"Sankcijas vairāk kaitēs, nekā dos labumu"

"Berliner Zeitung"

— 2000.04.07.

Kamēr Eiropas Parlamentā notika debates par karu Čečenijā, visi krievu politiķi bija apvienojušies tādā kā klusētāju koalīcijā, it kā iespējamās sankcijas pret Krieviju vispār uz viņiem neattiektos.

Taču pārsteidzošākais ir tas, ka par Strasbūras tēmu numur viens Maskavā vispār netiek diskutēts. Maskavas vanagi un baloži konsekventi tur galvu smiltīs. Krievijas politiskā elite izturas kā nedarbā pieķerti skolnieki, kuri slēpjas no skolotāja, lai nevajadzētu palikt pēc stundām.

Tieši reformators Grigorijs Javlinskis, kam Čečenijas kara kritizēšanas dēļ vajadzēja zaudēt balsis prezidenta vēlēšanās, ir vienīgais, kurš Rietumus nepārprotami brīdina nenoteikt pret Krieviju sankcijas, jo tās nodarīšot lielāku ļaunumu nekā labumu. Sankcijas nepalīdzēs ne Eiropai, ne arī Krievijai, saka Javlinskis. Principā atkal tiks pieņemts nepareizs lēmums. Ierobežojumi vīzu izsniegšanā diez vai aizkavēs vadošos politiķus vai militāristus doties uz ārzemēm. Uz Rietumiem orientēto reformu sociālā bāze apgrūtinās dzīvi tikai Krievijas pilsoņiem, tieši tie ir Javlinska vēlētāji. Javlinskis paredz bezgalīgas rindas uz vīzu saņemšanu pie rietumvalstu vēstniecībām un šķēršļus zinātnisko programmu apmaiņai.

Gaidītais iegansts

Krievijas izslēgšana no Eiropas Padomes nacionālajiem stingrās līnijas piekritējiem būs ilgi gaidītais iegansts, lai turpmāk vairs nevajadzētu justies saistītiem ar Eiropas konvencijām. Ja spēkā vairs nebūs nāvessodu aizlieguma, tad tādus čečenu komandierus kā Salmanu Radujevu būs iespējams nošaut bez lielām problēmām, priecājas zemāka ranga nacionālistiskie politiķi.

Tikpat neefektīvi kā politiskie audzināšanas pasākumi būtu arī ekonomiskās sankcijas, kas Krievijai sāpīgas būtu tikai pirmajā momentā. Apmēram puse no Krievijas ārējās tirdzniecības notiek ar ES dalībvalstīm un Poliju, kad dod apmēram 40% Krievijas budžeta ienākumu. Taču tad, ja Rietumeiropas tirgus Krievijai būs slēgts, tā drīz vien atradīšot tam aizstājēju austrumos, saka Krievijas tirdzniecības ministrs Mihails Fradkovs. To sakot, viņš domāja Ķīnu, Irāku, Irānu, Indiju un Dienvidameriku. Pēdējos gados Krievija pastiprināti piegādā Ķīnai ieroču sistēmas. Irānā runa ir par Bušeras atomelektrostaciju.

Arī starptautisko kredītu iesaldēšana vēl nebūs nekāda katastrofa, domā pazīstamais analītiķis Vjačeslavs Ņikonovs. Tomēr tā veicinātu nodokļu paaugstināšanu un sociālo spriedzi un stimulētu valsts iejaukšanos ekonomikā. Galu galā Starptautiskais valūtas fonds nav izsniedzis Krievijai kredītus jau kopš 1998. gada. Tas principiāli mainītu Krieviju: pie varas vairs nebūtu neviena liberāļa.

Radikālā pārorientācija

Rietumu sankciju politika pret Krieviju nevis piespiestu beigt karu Čečenijā, bet veicinātu vienīgi radikālas pārmaiņas ārējā tirdzniecībā, ārējā un iekšējā politikā. Tāpat kā dzelzs priekškara krišana atvēra arī reformu slūžas Austrumeiropā un Krievijā, tagad Austrumu un Rietumu attiecību ierobežošana var vājināt Krievijas reformu potenciālu.

Krievijas nacionālisti un tie, kuri ilgojas pēc padomju laika atgriešanās, pavisam atklāti ārpolitikā pārstāv neoizolacionismu. Jauns dzelzs priekškars pat būtu apsveicams, laikrakstā "Mūsu laikabiedrs" apgalvo Maskavas neoizolacionisti, jo aiz tā Krievija varētu atdzimt kā krieviski ortodoksāla valsts, kas būtu "nedaudz militarizēta".

Sankcijas Eiropai varētu izrādīties par bīstamu bumerangu, brīdina Maskavas Kanādas institūta direktors Sergejs Rogovs, kas tāpat kritizē karu Čečenijā. Autoritārā, no ASV un Eiropas izolētā Krievijā, kas būs izveidojusi pretrietumniecisku aliansi ar Ķīnu, karš Čečenijā varētu kļūt "par normu". Kā argumentē Rogovs, labākā palīdzība Čečenijai būtu Krievijas integrācija visos līmeņos, nevis bezjēdzīgie mēģinājumi, sodot tautu, audzināt Kremli.

Gizberts Mrozeks