"Pēc Eiropas ultimāta Maskavai"

"Le Nouvel Observateur"

— 2000.04.07.

Krievijas Domes komunistu prezidents Genādijs Seļezņovs ir paziņojis, ka Eiropas Padomes balsojums par procesa sākšanu par Krievijas izslēgšanu esot vēsturiska kļūda.

Seļezņovs apgalvoja, ka "debesis tādēļ nav nogāzušās mums pār galvu", un apsūdzēja Rietumu valstis, ka tās "neizprot mūsu problēmas un ņirgājas par Krieviju, kas ir ekonomiski novājināta."

Savukārt Maskavas mērs Jurijs Lužkovs apgalvojis, ka Eiropai "ir jādemonstrē pacietība, jo tas, kas notiek Čečenijā, tiek darīts pareizi, lai iznīcinātu terorismu un bandītismu. Operācijas nobeiguma termiņa noteikšana liktu atkārtoties 1996.gadam un nozīmētu mežonīgas un bandītiskas valdības atdzimšanu. Tas nāktu par ļaunu ne tikai Eiropai, bet visai starptautiskajai kopienai."

Ceturtdien Eiropa izvēlējās bargāku valodu attieksmē pret Maskavu. Eiropas Padomes parlamentārā asambleja ar lielu balsu vairākumu faktiski apstiprināja ultimātu Krievijai, draudot to izslēgt no institūcijas, ja tā "nekavējoši" nepasludinās Čečenijā pamieru un nesāks sarunas ar Čečenijas separātistiem.

Padome ar ievērojamu balsu pārsvaru nobalsoja par Krievijas delegācijas balsstiesību atcelšanu, kas, izrādot savu protestu, pameta asambleju.

Sākotnējais projekts paredzēja dot Krievijai laiku līdz 31.maijam, lai pārtrauktu cīņas un vienotos ar čečenu dumpiniekiem. Pēc piecarpus stundu diskusijām šis termiņš tika atcelts.

Eiropas Padome Maskavu brīdināja, ka tās izslēgšanas procedūru sāks tādā gadījumā, ja Čečenijā nekavējoši netiks panākts uzskatāms progress.

Eventuālā Krievijas izslēgšana no Eiropas Padomes būtu pirmā reize šīs institūcijas vēsturē kopš tās dibināšanas 1949.gadā, kas apvieno 41 dalībvalsti. Tas vienlaikus būtu arī dramatisks zaudējums Krievijai, kas cenšas veicināt savas saites ar Eiropas institūcijām.

Ceturtdien apstiprinātajā dokumentā ir ietverts arī aicinājums Eiropas Padomes dalībvalstīm izmantot Eiropas cilvēktiesību tiesu, lai izskatītu apsūdzības cilvēktiesību pārkāpumos, kurus ir pieļāvusi Krievijas armija Čečenijā.

Pirms balsojuma Maskava bija noraidījusi apgalvojumus, ka attiecības ar Eiropu varētu būt apdraudētas.

Krievu komisārs cilvēktiesību jautājumos Oļegs Mironovs bija izteicies: "Es nedomāju, ka Eiropas Padome atceltu Krievijas līdzdalību vai to izslēgtu."

Bijušais Krievijas premjerministrs Sergejs Stepašins izteicās, ka Krievijas izslēgšana "nopietni grautu valsts prestižu."

Galīgā lēmuma pieņemšana varētu prasīt daudz mēnešu, turklāt ir nepieciešams visu dalībvalstu konsenss. Atsevišķu valstu valdības un organizācijas arī pret to iebilst, jo uzskata, ka tas atbrīvotu Krieviju no visām tās saistībām Eiropas cilvēktiesību konvencijas ietvaros.

1960.gadā Eiropas Padome balsoja par rezolūcijas pieņemšanu, lai atceltu Grieķijas līdzdalību pēc militāristu apvērsuma, taču vēl pirms galīgā lēmuma pieņemšanas šis režīms tika gāzts. Pēc armijas apvērsuma arī Turcija no 1981.gada līdz 1984.gadam bija atcelta no Eiropas Padomes, tomēr netika izslēgta.