Kooperatīvo dzīvokļu dienas un nedienas

Turpinājums no 3.lpp.

Kooperatīvs slēdz līgumus ar zemes īpašniekiem, samaksājot viņiem pēc savstarpējās vienošanās paredzēto summu. Tā tiek sadalīta uz visiem dzīvokļiem un pievienota ikmēneša īres maksai. Divistabu dzīvokļa īpašnieks mēnesī par zemes nomu maksā 0,83 latu, trīsistabu — vienu latu un tā tālāk.

— Vai šajos gados, kopš vadāt kooperatīvu, ir nācies kādu īrnieku sūdzēt tiesā?

— Jā, tādi gadījumi bijuši. Pašlaik tiesā ir iesniegtas sūdzības par trīs dzīvokļu īrniekiem. Ja īres parāds sāk pārsniegt dzīvokļa bilances vērtību un īrnieks nereaģē uz vairākkārtējiem mūsu atgādinājumiem un brīdinājumiem, neatliek nekas cits kā sniegt prasību tiesā. Taču to darām tikai tad, ja īrnieks ignorē mūsu atgādinājumus.

— Par kādiem jautājumiem ir visvairāk pretenziju no īrniekiem?

— Par kāpņu telpu slikto stāvokli. Zinu, ka tām ir nepieciešams remonts, taču nav viegli atlicināt tam naudu. Nesen kādam īres parādniekam piedāvāju šo parādu dzēst kā samaksu par darbu, ja viņš kā speciālists, pašreiz pat bez darba, veic remontu savā kāpņu telpā. Remonta materiālus pērk kooperatīvs. Parādnieks atteicās. Bet parāds ir Ls 600. Pēdējā laikā lielu laika patēriņu kooperatīva darbiniekiem prasa prombūtnes izziņu apstrādāšana. Noguruši esam visi. Ja īrnieks izbrauc no Rīgas uz laiku, kas ilgāks par trim dienām, visi komunālie maksājumi (iesniedzot izziņu) par šo prombūtnes periodu ir jāatrēķina. Ja cilvēks strādā privātā uzņēmumā, šīs veidlapas ne visur ņem pretī. Tādā gadījumā īrniekam ir jādodas uz pašvaldību apstiprināt attiecīgās privātfirmas esamību. Ja cilvēks strādā ārzemju firmā, izziņa jāapstiprina attiecīgās valsts vēstniecībā, pie tam vēl jāiztulko.

— Acīmredzot nav viegli vadīt dzīvokļu kooperatīvu...

— Reizēm raudu, bet cenšos sevi “savākt” un smaidīt. Saskarsme ar cilvēkiem ir viena no grūtākajām mākslām, kas jāmācās visu mūžu. Ar dzīvokļu īrniekiem ir jāprot rast kopēja valoda.

Ināra Zalcmane

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”