Valsts uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus,

izsniegtās atļaujas ziedojumu veikšanai pēc stāvokļa uz 1997.gada 14.oktobri

Privatizējamā Privatizē- Privatizējamā Valsts a/s

valsts a/s jamais v/u valsts a/s “Latvijas Kopā (Ls) Izlietojuma mērķis

“Ventspils “Ventspils “Latvijas kuģ- dzelz-

nafta” ostas rūpnīca” niecība” ceļš”

Cīņu mākslas attīstības un sociālās palīdzības fonds $ 120 000 Ls 68 400 Fonda turpmāko mērķu attīstības programmas

Ls 68 400* realizācija un cīņu mākslas sporta attīstība

Bērnu un jaunatnes burāšanas sporta bāzei Ls 8932,69 Ls 8932,69 Sporta attīstības veicināšanai Latvijā

Latvijas Riteņbraukšanas federācija $ 24 860 Ls 14 170,20 Nodrošināt Latvijas Nacionālās BMX

Ls 14 170,20* riteņbraukšanas izlases piedalīšanos

1997.g.Eiropas un Pasaules čempionātos

IZM Jaunatnes iniciatīvas centrs Ls 5000 Ls 5000 Latvijas skolēnu un jauniešu teātru

I festivāla organizēšana

Mazirbes evanģeliski luteriskā baznīca Ls 15 000 Ls 15 000 Jumta klājuma nomaiņai un restaurācijas

darbu pabeigšanai baznīcā

Latvijas Vieglatlētikas savienība $ 15 000 Ls 75 000 Ls 83 550 1. 1997.g. Eiropas kausa izcīņas sacensību sarīkošanai

Ls 8550* Rīgā un Latvijas izlases dalībnieku starta finansiālam

atbalstam 1997.g. Pasaules čempionātā Atēnās. 2. 1997.g. Eiropas kausa izcīņas sacensību vieglatlētikā nodrošināšanai Latvijā un depozīta iemaksāšanai pietiekumam EAA 1999.g. Eiropas junioru čempionātam vieglatlētikā

Rīgas Lutera evaņģēliski luteriskajai draudzei Ls 25 000 Ls 25 000 Apkures ierīkošanai Rīgas Lutera baznīcā, kas celta

pēc prof. Koha projekta, arhitektūras piemineklis

Latvijas bērnu fonds Ls 1000 Ls 1000 Fonda organizētajām vasaras nometnēm

Dziesmu svētku fonds Ls 10 000 Ls 10 000 Lai atbalstītu Latvijas pārstāvju piedalīšanos un

gatavošanos tautas dzīves festivālam Vašingtonā

Latvijas Olimpiskā Komiteja, $ 4 000 000 LOK sporta attīstības programmu realizācijas

Ls 2 280 000* Ls 2 280 000 nodrošināšanai:

tai skaitā: $ 400 000 1. Ventspils Olimpiskā centra programma

$ 175 000 2. Olimpiskā basketbola programma

$ 175 000 3. Olimpiskā volejbola programma

$ 1 200 000 4. Olimpiskā futbola programma

$ 600 000 5. Olimpiskā vingrošanas programma

$ 150 000 6. Olimpiskā hokeja programma

$ 300 000 7. LOK budžetam

Latvijas Izglītības fondam Ls 4000 Ls 4000 Mērķprogrammai: “Izglītībai, zinātnei un kultūrai”

Latvijas Kultūras fondam Ls 25 453 Ls 25 453 Kultūrprojektu izpildei: Spīdolas balva, Ventspils

Pārventas bibliotēka, Mākslas izstāžu cikls novados, “Kalupes vārdnīcas” izdošana, Bībeles tulkojums

Latvijas Handbola federācijai $ 30 000* $ 30 000 Handbola vīriešu izlases komandas sponsorēšanai

Ls 17 100 Ls 17 100

Rīgas Ekoloģiskajam klubam Ls 5000 Ls 5000 Vides izglītības skolas darbības veicināšanai

Kopā (Ls): Ls 2 477 673,20 Ls 75 000 Ls 8932,69 Ls 1000 Ls 2 562 605,89

............................................

* valūtas kurss USD 1,00 = Ls 0,57

Ministrs Uz jaut.nr.288 — dok.nr.3235a

A.Sausnītis Kāda ir valstij svarīgu objektu “Latvijas gāze”,

“Latvenergo”, “Latvijas kuģniecība” un Ventspils nafta” privatizācijas nepieciešamība?

Saskaņā ar jūsu jautājumu (deputātu jautājumu reģistra nr.288) par privatizējamo valsts akciju sabiedrību “Latvijas gāze”, “Latvenergo”, “Latvijas kuģniecība” un “Ventspils nafta” privatizāciju paskaidroju sekojošo.

Par pirmo jautājumu

Valsts īpašuma objektu privatizācijas mērķis ir noteikts likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 2.panta 1.daļā, kurš paredz, ka, mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, nepieciešams radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā uzņēmēji. Tas attiecas arī uz lielajiem valsts īpašumu objektiem — a/s “Latvijas gāze”, valsts a/s “Latvenergo, valsts a/s “Latvijas kuģniecība” un valsts a/s “Ventspils nafta”, kurus valdība nodevusi privatizācijai.

Lai šo mērķi realizētu, būtiski privatizācijas procesā piesaistīt investīcijas, nodrošināt šo uzņēmumu konkurētspēju gan iekšējos, gan ārējos tirgos un sekmēt Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, līdz ar to nodrošināt sabiedrību attīstības iespējas atbilstoši Eiropas līmenim. Minēto sabiedrību privatizācija sekmēs arī Latvijas vērtspapīru tirgus attīstību un dos iespēju Latvijas iedzīvotājiem iegādāties šo sabiedrību akcijas, izmantojot savus privatizācijas sertifikātus, un līdzdarboties šo uzņēmumu pārvaldē.

Par otro jautājumu

1996.gada valsts budžetā nodokļu veidā tika iemaksātas šādas naudas summas: a/s “Latvijas gāze” — Ls 13 875 083,28; valsts a/s “Latvenergo” — Ls 16 532 189,22; valsts a/s “Latvijas kuģniecība” — Ls 1 167 058,92; valsts a/s “Ventspils nafta” — Ls 6 141 678.

1997.gada deviņos mēnešos — šādas summas: a/s “Latvija gāze” — Ls 10 233 815; valsts a/s “Latvenergo” — Ls 23 783 244,50; valsts a/s “Latvijas kuģniecība” — Ls 622 722,29; valsts a/s “Ventspils nafta” — Ls 12 330 499,87.

Jāatzīmē, ka kārtējos maksājumus valsts budžetam minētās sabiedrības maksā regulāri, bet a/s “Latvijas gāze” Ls 6 891 791,81, valsts a/s “Latvenergo” Ls 5 807 449,12 un valsts a/s “Latvijas kuģniecība” Ls 1 151 337,36 ir saņēmušas nodokļa termiņa pagarinājumu.

Iemaksas valsts budžetā līdz 2005.gadam ir atkarīgas no katras konkrētās sabiedrības darbības šajā laika posmā un vairāk saistītas nevis ar privatizāciju, bet gan kopējo Latvijas ekonomisko stāvokli šajā laika periodā un valsts iedzīvotāju maksātspēju. Tā, piemēram, iedzīvotāju zemās maksātspējas rezultātā valsts a/s “Latvenergo” 1997./1998.gada apkures sezonā plāno izmantot lētāku (kaut arī neefektīvāku un vidi piesārņojošāku) kurināmo — mazutu. Tas savukārt samazinās a/s “Latvijas gāze” apgrozījumu par vairākiem miljoniem latu. Neraugoties uz valūtas kursa rezultātā radušās gāzes iepirkšanas cenas pieaugumu un apgrozījuma samazināšanos, līdz šim privatizētā a/s “Latvijas gāze” nav mainījusi gāzes pārdošanas cenu Latvijas patērētājiem.

Par trešo jautājumu

Saskaņā ar likuma “Par akciju sabiedrībām” 54.pantu vienīgi akciju sabiedrības pilnsapulce ir tiesīga sadalīt uzņēmuma peļņu, tādēļ nav iespējams paredzēt, kā tiks sadalīta uzņēmumu peļņa pēc privatizācijas.

Par ceturto jautājumu

Privatizācijas procesa laikā visās minētajās akciju sabiedrībās ir divu veidu akcijas:

— parastās akcijas bez balsstiesībām (sabiedrības valdes rezerves akcijas, parasti līdz 10 000 akciju);

— parastās akcijas ar balsstiesībām — visas pārējās akcijas, kuras tiek realizētas privatizācijas procesā.

Privatizācijas procesa ietvaros šīs akcijas netiks pārreģistrētas par privileģētām vai personāla akcijām. Pat privatizējot sabiedrību ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi, sabiedrība slēgtajā emisijā emitē tikai parastās balsstiesīgās akcijas.

Par piekto jautājumu

Atbilstoši likuma “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” 1.pantam ārvalstu ieguldītājiem tiek garantēts nacionālais režīms, respektīvi, ārvalstniekiem nav nekādu ierobežojumu piedalīties šo uzņēmumu privatizācijā.

Par sesto jautājumu

Nevienam no augstākminētajiem uzņēmumiem nav paredzēts nekāds īpašs atbalsts no valsts puses, ne šeit minētajiem, ne citiem privatizētajiem uzņēmumiem. Tie patstāvīgi var izmantot tikai tos atvieglojumus, kurus ir paredzējis likumdevējs. Visi uzņēmumu attīstības pasākumi balstīsies uz investoru piesaistītajiem līdzekļiem un sākotnējās peļņas izlietojumu šim mērķim.

Par septīto jautājumu

Lai izvairītos no straujiem cenu kāpumiem, tiek prognozēts, ka elektroenerģijas tarifs katru gadu palielināsies vidēji par 10%, vismaz līdz 2000.gadam. Tas ir noteikts Ekonomikas ministrijas izstrādātajā un Ministru kabineta 1997.gada 14.janvārī apstiprinātajā koncepcijā “LR valdības politika elektroenerģijas sektorā”.

Akciju sabiedrības “Latvijas gāze” cenu un tarifu izmaiņas, neatkarīgi no privatizācijas, ietekmēs šādi faktori: gāzes iepirkšanas cena, tās stabilitāte; realizācijas apjomi; inflācijas līmenis; valūtas kursa stabilitāte.

