"Ferhoigens redz Igauniju kā Baltijas valstu līderi"

"Postimees"

— 2000.04.03.

Eiropas Komisijas pilnvarotais paplašināšanās jautājumos G.Ferhoigens uzskata par iespējamu pievienošanos ES 2003.gadā.

Sacījāt, ka Igaunijai ir labas iespējas pievienoties ES kopā ar pirmajiem. Igaunijas oficiālais pievienošanās laiks ir 2003.gads. Ko jūs domājat par šādu termiņu? Vai tas jums šķiet reāli?

Atbalstu kandidātvalstis, ja tām ir ambiciozi termiņi. Tajā pašā laikā man jāsaka, ka pašai ES nav pievienošanās termiņu. Mums ir tikai viens termiņš — tad, kad ES ir gatava pieņemt lēmumus, un tās ir 2002.gada beigas. To, vai 2003.gada 1.janvāris ir reāls termiņš, noteiks tas, kā risināsies sarunas, un atsevišķu valstu pievienošanās gatavība. Un tas ir atkarīgs no ES spējas novest līdz galam savas institucionālās reformas. Būtu par daudz agri teikt, vai termiņš ir reāls vai nav. Varu tikai apliecināt, ka tas ir iespējams, ja abas puses centīsies un dos savu labāko. Garantiju nav, lai gan man patiktu teikt, ka tas ir reāli. Svarīgāk ir būt pareizi sagatavotam, nekā kļūt par locekli par agru.

Polijā jūs teicāt, ka Polija ir ES paplašināšanās atslēga. Vai jūs redzat paplašināšanās procesā kādu īpašu lomu Igaunijai?

Jā, noteikti. Igaunija spēlē svarīgu politisku lomu, jo bija pirmā no Baltijas valstīm, kura tika uzaicināta uz paplašināšanās sarunām. Tas toreiz bija skaidrs politisks signāls Baltijas reģionam kļūt par ES dalībvalstīm. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs šo ceļu turpinātu. Igaunija ir Baltijas valstu līdere.

Ir daudz versiju, kā ES paplašināsies. Ir pirmā grupa, kas sastāv no trim valstīm. Ir pirmā grupa, kas sastāv no sešām valstīm. Vai tiks uzņemta viena vienīga valsts un citas nāks pēc tam? Kāds ir jūsu komentārs?

Katrs zīlē, neviens nezina. Es nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Esmu vienmēr sacījis, ka ir par agru paredzēt paplašināšanās scenārijus. Mums to nav, jo mums ir vajadzīga informācija. Līdzko mēs saņemsim pietiekamu informāciju, dosim paplašināšanās scenāriju un pateiksim, kas un kad pievienosies. Varbūt, ka šī gada beigās, bet es patiesi nezinu.

Ko es varu darīt? Es varu izskaidrot kādu principu vai kādu politisku aprēķinu. Politiski ir aprēķināts, ka viļņi vai grupas būtu labāki nekā 12 individuālas valstis. Dalībvalstis sajuktu prātā, ja tām būtu jānodarbojas atsevišķi ar 12 valstu pievienošanās procesiem. Un mums ir paraža, ka tad, kad kandidātvalsts ir gatava, būtu jāsākas pievienošanās procesam. Tomēr ticu, ka Luksemburgas grupas valstis ir ļoti tuvu cita citai. Grupā nav skaidru līderu un arī nevienas valsts, kura skaidri atpaliktu.

Ir laba varbūtība, ka Luksemburgas grupas valstis iestāsies ES kopā. Un ir pat iespējams, ka kāda no Helsinku grupas valstīm tās noķers. Taču ir vēl par agru spriest.

Pašlaik es nevaru pateikt, ka redzam divas vai trīs pievienošanās grupas. Igaunijā ir stipri sarežģīta demogrāfiskā situācija.

Šeit un arī Latvijā dzīvo daudz krievvalodīgo iedzīvotāju. Vai integrācijas problēma var iespaidot ceļu uz ES?

Jā, es tā domāju. Tā ir daļa no politiskajiem kritērijiem virzienā uz locekļa statusu. Lai katra valsts pilnībā cienītu mazākuma tiesības, tā ir daļa no pienākumiem vispasaules cilvēktiesībās. Pirmais priekšnoteikums, lai kļūtu par ES locekli, ir valsts ziedošanās politiskām brīvībām – demokrātijai, tiesiskai valstij, cilvēktiesību cienīšanai un mazākuma aizsardzībai. Taču Igaunija var būt par modeli citām valstīm, kam ir tās pašas integrācijas problēmas.

Izplatās bažas, kā jaunā ES pēc paplašināšanās funkcionēs, būdama par 12—13 valstīm lielāka. Ko jūs teiksiet par šīm bažām?

Paplašināšanās ir tas iemesls, kāpēc mēs sākām institucionālo reformu. Ir skaidrs, ka institūcijas pašreizējā formā beigtu funkcionēšanu. Tās bija domātas funkcionēšanai 6 valstu gadījumā, nevis 27 valstu vajadzībām. Ir jau sākusies Starpvaldību konference šajos jautājumos, un tai jābeidzas šī gada beigās. Bez institucionālās reformas paplašināšanās nenotiks. Taču jums nav jābaidās. Institucionālā reforma noteikti notiks. Tas ir garantēts.