PROBLĒMAS

Atbalsta punktus mežam meklējot

Tie ir trīs vaļi, no kuriem līdz šim nav bijusi spējīga atteikties neviena valsts, neviena sabiedrība. Un paralēli šīm lietām jāiespēj atjaunot tos mežzinātnes virzienus, kas Latvijā ir izsīkuši. Piemēram, meža ekonomika, meža taksācija. Tāpat radikāli jāmaina attieksme pret lapu kokiem un koksni. Tādēļ, nosakot prioritātes mežā, jāsaglabā veselais saprāts, nevis jāaizraujas ar tām Latvijai nepiemērotajām nostādnēm, kas ieplūst valstī no ārpuses. Tātad — meža ražība, koksnes kvalitāte, meža veselība.

Meža patologs Mārtiņš Bičevskis kā galveno prioritāti uzsvēra cīņu pret stumbra trupi. Šī slimība nes tādus zaudējumus, kam līdzi gāžas vesela gūzma citu nopietnu problēmu, kuru risināšana atgādina stihisku seku dzēšanu.

Savu viedokli izteica daudzi zinātnieki, un katram no viņiem nenoliedzami bija sava daļa taisnības. Gan par katastrofāli zemo zinātnieku atalgojumu, gan informācijas trūkumu vienas nozares ietvaros attiecībā uz valsts pētījumu pasūtījumiem, gan par neprasmi atrast ceļus kopfinansējuma izveidošanai, gan par vērojamo lobismu, gan nepiedodamo vienaldzību valstij nozīmīgu mežzinātnes projektu neievērošanā vai finansējuma saskaldīšanā, jo ir tādas lietas, ko pēc vairākiem gadiem nebūs iespējams saglābt vai arī to atjaunošana prasīs daudzkārt lielākas naudas summas. Taču vienā lietā gan bija vienprātība — ka ir nepieciešamas šādas kopīgas dažādu pušu diskusijas, jo mežs Latvijā ir viens un visi ir ieinteresēti tā ilgtspējīgā attīstībā.

SIA “Silva” direktora rīkotāja Jura Antoņeviča viedoklis par meža zinātni uzņēmējdarbībā, konkrēti — mežizstrādē, bija šāds:

— Jau tagad mēs sadarbojamies ar Mežzinātnes institūtu “Silava”, pasūtām izstrādāt mūsu firmai nepieciešamos pētījumus par tehnoloģiskā procesa pielietošanu meža atjaunošanā ar specifisku tehniku. Diemžēl informācijas plūsmas starp mežzinātniekiem un uzņēmējiem tikpat kā nav, un varbūt tādēļ arī līdz šim nav izveidojusies pastāvīga sadarbība. Mēs pirmo reizi šodien redzējām sarakstus par tēmām, ko mums var piedāvāt valsts institūcijas sadarbībā ar zinātniekiem un ko varbūt daļēji varētu finansēt no budžeta līdzekļiem. Ja būtu nevis vairāki tēmu saraksti, bet gan pamatīgi izvērtēts viens saraksts, tad arī uzņēmēju interese noteikti būtu lielāka. Tad būtu arī lielāka atdeve no sanāksmēm “aci pret aci” un mēs jau zinātu, ko citam no cita prasīt. Ja būtu veiksmīgi izvēlēti temati pētījumiem, mēs noteikti tos atbalstītu. Protams, arī zinātnei ir nedaudz jāmainās un jātuvina temati tirgus ekonomikas prasībām. Jo zinātniskie pētījumi un projekti arī ir tirgus prece, kas atbilstoši jāpasniedz un uzņēmējiem jāpiedāvā. Arī mums pašreizējā sadarbība ir krietni vien nepietiekama, tādēļ mēs labprāt mums vajadzīgus projektus finansiāli atbalstītu.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares

redaktore

Par koksnes eksportu un importu

1997. gada janvārī–oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri–oktobri ir pieaudzis. Preču eksports sasniedza 800,2 milj. latu, un tas ir par 22,5% lielāks nekā 1996. gada janvārī–oktobrī. Importa kopapjoms ir pieaudzis par 24,9%, un šī gada janvārī–oktobrī tā vērtība bija 1266,4 milj. latu. Starpība starp eksporta un importa kopvērtību ir palielinājusies. Ja 1996. gada janvārī–oktobrī imports pārsniedza eksportu par 55,3%, tad 1997. gada janvārī–oktobrī šī starpība bija 58,2%.

