Arī informācija ir īpašums

Konkurējot esam spiesti un varam strādāt labāk

Mārtiņš Barkāns, LETAS valdes priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Mārtiņš Barkāns

Aģentūru LETA kādu laiku lasītāji jau bija piemirsuši. Informācija no tās vairs nenāca, tā bija iestigusi parādos un tika nodota privatizācijai. Augusta beigās to, faktiski bez konkurences, privatizēja Mārtiņš Barkāns. Septembra vidū viņš tika ievēlēts par LETA valdes priekšsēdētāju.

— Kādēļ nolēmāt privatizēt ziņu aģentūru un māju, kurā tā atrodas? Jums ir kāda saistība ar žurnālistiku?

— Tiešas saistības nav, jo pēc izglītības esmu ekonomists. Lai gan kādreiz, studējot Ekonomikas fakultātē, strādāju Universitātes studentu avīzē. Taču pēdējos gadus man ir bijusi saistība ar žurnālistiem un žurnālistiku, strādājot bankās, koordinējot attiecības ar presi un informācijas apmaiņu starp banku un ārpasauli. Esmu izpratis, par ko stāsta saziņas līdzekļi, kas ir tie cilvēki, kas raksta, kādas informācijas pietrūkst un kas varētu interesēt tieši biznesa sfēru. Ir veikta visai laba analīze par informācijas tirgu. Manuprāt informācijas tirgū Latvijā šī bija vienīgā brīvā vieta.

Visās mediju sfērās — presē, televīzijā, radio — ir jau samērā stabils lomu sadalījums. Lai gan nesen sāka iznākt jauna avīze, kura dienas avīžu konkurencē mēģina rast savu nišu. Taču konkurence visur ir ļoti sīva. Turklāt tīras informācijas biznesa tirgū pašlaik faktiski ir tikai viens spēlētājs — BNS, ar kuru mēs arī, protams, rēķināmies kā ar reālu konkurentu. Bet šis ir tikai viens konkurents, kaut arī tas tur savās rokās monopolu. Masu saziņas līdzekļiem ir jāizvēlas, vai būt atkarīgiem no BNS sniegtās informācijas, vai veidot pašiem savus ziņu dienestus. Turklāt nav jau noslēpums, ka šī aģentūra ir Igaunijas BNS meitasuzņēmums, un tāds ir arī Lietuvā. Ziņas par Latviju un ārzemēm, ko sniedz BNS, iet caur Igaunijas biroju un zināmā mērā ir turienes redaktoru skatījumā. Turklāt Latvijai pašlaik nav savas nacionālās ziņu aģentūras. Tāpēc esam iecerējuši atjaunot LETA tādā statusā, kāds tai bijis kopš 1920. gada. Mūsuprāt tai ir jākļūst par galveno informācijas avotu, atspoguļojot mūsu valstī notiekošo.

— Vai jums jau ir izveidota sava komanda?

— Komanda pašlaik tiek veidota. Ziņu dienestā mums ir deviņpadsmit cilvēki, ārzemju ziņu nodaļā strādā seši tulki. Vēl ir vakances — meklējam darbiniekus ekonomisko ziņu dienestam. Pašlaik ir trīs redaktori — ekonomisko, sociālpolitisko un ārzemju ziņu. Nupat noslēdzās reportieru konkursa pirmā kārta. Tiem, kas konkursu izturēja, pašlaik ir pārbaudes laiks, kas ilgs vienu mēnesi. Šajā laikā noskaidrosies, kas paliks šeit strādāt.

Viens mūsu darbības virziens būs kārtējās ikdienas ziņas, otrs — analītiskie un periodiskie apskati par dažādām tēmām. Iespējams, ka pārsvarā tie varētu būt ekonomikas apskati. Trešais virziens būs informācijas datu bāze, kuru veidojam paši, kā arī sadarbībā ar citiem informācijas avotiem. Šī daļa taps, piedaloties kādai firmai, ar kuru sarunas jau ir ievadītas. Informācijas sistēma un ziņu dienests mums ir jāveido no jauna. Esam izvirzījuši sev mērķi — janvāra otrajā pusē mūsu ziņu aģentūrai jāsāk strādāt, sniedzot informāciju. Piedāvāsim šo informāciju centralizēti caur pieslēgšanos mūsu tīklam. Ceram, ka jau janvāra beigās spēsim sniegt kvalitatīvu informāciju. Jo lielas investīcijas tiks novirzītas, lai ar iespējami modernākiem tehniskiem līdzekļiem sagādātu, apkopotu un izplatītu savu informāciju. Informāciju iegūt pašlaik nav problēmu, tās netrūkst. Problēma ir — vajadzīgo informāciju iegūt savlaicīgi un precīzi to pasniegt. Mēs saviem potenciālajiem klientiem gribam atsijāt un sniegt tieši viņus interesējošo informāciju.

Pašlaik veidojam arī ārzemju ziņu un sociālpolitisko ziņu bloku. Tāpat esam iecerējuši ikdienas preses apskatu, kas vairāk būs orientēts uz biznesa cilvēkiem — lai jau astoņos no rīta viņi saņemtu pietiekami izsmeļošu un pārskatāmu visu laikrakstu apskatu.

— Vai aģentūrai būs savi korespondenti citās valstīs?

— Pagaidām nē. Pašlaik mums ir vienošanās par sadarbību ar četru valstu — Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Polijas — ziņu aģentūrām, kurām ir pietiekami plašs korespondentu tīkls visā pasaulē. Vajadzības gadījumā šo ziņu aģentūru korespondenti vai redaktori nodrošinās mūs ar speciāliem ziņojumiem par mūs interesējošām tēmām. Ja mūsu piedāvātajā informācijas klāstā radīsies vajadzība pēc īpašām ziņām no kādas vietas ārpus Latvijas (tie varētu būt divi centri — Brisele vai Maskava), varbūt arī sūtīsim uz turieni kādu savu korespondentu.

— Jūs esat cerīgs par LETA nākotni?

— Esam atjaunojuši infrastruktūras, visus sakarus, kas nepieciešami ziņu aģentūras darbam. Pēc parādu nomaksāšanas atkal varam izmantot Lattelekom pakalpojumus. Mums ir pieslēgums Internetam un satelītsakari ar partneraģentūrām ārzemēs. Iekārtojam darba telpas un darba vietas, lai ērti varētu strādāt, lai darbs tiktu precīzi koordinēts un vadīts.

— Tātad februārī droši var cerēt saņemt informāciju no LETA?

— Tā varētu būt. Cilvēki, kas strādā jau pašlaik, nodrošina pietiekami lielu ziņu apjomu.

— Vai jūsu īpašumā ir tikai nams, kurā atrodas LETA, vai arī zeme?

— Zeme ir valsts īpašums un mēs to nomājam. Ēkas ceturtajā stāvā pašlaik veicam remontu. Šajā stāvā strādās ziņu dienesti, reportieri, tulkiÉ Piektajā stāvā atradīsies administrācija. Pirmie trīs stāvi tiks izīrēti.

— Tuvojas gadu mija. Ko jūs novēlētu žurnālistiem un lasītājiem Jaunajā gadā?

— Tikai labas ziņas!

Armīda Priedīte, “LV”

Foto: Atis Ieviņš