Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Izdarīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1997, 309./310.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) nodoklis — ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;”;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) nodokļu (nodevu) administrācija — Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes (padomes) ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, ja tās paredzētas konkrētos likumos;”;

papildināt pantu ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13) īpašs nodokļu režīms — likumos noteiktais nodokļu režīms, kas paredz īpašu nodokļu atlaižu piemērošanu, īpašu kārtību pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai vai īpašu kritēriju noteikšanu atbrīvojumam no nodokļa maksāšanas, vai arī visu minēto nosacījumu vienlaicīgu piemērošanu.”

2. Izteikt 8.panta 9.punktu šādā redakcijā:

“9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.”

3. 10.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Valsts nodeva par likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu preču un pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar tās izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts nodevas, kuras saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem pilnībā netiek ieskaitītas valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, apliek ar pievienotās vērtības nodokli likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” noteiktajā kārtībā.”

4. Papildināt 11.panta otro daļu ar 20., 21. un 22.punktu šādā redakcijā:

“20) par komercķīlas reģistrāciju, kā arī par komercķīlas pārjaunojuma, grozījumu un dzēšanas reģistrāciju;

21) par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;

22) par vērtspapīru reģistrāciju un laišanu publiskajā apgrozībā.”

5. Izteikt 15.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus vismaz piecus gadus, bet gadījumos, kad nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu tiek piemērots īpašs nodokļu režīms uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, — visu īpašā nodokļu režīma piemērošanas laiku.”

6. 19.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Zaudējumus, arī no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus, kas fiziskajai vai juridiskajai personai radušies nodokļu administrācijas prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ, atlīdzina attiecīgi no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, turklāt atmaksājamā summa tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā.”;

izslēgt otro daļu.

7. Izteikt 20.panta 9.punktu šādā redakcijā:

“9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — Valsts ieņēmumu dienests.”

8. Izslēgt 25.panta ceturto daļu.

9. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“30.pants. Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi

(1) Juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji katru mēnesi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu. Ja nav deklarēti skaidrā naudā veiktie darījumi, kuru summa pārsniedz 1000 latu, maksājama soda nauda 5 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētie darījumi pārsniedz 3000 latu, maksājama soda nauda 10 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas; ja šie darījumi nav deklarēti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, — 15 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(3) Kuģu aģentēšanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) tikai attiecībā uz starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem, kuriem deklarējamo darījumu kopsumma mēneša laikā pārsniedz 3000 latu un kuri šos darījumus ir deklarējuši Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, netiek piemērota soda nauda 10 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas.

(4) Kuģu aģentēšanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri nav ievērojuši šā panta trešās daļas nosacījumus, maksā soda naudu atbilstoši šā panta otrās daļas nosacījumiem.

(5) Šā panta normas neattiecas uz kredītiestāžu pakalpojumiem.”

10. 34.¹ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu grupa, veicot saimniecisko darbību, pārkāpj normatīvajos aktos paredzēto kārtību, kas nodrošina ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizu un pilnīgu uzskaiti, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs speciālas pārbaudes veikšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apturēt normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbību uz laiku, kas nav ilgāks par 10 dienām no Valsts ieņēmumu dienesta institūcijas lēmuma (rīkojuma) pieņemšanas dienas. Attiecīgo lēmumu (rīkojumu) Valsts ieņēmumu dienests pieņem triju darbadienu laikā pēc pārbaužu materiālu saņemšanas no kontrolējošām institūcijām.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja šā panta pirmajā daļā paredzētā normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbība apturēta uz laiku, tad darbības apturēšanas rezultātā radušies materiālie zaudējumi tiek segti no pārkāpēja (fiziskās vai juridiskās personas vai šādu personu grupas) līdzekļiem.”

11. Pārejas noteikumos:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Ar 1998.gada 1.janvāri zaudē spēku likums “Par zemes nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 11./12., 21./22.nr.; 1992, 13./14.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr.; 1997, 3., 14.nr.).”;

papildināt pārejas noteikumus ar 16., 17., 18. un 19.punktu šādā redakcijā:

“16. Lauksaimniecības statūtsabiedrībām, kuras ir likvidētas un līdz 1996.gada 1.janvārim izslēgtas no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, bet kurām ir nodokļu parādi, un lauksaimniecības statūtsabiedrībām, kuras pieņēmušas lēmumu par likvidāciju un uzsākušas likvidāciju līdz 1996.gada 1.janvārim, bet kuru likvidācija līdz 1997.gada 1.janvārim nav pabeigta, nodokļu parādus un ar tiem saistītās pamatparāda palielinājuma naudas, nokavējuma naudas un soda naudas dzēš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam lauksaimniecības statūtsabiedrību sarakstam.

17. Valsts ieņēmumu dienests ar 1998.gada 1.janvāri administrē sociālā nodokļa maksājumu parādus. Veicot pārbaudes par laiku, kad bija spēkā likums “Par sociālo nodokli”, piemēro likuma “Par sociālo nodokli” normas, izņemot atbildību par nodokļu bāzes samazināšanu, kuru nosaka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32.pantu, ievērojot, ka par sociālā nodokļa maksājumu nokavējumu tiek piedzīta nokavējuma nauda — 0,1 procents no laikā nesamaksātā pamatparāda (arī soda naudas) par katru nokavēto dienu.

18. Ar šo likumu noteiktie grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 1. un 5.punktā, 8.panta 9.punktā, 19.panta pirmajā un otrajā daļā, 20.panta 9.punktā un 25.panta ceturtajā daļā stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.

19. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 11.panta otrās daļas 20.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par uzņēmējdarbību”.”

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 4.decembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 18.decembrī