Šī gada janvārī–oktobrī Latvija no ES valstīm importēja 53,4% no kopējā importēto preču apjoma (pagājušā gada janvārī–oktobrī — 49,9%), bet no NVS — 19,6% (24,4%). Savukārt eksporta īpatsvars uz ES valstīm veidoja 49,6% (44,3%) no visa Latvijas eksporta, bet īpatsvars uz NVS bija 29,0% (36,3%).

Nozīmīgākā Latvijas eksporta partnere šā gada janvārī–oktobrī bija Krievija. Preču eksports uz Krieviju bija 20,4% no kopējā preču eksporta (1996. gada janvārī–oktobrī — 22,9%). Otro vietu ieņem Lielbritānija — 14,8% no kopējā preču eksporta attiecas uz šo valsti (10,7%). Tai seko eksports uz Vāciju — 14,0% (13,9%). Svarīga vieta Latvijas eksportā ir arī Zviedrijai un Lietuvai. Zviedrijas īpatsvars eksportā ir 8,3% (6,5%), bet Lietuvas — 7,4% (7,6%).

Importā svarīgākās tirdzniecības partneres ir Vācija un Krievija. Šī gada janvārī–oktobrī Latvija no Vācijas importēja 15,9% (1996. gada janvārī–oktobrī — 14,1%), bet no Krievijas — 15,4% no kopējā importēto preču daudzuma (18,9%). Tām sekoja Somija — 9,9% (9,5%), Zviedrija — 7,9% (8,1%) un Lietuva — 6,4% (6,2%).

1997. gada janvārī–oktobrī nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi — tās īpatsvars eksporta kopvērtībā bija 30,2%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi — 15,7%, pārtikas rūpniecības produkcija — 10,2%, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas — 8,9%, metāli un to izstrādājumi — 8,5%.

1997. gada janvārī–oktobrī strauji pieauga koksnes un tās izstrādājumu eksports. Salīdzinot ar 1996. gada janvāri–oktobri, tas palielinājās par 52,2% jeb par 82,9 milj. latu. Metālu un to izstrādājumu eksports palielinājās par 51,6% jeb par 23,2 milj. latu, koksnes papīrmasas, papīra un kartona eksports — par 51,4% jeb par 7,0 milj. latu.

1997. gada janvārī–oktobrī samazinājās transporta līdzekļu izvedums — par 40,3% (11,6 milj. latu), minerālo produktu — par 35,3% (6,5 milj. latu), jēlādu, ādu, kažokādu un izstrādājumu no tām — par 14,6% (1,2 milj. latu).

Importā nozīmīgāko vietu 1997. gada janvārī–oktobrī ieņēma mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas — 19,3%, minerālie produkti — 13,7%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija — 11,1%, metāli un to izstrādājumi — 8,1%.

1997. gada janvārī — oktobrī salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri — oktobri visstraujāk pieauga koksnes un tās izstrādājumu imports — par 63,8% jeb par 3,4 milj. latu, transporta līdzekļu imports — par 61,0% jeb par 38,1 milj. latu, metālu un to izstrādājumu imports — par 56,7% jeb par 37,1 milj. latu, kā arī dzīvnieku un lopkopības produkcijas imports — par 54,9% jeb par 10,8 milj. latu.

Sagatavojusi CSP Ārējās tirdzniecības statistikas daļa