MUMS TUVAJĀS ZIEMEĻVALSTĪS

1997.gada decembris

Pēc Ziemeļu Ministru padomes informācijas departamenta “Ziņu vēstules”

Ziemeļu padomei jauni izaicinājumi

Ziemeļu padomes sesija, kas notika Helsinkos, bija dzīvīga un notikumiem bagāta. Gaisā virmoja jaunas idejas un tika izskatīta virkne perspektīvu priekšlikumu, Ziemeļu sadarbībai tuvojoties nākamā gadu tūkstoša izaicinājumiem.

Ziemeļu padome pēdējo divu vai trīs gadu laikā pieredzējusi virkni politisku un organizatorisku pārmaiņu. Reformu galvenais mērķis bija padarīt Ziemeļvalstu parlamentāro sadarbību dinamiskāku, kā arī padarīt to spējīgāku apmierināt jaunās politiskās prasības. Mērķis vienmēr ir bijis un joprojām ir — cik iespējams pietuvināt Ziemeļu sadarbību Ziemeļvalstu pilsoņu ikdienas rūpēm.

Izmaiņas izrietēja no politiskajām pārmaiņām Eiropā pēc Berlīnes mūra krišanas, kā arī aizvien pieaugošās sadarbības Eiropas Savienības ietvaros. Ziemeļu sadarbība gan Ziemeļu padomes, gan Ziemeļu Ministru padomes ietvaros tagad koncentrējusies trijās galvenajās jomās, proti, tradicionālajā, kas ir sadarbība pašu Ziemeļvalstu starpā, sadarbībā ar kaimiņu apgabaliem — trijām Baltijas valstīm, Sanktpēterburgas apgabalu, Kaļiņingradas anklāvu un Kolas pussalu, kā arī Eiropas sadarbība. Ziemeļu padome izveidojusi trīs komisijas, kas atspoguļo šīs trīs prioritātes: Iekšējā Ziemeļu sadarbības komisija, Kaimiņu apgabalu komisija un Eiropas komisija.

Politiskais veidojums

Vienlaikus ir sperti soļi, lai palielinātu politisko partiju lomu Ziemeļu padomē. Politiķi tagad organizējušies drīzāk pēc partiju politikas, nevis nacionālā iedalījuma. Šāda dalījuma mērķis ir palielināt četru partiju grupējumu nozīmi. Šie grupējumi ir: konservatīvo grupējums, centristu, sociāldemokrātu un sociālistu grupējums. Tādējādi diskusijas, ko citkārt viegli varētu apēnot nacionāli apsvērumi, kļuvušas asākas, aktuālākas un vairāk orientētas uz konkrētu darbību.

Jaunā atmosfēra organizācijas iekšienē joprojām attīstās, tās dalībniekiem pakāpeniski pierodot pie dinamiskāka un mērķtiecīgāka procesa. Helsinku sesija, šķiet, apstiprināja šīs izmaiņas, pieņemot ne mazāk kā 32 politiskas rekomendācijas attiecībā uz visu Ziemeļu sadarbības spektru.

Rekomendācijas

Rekomendācijas tika apstiprinātas tādos jautājumos kā reģionālā vides atskaites sistēma enerģētikā, bēgļu politika Ziemeļvalstīs, paaugstināta pārtikas drošība, bērnu stāvoklis kaimiņu apgabalos, Eiropas Savienības mediju programma, sadarbība gēnu inženieriju un klonēšanu regulējošās likumdošanas jomā, kā arī mazākumtautību valodu respektēšana.

Plenārā asambleja apsprieda arī ziņojumu par nodarbinātību un darba plānu tādā jomā kā vīrieši un līdztiesība. Ziemeļu padome nav pārnacionāla organizācija, tomēr valdībām jāievēro plenārās asamblejas lēmumi, savukārt ministriem jārēķinās ar to, ka viņiem tiks uzdoti jautājumi par šo lēmumu īstenošanu.

Drošības politika

Visnozīmīgā joma, kam pieskārās Helsinku sanāksme, neapšaubāmi bija drošības politika. Ziemeļvalstu aizsardzības ministri pirmo reizi bija uzaicināti uzstāties plenārajā asamblejā ar ziņojumu, kuru visu Ziemeļvalstu aizsardzības ministru vārdā nolasīja Norvēģijas aizsardzības ministrs Dāgs Jostens Fjervols ( Dag Jostein Fjr¾rvoll ). Ziemeļu padomes sesija arī pieņēma plašu rezolūciju drošības politikas jomā. Ziņojums, kas apkopoja prezidija diskusijas par konservatīvo, centristu un sociālistu priekšlikumiem, iezīmē pagrieziena punktu sadarbībā.

Daudzus gadus drošības politika atradās strikti ārpus Ziemeļu sadarbības, atspoguļojot reģiona sarežģīto drošības ainavu aukstā kara laikā. Dānija, Norvēģija un Islande bija NATO dalībnieces, Zviedrija un Somija bija neitrālas un nepievienojušās, turklāt Somijai bija visai specifiskas attiecības ar Krieviju.

