 49,3% un 8,5%.

Laukos vidējais bezdarbnieku īpatsvars ir aptuveni 10%. Skaidrojot cēloņus, konstatējām, ka pēc teritoriālā izvietojuma līdzīgas ir kartes, kas attēlo darbaspējas vecuma un mazizglītoto iedzīvotāju īpatsvaru. Proti, pagasti ar augstām abu minēto rādītāju vērtībām lielākoties ir arī ar augstu bezdarba rādītāja vērtību.

Pazīmju vērtību teritoriālais mainīgums liek domāt, ka bezdarba problēmu risināšanā lielu, vēl līdz galam nenovērtētu ieguldījumu var dot pagastu, pilsētu un rajonu attīstības plānu izstrāde. Darba gaitā tiek noskaidroti vietējie resursi, attīstības iespējas, kas ir pilnīgi reālas un atbilst konkrētām situācijām konkrētās vietās.

Arī speciālās atbalsta programmas, tajā skaitā uzņēmējdarbības veicināšanas programmas, varēs realizēties tikai tad un tur, kur būs izstrādāti attīstības plāni vai programmas.

2. 1996.gada 3.decembrī Ministru kabinetā akceptēja Latvijas reģionālās attīstības politikas koncepciju. Tās iedzīvināšana ir ilglaika process. Jau šogad pieņemts Ekonomikas ministrijas sagatavotais un mūsu atbalstītais likums “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”, Ministru kabinets apstiprinājis ar to saistītos noteikumus. Darbu uzsākusi Reģionālās attīstības padome. Pašreiz izvērtētas iesniegtās potenciāli īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmas.

Jāpiezīmē, ka īpaši atbalstāmo reģionu noteikšanas metodika paredz, ka bezdarba līmenis ir viens no vadošajiem kritērijiem kā rajonu, tā pagastu un pilsētu grupā. Savukārt jaunu darbavietu radīšana ir viens no kritērijiem, vērtējot izstrādātās pagastu, pilsētu un rajonu attīstības programmas, kā arī konkrētos projektus.

Izstrādāto administratīvo rajonu attīstības programmu analīze rāda, ka no 5 Latgales rajoniem nodarbinātības problēmai visnopietnāk pievērsies Krāslavas rajons. Tā attīstības programma paredz, ka konkrēto projektu realizācija var dot tik daudz jaunu darbavietu, lai nodrošinātu 60% no pašreizējā bezdarbnieku skaita rajonā. Preiļu rajonā šis skaitlis ir 14%, Ludzas — 6%, Balvu — 3%. Jāpiezīmē, ka Rēzeknes rajona attīstības programma pagaidām netika akceptēta, jo tajā blakus citiem trūkumiem nebija konkrētības līmenī plānota jaunu darbavietu radīšana (Rēzeknes rajonā ir augstākais bezdarbnieku īpatsvars).

3. Apzinoties pašvaldību svarīgo lomu attīstības veicināšanā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sekmē pašvaldību attīstības plānu izstrādi. Attīstības plāni atklāj teritorijas attīstības iespējas un resursus, palīdz saglabāt dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, risina sociālos un ekonomiskos jautājumus. Attīstības plāni ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem investīciju piesaistei un līdz ar to jaunu darbavietu radīšanai. Atbalsts pašvaldībām tiek sniegts gan metodiski, gan finansiāli.

1996. — 1997.gadā no valsts budžeta izdalīti līdzekļi mērķdotāciju piešķiršanai pašvaldībām teritoriālplānojumu un attīstības programmu izstrādei. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izvērtē iesniegtos pašvaldību pieteikumus un nodrošina mērķdotāciju piešķiršanu un izmantošanas kontroli.

Tiek veikts darbs pašvaldību vēlēto amatpersonu un darbinieku — plānotāju u.c. speciālistu kvalifikācijas celšanā attīstības plānošanas jomā. 1996.gadā ir noorganizēti 6 semināri un sagatavoti 4 apmācību kursi teritoriālplānošanā, pilsētplānošanā un pilsētpārvaldē. 25 pašvaldību speciālisti ir saņēmuši sertifikātu par pašvaldību teritoriālās plānošanas izglītības programmas apgūšanu.

Sekmīgi norit vairāki demonstrācijas projekti attīstības plānu izstrādē. Dobeles rajonā ar Dānijas Bornholmas apgabala konsultantiem ir izstrādāta Dobeles rajona stratēģija. Limbažu rajonā ar Somijas Vides ministrijas atbalstu ir izstrādāts Limbažu rajona stratēģiskās attīstības plāns. Ir uzsākta Liepājas reģiona attīstības un darbības plāna izstrāde sadarbībā ar Beļģijas valsts Flandrijas apgabala konsultantiem un Rīgas reģiona attīstības stratēģijas izstrāde.

Šo demonstrācijas projektu uzkrātā pieredze tiek apkopota, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā ieteikumus attīstības stratēģijas izstrādei, kas domāti pašvaldībām.