Par astoto jautājumu

Visiem uzņēmumiem un fiziskām personām, kas veic darbību Latvijas Republikā, ir jāievēro likuma “Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu” normu prasības. Ar Ministru padomes 1992.gada 12.novembra lēmumu nr.481 ir izveidota Monopoldarbības uzraudzības komiteja, kuras mērķis ir monopoldarbību ierobežojošas valstiskās regulēšanas politikas realizēšana, kā arī veselīgas konkurences attīstība visās tautsaimniecības jomās.

Par devīto jautājumu

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 9.pantu valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” pārraudzību veic Ministru kabineta iecelta padome, kas ir izveidota un darbojas atbilstoši likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās” un “Par akciju sabiedrībām” prasībām.

1997.gada 15.(16.) oktobrī Ar cieņu, — ekonomikas ministrs A.Sausnītis

Ministrs Uz jaut.nr.289 — dok.nr.3240a

Dz.Rasnačs Kāds ir nepieciešamais minimālais līdzekļu daudzums,

lai 1998. gadā varētu nodrošināt publiski pieejamas Latvijas spēkā esošo likumu datu bāzes izveidi Internet tīklā?

Tieslietu ministrija, atbildot uz deputātu jautājumu, informē, ka Internet tīklā jau pašreiz ir iespējams bez maksas iepazīties ar visiem pieņemtajiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, ko nodrošina Tieslietu ministrijas pārziņā esošais valsts uzņēmums “Latvijas Vēstnesis” (adrese: http://www.lv–laiks.lv). Bez tam valsts akciju sabiedrība “Vienotā informācijas tīkla aģentūra” ir izveidojusi normatīvo aktu bāzi, kuru bez maksas var lietot Internet tīkla abonenti (adrese: http://www.vita.gov.lv. (sadaļa “Datu bāzes”)).

Tieslietu ministrijas speciālisti strādā pie projekta izstrādes, lai nodrošinātu iespēju katram interesentam saņemt likumu un citu normatīvo aktu tekstus elektroniskajā formā. Interesi par tekstu saņemšanu elektroniskajā formā jau ir izteikuši: Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Valsts informācijas tīkla aģentūra, SIA “Lursoft”, a/s “Dati”, “SWH Komerccentrs”, SIA “Lietišķās informācijas dienests”.

Papildu datortehnikas iegādei Tieslietu ministrijai būtu nepieciešams aptuveni Ls 5000, bet izmaksas, kas nepieciešamas datu bāzes izveidošanai, ir atkarīgas no attiecīgās datu bāzes funkcionālām iespējām un vēl tiek precizētas.

Tieslietu ministrija strādā pie līguma ar ANO Attīstības programmu projekta, kura viens no mērķiem ir tiesu sistēmas datorizācijas līmeņa paaugstināšana, kā arī modernas tehnoloģijas pielietošana, datu bāzu izmantošanā.

Jautājums par datu bāzu veidošanu, kas būtu pieejama Internet tīkla lietotājiem, nenoliedzami ir svarīgs faktors tiesiskās informācijas izplatīšanā, tādēļ Tieslietu ministrija meklē iespējas to nodrošināt, orientējoties uz tiešu sadarbību ar Vienotā informācijas tīkla aģentūru, kura tehniskā ziņā nodrošina savietojamību ar Internet tīklu, kā arī tās piedāvātie sakaru pakalpojumi datu pārraidei ir finansiāli izdevīgāki.

1997. gada 14. oktobrī Ar cieņu, — tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

Ministrs Uz jaut.nr.291 — dok.nr.3278

Z.Čevers Par teroristiskiem grupējumiem Latvijā

Atbildot uz deputātu pieprasījumu, informējam, ka Latvijā nav konstatēta pasaulē pazīstamu teroristisku organizāciju darbība, taču ir vērojama tendence, ka atsevišķas krimināla rakstura grupas savu mērķu sasniegšanai izmanto līdzīgas metodes (draudi, spīdzināšana) kā teroristiskas organizācijas. Tajā pašā laikā Iekšlietu ministrijas Drošības policija veic pasākumus, lai novērstu iespējamas teroristiska raktura izpausmes nereģistrēto organizāciju darbībā.

Organizācija ar nosaukumu “Pērkoņkrusts”, kas darbojās Rīgā, būtu vērtējama kā teroristisks grupējums. Pašlaik šīs organizācijas darbība ir neitralizēta.

Ar teroristisko grupējumu atklāšanu un operatīvās situācijas analīzi šajā jomā nodarbojas Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Drošības policija un Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības birojs.

Vienlaikus informējam, ka Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Sabiedrisko organizāciju valsts reģistrā nav reģistrēta sabiedriskā organizācija “Pērkoņkrusts”.

1997.gada 20.(21.) oktobrī Ar cieņu, — iekšlietu ministrs Z.Čevers

Ministrs Uz jaut.nr.292 — dok.nr.3271a

J.Celmiņš Par avārijas situācijas novēršanas risinājumiem

Dagdas vidusskolā

Izglītības un zinātnes ministrija iepazinās ar frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumiem par finansējuma iedalīšanu 1998. gadam Dagdas vidusskolas ēkas sienu stiprināšanai un šajā sakarā paskaidro sekojošo.

1. Saskaņā ar valstī noteikto kārtību, ko noteicis likumdevējs, pieņemot likumu “Par pašvaldībām”, pašvaldību pakļautībā esošo mācību iestāžu celtniecību, remontu un ekspluatāciju veic pašvaldība par saviem līdzekļiem. Ministrija šiem mērķiem finansējumu no valsts budžeta nesaņem.

2. Ministrijā ir iesniegts investīciju projekta pieteikums Dagdas vidusskolas ēkas piebūves celtniecības pabeigšanai par kopējo summu Ls 530 000, t. sk. 1998. gadam — Ls 245 000. Minētais investīciju projekts tika ieslēgts to 15 pašvaldību skolu sarakstā, kam lūdzām 1998. gadā piešķirt mērķdotācijas no valsts budžeta. Diemžēl Ekonomikas ministrija spēja atstāt šajā sarakstā tikai trīs skolas. Dagdas vidusskolai finansējums nav iedalīts.

3. Ministrija ir atbalstījusi Dagdas pilsētas domes 12.09.1997. lūgumu Nr.409 par līdzekļu iedalīšanu Dagdas vidusskolas ēku sienu stiprināšanai Ls 35 000 apjomā un iesniegusi to Ekonomikas ministrijā šā gada 3. oktobrī ar lūgumu iekļaut valsts privatizācijas fonda līdzekļu izlietojuma sarakstā.

1997. gada 22. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Ministrs Uz jaut.nr.292 — dok.nr.3271b

R.Zīle Par avārijas situācijas novēršanas risinājumiem

Dagdas vidusskolā

Finansu ministrija ir izskatījusi deputātu grupas iesniegumu par Dagdas vidusskolas ēkas ārsienu stāvokli un paskaidro tālāk minēto.

Iesniegumam pievienotais tehniskais slēdziens par ēkas konstrukciju stāvokli liecina, ka Dagdas vidusskolas ēkai nepieciešama nopietna rekonstrukcija.

Lai saņemtu valstst budžeta līdzekļus rekonstrukcijas projektam, Krāslavas rajona pašvaldības iesniegums kopā ar tehnisko slēdzienu ir jāiesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā iekļaušanai Valsts investīciju programmā. Nozares ministrijai ir jāakceptē investīciju projekta pieteikums arī gadījumā, ja tas pretendē saņemt mērķdotācijas investīcijām pašvaldībai.

1998.gada budžeta projektā ir paredzēti līdzekļi tikai Valsts investīciju programmā iekļautajiem rekonstrukciju projektiem, kas ir nozaru ministriju akceptēti, Ekonomikas ministrijas ekspertu izvērtēti un saplānoti prioritārā secībā.

Šī kārtība nodrošina valsts budžeta līdzekļu ekonomiskāku un mērķtiecīgāku ieguldījumu, tādēļ Finansu ministrija uzskata, ka Dagdas pilsētas pašvaldībai ir jāveic pagaidu pasākumi skolas darbības nodrošināšanai un jāsagatavo investīciju projekta pieteikums, lai to izvērtētu 1999.gada Valsts investīciju programmai.

Šim mērķim līdzekļi 1998.gada budžeta projektā nav paredzēti.

1997.gada 21.(23).oktobrī Finansu ministrs R.Zīle

Ministrs Uz jaut.nr.293 — dok.nr.3272a

A.Gorbunovs Par valsts investīciju projekta “800+”

realizācijas plāniem 1998.gadā

1. Valsts investīciju programmas “800+” investīcijas tiks izmantotas pilsētu ūdenssaimniecības attīstībā, kura ietver gan ūdens apgādes, gan notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas komponentu (skat.pielikumu). Investīcijas tiks izmantotas īstermiņa attīstības programmas realizācijai (1998.—2000.gads). Šobrīd ir sagatavoti izmaksu tehniski ekonomiskie aprēķini. Finansējuma apmērus detalizēti varēs analizēt, tiklīdz precizēsies pārējo finansētāju (iespējams, PHARE, Ziemeļvalstu, Vides finansu korporācija (NEFCO), Somijas, Zviedrijas un Dānijas valdības, Vides investīciju fonds, Vides aizsardzības fonds) ieguldījums un viņu noteikumi dāvinājumu vai kredītu piešķiršanai. Tāpat arī tiek vai tuvākā laikā tiks sagatavoti konkursa dokumenti par konkrētu darbu izpildi īstermiņa programmā.

2. Visi Valsts investīciju programmas projektu pieteikumi ar sīkākiem aprakstiem un paskaidrojumiem tika iesniegti Ekonomikas ministrijas Investīciju departamentā. Valsts budžeta projekta sastādīšana un iesniegšana atrodas Finansu ministrijas kompetencē. Par visiem investīciju projektiem, kuri sagatavoti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas palīdzību, esam gatavi sniegt deputātus interesējošo papildu informāciju.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saņēma Dagdas pilsētas domes vēstuli 1997.gada 5.septembrī ar lūgumu palīdzēt atrisināt dzeramā ūdens problēmu Dagdā. Diemžēl nav iespējams iestrādāt šo projektu 1998.gada budžeta projektā, jo saskaņā ar LR Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem ieteikumiem projektu iesniegšanai Valsts investīciju programmai 1998.gadam, kas apstiprināti 1996.gada 19.decembrī, projekta pieteikums finansēšanai no Valsts investīciju programmas jāsagatavo un jāiesniedz attiecīgās nozares ministrijā līdz 1997.gada 1.martam.

