informācija

Ministru prezidents —

tiekoties ar Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem

Vakar, 18.decembrī, Ministru prezidents Guntars Krasts tikās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un tās Tautsaimniecības nozaru asamblejas pārstāvjiem. Šī bija pirmā tikšanās, kas iecerēta kā sākums Ministru prezidenta un citu valdības pārstāvju regulāram ikmēneša dialogam ar uzņēmēju aprindu pārstāvjiem.

Tikšanās mērķis bija kopīgi apspriest Latvijas ekonomiskās attīstības jautājumus un problēmas, lai rastu pusēm pieņemamus risinājumus. Tās iniciatore ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un tās dibinātā Tautsaimniecības nozaru asambleja, kuras komisijās apvienoti un darbojas nozaru asociāciju pārstāvji. Kā konsolidēta, nevalstiska institūcija LTRK asambleja ir ieinteresēta aktīvi piedalīties Latvijas saimnieciskās dzīves attīstības procesos un pārstāvēt savu biedru — Latvijas uzņēmēju — intereses.

Tikšanās laikā uzmanība veltīta šādiem jautājumiem: Latvijas tautsaimniecības attīstības koncepcija un tās veidošanas process, uzņēmēju viedoklis par to, rūpniecības attīstības procesa perspektīvas; uzņēmēju darbības drošība Latvijā; Latvijas uzņēmēju interese par ES normu ieviešanu Latvijas saimnieciskajā dzīvē un pārliecība, ka jādara viss, lai palīdzētu Latvijas uzņēmējiem iekļauties Eiropas vienotajā tirgū; tūrisma un tūrisma infrastruktūras attīstības perspektīvas; kravu pārvadājumu organizācijas optimizācijas modelis un ar to saistītās praktiskās problēmas, t.sk. muitas jautājumi.

Uzņēmējus šajās sarunās pārstāvēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Viktors Kulbergs, “Valmieras stikla šķiedras” prezidents Inārs Poļaks, SIA “Kūhne & Nagel Latvia” direktors Edvīns Ozoliņš, Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas prezidents Oļģerts Pumpa un LTRK ģenerāldirektors Voldemārs Gavars.

Sarunu nobeigumā abas puses apmainījās ar sekmīga jaunā gada novēlējumiem un vienojās, ka nākamgad šādas tikšanās rīkos ik mēnesi.

tiekoties ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

Vakar, 18. decembrī, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta viesojās Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs.

Tikšanās laikā pārrunāti vairāki būtiski Latvijas un Krievijas divpusējās sadarbības aspekti. Apspriesta Krievijas premjerministra Viktora Černomirdina dalība Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstu valdību vadītāju sanāksmē 1998.gada 22. un 23. janvārī, kā arī iespējamās divpusējās tikšanās. Pārrunātas Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanas iespējas un skarti jautājumi par Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas darba aktivizēšanu un sagatavoto starpvaldību vienošanos ātrāku parakstīšanu.

Atbildot uz A.Udaļcova jautājumu par Latvijas Krievijas kultūras centra īrēto telpu — Pētera I nama — tālāko likteni, G.Krasts paskaidroja, ka šī problēma tiks risināta Latvijas likumdošanas ietvaros.

Ministru prezidents interesējās par iespēju tuvākajā laikā atsākt starptautiskos lidojumus uz Maskavu, jo Latvijas valdība ir nomaksājusi “Latavio” parādus. Vēstnieks atbildēja, ka tas iespējams visdrīzākajā laikā, jo šķēršļu lidojumu atsākšanai vairs nav.

Saruna noritēja sirsnīgā un draudzīgā noskaņā.

Valdības preses departaments

Par ārlietu ministru —

Eiropas drošības un sadarbības organizācijas konferencē

18. un 19.decembrī Kopenhāgenā notiek Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) sestā ministru sanāksme. Latviju šajā konferencē pārstāv ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

EDSO Kopenhāgenas sanāksmes dalībnieki aplūko divus aktuālus jautājumu blokus, kas skar Eiropas drošības modeli, kā arī EDSO organizatorisko un operatīvo spēju nostiprināšanu.

