Kooperatīvo dzīvokļu dienas un nedienas

Risinot dzīvokļu īpašnieku problēmas

Larisa Avotiņa

Pirms Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvojamo māju kooperatīvs bija viens no pirmajiem privātīpašuma veidiem mūsu valstī. Kooperatīva “Biķernieki” pirmās daudzdzīvokļu mājas celtas 1986. gadā, bet to apdzīvošana sākusies 1987. gada pavasarī. “Biķernieku” dzīvojamajā masīvā ietilpst 11 deviņstāvu 602. sērijas dzīvojamās mājas, kurās pavisam ir 1142 dzīvokļi. Kopš 1987. gada pavasara vienā no šiem namiem dzīvo arī Larisa Avotiņa. No 1992. gada oktobra viņa ir kooperatīva “Biķernieki” priekšsēdētāja.

— 1992. gada jūlijā tika izdots likums par dzīvokļu celtniecības kooperatīvu pārveidošanu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajās sabiedrībās. Pirmās grūtības, ar ko saskārāmies, bija dzīvokļu pārreģistrēšana atbilstoši jaunajām prasībām. Tas ir darbietilpīgs process, un pašlaik aptuveni 100 dzīvokļu īpašniekiem dokumenti vēl pilnībā nav sakārtoti. Katram kooperatīva dzīvokļa īpašniekam tiek izdota īpašuma tiesību pagaidu apliecība, un, kad dzīvokļi tiek ierakstīti zemesgrāmatā, šis dokumentu kārtošanas posms ir pabeigts.

— Vai ir īrnieki, kuri vēl nav samaksājuši par dzīvokli?

— Visi dzīvokļi ir izmaksāti. Kad valstī sākās banku reforma, 1992. gadā, tiem kooperatīva biedriem, kuri dzīvokļus bija iegadājušies uz nomaksu, bankas piedāvāja kredītus, gan ar ļoti augstiem procentiem. Ja kredīts bija 9 tūkstoši Latvijas rubļu, tad procentos par šo aizņēmumu nācās samaksāt aptuveni tikpat daudz. Lai nebūtu jāmaksā bankām šie augstie procenti, gandrīz visi dzīvokļu īpašnieki nepieciešamo summu centās nomaksāt tūlīt. Daudzi naudu aizņēmās, taču parādā nepalika.

— Kā norit dzīvokļu apsaimniekošana?

— Pirmās grūtības dzīvokļu apsaimniekošanā sākās 1992. gadā, kad ļoti strauji mainījās pakalpojumu tarifi. Tad kooperatīvam “Biķernieki” sāka uzkrāties pirmie parādi, jo pazeminājās īrnieku maksātspēja. Daudzi dzīvokļu īpašnieki zaudēja darbu, jo strādāja “VEF”, Vagonu rūpnīcā, “Alfā”... Pašlaik situācija ir daudzmaz normalizējusies, apmēram 73 procenti iedzīvotāju maksājumus veic regulāri. Grūtības ir ar tiem cilvēkiem, kuru maksātspēja ir zema. Sūtām paziņojumus par gāzes un ūdens atslēgšanu, bet problēma paliek. Cenšamies uzstādīt dzīvokļos ūdens un gāzes skaitītājus, taču tas nebūt visu neatrisina. Piemēram, par karsto ūdeni saņemam no “Rīgas siltuma” rēķinus, kuri sastādīti, pamatojoties uz centrālā siltummezgla skaitītāja rādītājiem karstajam ūdenim. Kooperatīvā ir siltuma skaitītājs apkurei. “Rīgas siltums” savus aprēķinus maksai par karsto ūdeni veic pēc saviem skaitītāju rādītājiem, summu proporcionāli dalot pēc pierakstīto iedzīvotāju skaita gan kooperatīvās, gan pašvaldību dzīvojamās mājās. Taču šie dati nav visai objektīvi.

Saimniecības uzturēšana kārtībā ir visai pagrūta, jo kooperatīvam nav gandrīz nekādu ienākumu. Ikmēneša īres maksas nauda tiek tērēta par māju ekspluatācijas nodrošināšanu, un saimnieciskajām vajadzībām paliek maz. Par iestāšanos kooperatīvā ir jāmaksā 30 latu, un tā ir vienīgā nauda, ko varam izlietot māju apsaimniekošanai vai kancelejas piederumiem.