Tādējādi pēc papildu datu saņemšanas par Dagdas pilsētas dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanas projektu tas tiks iekļauts Valsts investīciju programmas 1999.gadam apspriešanā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

1997.gada 22.oktobrī ministrs A.Gorbunovs

Latvijas mazpilsētu ūdenssaimniecības attīstība (“800+”)

Finansējums no valsts budžeta

līdzekļiem 1998.g., milj. Ls

Programmas “800+” projekti, kas ir realizācijā un kuru

finansēšana no valsts budžeta turpināsies 1998.gadā 1,153

Madonas ūdenssaimniecības attīstības projekts 0,253

Siguldas ūdenssaimniecības attīstības projekts 0,300

Krāslavas ūdenssaimniecības attīstības projekts 0,160

Aizkraukles ūdenssaimniecības attīstības projekts 0,200

Tukuma notekūdeņu attīrīšanas iekārtas 0,240

Finansēšana no valsts budžeta tiks uzsākta 1998.gadā 1,27

Ainažu ūdenssaimniecības attīstības projekts 0,070

Limbažu ūdenssaimniecības attīstības projekts 0,250

Pļaviņu ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas attīstība 0,069

Jaunjelgavas ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas attīstība 0,042

Jēkabpils ūdenssaimniecības attīstības projekts 0,035

Rojas ūdenssaimniecības attīstības projekts 0,250

Talsu ūdenssaimniecības attīstības projekts 0,200

Gulbenes ūdenssaimniecības attīstības projekts 0,200

Saulkrastu ūdenssaimniecības attīstības projekts 0,127

Balvu ūdenssaimniecības attīstības projekts 0,027

Kopā nosauktās pilsētas 2,423

Ministrs Uz jaut.nr.293–dok.nr.3272b

R.Zīle Par valsts investīciju projekta “800+”

realizācijas plāniem 1998. gadā

Finansu ministrija ir izskatījusi deputātu grupas iesniegumu par Dagdas pilsētas dzeramā ūdens kvalitātes problēmām un savas kompetences robežās paskaidro tālāk minēto.

Valsts programma “800+” ir Baltijas jūras vides aizsardzības programmas sastāvdaļa dzeramā ūdens apgādes uzlabošanai. Tā ir plaša programma vairākiem gadiem ar vairākiem prioritāriem mērķiem: dzeramā ūdens apgādes sistēmas darbības uzlabošana; jaunu dzeramā ūdens apgādes iekārtu būvniecība; ūdens kvalitātes pārraudzības un informācijas sistēmas attīstība.

Ik gadu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vērtē programmas izpildes gaitu un izvirza nepieciešamākos projektus finansēšanai Valsts investīciju programmas (VIP) ietvaros.

Programma “800+” netiek izdalīta atsevišķi Valsts investīciju programmā, bet konkrētie projekti redzami VIP sarakstā “III. Investīcijas pašvaldībām” sadalījumā pa rajoniem. Projekts “Dagdas pilsētas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas būve” nav iekļauts 1998. gada programmā.

Valsts budžeta projekta 1998.gadam materiālos ir paskaidrojumi par pasākumiem un projektiem, kam paredzēts valsts budžeta finansējums tieši 1998. gadā.

1997. gada 21.(23.) oktobrī Finansu ministrs R.Zīle

Valsts Uz jaut.nr.294 — dok.nr.3279a

ministrs Par Daugavpils rajona slimokases budžeta izpildi

V.Jaksons 1996.gadā un 1997.gada pirmajos 9 mēnešos

Atbildot uz Saeimas deputātu jautājumiem par Daugavpils rajona slimokases darbību, informējam jūs par sekojošo jautājumu uzstādīšanas secībā:

1. Daugavpils rajona slimokase 1996.gadā veselības aprūpes bāzes programmas pakalpojumu apmaksai saņēmusi kopā Ls 894 185, 46 jeb Ls 19,84 uz vienu rajona iedzīvotāju (tajā skaitā: Ls 692 000 jeb Ls 15,35 no rajona pašvaldības un Ls 136 322,30 valsts dotācija bāzes programmai). 1997.gada 9 mēnešos Valsts slimokase pārskaitījusi Ls 871 834,50, kas sastāda 100% no plānotā. 1997.gadā plānots ieskaitīt Daugavpils rajona slimokasei Ls 1 162 446 veselības aprūpes pakalpojuma minimuma nodrošināšanai.

Saņemtie līdzekļi, izņemot slimokases uzturēšanas līdzekļus līdz 2% gadā, tiek tērēti rajona iedzīvotāju ārstēšanās izdevumu apmaksai sava rajona un citu teritoriju ārstniecības iestādēs. Par finansu līdzekļu izlietojumu Daugavpils rajona slimokase kā pašvaldības bezpeļņas uzņēmums iesniedz atskaiti savai pašvaldībai atbilstoši likumdošanai un Valsts slimokasē saskaņā ar apstiprinātām atskaišu formām.

2. Daugavpils rajona slimokase slēdz līgumus ar savām līgumorganizācijām (rajona slimnīcas, ambulatorās ārstniecības iestādes, aptiekas u.c.), kuros redzams rajona slimokases budžeta izlietojums. Šo līgumu viens eksemplārs glabājas ārstniecības iestādē. Noslēgtais līgums atspoguļo veicamo ārstniecisko pakalpojumu apjomus un apmaksas nosacījumus. Katram ārstniecības iestādes vadītājam ir pienākums iepazīstināt savus darbiniekus, un katram darbiniekam ir tiesības iepazīties ar šī līguma nosacījumiem.

3. Slimokasu reformas laikā nav paredzēts slēgt mazās lauku slimnīcas. Tomēr slimokases patur tiesības neslēgt līgumus ar šīm slimnīcām, ja tās nespēj nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamo ārstnieciskās palīdzības līmeni un apjomu. Mazo lauku slimnīcu slēgšana ir vietējo pašvaldību kompetencē. Ar vietējo pašvaldību atbalstu iespējama to pārveidošana par sociālās aprūpes iestādēm vai saglabāšana pašreizējā statusā.

1997.gada 29.oktobrī Veselības valsts ministrs V.Jaksons

Ministrs Uz jaut.nr.295 — dok.nr.3280a

J.Celmiņš Kā Latvijas valsts palīdz skolotājiem

to tālākizglītošanas procesā

Valsts budžetā pedagoģisko darbinieku tālākizglītībai finansu līdzekļi ar katru gadu samazinās:

Gads Finansējums Gads Finansējums

1994. 65 602 1996. 122 478

1995. 131 478 1997. 105 204

Atbilstoši Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides nolikumam (12.03.1997. IZM rīkojums nr.170) pedagogam ir pienākums izglītoties iegūtajai izglītībai atbilstošās pedagogu tālākizglītības programmās ne mazāk kā 36 programmstundu apmērā ne retāk kā reizi trīs gados vai ne mazāk kā 12 programmstundu apmērā ne retāk kā reizi gadā.

Lai pildītu šīs prasības, vispārizglītojošo skolu pedagogiem vien nepieciešams Ls 125 900, tātad valsts tikai daļēji spēj segt skolotāju tālākizglītību atbilstoši noteiktajām prasībām. Lai nodrošinātu lietderīgu līdzekļu izmantošanu, sākot ar 1993.gadu tiek izsludināts pedagoģisko darbinieku tālākizglītības programmu pieteikumu konkurss, kura rezultātā tiek pieņemti lēmumi par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu programmu īstenotājiem.

Gadā vidēji tālākizglītības pasākumus apmeklē 50% no kopējā pedagoģisko darbinieku skaita. No valsts budžeta finansētos tālākizglītības pasākumus ir iespēja apmeklēt tikai 24% no kopējā pedagoģisko darbinieku skaita.

No valsts budžeta tiek finansēta arī skolotāju tālākizglītība studiju programmās. Šo mācību maksu daļēji kompensē Skolotāju tālākizglītības atbalsta fonds.

Gads Finansējums

1995. 101 080,77

1996. 200 000

1997. 170 000

Pašlaik par fonda līdzekļiem mācās 3600 skolotāji, t.i., aptuveni 24% no tiem pedagogiem, kuri skolā strādā bez Pedagogu izglītības ieguves nolikuma prasībām atbilstošās izglītības (16.10.1996. IZM rīkojums nr.74). Tikai 3% no kopējā pedagoģisko darbinieku skaita ir izglītojušies profesionālajās un akadēmiskajās studiju programmās, iegūstot otro specialitāti vai maģistra grādu.

1997.gads — fondam iedalīti 170 000 latu, sakarā ar nepietiekamu finansējumu jaunas programmas netiek akceptētas, kompensācija tiek atteikta maģistrantiem, skolotājiem, kas uzsāk mācības augstskolā 1997./98.m.g., profesionalitātes pilnveides programmu dalībniekiem, pieņemti dokumenti mācību maksas kompensācijai, no 2470 pedagogiem, kuriem iespējas saņemt kompensāciju par 1996./97.m.g. II sesiju, būs tikai 1998.gadā. Distance starp sekmīgi pabeigtu mācību semestri un kompensācijas saņemšanas laiku ir pieaugusi jau līdz 10 mēnešiem.

Apkopojot informāciju pēc informācijas ciklogrammas “IZM — Skolu valde”, redzams, ka finansiālās iespējas ļoti ierobežo skolotāju tālākizglītības iespējas, tāpēc ir nepieciešams lielāks finansējums tālākizglītības kursiem, īpaši veltot uzmanību reģionu tālākizglītības pasākumu organizatoriem.

Ir jāveicina pašvaldību iesaiste skolotāju tālākizglītībā, jo saskaņā ar grozījumiem LR Izglītības likuma 10.pantā noteikts, ka rajona pašvaldība organizē pedagogu kvalifikācijas celšanu un koordinē metodisko darbu.

1997.gada 27.oktobrī Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Valsts Uz jaut.nr.296 — dok.nr.3281a

ministrs Par valsts uzņemto saistību izpildi atmaksāt pašvaldībām

Ē.Zunda iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes neizpildi

Atbildot uz Saeimas frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumu nr.296, adresētu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam, daru zināmu, ka 1997.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes neizpildi pašvaldībām kompensē no valsts budžeta atbilstoši 1997.gada 29.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem nr.160 (prot. nr.23, 19.¤) “Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi 1997.gadam sadalījumā pa ceturkšņiem”, izdotiem saskaņā ar likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” 4.panta otro daļu.

