preses konferences

Uz sliekšņa. Savos laukos

Pa kreisi — 1997.gads, pa labi — 1998.gads

Turpinājums no 1.lpp.

Savukārt ZM valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols par svarīgāko gadā paveikto uzskatīja izstrādāto valsts mežsaimniecības politikas dokumentu un meža nomas koncepciju. Attiecībā uz meža politikas dokumentu tā izstrādāšana ir tikai viena darba daļa. Otra, kas jāīsteno nākamajā gadā un kas ir sarežģītākā, ir meža politikas īstenošana dzīvē.

Decembra vidū ar ZM rīkojumu izveidota Meža padome, kurā ietilpst pārstāvji no visām ar mežu saistītajām formālajām un neformālajām organizācijām. Šajās dienās notika pirmā Meža padomes sēde, kurā iztirzāts meža politikas dokuments, kā arī nolemts turpmāk saskaņot valsts institūciju un profesionālo organizāciju viedokļus attiecībā uz meža politikas īstenošanu, izvērtēt priekšlikumus par meža nozares normatīvajiem aktiem un citu nozaru normatīvo aktu ietekmi uz mežu. Ļoti būtiski ir, uzsvēra Arvīds Ozols, lai visi meža nozarē strādājošie tiktu informēti par valsts institūcijās pieņemtajiem regulējošajiem dokumentiem un par Meža padomes darbu, jo mežs ir tā tautsaimniecības nozare, kas Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumā dod trešo daļu ieņēmumu.

ZM valsts sekretāra vietnieks Normunds Riekstiņš informēja, ka burtiski šajās dienās ir parakstīta vienošanās starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par sadarbību 1998. gadā. Tā balstās uz 1992. gadā noslēgto līgumu un liecina, ka Latvijas zivsaimniekiem ir diezgan plaša starptautiskā sadarbība — viņi piedalās Baltijas jūras un Atlantijas okeāna starptautisko organizāciju darbībā, ir noslēgti daudzi līgumi ar Baltijas jūras piekrastes valstīm, ar Krieviju, ar Eiropas Savienību, Igauniju. Vēl šajā gadā paredzēta tikšanās ar Igauniju, lai pārrunātu sadarbības iespējas nākamajā gadā. Latvija ir sagatavojusi projektu sadarbības līgumam ar Lietuvu, Poliju. Tas norāda, ka Latvija arvien aktīvāk darbojas Baltijas jūras reģionā.

Runājot par nozares rezultātiem, noteikti jāakcentē, ka nepieciešams nošķirt Baltijas jūras zveju no okeāna zvejas, kā arī Baltijas jūras un okeāna nozvejas pārstrādi. Citādi informācija par zivsaimniecības stāvokli Latvijā nav īpaši pareiza. Kādēļ? Tādēļ, ka okeāna flotes rādītāji slīd lejup, bet jūras zvejas rādītāji, gluži pretēji, strauji palielinās. Piemēram, šajā gadā jūras nozveja bija lielāka nekā okeāna nozveja, kā līdz šim vēl nekad nav bijis. Un nākamgad atšķirība būs vēl radikālāka. Šāgada 11 mēnešos nozveja Baltijas jūrā salīdzinājumā ar visu 1996. gadu ir pieaugusi par 110 procentiem, un pārstrāde 9 mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laikposmu ir 140 procenti. Arī tirdzniecības bilance ir pozitīva, nepārtraukti pieaug zivju produktu eksports. Un ir būtiski, lai valsts politika sekmētu šo nozares attīstību, kas ir ieguvusi pozitīvu tendenci. Tādēļ šogad tika strādāts pie Zivsaimniecības attīstības programmas.

Vēl, minēja Normunds Riekstiņš, šogad Valsts zivsaimniecības pārvalde ir strādājusi pie Zivsaimniecības attīstības programmas apakšprogrammām, ir sagatavots un nākamā gada sākumā izskatīšanai ZM un MK tiks iesniegta Baltijas jūras un piekrastes zvejas flotes attīstības programma un Zivrūpniecības attīstības programma. Tiek strādāts arī pie Zivsaimniecības izglītības un zinātnes programmas, Dabas aizsardzības programmas zivsaimniecībā utt. Tie ir jautājumi, kas saistīti ar zivsaimniecības nozares attīstības iespējām Latvijā.

Paralēli turpinās darbs pie zivsaimniecības likumdošanas izstrādāšanas un precizēšanas. Taču pats galvenais, kas būtu jāpanāk zivsaimniecības nozarē strādājošajiem, ir — nebalstīties uz subsīdiju līdzekļiem, bet gan meklēt kredītiespējas un piesaistīt investīcijas.

Zemkopības ministrs Andris Rāviņš minēja divus svarīgākos darbus, kas paveikti šogad, — izstrādātās lauksaimniecības attīstības pamatnostādnes, kas ir valsts atbalsta politika lauksaimniecībai, un subsīdiju nolikums.

Šajā gadā ļoti izteikti ir palielinājies valsts atbalsts lauksaimniecībai. Līdz ar to valsts ir izteikusi savu attieksmi pret lauksaimniecību kā pret tautsaimniecības nozari. Andris Rāviņš izteica cerību, ka jau tuvākajā laikā lauksaimnieki varēs apliecināt, ka lauksaimniecība nav nozare, kas dzīvo uz citu nozaru rēķina.

Nopietns darbs gada laikā veikts normatīvo aktu harmonizēšanā, lai tie atbilstu ES direktīvām. Šis darbs turpināsies arī 1998. gadā.

Strādājot pie apakšnozaru politikas, nepatīkami pārsteidza ar gaļu saistītās lietas. Tika konstatēts, ka visa nauda, kam vajadzētu no gaļas ražošanas, pārstrādes un importa ienākt valsts kasē, tur nebūt nenokļūst. Nebija iespējams “savilkt galus” gaļas bilancē, jo reāli valstī tiek patērēts vairāk gaļas, nekā to oficiāli saražo un ieved. Tātad — valstī ir nezināmas izcelsmes gaļas produkti, to daudzums — apmēram 30 procenti. Tādēļ nākamajā gadā šai sfērai tiks pievērsta īpaša uzmanība, lai tiktu skaidrībā ar tajā norisošajiem procesiem. Lielu atbalstu jau šobrīd ir sniegusi šogad izveidotā Sanitārā robežinspekcija, un arī turpmāk tās sniegtā informācija lieti noderēs.

Nākamajā gadā ir jāturpina darbs pie labības tirgus izveidošanas pabeigšanas un nostiprināšanas. Jāturpina arī informācijas sistēmas izveidošana, jo dati no ražotājiem ir stipri trūcīgi, arī tirgus informācija ir nepieciešama ikvienam ražotājam un pārstrādātājam. Svarīgs ir jautājums par celulozes rūpnīcas projekta uzsākšanu, jo priekšprojekts jau ir pabeigts. Nākamajā gadā daudz jūtamāks būs valsts atbalsts zivsaimniecībai, it īpaši iekšējo ūdeņu izmantošanas attīstīšanai.

Preses konferences noslēgumā Andris Rāviņš pateicās: “vislielākais paldies žurnālistiem par to, ka esat centušies atspoguļot presē to darbu, ko mēs ikdienā darām, lai arī nākamajā gadā ministrijas un preses sadarbība būtu tikpat cieša un veiksmīga!”

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares

redaktore