Vakar, 18.decembrī, EDSO dalībvalstu ārlietu ministri apmainījās viedokļiem par Eiropas drošības modeļa dokumenta pamatnostādnēm. Par šāda dokumenta izstrādi un pieņemšanu EDSO dalībvalstis vienojās 1996.gadā Lisabonas galotņu konferencē. Tad arī tika nolemts, ka nākamajā galotņu konferencē EDSO valstu vadītāji apstiprinās Eiropas drošības modeļa dokumentu. Latvija, tāpat kā ASV un ES valstis, uzskata, ka dokumentam par Eiropas drošības modeli ir jāapstiprina valstu tiesības brīvi izvēlēties drošības izkārtojumu, tostarp pievienojoties aliansēm. Latvija arī noraida Eiropas drošības reģionalizāciju.

Sanāksmes dalībnieki augstu novērtēja Dānijas ieguldījumu EDSO prezidentūras laikā, kā arī EDSO lomu konfliktu un citu problēmu novēršanā Albānijā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Dienvidslāvijas Federācijā, Gruzijā, Horvātijā, Kalnu Karabahā un Tadžikistānā. Īpašu uzmanību EDSO dalībvalstu ārlietu ministri veltīja EDSO vadīto operāciju finansējumam. 1997.gadā Dānijas prezidentūras laikā izstrādāts jauns EDSO budžeta modelis, kurā ņemta vērā katras dalībvalsts maksātspēja. Latvija atbalsta šādu ierosinājumu.

Šajā sanāksmē EDSO izveidoja jaunu amatu —EDSO pārstāvis preses brīvības lietās.

Šodien Kopenhāgenas sanāksmes dalībnieki lems par nākamās konferences laiku un vietu, kā arī par to, kura valsts vadīs EDSO 1999.gadā.

Vakar EDSO ārlietu sanāksmes laikā V.Birkavs tikās ar Eiropas Komisijas komisāru Hansu van den Bruku. V.Birkavs un H.van den Bruks pārrunāja ES paplašināšanos, kā arī Latvijas sarunas par iestāju Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Par Latvijas un Ukrainas starpvaldību komisijas sēdi

No 16. līdz 18.decembrim Kijevā notiek Latvijas un Ukrainas starpvaldību komisijas otrā sēde.

Latvijas puses pārstāvju grupas vadītājs ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Jānis Vanags, darba grupas sastāvā iekļauti ministriju, Latvijas Bankas un Latvijas vēstniecības Ukrainā pārstāvji.

Komisijas sēdes darba gaitā paredzēts apmainīties ar informāciju par ekonomisko stāvokli abās valstīs, izvērtēt jau parakstīto Latvijas un Ukrainas līgumu īstenošanas gaitu un jaunu līgumu nepieciešamību. Pašlaik izstrādes procesā atrodas vairāk nekā desmit starpvalstu līgumi, šajā sēdē paredzēts strādāt pie brīvās tirdzniecības līguma ar lauksaimniecības precēm, līguma par ražošanas kooperāciju, līguma par sadarbību dzelzceļa pārvadājumu jomā un līguma par tirdzniecisko kuģošanu. Darba kārtībā iekļauti jautājumi par Latvijas un Ukrainas uzņēmumu sadarbību un konfliktsituācijām.

ĀM preses centrs

Par satiksmes ministrijas balvu

sakoptākajiem pagastiem

Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Agronomu biedrības, Latvijas konsultāciju centra un Latvijas Valsts radio izsludinātajā konkursā “Sakoptākais Latvijas pagasts” Latvijas zonās 1997.gadā par uzvarētājiem atzīti Rojas pagasts (Kurzeme, Talsu rajons), Jaunpils pagasts (Zemgale, Tukuma raj.), Priekuļu pagasts (Vidzeme, Cēsu raj.), Medņevas pagasts (Latgale, Balvu raj.).

Par veikto ieguldījumu pagasta attīstībā, vides sakopšanā un infrastruktūras sakārtošanā Satiksmes ministrija saskaņā ar ministrijā izstrādāto nolikumu konkursa uzvarētāju atbalstīšanai kā balvu Rojas, Jaunpils, Priekuļu un Medņevas pagastam, piešķirs ceļu melnā seguma atjaunošanas būvdarbu (ieskaitot projektēšanu) finansējumu 25 000 latu katram pagastam. Līdzekļi paredzēti esošajiem valsts autoceļiem ar melno segumu pagasta centrā vai ciematā. Ceļa seguma atjaunošanas darbus izpildīs 1998.gadā pēc būvdarbu konkursa rezultātu pasludināšanas.