Sāpīgs jautājums ir arī ar auksto ūdeni. Vientuļajiem pensionāriem par to ir jāmaksā 50 procentu, pārējo apmaksā Rīgas Dome. Bet uz pensionāriem, kuri dzīvo kooperatīva mājās, diemžēl tas neattiecas. Dzīvokļu kooperatīvs ir patstāvīga juridiska persona, un šis rīkojums, tāpat kā daudzi citi, attiecas tikai uz pašvaldību mājās dzīvojošiem pensionāriem. Mēs, protams, šos 50 procentus pensionāriem atskaitām un “Rīgas ūdenim” paliekam parādā. Šo jautājumu būtu jārisina sociālās nodrošināšanas dienestam, lai likumdošanas nesakārtotības dēļ neciestu pensionāri. Mūsu darbu apgrūtina tas, ka daudzi kooperatīva dzīvokļu īpašnieki šos jautājumus neizprot. Presē vai televīzijā cilvēks ierauga kādu jaunu Rīgas Domes rīkojumu un ir pārliecināts, ka tas attiecas uz visiem. Nākas skaidrot. Kā patstāvīga juridiska persona kooperatīvs slēdz līgumus gan ar “Rīgas ūdeni”, gan ar “Rīgas siltumu” un “Latvijas gāzi”. No Rīgas Domes nesaņemam nekādu palīdzību.

— Vai kooperatīvam “Biķernieki” veidojas parādi par komunālajiem pakalpojumiem?

— Ļoti cenšamies, lai nebūtu, taču gluži izvairīties no parādiem nevaram. Maksājam iespēju robežās. Ja “RS” apkures sākumā bijām 7 tūkstošus parādā, tad pašreiz esam nomaksājuši visu summu. Tas nenozīmē, ka mums nav parādnieku. Kopš 1996. gada maija “Rīgas siltums” pieprasa 100 procentu samaksu par siltumu un karsto ūdeni. Mūsu argumenti netiek ņemti vērā, un ūdeni nesamaksāšanas gadījumā atslēdz. Manuprāt, nedaudz rūpīgāk būtu jāstrādā Monopoluzraudzības komitejai, palīdzot risināt šīs konfliktsituācijas. Kooperatīvā “Biķernieki” pašlaik ir vieni no viszemākajiem ekspluatācijas maksas tarifiem — Ls 0,10 par apdzīvojamo kvadrātmetru. Vajadzētu pārrēķināt izdevumus, vadoties no dzīvokļa kopējās kvadratūras un individuālajiem skaitītājiem. Taču tādā gadījumā katrā dzīvoklī ir jābūt gan karstā gan aukstā ūdens patēriņa skaitītājam. Mums ir dažas iestrādes, taču pilnībā tas vēl nav atrisināts. Ir jautājumi, kuri būtu jārisina “Rīgas siltumam”. Piemēram, par karstā ūdens cirkulācijas vadiem, pa kuriem karstais ūdens cirkulē nepārtraukti, un līdz ar to skaitītājā rādītāji ievērojami paaugstinās. Lai šo problēmu atrisinātu, “Rīgas siltumam” būtu jānomaina sūkņi un jāveic liels tehniskās pārkārtošanas darbs. Taču tas netiek darīts. Kooperatīvu darbu ļoti apgrūtina tas, ka mūsu valstī nav izveidota kooperatīvu asociācija. Rīgas Domē kooperatīvi vispār nav pārstāvēti. Katrs kooperatīvs cīnās par savām tiesībām pats.

— Pastāstiet, lūdzu, par nesen uzcelto kooperatīva jauno dzīvojamo namu.

— Šo dzīvojamo namu saviem darbiniekiem sāka būvēt vairākas rūpnīcas (arī Rīgas muzikālo instrumentu rūpnīca). Taču celtniecības darbi apstājās. Kad bija saņemta Finansu ministrijas piekrišana, kārtojām dokumentus un šo nepabeigto namu atpirkām, atmaksājot rūpnīcām celtniecībā ieguldītos līdzekļus. Tagad nams ir pabeigts, un ap Ziemassvētkiem tajā sāks dzīvot jaunie īrnieki. Šis nams pieder jaunam kooperatīvam — “Deka”. Namā ir 36 lieli un skaisti dzīvokļi, vienā no tiem ir pat 216 kvadrātmetri. Taču ar šiem lielajiem dzīvokļiem pēc to nodošanas ekspluatācijā sākas problēmas. Viena lieta ir šo dzīvokli nopirkt, otra — katru mēnesi apmaksāt visus komunālos maksājumus. Šāds dzīvoklis tā saimniekam ik mēnesi izmaksā visai dārgi. Lai šo māju varētu ekspluatēt, pirmajam mēnesim esam noteikuši ekspluatācijas izmaksas 0,30 latu par kvadrātmetru. Kāda tā būs vēlāk — grūti prognozēt.

— Vai zemei, uz kuras atrodas kooperatīva “Biķernieki” nami, ir īpašnieki?

— Jā, pavisam zemei ir pieci īpašnieki, un attiecības ar šiem cilvēkiem ir visai sarežģītas. Likums nosaka, ka kooperatīvs var šo zemi nomāt, maksājot zemes īpašniekiem nomas maksu līdz piecu procentu vērtībā no zemes kadastrālās vērtības.