problēmas

Ģimenes budžets un bērni vecāku acīs

Oļģerts Krastiņš, LU profesors, - "Latvijas Vēstnesim"

Cik vajadzīgs bērniem?

Jau vairākkārt esam apsprieduši jautājumu, cik pamatoti ir mājsaimniecību ienākumus un izdevumus rēķināt vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli. Ir zināms, ka bērniem izdevumi ir mazāki nekā pieaugušajiem. Tādēļ statistikā ir izstrādātas dažādas skalas, pēc kurām noteikt nosacītu patērētāju skaitu mājsaimniecībā.

Pašreiz Latvijā lieto Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekvivalences skalu. Pēc tās pirmais pieaugušais mājsaimniecības loceklis tiek pielīdzināts 1 patērētāju vienībai, katrs nākamais - 0,7, bet bērni vecumā līdz 14 gadiem - 0,5 patērētāju vienībām.

Latvijas pirmās neatkarības laikā izmantoja detalizētāku skalu. 17 g. un vecākus vīriešus pielīdzināja 1 patērētāju vienībai, sievietes - 0,8. Bērnus atkarībā no vecuma: līdz 2 g. vecumam vīriešus - 0,3, sievietes 0,3; 2 - 6 g. vec. - 0,4 un 0,4; 6 - 10 g. vec. - 0,5 un 0,5; 10 - 12 g. vec. - 0,6 un 0,6; 12 - 13 g. vec. - 0,7 un 0,6; 13 - 15 g. vec. - 0,8 un 0,7; 15 - 17 g. vec. - 0,9 un 0,8 patērētāju vienībām (Ģimeņu budžeti 1936/37 - R.: VSP, 1940, 17.lpp.).

Šīs un citas līdzīgas skalas jāvērtē kā ekspertu vērtējumi. Vismaz nopietni viņu pamatojumi mums nav zināmi. Mājsaimniecību nepieciešamo līdzekļu vērtējumi varētu būt bāze šādu skalu izstrādāšanai vai precizēšanai pašreizējiem Latvijas apstākļiem. Tādēļ parādīsim metodisku pieeju, kā to darīt.

Precēti pāri, kur kāds jaunāks par pensijas vecumu, bez bērniem, ar vai bez citiem pieaugušiem mājsaimniecības locekļiem pietiekamam dzīves līmenim par nepieciešamiem uzskata Ls 97,67 mēnesī, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli (skat. tabulu). Pieņemsim to par aprēķinu bāzi.

Precēts pāris ar vienu bērnu tam pašam vērtējumam uzskata par nepieciešamu Ls 91,41. Tā kā šādā mājsaimniecībā ir trīs cilvēki, tai vajadzīgi Ls 274,23 (91,41 x 3), bet diviem pieaugušiem cilvēkiem - Ls 195,34 (97,67 x 2). Bērnam nepieciešams Ls 78,89 (274,23 - 195,34).

Precēts pāris ar diviem bērniem pietiekamam dzīves līmenim uzskata par nepieciešamiem Ls 73,91, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli jeb Ls 295,64 uz mājsaimniecību (73,91 x 4). Salīdzinājumā ar iepriekšminētajām precēta pāra un viena bērna mājsaimniecībām vajag vairāk - Ls 21,41. Tie būtu izdevumi otram bēnam (295,64 - 274,23). Tādā pašā ceļā var aprēķināt, ka trešam bērnam vajadzīgi Ls 29,26. Matemātiski elegantāk to pašu var aprēķināt, sastādot un atrisinot vienādojumu sistēmu ar 4 nezināmiem. Tomēr tas, kā redzējām, nav nepieciešams.

Pieņemot pieaugušu personu par vienu patērētāju vienību, kurai vajag Ls 97,67 mēnesī, viegli izrēķināt, ka pirmajam bērnam vajag 0,81, otrajam - 0,22, trešajam - 0,30 no pieauguša patērētāja izdevumiem. Pēdējie koeficienti varētu veidot vienu variantu patērētāju vienību skalas izveidošanai. Skalu varētu precizēt, piesaistot vēl informāciju par ģimenēm ar bērniem un citiem mājsaimniecību locekļiem, vientuļajām mātēm ar bērniem, izsverot katras demogrāfiskās grupas izplatību.

Vai šādi izveidota tabula būtu labāka par jau zināmajām? Autors kā eksperts to neņemas apgalvot, taču paši patērētāji (mājsaimniecības) netieši par viņu ir balsojuši.

Analogu skalu iespējams izstrādāt, izvirzot mērķi, ka mājsaimniecībām savi dzīves apstākļi jāvērtē kā labi. Tad, pieņemot pieaugušu personu par vienu patērētāju vienību, pirmais bērns iznāks 0,82, otrais - 0,18, trešais - 0,23 patērētāju vienības. Abos gadījumos pirmā bērna uzturēšana tiek vērtēta kā dārga - 80% salīdzinājumā ar pieauguša cilvēka izmaksām, toties otrā bērna - samērā lēta; arī trešā bērna uzturēšana vērtēta kā lēta, tomēr nedaudz dārgāka nekā otrā.

Pēdējiem diezgan pārsteidzošajiem secinājumiem varētu būt gan objektīvi, gan subjektīvi cēloņi. Objektīvi otrā un trešā bērna audzināšana izmaksā lētāk tādēļ, ka pirmā bērna audzināšanas laikā ir sagādāti visi bērniem nepieciešamie ilglaicīgas lietošanas priekšmeti, kurus var izmantot arī nākamie. Vecāki jau ir uzkrājuši pieredzi, kā labāk un arī lētāk apgādāt bērnus. Ja bērnu vecuma atšķirība nav pārāk liela, izpaužas grupveida apgādes un audzināšanas priekšrocības. Pirmais bērns visos gadījumos ir vecāks, tādēļ prasa lielākus izdevumus. Pie subjektīviem cēloņiem jāpieskaita statistiski novērotais fakts, ka "pie nabadzības pierod". Tās mājsaimniecības, kas ir nabadzīgas vai trūcīgas, dod arī zemākus vērtējumus, kādi ienākumi viņu dzīves apstākļus nodrošinātu vidējā vai labā līmenī. Tādēļ vairāku bērnu ģimenes savos vērtējumos ir pieticīgākas.

Dzīves līmeņa objektīvo rādītāju un subjektīvo prasību ievērojama korelācija neļauj rekomendēt mājsaimniecību pašvērtējumus kā vienīgo bāzi patērētāju vienību skalas izveidošanai. Taču kā viens no izmantojamās informācijas avotiem šie vērtējumi varētu būt.

Kad patērētāju vienību skala būs pietiekami pamatota, ar tās palīdzību varēs precizēt ne tikai iedzīvotāju dzīves līmeņa statistiku vien. Tā ļaus precizēt, kuras iedzīvotāju grupas un kādā mērā visvairāk pakļautas riskam nonākt trūkumā un nabadzībā. Būs iespējams konkretizēt normatīvus, kāda palīdzība katrai demogrāfiskai grupai nepieciešama.

Latvijas mājsaimniecību dzīves apstākļu pašnovērtējums

1996. gadā

Naudas summa mēnesī uz 1 mājsaimniecības locekli, kas atbilst minētajiem nosacījumiem (vidēji grupās un apakšgrupās), Ls