Šodien Satiksmes ministrijas Autoceļu direkcijā svinīgos apstākļos tiks pasniegtas finansējuma apliecinājuma vēstules minēto pagastu vadītājiem.

Satiksmes ministrijas preses centrs

Par tikšanos Briselē

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše — “Latvijas Vēstnesim”

Pagājušās nedēļas nogalē ZM vadības speciālisti bija Briselē, lai tiktos ar daudziem Eiropas Savienības augsta ranga speciālistiem. Taču JĀNIS LAPŠE kā būtiskākās minēja divas tikšanās:

— Mums bija nozīmīga saruna ar Kristīni Deju, kura ir visu ES PHARE atbalsta programmu vadītāja. Viņa ir bijusi arī Latvijā, tādēļ saruna bija konkrēta un mums ļoti, ļoti nozīmīga. Kādēļ? Divas dienas pirms tam, kad Luksemburgā tika pieņemts lēmums par ES tālākās paplašināšanās gaitu, viņai jau bija informācija par papildu naudu — 100 mijoniem ekiju, kas paredzēti šai valstu grupai, tajā skaitā arī Latvijai. Viņa konsultēja, kādā virzienā būtu jāstrādā, lai no šī lielā “klaipa” varētu nogriezt arī Latvija.

PHARE ietvaros šiem līdzekļiem piekļūt varēs caur trim programmām: viena paredzēta privatizācijas procesa pabeigšanai, otra — korupcijas novēršanai, trešā — investīciju piesaistīšanai. Privatizācija Latvijā tiešām vēl nav beigusies, šajā ziņā mums vēl darāmā pietiek. Attiecībā uz korupcijas novēršanas programmu — mēs varētu tai piesaistīt mums aktuālās robežu un kontrabandas lietas, kas ir ļoti satraucošas. Jo lauksaimniecībā visizteiktākā korumpētības vieta ir tieši robeža. Šī doma sarunās tika akceptēta, tādēļ nākamā gada pašā sākumā pie mums atbrauks ES konsultants, kas apmācīs, kā nepieciešamie dokumenti sagatavojami. Tas ir jāizdara ļoti īsā laikā, jo šī summa — 100 miljoni ekiju — nav sadalīta konkrēti katrai valstij. Tā valsts, kura pirmā iesniegs nepieciešamos dokumentus, arī var cerēt uz lielāku finansiālo atbalstu.

Tikāmies arī ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Francu Fišleru. Arī viņš šogad bija Latvijā. Ar ļoti lielu interesi Fišlera kungs noklausījās un piezīmēja sev interesējošos faktus par pēdējā pusgadā paveikto mūsu lauksaimniecības nozarē. Piemēram, pozitīvi tika uztverts tas, ka no budžeta līdzekļiem 3 procenti tiek atvēlēti lauksaimniecības atbalstam. Varēja just, ka komisāra interese nav formāla.

Briselē visu mūsu departamentu direktori satikās ar to ģenerāldirektorātu speciālistiem, ar kuriem bieži notiek telefoniskas sarunas. Tagad viņi cits ar citu iepazinās, līdz ar to turpmākā sadarbība būs vienkāršāka.

Sarīkojām arī Latvijas produkcijas degustāciju. Tiesa, nedaudz šaubījāmies, vai kādu interesēs tas, ko mēs piedāvājam, jo Briseles cilvēki ir redzējuši un baudījuši daudz ko. Taču priecēja tas, ka uz degustāciju ieradās ap 30 cilvēku. Vai nu tā bija pieklājība, vai kas cits, bet kritiskas piezīmes nedzirdējām.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares

redaktore

Informācijai

Par gaļas un gaļas izstrādājumu importu

Atbildot uz LR Saeimas frakcijas “Latvijai” iesniegto pieprasījumu par gaļas un gaļas izstrādājumu legālo importu no ārvalstīm, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz pieprasīto informāciju.

Pēc VID Muitas pārvaldes datiem 1997. gada 11 mēnešos no ārvalstīm Latvijā legāli importēti 78,2 tūkst. t gaļas un gaļas izstrādājumi, tai skaitā:

— 17,2 tūkst. t — izlaišana brīvam apgrozījumam;

— 1,1, tūkst. t — ievešana uz laiku;

— 0,02 tūkst. t — reimports (atpakaļievedums);

— 59,1 tūkst. t — ievešana muitas noliktavā;

— 0,8 tūkst. t — darbības muitas kontrolē (pārstrāde muitas kontrolē, kuģu un lidmašīnu apgādē, piegādes beznodokļu veikaliem utt.).