Šie noteikumi nosaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis atbilstoši prognozei procentuāli tiek sadalīts pašvaldībām (pieaugošā kārtībā): 1.ceturksnī — 23%, 2.ceturksnī — 24%, 3.ceturksnī — 26%, 4.ceturksnī — 27%. Tātad uz 1997.gada 1.oktobri pašvaldības saņem iedzīvotāju ienākuma nodokli 73% (23% + 24% + 26%) no gada plāna. Valsts aizdevums iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā uz 1997.gada 1.oktobri ir Ls 7 300 000. Tā summa, kas nepieciešama, lai kompensētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu pašvaldību budžetos 73% apmērā no gada plāna.

Pielikumā: Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Valsts kases sadales kontā uz 1997.gada 1.oktobri.

1997.gada 29.oktobrī Pašvaldību lietu valsts ministrs Ē.Zunda

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Valsts kases sadales kontā

uz 1997.gada 1.oktobri (latos)

Ieskaitīts Valsts kases sadales kontā

Atlikums uz 01.01.97. 771 270

No pašvaldībām 70 308 199

Aizdevums no valsts budžeta 7 800 000

Kopā: 78 879 469

Izskaitīts no Valsts kases sadales konta

Sadalīts pašvaldībām no 1997.g. ieņēmumiem (71,6%) 55 433 397

Sadalīts pašvaldībām 1996.gada atlikums 771 270

Valsts veselības aprūpes speciālajam budžetam (28,4%) 21 987 547

Kopā: 78 192 214

Atlikums Valsts sadales kontā uz 01.10.97. 687 255

Ministrs Uz jaut.nr.296 — dok.nr.3281b

R.Zīle Par valsts uzņemto saistību izpildi atmaksāt pašvaldībām

iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes neizpildi

Finansu ministrija izskatīja 1997.gada 20.oktobra vēstuli nr.296 un informē, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpilde katru mēnesi tiek kompensēta līdz apmēriem, kas noteikti 1997.gada 29.aprīļa Ministru kabineta noteikumos nr.160 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozi 1997.gadam sadalījumā pa ceturkšņiem”, kas izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” 4.panta otro daļu.

Šī gada 9 mēnešos iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes neizpildes kompensācijai pašvaldībām ir pārskaitīti 5585 tūkst. latu, un katra Latvijas pašvaldība ir saņēmusi pilnīgi visus paredzētos ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (kopā ar kompensāciju) pašvaldībām 9 mēnešos bija 100 028 tūkst. latu jeb 73,7% no gada plāna.

Tāpat simtprocentīgi kompensētas pašvaldību iemaksas Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam” noteiktie atskaitījumi Labklājības ministrijas valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā.

1997.gada 29.oktobrī Finansu ministrs R.Zīle

Ministrs Uz jaut.nr.297 — dok.nr.3288a

R.Zīle Par valdības pasākumiem, lai nodrošinātu

visām valstī dzīvojošām politiski represētajām personām

bezmaksas braukšanu

Finansu ministrija izskatīja Saeimas frakcijas “Latvijai” deputātu pieprasījumu jautājumā par transporta izdevumu kompensācijām politiski represētām personām un paskaidro.

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 5.aprīļa noteikumiem nr.90 “Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā” politiski represētās personas var braukt tālsatiksmes autobusos un vietējos vilcienos (kopējos vagonos) ar 50% atlaidi no braukšanas maksas, bet piepilsētas vilcienos — bez maksas. Šim mērķim ikgadējā likumā par valsts budžetu Satiksmes ministrijai tiek paredzēta dotācija politiski represēto personu pārvadāšanai sabiedriskajā transportā ar braukšanas maksas atvieglojumiem.

Atbilstoši iepriekšminētajiem noteikumiem 1998.gada valsts budžeta projektā Ministru kabinets ir akceptējis Satiksmes ministrijai “mērķa griestu” ietvaros dotāciju politiski represēto personu transporta izdevumu kompensācijām 292 993 latu apmērā.

2. Spēkā esošā likumdošana neparedz citu kārtību politiski represēto personu pārvadāšanai sabiedriskajā transportā.

Finansu ministrijas rīcībā nav aprēķinu par līdzekļiem, kuri ir nepieciešami, lai politiski represētās personas varētu pārvietoties pa dzelzceļu, kā arī ar autobusu sava rajona ietvaros bez maksas.

1997.gada 29.oktobrī Finansu ministrs R.Zīle

Ministrs Uz jaut.nr.297 — dok.nr.3288b

V.Krištopans Par valdības pasākumiem, lai nodrošinātu

visām valstī dzīvojošām politiski represētajām personām

bezmaksas braukšanu

Satiksmes ministrija izskatīja jūsu jautājumu par politiski represēto personu pārvadāšanu sabiedriskajā transportā ar braukšanas maksas atvieglojumiem.

Atbildot uz jūsu 1.jautājumu, informējam, ka saskaņā ar 1994.gada 5.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem nr.90 “Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā” politiski represētajām personām ir noteikti šādi braukšanas maksas atvieglojumi: tālsatiksmes autobusi un vietējie vilcieni (kopējos vagonos) ar 50% atlaidi no braukšanas maksas; piepilsētas vilcieni — bez maksas.

Satiksmes ministrijas nostāja braukšanas maksas atvieglojumu piemērošanā ir nemainīga, t.i., jādotē ir nevis pārvadātāji, bet gan pasažieri. Nav pieļaujama situācija, ka tiek šķiroti pasažieri. Izmantojot transporta pakalpojumus, visiem pakalpojumu saņēmējiem jābūt vienlīdzīgā stāvoklī. Saglabājoties esošajai kārtībai, nereti tiek saņemtas sūdzības, ka pārvadātāji vispirms apkalpo pasažierus, kuri maksā pilnu pakalpojumu cenu, un tikai tad pasažierus ar braukšanas maksas atvieglojumiem. Nav pieļaujams, ka šāda situācija turpinās. Galvenais šobrīd ir finansējums, jo valsts budžets nevar apmierināt nenosakāmas vajadzības, jo likumdošana neparedz ne braucienu mērķi, ne braucienu skaitu. Uzskatām, ka šiem iedzīvotājiem jānodrošina iespēja integrēties sabiedrībā. Tas nozīmē nevis piešķirt ārkārtas statusu, bet gan nodrošināt normālus dzīves apstākļus, ļaujot pašiem izvēlēties sev vispiemērotāko pakalpojumu par sev vispieņemamāko cenu.

Atbildot uz jūsu otro jautājumu, informējam, ka, sastādot valsts budžetu 1998.gadam, Satiksmes ministrija pēc veiktajiem aprēķiniem pieprasīja mērķdotācijas Ls 889 046 apmērā par politiski represēto personu pārvadāšanu sabiedriskajā transportā ar braukšanas maksas atvieglojumiem (saskaņā ar MK noteikumiem nr.90). Tomēr budžeta projektā iekļauti tika Ls 292 993.

Lai radītu visām politiski represētām personām bezmaksas pārvietošanos pa dzelzceļu (vietējā (kopējos vagonos) un piepilsētas satiksmē) nepieciešamie līdzekļi, saglabājot 50% braukšanas maksas atlaidi tālsatiksmes autobusos, valsts budžetā sastādītu Ls 897 768.

Lai nodrošinātu politiski represētām personām bezmaksas braukšanu ar autosatiksmi (tālsatiksmes un rajona maršrutos), nepieciešamie līdzekļi, saglabājot bezmaksas braukšanu piepilsētas vilcienu maršrutos un 50% braukšanas maksas atlaidi vietējā (kopējos vagonos) vilcienu satiksmē, valsts budžetā sastādītu Ls 1438550.

Lai nodrošinātu politiski represētām personām bezmaksas braukšanu tālsatiksmes un rajona autobusu satiksmē, kā arī piepilsētas un vietējā dzelzceļa satiksmē, nepieciešamie līdzekļi valsts budžetā sastādītu Ls 1 447 272.

1997.gada 29.oktobrī Satiksmes ministrs V.Krištopans

Ministrs Uz jaut.nr.299 — dok.nr.3376a

V.Birkavs Par Latvijas valsts īpašumā esošo

trīs gruntsgabalu Berlīnē pārdošanu

Godātie deputāti! Nekustamais īpašums — zemes gabals 1050 m2 platībā Berlīnē (Burggrafenstrasse 13.Berlin—Tiergarten), uz kura līdz 1940.gadam tika izvietota Latvijas sūtniecības kanceleja, tika iegūts Latvijas Republikas īpašumā tūlīt pēc Pirmā pasaules kara. Ieraksts Berlīnes zemesgrāmatā grāmatā: “Grundbuch von Berlin—West (Tiergarten), Band 26, Blatt 777, Eigenturmerin: Republik Lettland”.

Pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā šo Latvijas Republikas īpašumu valdījumā pārņēma “Ieņemto austrumapgabalu valsts ministrs”.

Uz minētā zemes gabala atradusies 1881.gadā celtā ēka Otrā pasaules kara laikā tika sagrauta. Nama drupas un 1050 m2 lielais gruntsgabals tika pakļauts sabiedroto kontroles padomes 1947.gada likumam Nr.52. Uz šī likuma pamata gruntsgabalam vajadzēja nonākt “Bijušo valsts zemes īpašuma pārvaldes “ iecelta ierēdņa pārraudzībā. Tā tas notika arī ar Igaunijas un Lietuvas gruntsgabaliem Berlīnē. Nenoskaidrojamu iemeslu dēļ nevienā dokumentācijā netiek pieminēts aizbildņa vārds Latvijas gruntsgabalam.

Četrdesmito gadu beigās Latvijas sūtniecības Vašingtonā ieceltais Latvijas interešu pārstāvis Vācijā ministrs Roberts Liepiņš, saziņā ar sūtniecību Vašingtonā, bet neinformējot britu militāro pārvaldi (gruntsgabals atradās britu teritorijā), kā arī vācu iestādes, pārņēma atbildību par Latvijas īpašumu, 1951.gadā par gruntsgabala pārvaldnieku ieceļot Joahimu baronu fon Ropu. Britu un vācu institūcijas tomēr bez iebildumiem sāka adresēt savas korespondences “Latvijas Republikas sūtniecības gruntsgabala pārvaldniekam”. 1976.gadā ministrs R.Liepiņš pārvaldīt gruntsgabalu pilnvaroja Tālivaldi Medne—Medni. Gruntsgabala regulārie maksājumi tika veikti no sūtniecības Vašingtonā līdzekļiem.

