• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Vienādas tiesības visiem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.04.2000., Nr. 133/135 https://www.vestnesis.lv/ta/id/4630

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Darbības pārskati

Vēl šajā numurā

14.04.2000., Nr. 133/135

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Vienādas tiesības visiem"

"Die Zeit"

— 2000.03.Nr.14.

Laikrakstā ir ievietota plaša intervija ar jauno Starptautiskā valūtas fonda prezidentu Horstu Kēleru par globalizācijas sniegtajām izredzēm, finansu varu un krīžu pārvarēšanu.

Zeit : Tagad jums sevi būs jāapliecina Vašingtonā. Novērotāji brīdina, ka drīz vien ASV Kongress var pilnībā novērsties no SVF.

Horsts Kēlers : Es priecājos būt Vašingtonā, un es apzināti meklēšu iespējas sarunām ar Kongresu. Tur dažiem ir priekšstats, ka starptautiskajām organizācijām galvenokārt ir "jāsadzird" tas, ko saka ASV. Šaubu gadījumā es esmu gatavs iesaistīties kontroversās diskusijās. Taču kopumā es neesmu noskaņots uz konfliktiem, bet konstruktīvi: amerikāņi zina, ka sadarbībai ar citām valstīm nav alternatīvas.

Zeit : ASV daļa SVF ir 17,4%, bet ES dalībvalstu — 30,2%. Vai eiropiešiem ir jāiegūst lielāka ietekme?

Kēlers : Noteikti. Eiropiešiem vajadzētu izstrādāt kopēju koncepciju un vienoti paust savu viedokli.

Zeit : Kā SVF vajadzētu izskatīties pēc pieciem gadiem, kad beigsies jūsu pilnvaru laiks?

Kēlers : Cerams, ka 2005. gadā mēs piedzīvosim to, ka pasaules ekonomika joprojām attīstīsies un būs stabilāka, kā arī būs pakļauta krīzēm mazāk nekā pēdējos gados. Sabiedrībai SVF vajadzētu uztvert kā kaut ko vairāk nekā tikai institūciju, kas palīdz tikt galā ar globalizācijas radītajām problēmām. Šeit ar vienādām tiesībām un pienākumiem sastrādājas 182 bagātās un nabadzīgās valstis.

Zeit : Daudzos SVF attīstības valstu šoka terapijas gadījumos noteikumus uzstāda Rietumvalstis, bet pārējās piekāpjas.

Kēlers : Tā tas nav, visas pielāgošanās programmas akceptē SVF izpilddirektorija. Tajā ir 24 cilvēki, kuri pārstāv visas valstu grupas — arī trešās pasaules valstis.

Zeit : SVF pašreiz piedzīvo uzticības krīzi. Vieni sūdzas, ka tai trūkst ietekmes un ka tā pārāk lēni reaģē. Citi tai pārmet imperiālismu; tā attīstības valstīm uzspiežot savus reformu modeļus. Savukārt vēl citi saskata "morālās briesmas".

Kēlers : Mēs domājam par efektivitātes paaugstināšanu. Tā nav godīga kritika, jo programmas tiek saskaņotas ar katru attiecīgo valdību, un pēc tam tās ar konsensu apstiprina izpilddirektorijs. Taču es jau tagad par problēmu uzskatu to, ka globalizācija tiek uzskatīta tikai par augstākā līmeņa banku, lielo koncernu un politiķu privātu lietu un cilvēki jūtas bezspēcīgi, it kā viņiem šī attīstība tiktu uzspiesta.

Zeit : Tātad jūs esat ņēmis vērā protestus, kas tika sarīkoti Pasaules tirdzniecības organizācijas konferences laikā Sietlā?

Kēlers : SVF ir jāatbild ne tikai uz jautājumiem, kurus uzdod nevalstiskās organizācijas vien, bet visa civilā sabiedrība.

Zeit : Un kāda ir jūsu atbilde?

Kēlers : SVF ir jādodas pie pilsoņiem un jāizskaidro sava politika, tas, ka globalizācija sevī slēpj vairāk izredžu nekā riska. Vienlaikus mums ir jāpanāk, lai reģioni un kopienas būtu spējīgi ar izmaiņām tikt galā arī saviem spēkiem.

Zeit : Vai globalizācija — ar SVF palīdzību — ir strauji virzījusies uz priekšu?

Kēlers : Ātri vai lēni — es to uzskatu par problemātisku kategoriju. Tirgi attīstās ar noteiktu ātrumu, un es uzticos to kreativitātei un spējai atrisināt daudzas problēmas. Taču: katram tirgum ir nepieciešams politisko noteikumu ietvars. Līdz šim ir trūcis drosmes ieviest konstruktīvus politiskos projektus, lai pasaules tirgum piešķirtu noteiktus rāmjus. Debates ir pārāk emocionālas.

Zeit : SVF un Pasaules banka izsniedz kredītus. Tātad tās ir varas instrumenti, lai pasaules ekonomiku regulētu pēc eiropiešu un amerikāņu priekšstatiem.

Kēlers : Es tā nedomāju. Lai izvairītos no šādiem pārmetumiem, SVF ir jākļūst transparentākai. Piemēram, varētu rīkot konsultācijas ar dalībvalstīm un publicēt kredītprogrammu pamatojumus.

Zeit : Tātad svars ir jāpārbīda par sliktu eiropiešiem un amerikāņiem?