Ziemeļu padome Helsinku sesijas laikā pirmo reizi pieņēma rezolūciju drošības politikas jomā. Tajā skaidri pateikts, ka Ziemeļvalstu valdību sadarbības ietvaros drošības jautājumiem jāpiešķir augsta prioritāte. Sociālistu grupa noformulēja atrunu, cenšoties mazināt NATO nozīmi, tomēr arī sociālisti uzskata, ka drošībai turpmāk jākļūst par vienu no nozīmīgākajiem jautājumiem Ziemeļu sadarbībā.

Aptveroša drošība

Tika panākta arī vienošanās, ka nepieciešams piemērot plaša satura drošības koncepciju, tādu, kas papildus tradicionālajiem militārajiem jautājumiem aptvertu arī ekonomiskos, sociālos un vides aizsardzības apsvērumus. Dalībnieki, piemēram, bija vienisprātis, ka vides stāvokļa pasliktināšanās kaimiņu apgabalos var perspektīvā apdraudēt reģiona stabilitāti. Sociālajai un ekonomiskajai lejupslīdei Baltijas jūras austrumu piekrastē var būt plašas sekas visa reģiona mērogā.

Informācijas tehnoloģija

Vēl kāda aizraujoša joma, kurai pievērsās padome, bija mediju un multimediju jautājumi, un šajā jomā padome pieņēma 11 rekomendācijas. Arī attiecībā uz Internetu, kas, daudzi Ziemeļu grupējumi ir vienisprātis, ir spēcīgs instruments, ko ar lieliskiem panākumiem var izmantot politiskajā saskarsmē. Ziemeļu padome vēlas izmantot Internetu, elektronisko pastu un citus jauninājumus, lai sasniegtu lielāku auditoriju nekā līdz šim. Uzskatot, ka nepietiek tikai informēt par organizāciju un tās darbību, padome saredz mijiedarbību kā informācijas tehnoloģijas galveno uzdevumu. Internetu un elektronisko pastu var izmantot, lai veicinātu debates un kontaktus gan parlamentāriešu starpā, gan arī starp parlamentāriešiem un sabiedrības pārstāvjiem.

Aizsardzības ministri tiekas

Renā, Norvēģijā

Ziemeļvalstis plaši iesaistījušās starptautiskajās miera uzturēšanas misijās, kā arī drošības nostiprināšanas pasākumos tuvāk mājām. Aizsardzības ministri novembra beigās tikās Renā, Norvēģijā, lai apspriestu daudzus kopīgus jautājumus.

Bez kopīgās līdzdalības miera uzturēšanas operācijās bijušajā Dienvidslāvijā un darbības Baltijas valstīs, ministru dienas kārtībā bija iekļauti arī tādi jautājumi kā atmīnēšana, attiecības ar Krieviju, programma “Partnerattiecības mieram”, kā arī ar drošību saistītas vides aizsardzības problēmas.

Bijusī Dienvidslāvija

Pēdējā laikā bijuši vairāki paziņojumi, it īpaši no ārlietu ministru puses, par to, ka Bosnijā būtu nepieciešams pagarināt stabilizācijas spēku klātbūtni pēc šo spēku pašreizējā mandāta iztecēšanas.

Nenoteiktā situācija bijušajā Dienvidslāvijā arī bija viens no galvenajiem diskusiju tematiem apspriedē, un ministri izteica aicinājumu Bosnijas partijām ievērot nesen notikušo vēlēšanu rezultātus, kā arī pilnībā īstenot Deitonas miera līguma vienošanās — tie būtu priekšnoteikumi, lai miera uzturētāji arī turpmāk uzturētos šajā zemē.

NORDCAP

Ministri apsprieda ar NORDCAP saistītus jautājumus ( Nordic Co-ordinated Arrangement for military Peace Support ). NORDCAP projekta ietvaros Ziemeļvalstis intensīvi sadarbojas starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, un šī sadarbība tiks vēl vairāk nostiprināta un padziļināta. Par nozīmīgu elementu tajā jākļūst militāro spēku reģistram, ko paredzēts pabeigt līdz 1998.gada vasarai.

Īpašu interesi pelna lēmums nostiprināt Ziemeļvalstu un to ekspertu iespējas atmīnēšanas jomā. Ekspertīze šajā jomā ļaus Ziemeļvalstīm efektīvāk piedalīties miera uzturēšanas operācijās, kā arī sniegt humanitāro palīdzību.

Lai sasniegtu šo mērķi pirmkārt tiks noteikts, kuras vienības ir spējīgas relatīvi ātri reaģēt, un tās tad varētu tikt pievienotas Dānijas daudznacionālajiem ANO spēkiem vai tā dēvētajai SHIRBRIG, kurai būtu jāsāk darboties 1999.gada sākumā un kas varētu būt ANO rīcībā bez kavēšanās.

