"Eiropas pamatvērtības kā Krievijas rotaļlieta"

"Neue Zūrcher Zeitung"

— 2000.04.07.

Politiskā virves vilkšana attiecībā uz demokrātijas pamatvērtībām, valsts tiesiskumu un cilvēktiesībām no Eiropas Savienības puses pašreiz atkal atdota Eiropas Padomes gala sargātājiem.

Ka indivīda pamattiesības un valstis ir kļuvušas par rotaļlietu, nav sabiedriski ievērots fakts tikai kopš ES izteiktā boikota Austrijai pēc Haidera partijas iesaistīšanās valdībā. Ja konkrētāk ielūkojas, tad viss vienmēr bijis tā: gan aukstajā karā no padomju viedokļa vai šodienas Rietumu rīcība ar Ķīnu. Tā saucamais valsts saprāts arī ANO komisijās un EDSO rada proklamēto ideālu neievērošanu.

Neatlaidīgas cilvēktiesību politikas ietvaros, kādu to gribētu praktizēt Eiropas Padome, jau vairākus gadus izskalo pamatvērtības. Ukraina un Krievija šodien tika uzņemta 41 valstu lokā, bet Krievijas uzņemšana Čečenijas pirmā kara dēļ nedaudz tika iekavēta. Kopš tā laika Asambleja, kas ir organizācijas sirdsapziņa, vairākos paņēmienos mēģinājusi no abiem Eiropas austrumos esošajiem milžiem pieprasīt starptautisko tiesību saistības, draudot tām ar balsstiesību atņemšanu vai pat ar izslēgšanu, tomēr līdz šim bez drošības darboties.

Lai padarītu rāmāku jauno Strasbūrā uzstājīgo Krievijas parlamentāriešu delegāciju, kas izveidota Putina žēlastības dēļ, šis nesenais diplomātiski uzlabotais līdzekļu kopums tika ņemts talkā, baidot to ar balsstiesību atņemšanu un tagad — tas ir kas jauns — ir arī izlemts. Negaidot deputāti Ministru komiteju aicināja ievadīt procesu par Krievijas dalības pārtraukšanu. Vai ārlietu ministri galvaspilsētās ļaus sevi ietekmēt ar Eiropas Parlamenta deputātu lēmumiem vai tūlītējiem pērkona dārdiem no Maskavas, to rādīs laiks.

Viņi katrā ziņā jau gadiem liedzās apsvērt jebkuru sankciju pieņemšanu pret Maskavu. Bažas, ka daļēja izslēgšana, kas nekādā gadījumā gan nepārtrauc attiecības, neaprēķināmo Maskavu sadusmotu, ir lielākas par uzticību pašu noteiktajām vērtībām. Rietumu rūpes par krievu vadības piekopto barbarismu Čečenijā nav īpaši svarīgas. Tomēr šis ir barbarisms, kas gadu simteņos izveidotās Eiropas vērtības padarījis par Krievijas rotaļlietu un apdraud tās arī to iekšienē. Vismaz Nīderlande un Čehija to uztver tik nopietni, ka tās uzdrošinās iesniegt valstu sūdzību cilvēktiesību tiesā.

Faktiskā starptautiskās vienošanās negācija par universālo cilvēktiesību realizāciju ļauj nojaust ko ļaunu. Maskavas izvairīšanās no sarunām iepretim federālajām republikām ar neatkarības spiedienu spiež uz nacionālistisku nocietināšanos un militarizāciju, kas jau Balkānos radījusi tik daudz posta un ciešanu. Eiropai nevajadzētu tik daudz runāt, bet gan — kā tagad Strasbūrā — darboties. Sen zaudēto ticību būs grūti atgūt.