Sākot ar 1978.gadu ne tikai Berlīnes senāts, bet arī PSRS ārlietu iestādes sāka pievērst uzmanību Latvijas Republikas sūtniecības gruntsgabalam. Kamēr Berlīnes senāta interesi — ekspropriēt neapbūvēto gruntsgabalu Berlīnes centrā un kompensāciju izmaksāt PSRS — pārvaldei izdevās atvairīt. PSRS neatlaidīgie pūliņi atgūt “PSRS īpašumu” turpinājās līdz pat Vācijas atkalapvienošanai. Šī spiediena rezultātā sūtniecība Vašingtonā ieteica toreizējam Latvijas interešu pārstāvim Vācijā A. Šildes kungam pārbaudīt gruntsgabala pārdošanas iespējas. Šai laikā arī britu oficiālās varas iestādes bija paudušas savu viedokli, ka neiebilst LR īpašuma pārdošanai, uzticot jautājumu tālāko izlemšanu vācu iestādēm. Berlīnes Amata tiesa nozīmēja advokātu Karlheincu Sendki ( Karlheinz Sendke) par aizbildni “nezināmiem Latvijas Republikas pārstāvjiem.”

1988.gadā Latvijas Republikai piederošais gruntsgabals tiek pārdots vācu firmai “Ziel Baubetreuungs —GmbH”, kura Berlīnē pārstāvēja firmu “Hapimag”, par 3 300 000 Vācijas markām. Tīrgartenas Amata tiesa nekavējoties paplašināja advokāta K.Sendkes pilnvaras, uzliekot viņam minētās summas pārvaldīšanu par labu aizbilstamajam. 1989.gadā PSRS pēc ilgākas tiesāšanās ar K.Sendki panāca atļauju ieskatīties aizbildniecības aktos, ar ko arī PSRS aktivitātes šajā jautājumā beidzās. Advokāts Sendke ik gadus atskaitījās Berlīnes tiesai un Latvijas interešu pārstāvim Vācijā par naudas līdzekļu aizbildniecības veikšanu.

Pēc Latvijas Republikas valdības starptautiskās atzīšanas 1991.gada augustā Berlīnes tiesa caur advokātu Sendki vairākkārt griezās pie Latvijas Republikas vēstniecības jautājumā par to, ka vairs nav likumīga pamata turpināt aizbildniecību par šiem naudas līdzekļiem, jo likumīgais īpašnieks — Latvijas Republika — ir atguvusi savu rīcībspēju.

Pēc LR Ārlietu ministrijas lūguma (1992.gada 18.septembra vēstule Nr.2975 “Par naudas līdzekļiem, kas iegūti no Latvijas Republikas vēstniecības Berlīnē zemes gabala pārdošanas, pārņemšanu Latvijas Republikas valdījumā”) Latvijas Republikas Ministru padome ar 1992.gada 12.oktobra lēmumu Nr.423 uzdod Ārlietu ministrijai pilnvarot Latvijas Republikas vēstniecību Vācijā pārņemt Latvijas Republikas valdījumā naudas līdzekļus par 1988.gadā pārdoto bijušās LR vēstniecības Berlīnē gruntsgabalu, uzdod Ārlietu un Finansu ministrijām veikt nepieciešamos pasākumus līdzšinējās aizbildniecības grāmatvedības revīzijas veikšanai un aizbildniecības honorāra izmaksai, kā arī Ārlietu ministrijai ieguldīt šīs summas ēkas iegādei Latvijas Republikas vēstniecības vajadzībām Bonnā.

Izpildot augstākminēto Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu par LR vēstniecības Berlīnē zemes gabalu, naudas līdzekļi tika pārņemti Latvijas Republikas valdījumā 1993.gada 17.februārī, un tika sastādīts pārbaudes akts par šo naudas līdzekļu izmantošanu. Par LR vēstniecības Berlīnē zemes gabala pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem Latvijas Republikas vēstniecību vajadzībām iegādāts gruntsgabals un ēka Bonnā, izdarīti maksājumi par ēku un gruntsgabalu iegādi Kopenhāgenā, Londonā, Viļņā, Briselē.

1997.gada 12.novembrī Ar cieņu, — ārlietu ministrs Valdis Birkavs

Ministrs Uz jaut.nr.300 — dok.nr.3377a

Dz.Rasnačs Par Korupcijas novēršanas likuma normu ievērošanu

Tieslietu ministrija ir izskatījusi deputātu jautājumus attiecībā uz Korupcijas novēršanas likumu un norāda, ka saskaņā ar Korupcijas novēršanas likuma V nodaļu likuma izpildes kontrole ir Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē. Valsts ieņēmumu dienests šajā nolūkā pārbauda:

1) vai visas valsts amatpersonas un to radinieki noteiktajā termiņā iesnieguši deklarācijas, vai deklarācijas ir pilnīgi aizpildītas un tajās norādītās ziņas atbilst patiesībai (likuma 30.pants),

2) vai valsts amatpersonas nav pārkāpušas šajā likumā noteiktos ierobežojumus (likuma 32.pants).

Korupcijas novēršanas likuma 33.pants savukārt reglamentē Valsts ieņēmumu dienesta pienākumus, ja tiek konstatēti šā likuma pārkāpumi.

1997.gada 12.novembrī Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

Ministrs Uz jaut.nr.301 — dok.nr.3384b

V.Birkavs Par Latvijas valsts karoga novietošanu

pie Latvijas vēstniecību ēkām

Godātie deputāti! Latvijas valsts karogs tiek izkārts vai pacelts mastā pie visām LR vēstniecībām, kas ir LR nekustamais īpašums, kā arī pie vēstniecībām, pastāvīgajām pārstāvniecībām un konsulātiem, kas nav LR nekustamais īpašums un kur nav kādu šķēršļu karoga pacelšanai (piem., īpašnieka kategoriski iebildumi). Katrai valstij ir sava nacionālo tiesību aktu sistēma, kas ir jāievēro arī otras valsts diplomātiskajai pārstāvniecībai, ja vien pār konkrētiem nacionālajiem tiesību aktiem nav prioritāras attiecīgās starptautiskās tiesību normas.

Attiecībā uz deputātu uzdoto jautājumu par karoga neizkāršanu pie LR vēstniecības Romā daru zināmu, ka iemesls tam ir šāds: LR vēstniecības telpas Romā, Via Boncompagni 6, ir īrētas pagaidu biroja telpas, un šīs mājas īpašnieku padome nepiekrīt karoga izvietošanai nedz pie fasādes, nedz pie ieejas. Kaut gan Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem 20. pants nosaka diplomātiskās pārstāvniecības tiesības karoga izkāršanai, diemžēl Latvijas puse nevar nerespektēt arī konkrēto īpašnieku viedokli, ņemot arī vērā, ka tā ir pagaidu telpu īre. Jāpiebilst, ka īpašnieki var noteikt arī citus ierobežojumus, neraugoties uz to, ka telpas ir paredzētas pārstāvniecībai.

Pašlaik Ārlietu ministrijā tiek izvērtēti varianti mainīt LR vēstniecības Romā atrašanās vietu, jo pašreizējās telpas neapmierina arī vairāku citu iemeslu dēļ. Mūsu iespējas atrast piemērotas ēkas vai īres objektus ievērojami limitē Ārlietu ministrijai atvēlētie budžeta līdzekļi.

Par karoga novietošanu pie diplomātiskās un/vai konsulārās pārstāvniecības ir atbildīgs tās vadītājs.

Attiecībā uz pēdējo jautājumu daru zināmu, ka Itālijā dienesta komandējumos 1997. gadā ir bijuši deviņi Ārlietu ministrijas darbinieki.

1997. gada 12. novembrī Ar cieņu, — ārlietu ministrs Valdis Birkavs

Ministrs Uz jaut.nr.302 — dok.nr.3406a

A.Sausnītis Par Latvijas Privatizācijas aģentūras darbības

saistību ar “Latvenergo” 3 miljonu lietu

1. Valsts īpašuma objektu privatizācija, ko veic ar Latvijas Privatizācijas aģentūras starpniecību, ir izdevīga Latvijas tautsaimniecībai. Tās darbības laikā ir pārdoti 1538 objekti par 224,8 milj. latu, vienlaicīgi nodrošinot 94,0 milj. latu garantēto investīciju piesaisti un 48132 darba vietu saglabāšanu.

Uzsākot lielo uzņēmumu privatizāciju, tika uzstādīti šādi mērķi: paaugstināt privatizējamo uzņēmumu darbības efektivitāti; panākt līdzekļu ekonomiju; veicināt uzņēmumu attīstību; iegūt papildu ienākumus ieskaitīšanai valsts budžetā.

Šie jautājumi tiek skatīti kompleksi ar tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājības veicināšanu.

2. Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi PVAS “Latvenergo” un likvidējamās a/s “Banka Baltija” finansiālā darījumā iesaistīto ministrijas pārziņā esošo iestāžu un amatpersonu darbību un uzskata, ka PVAS “Latvenergo” padome un tās priekšsēdētājs nav noteikuši, kādi ir akciju sabiedrības darbības nozīmīgākie aspekti, par kuriem PVAS “Latvenergo” prezidentam nekavējoties ir jāinformē padome, tās priekšsēdētājs vai vietnieks priekšsēdētāja prombūtnes gadījumos.

Šajā situācijā, kas, bez šaubām, skar nozīmīgu akciju sabiedrības darbības aspektu, nav bijusi pietiekami aktīva rīcība no padomes locekļu un priekšsēdētāja puses, lai stāvokļa izvērtēšanai un turpmāko darbu noteikšanai iegūtu visu nepieciešamo informāciju no valdes vai prezidenta; padomes darbībā nav ievērots padomes uzdevums pastāvīgi kontrolēt valdes darbu un raudzīties, lai sabiedrības lietas tiktu pienācīgi kārtotas; uzskatām, ka katras amatpersonas vai darījumos iesaistīto personu vainas vai izdarīto pārkāpumu apjoms ir jāizmeklē prokuratūrai un to noteikšana ir tiesas kompetencē.

Pašreiz Ekonomikas ministrijas rīcībā nav konkrētas informācijas, ka PVAS “Latvenergo” padomes priekšsēdētāja vietnieks J.Ozoliņš būtu personīgi iesaistīts tā saucamajā 3 milj. lietā.

Kas attiecas uz J.Ozoliņa politisko atbildību, tad viņš kā PVAS “Latvenergo” padomes priekšsēdētāja vietnieks un partijas “Latvijas ceļš” pārstāvis ir vienlīdz atbildīgs par PVAS “Latvenergo” padomes rīcību šajā jautājumā ar citiem padomes locekļiem. Viņa darbības izvērtēšana ir partijas “Latvijas ceļš” kompetencē.