Baltijas valstis

Ministri arī apsprieda Ziemeļvalstu atbalstu Baltijas valstīm un norādīja, ka ir apmierināti, jo starp abiem reģioniem tiek realizēts aizvien vairāk kopīgu projektu. Bez Baltijas miera uzturēšanas bataljona (BALTBAT), norādīja ministri, tiek realizēti arī tādi nozīmīgi projekti kā Baltijas jūras spēku vienotības veidošana, Baltijas gaisa telpas kontroles sistēmas veidošana un Baltijas militārās koledžas veidošana.

Ziemeļu ES sadarbība

Dānija, Somija un Zviedrija ir Eiropas Savienības dalībnieces — Norvēģija un Islande nav, tomēr tās ir Eiropas koptirgus dalībnieces. Pēdējo pāris gadu laikā ievērojami pieaugusi koordinācija ES integrācijas jomā, ES sadarbībai kļūstot par vienu no trīs galvenajiem pīlāriem Ziemeļu sadarbībā.

Nesenās tikšanās laikā ministri, kas nodarbojas ar reģionālās politikas jautājumiem, uzsvēra, ka nepieciešams uzturēt ciešus kontaktus laikā, kad Eiropas Savienība apspriež un gatavojas jau 1999.gadā īstenot tās jauno reģionālo politiku. Ministri norādīja, ka Savienības politikai īpaša uzmanība jāpievērš problēmām, kas aktuālas perifērijā, sevišķi Ziemeļu reģionā.

Somija būs ES prezidējošā valsts 1999.gada otrajā pusgadā, savukārt Zviedrija — 2001.gada pirmajā pusgadā, un tas dos reģionam pilnvaras virzīt savas intereses Savienībā. Ministri uzsvēra, ka cer mazināt birokrātiju reģionālās politikas jomā, kā arī vienkāršot noteikumus un procedūras.

Ziemeļu padomei

jauna prezidente

Ziemeļu padome iecēlusi jaunu prezidenti, kas stājas šajā amatā pēc Olafa Salmena ( Olof Salmen ) no Ālandu salām.

Jaunā prezidente ir Berita Brērbija Larsena ( Berit Brærby Larsen ), Norvēģijas parlamenta deputāte, kas pārstāv Darba partiju. Viņa tika ievēlēta šajā amatā Helsinku sesijā, un savā pirmajā uzrunā uzsvēra, ka Ziemeļvalstīm pastāvīgi jācenšas gūt politiskus rezultātus.

Būdama viena no vadošajām Darba partijas politiķēm Norvēģijas parlamentā, viņa bijusi parlamenta deputāte kopš 1985.gada, un pašlaik viņa ir parlamenta finansu komitejas locekle.

Larsena teica, ka padomei jābūt arēnai, kurā norisinās šai Eiropas daļai nozīmīgi politiskie procesi un tiek pieņemti nozīmīgi lēmumi.

Savā uzrunā Ziemeļu padomei viņa norādīja, ka vispārējās globalizācijas tendences tikai pastiprina nepieciešamību pasargāt ziemeļniecisko dzīves veidu. Ziemeļu galvenās vērtības ir tiesības uz darbu, iespējas vairot savas zināšanas un celt kvalifikāciju.

“Ir svarīgi neizlaist šīs vērtības no redzes loka, lai šajā ziņā neradītu atšķirības Ziemeļvalstu starpā,” viņa teica.

Ziemeļvalstis cīnīsies

pret narkotikām

Viena no mūsu laikmeta sāpīgākajām problēmām ir pārmērīga narkotisko vielu lietošana un aizvien pieaugošā tirdzniecība ar šīm vielām. Ziemeļvalstu ministri, kas nodarbojas ar narkotiku lietām, nolēmuši cieši sadarboties, lai risinātu narkotiku lietošanas izraisītās problēmas Ziemeļu reģionā.

Ministri vienojās par darba plānu laika posmā līdz 2000.gadam, apsprieda kopīgos Ziemeļu pasākumus, kādi jāveic ANO īpašajā sesijā, kas būs veltīta narkotikām un notiks 1998.gadā, kā arī apsprieda gaidāmo ziņojumu par situāciju narkotisko vielu lietošanas jomā Ziemeļvalstīs.

Darbības plāni paredz virkni pasākumu, kas veicami, lai novērstu narkotiku lietošanu reģionā, konstatētu jaunus narkotiku lietošanas veidus, kā arī jaunās narkotiku lietošanas kultūras gan reģionā, gan pasaulē. Ziemeļvalstis cer, ka sadarbojoties tām labāk veiksies dažādu ar narkotikām saistītu jautājumu risināšana, it sevišķi narkotiku lietošana bērnu un jauniešu vidū, kā arī narkomānu atveseļošana.

Piecas valstis gatavojas pastiprināt un uzlabot muitas un policijas sadarbību ar attiecīgajiem dienestiem kaimiņu zemēs.

“Mēs mēģināsim panākt, lai tiktu izstrādāts darbības plāns vienam gadam, kura mērķi un principi būtu vienoti ar vispārējā darba plāna mērķiem un principiem,” norādīja ministri.