VID ģenerāldirektors A.Sončiks

Par gaļas un gaļas produktu iespējamo kontrabandu

1. 1997.gada 10 mēnešos Latvijas pārstrādes uzņēmumi iepirkuši no vietējiem ražotājiem 29,8 tūkst. tonnas lopu dzīvsvarā, tai skaitā:

liellopi — 13,6 tūkst. tonnas (1996. gada 10 mēnešos — 17,6 tūkst. tonnas);

cūkas — 8,3 tūkst. tonnas (1996.gada 10 mēnešos — 9,4 tūkst. tonnas);

aitas — 2 tonnas (1996.gada 10 mēnešos — 8 tonnas);

putni — 7,9 tūkst. tonnas (1996.gada 10 mēnešos — 8,3 tūkst. tonnas);

pārējie — 37 tonnas (1996.gada 10 mēnešos— 47 tonnas)

2. Pamatojoties uz Ministru kabineta nolikumiem nr.20 “Latvijā ražoto pārtikas preču iekšējā tirgus aizsardzības noteikumi” Zemkopības ministrija, sākot ar 1995. gadu, aprēķina galveno lauksaimniecības produktu bilances, kurās tiek izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati.

1997.gada 9 mēnešu gaļas un gaļas produktu ražošanas un patēriņa bilance rāda šādus rezultātus:

patēriņš — 101,4 tūkst. t;

gaļas ražošana (kautsvarā) — 48,2 tūkst.t;

imports — 13,9 tūkst. t (izlaišanai brīvam apgrozījumam);

eksports — 4,8 tūkst. t;

nenoskaidrotas izcelsmes gaļa (parādās patēriņā, bet netiek nosegta ar esošajiem resursiem) — 44,1 tūkst. t.

3. Galveno lauksaimniecības produktu bilances tiek aprēķinātas katru ceturksni. Līdz šim no 1995.gada bilances pozīcijas “nenoskaidrotas izcelsmes gaļa” apjomos būtisku izmaiņu nav.

4. 1997.gada 15.decembrī VID notika kopīga VID un Zemkopības ministrijas sanāksme par šo jautājumu. Tika nolemts veidot kopīgu komisiju “nenoskaidrotas izcelsmes gaļas” apjomu noteikšanas metodikas saskaņošanai un precizēšanai kā arī citu pasākumu veikšanai.

Zemkopības ministrs A.Rāviņš

Par Latvijas piena eksportu uz Eiropu

Valsts Veterinārā dienesta (VVD) direktors Jāzeps Rimeicāns “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja pēdējos jaunumus, kas attiecas uz mūsu piena produktu eksportu uz Eiropas Savienību. Bija plānots, ka Eiropas Savienības Komisija, kas novembra beigās apmeklēja mūsu piena pārstrādes un ražošanas uzņēmumus, savus secinājumus izteiks nule notikušajā Eiropas Savienības Komisijas sēdē. Tomēr pēdējā brīdī plāni mainījušies, un Latvijas piensaimniecības atbilstība Eiropas prasībām un imports uz ES tiks skatīts nākamajā sēdē 1998. gada 13.—14. janvārī. Līdz janvāra vidum Latvija var turpināt piena produktu eksportu kā līdz šim. Visi pārstrādes uzņēmumi, kas bija VVD sagatavotajā sarakstā, ir atzīti par ES direktīvām atbilstošas preces ražojošiem, izņemot vienu.

Iespējams, ka Eiropas Savienības Komisija atzīs Latvijas VVD par tik kompetentu institūciju, kam būs tiesības turpmāk papildināt to uzņēmumu sarakstu, kuri drīkst ievest piena produktus ES. Šeit, kā teica Jāzeps Rimeicāns, ir divi varianti. Viens — ka Latvijas VVD drīkstēs dot akceptu, otrs — ka ES mūsu piena produktus varēs ievest tikai pēc īpaša ES komisijas apmeklējuma un slēdziena. Ja ES apstiprinās pirmo variantu, tad Latvijai būs īpašas labvēlības statuss, tātad mūsu kvalitātes uzraudzības sistēma ir pietiekami sagatavota un atbilst ES direktīvām.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares

redaktore