Ir uzsākts darbs pie Nacionālā plānojuma izstrādes un Latvijas reģionālās attīstības nacionālās programmas sagatavošanas.

4. Saskaņā ar ministrijas rīcības programmu ir izstrādāts likuma projekts “Par attīstības plānošanu”, kura mērķis ir izveidot un tiesiski nostiprināt vienotu un saskanīgu dažādu attīstības plānu un programmu izstrādes un realizācijas kārtību, kā arī atbildības sadalījumu par to izpildi.

Noslēgumā gribu uzsvērt, ka ministrija turpmāk darbosies divos virzienos.

Pirmkārt, tiks darīts viss iespējamais, lai veicinātu pašvaldību attīstības plānošanu, konkrētu attīstības plānu vai programmu izstrādi. Arī turpmāk tiks sniegta metodiskā un finansiālā palīdzība. Lai atvieglotu un paātrinātu attīstības plānu izstrādi, jauno teritorijas plānošanas noteikumu projektā paredzēta jauna norma. Proti, gadījumā, ja pašvaldība kādu objektīvu iemeslu dēļ nevar izstrādāt vienlaikus kopējo attīstības plānu un teritorijas plānojumu, tad pieļaujama tikai teritorijas plānojuma izstrāde, taču tajā ir jāiekļauj nodaļa, kas satur apsvērumus par konkrētās pašvaldības vispārējo (sociālo, ekonomisko, kultūras) attīstību.

Otrkārt, tiks atbalstītas konkrētās rīcības programmas un projekti, kas tieši vai netieši orientēti uz nodarbinātības palielināšanu. Kā jau minēts, šīs programmas vienmēr būs saistītas arī ar konkrēto vietu attīstības plāniem. Pašreiz dienas kārtībā ir Pasaules bankas iniciētais Latvijas lauku attīstības projekts. Izveidota un darbību uzsākusi šī projekta pastāvīgā starpministriju koordinācijas grupa, kuras vadība uzticēta man. Atbalstīsim arī mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmas, konkrētos projektus, ko izstrādās īpaši atbalstāmo reģionu attīstības veicināšanai.

Iegūtā pieredze pārliecina, ka bezdarba problēmas jāskata tikai kontekstā ar nodarbinātības problēmām.

Ar cieņu, — vides aizsardzības un reģionālās attīstības

1997.gada 13.(20.) novembrī ministrs A.Gorbunovs

Ministrs Uz jaut.nr.245 — dok.nr.2755

R.Zīle Par pievienotās vērtības nodokļu iemaksām

Talsu rajonā 1996.gadā

Sakarā ar deputātu grupas pieprasījumu paskaidrojam, ka lielākā daļa valstī darbojošos veikalu ir tikai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) struktūrvienības un pastāvīgi nodokļu maksājumus neveic. Arī pieprasījumā minētie “Turības” veikali, kas darbojas Talsu rajonā, ir Jūrmalas starprajonu zvejnieku patērētāju biedrības struktūrvienības. Bez tam Jūrmalas starprajonu zvejnieku patērētāju biedrībai ir veikali arī Jūrmalā un Tukuma rajonā.

Atbilstoši nodokļu likumdošanai kā nodokļu maksātājs ir reģistrēta Jūrmalas starprajonu zvejnieku patērētāju biedrība, kura arī aprēķina un izdara maksājumus budžetā par kopējiem biedrības uzņēmējdarbības rezultātiem.

Līdzīgi arī citi Talsu rajonā darbojošies veikali pārsvarā ir dažādu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai zemnieku (zvejnieku) saimniecību struktūrvienības. Talsu rajona Patērētāju biedrība kā sava uzņēmuma struktūrvienības ir reģistrējusi Talsu maizes kombinātu un Dundagas tirdzniecības uzņēmumu.

Valsts ieņēmumu dienests iekasē, uzskaita un kontrolē budžeta ieņēmumus pa budžeta klasifikācijas kategorijām (valsts nodokļi, nodevas un citi valsts noteiktie obligātie maksājumi). Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu nodokļu inspekcijās ir dati par atsevišķu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) aprēķinātajiem un faktiski valsts pamatbudžetā ieskaitītajiem maksājumiem nodokļu griezumā atbilstoši budžeta ieņēmumu un valdības funkciju klasifikācijai.

Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu auditu, nepieciešamības gadījumā salīdzina realizācijas apjomus un citus finansiālos rādītājus dažādos viena veida objektos. Nepieciešamā informācija šādā gadījumā tiek iegūta operatīvā ceļā.