3. Ekonomikas ministrijai nav zināmi fakti, kas liecinātu, ka J.Naglis, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors, būtu personīgi iesaistīts darījumā un atbildīgs par PVAS “Latvenergo”, likvidējamās a/s “Banka Baltija” un Lihtenšteinas firmas IFCE tā saucamo 3 miljonu lietā. Tāpat neviena valsts institūcija, kas būtu tiesīga pieprasīt J.Nagļa atstādināšanu, nav to pieprasījusi.

Vienlaicīgi Ekonomikas ministrija ir vērsusi uzmanību uz to, ka Privatizācijas aģentūra:

akceptējot PVAS “Latvenergo” tiesas sprieduma labprātīgu izpildes veidu, ir vadījusies vienīgi no privatizācijas procesa norises aspekta, lai padarītu PVAS “Latvenergo” pievilcīgu investoriem, sakārtojot uzņēmuma bilanci, bet nav izvērtējusi, vai tieši šāds veids ir piemērotākais un izdevīgākais pašai PVAS “Latvenergo” un valstij, kā tās īpašniekam, un sabiedrībai kopumā;

ir pieņēmusi un pat akceptējusi tādus PVAS “Latvenergo” dokumentus, kuri nav sagatavoti atbilstoši PVAS “Latvenergo” statūtos noteiktajām procesuālajām prasībām.

4. PVAS “Latvenergo” valde informēja Privatizācijas aģentūru par to, ka likvidējamā a/s “Banka Baltija” ir cedējusi prasījuma tiesības pret likvidējamo akciju sabiedrību “Finansu norēķinu centrs” un tās galvotāju PVAS “Latvenergo” Lihtenšteinas firmai “International Finance Company Establishment”, paziņojot par to ar vēstuli. Vienošanās par saistību izpildi starp PVAS “Latvenergo” un Lihtenšteinas firmu IFCE ir akceptēta ar Privatizācijas aģentūras valdes 1997.gada 20.maija lēmumu nr.81/1197.

Pārskaitījuma dokumentus ir parakstījis PVAS “Latvenergo” prezidents E.Birkāns š.g. 26.jūnijā. Privatizācijas aģentūras paraksts un atbalsts nebija nepieciešams.

Par šo vienošanos oficiāli tika paziņots Privatizācijas aģentūras padomes 1997.gada 11.jūlija sēdē.

1997.gada 20.(24.)novembrī Ar cieņu, — ekonomikas ministrs A.Sausnītis

Ministrs Uz jaut.nr.304 — dok.nr.3408a

V.Krištopans Par pamatojumu VAS “Latvijas dzelzceļš” rīcībai,

atslēdzot apkuri un elektrību Ievas Ozolas–Ozoliņas

klasiskās skolas ēkai Rīgā, Torņakalna ielā 16

Paskaidrojam, ka persona I.Ozola–Ozoliņa 1996.gada 9.septembrī tika noslēgusi ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” tehnisko skolu telpu nomas līgumu ēkā Torņakalna ielā 16 un atvērusi tur Klasisko skolu. Līgums bija noslēgts uz 1 gadu, t.i., līdz š.g. 9.septembrim. Līguma termiņš netika pagarināts, jo Ozola–Ozoliņa nav pildījusi līguma saistības,— nevienu dienu nav maksājusi par telpu nomu, kā arī ir parādā par komunālajiem pakalpojumiem. Parāda kopējā summa šobrīd ir aptuveni 15 tūkstoši latu.

VAS “Latvijas dzelzceļš” Nekustamā īpašuma pārvalde vairākkārt ir sūtījusi pretenzijas un brīdinājumus, kā arī lūgusi Ozolu–Ozoliņu personīgi ierasties uz pārrunām. To visu Ozola–Ozoliņa atstājusi bez ievērības. Pēdējais brīdinājums tika nosūtīts 25.septembrī par to, ka parāds ir jāmaksā vai telpas jāatbrīvo un jānodod iznomātājam līdz š.g. 1.novembrim, samaksājot nomas un komunālo pakalpojumu maksājumus. Ozola–Ozoliņa telpas nav atbrīvojusi un turpina stādāt. Prasību par parāda piedziņu VAS “Latvijas dzelzceļš” gatavo iesniegšanai tiesā.

Kā noskaidrots Izglītības un zinātnes ministrijā, licencēšanas komisijas 1996.gada 25.aprīļa sēdē (protokols nr.34) I.Ozolai–Ozoliņai anulēta uzņēmējdarbības licence nr.01020, un viņas darbība nekad nav bijusi reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, bet šī licence kā maldinošs dokuments, tikusi iesniegta Tehniskajā skolā, slēdzot telpu nomas līgumu 1996.gada 9.septembrī.

I.Ozolai–Ozoliņai iznomātā ēka Torņakalna ielā 16 ir “Latvijas dzelzceļa” Tehniskās skolas bilancē, ko apliecina 1964.gada inventarizācijas lieta un 1994. gada 7.janvāra Satiksmes ministrijas pieņemšanas un nodošanas akts par ieslēgšanu valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā, kas apliecina īpašuma tiesības.

Tā kā I.Ozolas–Ozoliņas skolas nelikumīgā atrašanās šajās telpās ar katru dienu nes zaudējumus “Latvijas dzelzceļam”, tehniskā skola kā telpu iznomātājs ir tiesīga atslēgt visus komunālos pakalpojumus.

1997.gada 20.novembrī Satiksmes ministrs V.Krištopans

Ministrs Uz jaut.nr.306 — dok.nr.3434a

J.Celmiņš Par lēmumu slēgt Valmieras rajona Naukšēnu arodvidus-

skolu 1998.gada 1.janvārī, tas ir, mācību gada vidū

Atbildot uz Latvijas Republikas Saeimas frakcijas “Latvijai” deputātu uzdotajiem jautājumiem paskaidrojam:

Naukšēnu 23.arodvidusskola sagatavoja audzēkņus darbam drēbnieku profesijā. Pēdējos trijos gados mācību iestāde ar grūtībām nokomplektēja mācību grupas, jo pieprasījums pēc drēbniekiem ir samazinājies un tos gatavo arī Valmieras 36.arodvidusskola. Pēdējos trijos gados apmēram puse no izglītības iestādes beidzējiem nav atraduši darbu profesijā.

Naukšēnu 23.arodvidusskolas kopējie izdevumi uz vienu audzēkni ir otrie lielākie starp Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajām profesionālās izglītības mācību iestādēm, jo audzēkņu skaits ir mazs (vidēji 120 audzēkņu gadā), un 1997.gadā izdevumi no valsts budžeta viena audzēkņa mācībām ir Ls 843. Tāpēc tās tālāka darbība ir ekonomiski neizdevīga un nav nepieciešama. Arodskola tiek slēgta 1997.gada 31.decembrī, jo beidzas budžeta gads, un 1998.gada janvārī paredzēts atvērt Naukšēnu pedagoģiskās un sociālās korekcijas skolu (Ministru kabineta 1997.gada 11.novembra rīkojums nr.569, 3.3. apakšpunkts). Pēc 1997.gada 21.jūnija Naukšēnu 23.arodvidusskolā 3 drēbnieku grupās mācās 62 audzēkņi. No tiem 36 trešā kursa audzēkņi 1998.gada 1.janvārī uzsāks mācību praksi uzņēmumos. Otrā kursa audzēkņi varēs mācības turpināt Valmieras 36.arodvidusskolā vai Rīgas 34.arodvidusskolā.

Izglītības un zinātnes ministrija 1997.gada oktobrī ir vienojusies ar Naukšēnu pagasta padomi par pedagoģiskās un sociālās korekcijas skolas izveidošanu likvidētās Naukšēnu 23.arodvidusskolas telpās.

Šādas mācību iestādes izveidošana likvidētās Naukšēnu 23.arodvidusskolas vietā ir ekonomiski izdevīga, jo tiks izmantotas skolas ēkas un inventārs un ir materiālā bāze arodapmācībai. Turklāt tajā tiks radīti labvēlīgi apstākļi audzēkņu intelektuālajai, tikumiskajai un fiziskajai attīstībai, dota iespēja iegūt pamatizglītību un apgūt aroda iemaņas, kas veicinās viņu integrēšanos sabiedrībā.

1997.gada 27.novembrī Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Ministrs R.Zīle, Uz jaut.nr.307 — dok.nr.3448a, 3448b

valsts sekretāres Vai Finansu ministrija ir plānojusi garantēt kredītu

vietniece I.Sudraba 25 milj. ASV dolāru apmērā no PB Rīgas Domei

ieguldījumam SIA “Getliņi ECO”

Saskaņā ar Ministru prezidenta šā gada 25.novembra rezolūciju nr.12/5269-k par frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumu nr.307 sniedzam tālāk minētos paskaidrojumus.

Latvijas Republika ir paredzējusi aizņemties kredītu no Pasaules bankas 7,95 miljonu ASV dolāru apmērā, lai to tālāk aizdotu Rīgas Domei cieto atkritumu pārstrādes projekta finansēšanai. Projekta realizēšanai ir izveidota bezpeļņas organizācija SIA “Getliņi ECO”.

Pasaules bankas aizdevums būs jāatmaksā 17 gadu laikā (pamatsummas maksājuma atliktais periods būs 4 gadi), aizdevumam tiks noteikta ASV dolāru 6 mēnešu mainīgā LIBOR likme plus 0,5 procenti mīnus Pasaules bankas resursu aizņemšanās cena. Periodā, sākot no 1997.gada 15.oktobra, minētā likme būtu 5,97 procenti gadā.

Šī projekta realizēšanai vajadzēs 25,21 miljonu ASV dolāru. No tiem 7,95 miljonus ASV dolāru Latvija aizņemsies no Pasaules bankas, 5,12 miljonus ASV dolāru piešķirs GEF (“Global Environment Facility”) un 1,50 miljonus — SIDA (“Swedish International Development Agency”) dāvinājuma veidā, 6,0 miljonus piešķirs Rīgas Dome un 4,64 miljonus — SIA “Getliņi ECO”.

Informējam, ka šis aizdevums ir iekļauts 1998.gada Valsts investīciju programmā, kā arī paredzēts likuma projektā “Par valsts budžetu 1998.gadam”.

