Atbalsta punktus mežam meklējot

Vakar, 16. decembrī, Zemkopības ministrijas Meža departaments un Valsts Meža dienests rīkoja diskusiju, lai noskaidrotu zinātnes pētījumu nepieciešamību un aktualitāti meža apsaimniekošanā un stabila mežmateriālu tirgus nodrošināšanā, kā arī iespēju veidot projektu kopfinansējumu no valsts budžeta un citiem, piemēram, uzņēmēju, finansu līdzekļiem. Neraugoties uz dziļo salu, zinātnieku interese par diskusiju bija ļoti liela, un sapulcējušos vidū redzēja arī dažu asociāciju un firmu pārstāvjus.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols, rosinot uz viedokļu izteikšanu, īsos vārdos iezīmēja pašreizējo situāciju no ZM Meža departamenta skata punkta. Viedokļu par mežzinātnes vietu vienmēr ir bijis daudz, taču vispirms vajadzētu tikt skaidrībā par prioritātēm, finansēšanas kritērijiem un ieinteresētajām pusēm. Tad arī risināsies konkrētākas sarunas par papildu finansējuma piesaistīšanu, jo valsts atvēlētās naudas šīm vajadzībām ir krietni par maz. Šobrīd meža nozares kopējais apgrozījums ir 340—350 miljoni latu. Kopējais Valsts Meža dienesta budžeta apjoms, iekļaujot nodokļus, ir 17—18 miljoni latu, kas, protams, viss nebūt nav paredzēts mežzinātnes vajadzībām. Caur Izglītības un zinātnes ministrijas institūciju pasūtītajiem pētījumiem ir izdevies aizstāvēt 56 tūkstošus latu. Salīdzinot šos skaitļus, tie runā paši par sevi. Komentāri nav nepieciešami. Tādēļ ļoti būtiski, uzskata Arvīds Ozols, ir izstrādāt normatīvo bāzi meža garā attīstības cikla regulēšanai un iespējami atbalstīt privātā sektora iesaistīšanos šajā procesā.

Lai procesā iesaistītu privātos uzņēmējus, kopīgi Meža departamentam un Valsts Meža dienestam jānoskaidro, kādi pētījumi nepieciešami privātajam sektoram, un tad arī varēs sākties sarunas par privātuzņēmēju finansu piesaistīšanu meža zinātnei. Proti, ja uzņēmējs pasūta konkrētu pētījumu projektu, tad iespējams izveidot daļējo finansējumu — pusi sedz uzņēmējs no saviem, otru pusi — no valsts budžeta līdzekļiem. Iespējams arī izveidot īpašu fondu ziedojumu veidā, caur kuru uzņēmēji ieskaita naudu zinātnes pētījumiem. Iespējami dažādi varianti kopfinansējumu veidošanai, uzskata Arvīds Ozols. Un nenoliedzami, ka meža nozarē strādājošie uzņēmēji ir ieinteresēti meža ilgtspējīgā attīstībā.

Valsts galvenais virsmežzinis Arnis Melnis uzskata, ka līdzekļi, kas paredzēti mežzinātnei, būtu arī demokrātiski jāsadala. Tā vienmēr ir bijis, un tas ir normāls process. Taču, runājot par prioritātēm, centrālais jautājums ir ilgtspējīga mežsaimniecība.

Valsts Meža dienesta Meža apsaimniekošanas daļas vadītājs Uldis Georgs Gavrilovs piedāvāja 29 pētījumu projektu tēmas ar piebildi, ka to izvērtēšanā noteikti jāuzklausa mežizstrādātāju domas. Jāizvēlas tādi pētījumi, kuri izveidotu modeli labas koksnes iegūšanai un kvalitatīvai tās pārstrādei.

Valsts Meža dienesta Meža apsardzības un aizsardzības daļas vadītājs Arnis Gertners par prioritāru nosauca meža aizsardzību pret kaitēkļiem un slimībām, meža kultūru aizsardzību, medību saimniecību attīstību, kā arī ūdru, bebru un vilku skaita regulēšanu.

Mežzinātnes institūta “Silava” laboratorijas vadītājs Māris Daugavietis informēja, ka, neraugoties uz formālo mežzinātnes fonda pārreģistrāciju Uzņēmumu reģistrā, šis fonds reāli darbojas. Tā ka šķēršļu līdzekļu ieskaitīšanai nav. Taču ir citas būtiskas problēmas. Vispirms — tas, ka vēl līdz šim nav bijis dialoga starp valsts institūcijām, zinātniekiem un uzņēmējiem par mežzinātnes papildu finansēšanu. Arī to projektu sakarā, kas tiek izstrādāti, nav zināmi nekādi vērtēšanas kritēriji, pēc kuriem notikusi pētījumu atlase. Otra ļoti traucējoša lieta ir pilnīgs informācijas trūkums starp dažādām par mežu atbildīgajām institūcijām. Līdz interesentiem nenonāk nedz lēmumi, nedz nozarē notiekošo procesu pārskats.

LLU profesors Henns Tuherms runāja par katastrofālo rokasgrāmatu trūkumu meža nozarē. Trūkst gan mācību grāmatu, gan tādu elementāru lietu kā kokapstrādē strādājošo drošības tehnikas noteikumi.

LZA korespondētājloceklis, profesors Pēteris Zālītis teica, ka, pēc viņa aprēķiniem, mežzinātne saņem tikai desmito daļu pētījumu uzsākšanai no tiem līdzekļiem, kas tai pienāktos pēc meža ieguldījuma Latvijas tautsaimniecībā. Viņš teica, ka daudzas mežzinātnes nostādnes ir iesakņojušās vēl no “impērijas” laikiem. Taču, lai arī kādas tās būtu, kā prioritāte noteikti minama meža krāja, kokaudzes kvalitāte un meža veselība.