1997.gada 30.maijā Finansu ministrs R.Zīle

Valsts Uz jaut.nr.247 — dok.nr.2733a

ministre Par izdevumu tāmi valsts budžeta 1997.gadam

A.Poča programmas 01.03.00, 01.120 “Valsts ieņēmumu un muitas

politikas nodrošināšanā” līdzekļu tēriņam un VID darbinieku skaitu, algu apmēru un dienesta automašīnām

Pamatojoties uz deputātu pieprasījumu, nosūtām:

1. Valsts ieņēmumu dienesta pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu tāmi 1997.gadam.

2. Informāciju par Centrālā aparāta darbinieku skaitu un faktiskajām mē-neša amatalgām.

3. Darbinieku sarakstu, kuriem nodotas lietošanā dienesta automašīnas.

1997.gada 4.(5.) jūnijā Ar cieņu, — valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča

Valsts ieņēmumu dienesta automašīnu saraksts,

kuras izmanto sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu

N. A/m izlaides Atbildīgās Struktūrvienība,

p.k. marka gads personas amats kura izmanto a/m

1. Ford Tempo 1991. FPP direktora vietn. Operatīvā darba daļa

2. Jeep Grand Cherokee 1994. FPP direktora vietn. Iekšējās drošības daļa

Izziņas inspektors

3. Volvo 460 1993. FPP direktora vietn. Izziņas daļa

4. VW Jetta 1989. Nodokļu pārvaldes Nodokļu pārvalde

direkt. vietn.

5. Ford Scorpio 1992. Informātikas pārvaldes Informātikas pārvalde

direktors

6. Renault Megane 1996. Muitas pārvaldes direktors Muitas pārvalde

7. Renault Megane 1996. Muitas pārvaldes Muitas pārvalde

direktora vietnieks

8. Volvo 245 1989. MP Operatīvās nodaļas Muitas pārvaldes

priekšnieks muitas eksperts Operatīvā nodaļa

9. Ford Sierra 1984. MP Procedūru daļas Procedūru daļa

priekšnieks

10. Volvo 240 1992. MP Metodikas nodaļas Procedūru daļas

priekšnieks Metodikas nodaļa

11. Renault Espace 1996. MP Metodikas nodaļas Procedūru daļa

priekšnieks

12. SAAB 900 1988. MP Operatīvās nodaļas Operatīvā nodaļa

vec. muitas eksperts

13. Land Rover Defend. 1996. MP vec. muitas eksperts Inspicēšanas daļa

14. SAAB 900 1989. MP Inspicēšanas daļas Inspicēšanas daļa

priekšnieks

15. Opel Astra 1994. MP Inspicēšanas daļas Inspicēšanas daļa

muitas eksperts

16. VAZ 2108 1991. MP Pārskatu nodaļas Pārskatu nodaļa

priekšnieks

17. VW Caravella 1996. MP Operatīvās nodaļas Operatīvā nodaļa

vec. muitas eksperts

18. Renault Laguna 1996. MP Mobilās pretkontra- Mobilā pret-

bandas daļas priekšnieks kontrabandas daļa

19. Renault 19 1993. MP Sertifikācijas nodaļas Tarifu daļa

vec. muitas eksperts

20. Audi 80 1988. MP vec. muitas eksperts Ārējās sadarbības nodaļa

21. VAZ 2108 1994. VID Celtniecības un re- Celtniecības un

montu nodaļas priekšnieks remontu nodaļa

22. VAZ 2121 1990. VID Tehn. un spec. līdz. Tehnisko un

nod. priekšn. vietn. speciālo līdzekļu

vec. referents uzraudzības nodaļa

23. VW Passat 1990. VID Saimniecisko lietu Saimniecisko

daļas priekšnieks lietu daļa

Sagādes nodaļas priekšnieks Sagādes daļa

24. VAZ 2109 1994. VID Transporta nodaļas Transporta nodaļa

priekšnieks vec. mehāniķis

25. Opel Kadett 1985. FPP Ventspils FPP Ventspils nodaļa

nodaļas inspektors

26. Opel Kadett 1984. FPP Saldus FPP Saldus nodaļa

nodaļas inspektors

27. ZAZ 1102 1992. FPP Bauskas FPP Bauskas nodaļa

nodaļas inspektors

28. M 2140 1985. FPP Preiļu FPP Preiļu nodaļa

nodaļas inspektors

29. ZAZ 1102 1992. FPP Jēkabpils FPP Jēkabpils nodaļa

nodaļas inspektors

30. Opel Record 1985. FPP inspektors VID Ogres nodaļa

31. ZAZ 1102 1992. FPP inspektors VID Tukuma nodaļa

32. ZAZ 1102 1992. FPP inspektors VID Dobeles nodaļa

33. Opel Record 1983. FPP inspektors VID Krāslavas nodaļa

34. Ford Escort 1984. FPP inspektors VID Kuldīgas nodaļa

35. VW Golf 1985. FPP inspektore VID Daugavpils nodaļa

63. Renault 19 1995. daļas priekšnieks MP Kontroles daļa

77. Chevrolet Beretta 1988. nodaļas priekšnieks MP Kontroles daļas

Kravu pavadīšanas nodaļa

Saimniecisko lietu daļas priekšnieks I.Žvīgurs