Kēlers : Es to domāju nopietni. SVF ir jākļūst par institūciju, kurā visi sadarbojas ar vienādiem noteikumiem.

Zeit : Godīgums? SVF krīžu gadījumos privāto investoru zaudējumus samazina uz nodokļu maksātāju rēķina.

Kēlers : Moral hazard ir problēma — tāpat kā visur, kur darbojas sabiedriskās organizācijas un no tā labumu gūst arī privātais sektors. Taču es esmu pret šīs tēmas dramatizēšanu. (..) Pēc manām domām, ja mēs novērsīsim krīzes un institucionāli nostiprināsim valūtu un finansu sistēmu, pasaules ekonomika attīstīsies vēl ilgi. No tā ilgākā termiņā labumu gūs arī nodokļu maksātāji.

Zeit : Tātad brīvi, saskaņā ar Marksu, arī turpmāk peļņa tiks privatizēta un zaudējumi socializēti?

Kēlers : Principā atbilde jau ir atrasta: privātajam sektoram ir vairāk jāpiedalās krīžu novēršanā un apkarošanā. Piemēram, attiecībā uz aizdevumiem ir jāievieš klauzula, ka krīzes gadījumā arī privātais sektors piedalīsies parādu pārstrukturēšanā. Turklāt pastāv plašs konsenss, ka ir jāattīsta veselīgu darījumu noslēgšanas un banku uzraudzības standarti, lai finansu sistēmu padarītu noturīgāku pret krīzēm. Svarīgs punkts ir arī cīņa pret korupciju.

Zeit : Vai arī jūs esat dzirdējuši par kritiku, kas tiek adresēta SVF kapitāla tirgus straujākas atvēršanas politikai?

Kēlers : Mēs visi neesam pietiekami novērtējuši to, ka cilvēki un institūcijas nemainās tik ātri kā kapitāla plūsma, ko ar vienu "peles" klikšķi var nosūtīt pāri visai pasaulei.

Zeit : Vai Krievija rubli konvertējamu padarīja priekšlaikus SVF spiediena iespaidā?

Kēlers : Iespējams. Krievijas pieredze rāda, ka kapitāla plūsmas liberalizācijai bez piemērotiem tiesiskiem rāmjiem un veselīgas banku sistēmas var būt līdzīgs efekts kā šāvienam atpakaļvirzienā.

Zeit : Tātad dažai labai pielāgošanās programmai vajadzētu būt mazāk stingrai?

Kēlers : Šādas programmas vienmēr ir sāpīgas. Un pastāv bažas, ka valsts budžeta izdevumu ierobežojumi tiek izdarīti uz izglītības rēķina. Tas ilgākā termiņā samazina cilvēku un valstu izredzes piedalīties globalizācijā un izmantot tās priekšrocības.

Zeit : ASV ekonomists Alans H. Meltcers ziņojumā par reformām SVF rekomendē izsniegt tikai īstermiņa kredītus akūto krīžu novēršanai un kontrolēt finansu tirgu. Ilgāka termiņa politiskās attīstības kredītu izsniegšana esot pasaules Bankas lieta.

Kēlers : Noteikti ir nepieciešama darba dalīšana. Pasaules bankai ir jānoklāj izglītības, veselības aizsardzības, sieviešu atbalstīšanas programmu spektrs līdz pat iedzīvotāju politikai, un te ir nepieciešama tālāka perspektīva. SVF kompetencē galvenokārt atrodas finansu un valūtu lietas. Tai uzmanība ir jāpievērš makroekonomiskajai stabilitātei un jāsniedz palīdzība krīžu novēršanā. Pašreiz notiek konkrētas diskusijas par SVF instrumentu: Poverty Reduction (nabadzības samazināšana) un Growth Facility (attīstības iespējas). Tam būs jārūpējas, lai parādu samazināšana notiktu vienlaikus ar reformām. Pirms atvieglojumu piešķiršanas es iesaku vispirms rūpīgi apsvērt visus par un pret.

Zeit : Krīzes Latīņamerikā, Krievijā un Austrumāzijā: kur SVF reakcija bija tāda, kādu iedomājāties jūs?

Kēlers : Problēmas vēl nav beigušās. Galvenokārt laba attīstība ir vērojama Āzijā un Latīņamerikā. Krievija labumu galvenokārt ir guvusi no naftas cenu celšanās un rubļa devalvācijas. Struktūrreformas tur ir nepietiekams. Tagad ir jārīkojas prezidentam Putinam.

Zeit : Jūs runājat par panākumiem, bet nabadzība šajos reģionos aug. Kritizētāji uzskata, ka te ir vainīga arī SVF un tās sāpīgā terapija.

Kēlers : Es tā neuzskatu. Bez SVF būtu vēl sliktāk. Es tikai nožēloju to, ka bagātās valstis netur savu solījumu un nesniedz pietiekamu attīstības palīdzību un pietiekami ātri neatver savus tirgus attīstības valstu produkcijai. Taču arī SVF vienmēr ir sev jājautā: ko varētu izdarīt labāk?

Zeit : Vai SVF pasaules ekonomikā vairāk ir ugunsdzēsēja, nevis kārtības faktors?

Kēlers : Es to vēlos attīstīt tālāk — par pasaules ekonomikas politiskās kārtības faktoru un nacionālo valūtu un finansu sistēmu kompetenču centru.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!