Finansu ministrs R.Zīle,

Finansu ministrijas

1997.gada 27.novembrī valsts sekretāres vietniece I.Sudraba

Latvijas Bankas Uz jaut.nr.308 — dok.nr.3458a

prezidents E.Repše, Par Latvijas Bankas ekspertiem

valdes priekšsēdētāja un padomes locekļiem un to atalgojumiem

vietniece M.Raubiško

1. Vai Gunārs Birkerts un Uldis Gustavs ir Latvijas Bankas eksperti?

Jā. Lai pārraudzītu Latvijas Bankas ēku celtniecības un pārbūves darbus un izvērtētu tos no funkcionālā, drošības, estētiskā, tiesiskā, procedurālā un izmaksu viedokļa, 1994. gadā Latvijas Bankā tika izveidota Ēku komiteja.

Šādas speciālas komitejas izveidošana saistīta ar to, ka Latvijas Bankai bija nepieciešams relatīvi īsā laikā veikt sarežģītus un apjomīgus Latvijas Bankas vēsturisko ēku rekonstrukciju darbus, lai piemērotu tās mūsdienu centrālās bankas vajadzībām, nodrošinot funkcionalitāti un drošību, vienlaicīgi saglabājot ēku arhitektūras pieminekļa statusu.

Otrs svarīgs Ēku komitejas uzdevums saistīts ar jaunās Latvijas Bankas naudas glabātavas koncepcijas izstrādi un tās projektēšanas un būvniecības procesa virzīšanu un pārraudzību.

Lai veiksmīgi sagatavotu, izstrādātu un īstenotu šos sarežģītos un dārgos pasākumus, Latvijas Banka izšķīrās par divu ekspertu — izcilu un pieredzējušu arhitektu Gunāra Birkerta (ASV) un Erlanda U.Gustava (Kanāda) — iesaistīšanu Ēku komitejas darbā.

Gunāra Birkerta, visu laiku izcilākā latviešu arhitekta ar pasaules slavu, vārds komentārus neprasa. Sevišķi iemesli Gunāra Birkerta izvēlei bija viņa pieredze, kas saistīta ar augstas drošības pakāpes ļoti komplicētām būvēm, ieskaitot ASV centrālās bankas filiāli Mineapolisā un ASV vēstniecības ēku Karakasā (Venecuēla), kā arī pieredze tādu projektu izstrādē, kas ietvēra jaunu ēkas daļu pievienošanu vecām, vēsturiskām celtnēm.

Pamatojums Erlanda U.Gustava pieaicināšanai bija viņa lielā starptautiskā pieredze ļoti plašā projektēšanas un dizaina jomā no firmas stila izveides (t.sk. grafikas, iekštelpu un mēbeļu projektēšana “Volkswagen”, “Audi”, “Saab”, “Porsche”, “General Motors”) līdz lielu būvju un zemes platību plānošanai.

2. Kādas ir viņu kā ekspertu funkcijas?

Ēku komitejas ekspertu uzdevums ir, balstoties uz savu Rietumos iegūto pieredzi, neatkarīgi un objektīvi izvērtēt Latvijas Bankas projektus no arhitektoniskā, funkcionālā, drošības un izmaksu viedokļa un sniegt priekšlikumus un ieteikumus, lai Latvijas Banka varētu pieņemt profesionāli pamatotus, ar būvniecības pasākumiem saistītus lēmumus.

Līdzšinējo sadarbību ar arhitektiem Gunāru Birkertu un Erlandu U.Gustavu mēs vērtējam kā veiksmīgu un Latvijas Bankai izdevīgu. Kā piemēru var minēt ekspertu ieguldījumu jaunās Latvijas Bankas naudas glabātavas ēkas projektēšanas procesā. Eksperti ir ieteikuši, un Latvijas Banka ir akceptējusi virkni risinājumu, kas dod ievērojamu projekta izmaksu ekonomiju, nepazeminot ēkas funkcionalitāti un drošību.

Ar ekspertu profesionālo atbalstu mums ir izdevies samērā īsā laikā veikt sarežģītus pārbūves darbus Latvijas Bankas vēsturiskajā ēkā K.Valdemāra ielā 2a, lai nodrošinātu specifisko ar skaidras naudas apstrādi un glabāšanu saistīto funkciju veikšanu.

Abu pasaulē atzīto arhitektu ieteikumi un vērtējumi ir virzīti uz to, lai iespējami vairāk izmantotu vietējo darbaspēku un materiālus, tādējādi sekmējot Latvijas tautsaimniecības attīstību. Spilgts piemērs tam ir ar ekspertu palīdzību izveidotā kvalitatīvā Latvijā ražoto Latvijas Bankas mēbeļu sistēma, kuru atzinīgi vērtē gan lietotāji, gan profesionāļi — arhitekti, dizaineri un paši ražotāji.

3. Cik latu lielu atalgojumu dienā viņi saņem?

Darba līgumā starp Latvijas Banku un minētajiem ekspertiem ir paredzēts honorārs Ls 1000 dienā par piedalīšanos Latvijas Bankas Ēku komitejas sēdēs Rīgā (honorārs sevī ietver arī atlīdzību par vismaz divām ceļojumā pavadītām dienām, kas citādi netiek kompensētas) un stundu honorārs Ls 60 par pārējo darbu veikšanu. Ēku komitejas sēdes notiek 2—4 reizes gadā un ilgst 2 dienas.

Latvijas Bankas darba samaksa ir par 1/3 zemāka nekā tā, kādu Erlands U.Gustavs saņem par līdzīgu darbu no citiem nozīmīgiem klientiem pasaulē. Gunāra Birkerta honorāru likmes ir atkarīgas no viņa projektēto būvju kopējām izmaksām, un tās nav salīdzināmas ar honorāru par darbu Ēku komitejā.

4. Cik lielas ir valdību noteiktās apmaksas likmes banku konsultantiem, ekspertiem citās valstīs (piemēram ASV)?

Mums ir zināma šāda informācija par arhitektūras ekspertu darba apmaksu Kanādā:

— Kanādas federālajā sistēmā nepastāv arhitektu honorāra līmeņu noteikumi vai ierobežojumi;

— Ontario arhitektu asociācija 1992.gadā iesaka augstākās pakāpes arhitektu honorāru par arhitektūras padomdošanu — 175 Kanādas dolāri (Ls 70) stundā. Mums neizdevās iegūt informāciju par to, ka ASV valdība būtu noteikusi stundu atalgojuma likmju ierobežojumus arhitektu konsultācijām.

Gunāra Birkerta arhitektu biroja speciālistu honorāri par ASV valdības pasūtījumu izpildi ir 175–275 ASV dolāri stundā.

5. Kas apmaksā Latvijas Bankas padomes locekļa Bruno Rubesa lidojumus uz Rīgu un uzturēšanos viesnīcā? Cik par to samaksāts 1996.gadā, cik — 1997.gadā?

Minētos izdevumus apmaksā Latvijas Banka. Tas atbilst noteikumiem, kas Bruno R.Rubesam tika piedāvāti, aicinot viņu strādāt par Latvijas Bankas padomes locekli.

Ceļa izdevumi lidojumiem no Kanādas uz Latviju un atpakaļ 1996.gadā bija Ls 11829,53, viesnīcas izdevumi — Ls 4598,25, 1997.gadā — attiecīgi Ls 13942,62 un Ls 5733,90.

Ar cieņu, — Latvijas Bankas prezidents E.Repše,

Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietniece M.Raubiško

Ministrs Uz jaut.nr.310 — dok.nr.3477a

A.Sausnītis Par PVAS “Latvenergo” iesniegtajiem aprēķiniem,

lai pamatotu elektroenerģijas tarifu paaugstināšanu

Ekonomikas ministrija pēc jūsu pieprasījuma iesniedz PVAS “Latvenergo” iesniegtos aprēķinus elektroenerģijas tarifa paaugstināšanas pamatojumam.

Elektroenerģijas tarifi nekādā ziņā nav konfidenciāla informācija. Atbilstoši likuma “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” 28.pantam, energoapgādes uzņēmumam noteiktā kārtībā apstiprinātie tarifi jāpublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pirms to stāšanās spēkā.

Energoapgādes regulēšanas padomes rīkojums par elektroenerģijas tarifu apstiprināšanu 1998.gadam ir publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1997.gada 3.decembra numurā.

1997.gada 4.(5.)decembrī Ar cieņu, — ekonomikas ministrs A.Sausnītis

Ministrs Uz jaut.nr.311 — dok.nr.3484a

J.Celmiņš Par bērnu namu un patversmju pedagoģisko darbinieku

piemaksāmn pie darba algām

Saskaņā ar Saeimas 1997. gada 19. jūnija balsojumu jūsu vēstulē minētais finansējums tika paredzēts kā “Mērķdotācija pirmsskolas iestāžu un izglītības iestāžu darbinieku algām” un sadalīts saskaņā ar pastāvošo kārtību.

Bērnu nami un patversmes ir sociālās aprūpes iestādes un atrodas Labklājības ministrijas pārraudzībā. Skolas vecuma bērni, kas tiek aprūpēti šajās iestādēs, mācās pašvaldību vai valsts skolās.

1995. gadā Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos noteikumus nr.51 “Par darba samaksas kārtību no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem”, kuros ir noteikts, kādiem amatiem ir pielietojams termins “pedagoģiskais darbinieks”. Pedagoģisko darbinieku saraksts tika sagatavots atbilstoši profesiju klasifikatoram. Lai Izglītības un zinātnes ministrija, izdarot grozījumus MK noteikumos nr.51, varētu šajā sarakstā iekļaut tos pedagoģiskos darbiniekus, kuri strādā bērnu namos un patversmēs, Labklājības ministrijai vispirms šo darbinieku amatu nosaukumi ir jāiekļauj profesiju klasifikatorā vai jāprecizē esošie amatu apraksti.

1997. gada 9.(10.) decembrī Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Ministrs Uz jaut.nr.312 — dok.nr.3551

V.Krištopans Par Satiksmes ministrijas dienestu

sagatavotību ziemas sezonai

1. Šā gada 24.—28. oktobrī tika daļēji kavēta pasažieru vilcienu pienākšana un atiešana Rīgas pasažieru stacijā un citās Rīgas ekspluatācijas iecirkņa stacijās. Daži vilcieni tika atcelti.

Kavējošo un atcelto vilcienu uzskaite Rīgas ekspluatācijas iecirknī

Da- Vilc. Vilcienu pienākšana Vilcienu atiešana Atcelti

tums kate- Vilc. Kavētu Kavē- Vilc. Kavētu Kavē- vil-

gorija skaits pēc vilc. jumu skaits pēc vilc. jumu cieni

grafika skaits laiks st. grafika skaits laiks st.

24.okt. Starpt. 6 3 1,1 6

Vietējie 21 3 0,6 20

Piepilsētas 182 4 0,95 182 1 0,2

25.okt. Starptaut. 5 2 3,4 5

Vietējie 22 1 0,3 20

Piepilsētas 182 16 4,8 182 8 3,1 30

26.okt. Starptaut. 5 1 0,2 5 3 0,4

Vietējie 21 9 8,4 20 10 6,9

Piepilsētas 184 43 38,8 184 78 45,5 7

27.okt. Starptaut. 6 2 5,1 5 2 43

Vietējie 22 12 13,8 20 10 4,1

Piepilsētas 182 74 50,4 182 119 55,2 16

28.okt. Starptaut. 5 1 0,2 6

Vietējie 21 2 0,3 20

Piepilsētas 182 4 2,2 182 5 0,9

Vislielākās problēmas radījušas elektroapgādes sistēmu avārijas, kuru rezultātā atslēdzās autobloķēšanas sistēmas (iecirkņos Salaspils—Lielvārde, Rīga—Saurieši), automātiskās luksoforu signalizācijas sistēmas (iecirknī Rīga—Kangari) un elektriskās centralizācijas sistēmas (Ogres, Lielvārdes, Ropažu, Vangažu stacijās), kā arī izlādējās rezerves akumulatori Vangažu, Siguldas, Krievupes stacijās.

Pavisam no 25. līdz 29.oktobrim nozāģēti un novākti 212 koki un 120 zari, sadeguši 10 sprieguma transformatori un 21 vienfāzes transformators, nomainīti 12 10 kv elektropārvades līnijās (EPL) traversi, novērsti EPL vadu lūzumi. Elektroapgādes sistēmu atjaunošanas darbos piedalījās 72 cilvēki ar 4 drezīnām un 8 automašīnām.

2. Lielā sniega daudzuma dēļ sakaru līniju bojājumu skaits sasniedza 1954. Jau 4. novembrī novērsto bojājumu skaits bija 1472. Visasāk “Lattelekom” klienti izjuta elektroenerģijas pārtraukumus. Šādos gadījumos iespēju robežās elektroapgādi nodrošināja “Lattelekom” stacionārās un pārvietojamās dīzeļelektrostacijas. Rīgā, Jūrmalā, Ogres raj., Kuldīgas un Saldus raj. sakaru līniju bojājumi (to bija attiecīgi 624, 52, 338 un 150) novērsti līdz 07.11.97., Talsu raj. (277) — līdz 05.11.97., Liepājas raj. (252) — līdz 14.11.97., Ventspils raj. (50) — līdz 21.11.97., bet palicis viens bojājums Piltenē — to novērsīs līdz 15.12.97., un Rīgas raj. (211) — līdz 31.11.97., palikuši divi bojājumi Tumšupē — tos novērsīs līdz 15.12.97. Palikušie bojājumi ir ļoti darbietilpīgi.

3. Pilsētu pārvaldījumā ir ap 5140 km ielu, bet pagastu pārvaldījumā attiecīgi 31 274 km autoceļu. Pašvaldības ir atbildīgas par savā pārziņā esošo ielu un autoceļu uzturēšanu ziemā.

Ar valsts ceļu dienesta rīcībā esošu tehniku var attīrīt no sniega 14,3 tūkstošus km valsts autoceļu. Īrējot tehniku no privātā sektora, valsts ceļu dienests ziemā spēj uzturēt visus 20 412 km valsts autoceļu.

Šā gada 24., 25. un 26. oktobrī intensīvi sniga Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Ventspils un daļēji Liepājas rajonā, un no sniega tika attīrīti 6490 km valsts autoceļu jeb vidēji 2163 km diennaktī. Daži no valsts galvenajiem autoceļiem tika tīrīti vairākas reizes diennaktī. Ziemas dienestam tika izlietoti Ls 169,1 tūkst.

4. Lai ziemā uzturētu visus valsts autoceļus atbilstoši uzturēšanas klasēm, nepieciešami finansu līdzekļi Ls 20,9 milj. gadā. 1998. gadā šiem mērķiem ieplānots Ls 6,9 milj. Valsts ceļu dienests autoceļu ziemas uzturēšanas darbus veic pēc nepieciešamības jebkurā diennakts laikā.

1997. gada 11. decembrī Satiksmes ministrs V.Krištopans

Ministrs Uz jaut.nr.313 — dok.3495a

R.Zīle Par vēsturiskā īpašuma — zemes un nama Lāčplēša ielā 43/45

— atdošanu Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienībai

Izskatījusi Saeimas frakcijas “Latvijai” deputātu 1997.gada 28.novembra jautājumus Ministru prezidentam G.Krastam, Finansu ministrija paskaidroja sekojošo:

1. Saeimas 1997.gada 11.decembra sēdes darba kārtībā ir Saeimas Prezidija ziņojums par saņemto likumprojektu —”Par nekustamā īpašuma Rīgā, Lāčplēša ielā 43/45, nodošanu Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienībai” (reģ.nr.952) (dok.nr.3474, 3474a). Finansu ministrijai iebildumu par minētā nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienībai nav.

2. Saskaņā ar Latvijas Valsts vēstures arhīva 1991.gada 13.decembra izziņu nekustamais īpašums Rīgā, Lāčplēša ielā 43/45 (30.grupa, 12.grunts), 1940.gadā piederēja biedrībai “Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienība”— juridiskai personai. Latvijas Republikā spēkā esošie likumi neparedz īpašumtiesību atjaunošanu uz ēkām juridiskām personām, kuru darbība 1940.gadā tika pārtraukta arī tajos gadījumos, ja tiesa konstatē tiesību pārmantošanas faktu. Ņemot vērā Latvijas Valsts vēstures arhīva 1991.gada 13.decembra izziņu, Rīgas pilsētas Zemes komisijas 1996.gada 8.februāra izziņu nr.361 par to, ka īpašumtiesības Rīgā, Lāčplēša ielā 43/45, bijušajam zemes īpašniekam vai to mantiniekam nav atzītas, un Rīgas Domes Rīgas Centra valdes 1996.gada 25.janvāra izziņu nr.6/51/14.v, kurā redzams, ka pieteikums par īpašumtiesību atjaunošanu uz namīpašumu Rīgā, Lāčplēša ielā 43/45, nav saņemts un, pamatojoties uz Civillikuma 930. pantu un likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2. un 8.pantu, nekustamais īpašums Rīgā, Lācplēša ielā 43/45 reģistrēts, uz valsts vārda Finansu ministrijas personā 1996.gada martā (zemes kadastra nr.01000300012). Tādējādi nav pamata anulēt ierakstu zemesgrāmatā par nekustamā īpašuma Rīgā, Lāčplēša ielā 43/45, uz valsts vārda Finansu ministrijas personā. Vienlaicīgi informējam, ka Rīgas apgabaltiesa 1997.gada 14.novembrī nolēma Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienībai prasības pieteikumu pret Finansu ministriju un Rīgas pilsētas Zemes komisiju par juridiskā fakta konstatēšanu, (ka Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienība ir 1940.gadā darbību pārtrauktās LGRS visu tiesību pārmantotāja) un īpašumtiesību atzīšanu atstāt bez izskatīšanas (Lēmums likumīgā spēkā no šā gada 25.novembra).

3. Valsts nekustamā īpašuma aģentūra nav veikusi nekādu rīcību, lai postītu namus Rīgā, Lāčplēša ielā 43/45. Gluži otrādi — Valsts nekustamā īpašuma aģentūra ir remontējusi minēto namu jumtus par kopējo summu —17,6 tūkst.latu.

1997. gada 11.decembrī Finansu ministrs R.Zīle

Ministrs Uz jaut.nr.314 — dok.nr.3499a

V.Makarovs Vai Latvijas valdības rīcībā ir dokuments, kas apliecina,

ka Latvija ir parakstījusi Eiropas sociālo hartu?

Uz Saeimas deputātu jautājumu nr. 314 par Eiropas sociālo hartu paskaidrojam:

1) Eiropas sociālā harta un abi tās protokoli parakstīti Strasbūrā 1997. gada 29. maijā;

2) oriģināls atrodas Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko līgumu nodaļā;

3) Eiropas sociālās hartas teksts bija publicēts 1997. gada 16. aprīļa laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 97.

1997. gada 8. decembrī Labklājības ministrs V.Makarovs

Valsts Uz jaut.nr.315 — dok.nr.3506a

ministrs Par Rīgas pilsētas un lauku rajonu slimnīcu

V.Jaksons apgādi ar insulīna preparātiem

Uz Saeimas deputātu jautājumiem nr. 315 par cukura diabēta slimnieku apgādi ar insulīnu paskaidrojam sekojošo:

1. Insulīna preparātu uzskaiti veic Valsts diabetoloģijas un endokrinoloģijas centrs. Jautājumos, kas saistīti ar insulīna preparātu iegādi un sadali, aktīvi ar priekšlikumiem un ierosinājumiem iesaistās cukura diabēta slimnieku asociācijas. Šos asociāciju priekšlikumus iespēju robežās ņem vērā. Valsts diabetoloģijas un endokrinoloģijas centra ietvaros darbojas Latvijas cukura diabēta slimnieku reģistrs, kura tiešs uzdevums ir precīza pacientu uzskaite, viņu veselības situācijas novērtējums dinamikā, kā arī informācija par ārstēšanas veidu.

2. Insulīna preparātu iegādei 1997. gadā piešķirti Ls 560 000. Pieprasījums pēc insulīna tiek apmierināts 100%. Neiespējami pie pašreizējā finansējuma ir apmierināt visu cukura diabēta slimnieku prasību pēc cilvēkinsulīna, ko ārstēšanā saņem visi Somijas, Zviedrijas, Igaunijas un citu Eiropas valstu slimnieki. Labklājības ministrija šajā sakarā 1997. gada 16. oktobrī rakstījusi vēstuli 1/2–2800 Finansu ministrijai ar lūgumu palielināt finansu līdzekļus cilvēkinsulīna iegādei par Ls 237 281. Pieprasījumu pēc cilvēkinsulīna ar pašreizējo finansējumu insulīna iegādei iespējams apmierināt 24% apmērā. Pēc citu Eiropas valstu parauga Latvija cukura diabēta ārstēšanā pakāpeniski pāriet uz cilvēkinsulīna lietošanu.

3. Pieprasījumu pēc insulīna preparātiem turpmāko triju gadu laikā plānojam apmierināt valsts programmas apakšprogrammas “Cukura diabēts” paredzētā finansējuma ietvaros.

1997. gada 10. decembrī Veselības valsts ministrs V.Jaksons