PĀRSKATI. ZIŅOJUMI. INFORMĀCIJA

Nepilngadīgo noziedzīgā apdraudējuma raksturojums Latvijas Republikā 1996.–1997.gadā

Informatīvi analītisks apkopojums

Saturā

1. Ievads

2. Nepilngadīgo noziedzības raksturojums Latvijas Republikā

2.1. Nepilngadīgo izdarīto noziegumu raksturojums

1997.gada janvārī–jūnijā

2.2. Nepilngadīgo noziedzības tendences Latvijas Republikā

2.3. Informācija par nepilngadīgo sodāmību Latvijas Republikā 1996.gadā

2.4. Nepilngadīgo noziedznieku kriminoloģiskais raksturojums

1997.gada janvārī–jūnijā

2.5. Nepilngadīgo likumpārkāpēju personības attīstības tendences

3. Bērni kā noziedzīga apdraudējuma un deviantas uzvedības upuri

3.1. Bērni — noziegumu upuri

3.2. Narkotiku lietošana nepilngadīgo vidū

3.3. Alokohola lietošana nepilngadīgo vidū

3.4. Seksuāla rakstura deviācijas bērnu vidū

4. Bērnu noziedzīgā apdraudējuma noteicošie faktori

5. Iespējamie darbības virzieni un atsevišķas rekomendācijas nepilngadīgo

noziedzīgā apdraudējuma novēršanai Latvijas Republikā

Izmantotie informācijas avoti

Ievads

Šobrīd Latvijā bērnu izdarītie likumpārkāpumi ieņem stabīlu vietu kopējā noziedzības struktūrā. Bērni, zināms, ir katras mūsu atsevišķās dzimtas un arī tautas kā kopuma nākotne. Nav šaubu, ka mēs visi vēlamies dzīvot sabiedrībā ar labu nākotni. Tādēļ nepieciešams atkārtoti un pietiekoši regulāri analizēt nepilngadīgo noziedzību, izstrādāt pamatotas rekomendācijas šīs noziedzības novēršanai, sagatavot valsts līmeņa pasākumu programmas nepilngadīgo noziedzības prevencijai. Analizējot nepilngadīgo radītās noziedzības problēmu, Kriminoloģisko pētījumu centra speciālisti ir nonākuši pie secinājuma, ka blakus šai problēmai ir arī otra problēma — bērni kā noziedzīgas un deviantas rīcības upuri. Bērnu tiesību pārkāpumi un nepilngadīgo noziedzība precīzi atspoguļo valstī pastāvošās sociālās problēmas, negatīvās un nevēlamās tendences ekonomikā, kultūrā, izglītībā, masu informācijas līdzekļu darbībā un citās sfērās. Šīs nelabvēlīgās problēmas nepieciešams aplūkot ciešā saistībā, jo tās veido vienu antisociālu pārādību kopumu — bērnu noziedzīgo apdraudējumu.

Šajā informatīvi analītiskajā materiālā ir aplūkota nepilngadīgo noziedzība 1997.gada 1.pusgadā pēc Iekšlietu ministrijas kriminālās statistikas datiem, nepilngadīgo sodāmība 1996.gadā pēc Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta Tiesu darba un statistikas nodaļas datiem, alkohola un narkotiku lietošana nepilngadīgo vidū pēc Labklājības ministrijas Valsts Narkoloģiskās aprūpes un veselības centra datiem, kā arī analizēti bērnu noziedzīgā apdraudējuma faktori un attīstības mehānismi.

Informatīvais materiāls paredzēts Saeimas deputātiem, Ministru Kabineta Bērnu tiesību aizsardzības komisijas locekļiem, Bērnu tiesību aizsardzības centru darbiniekiem, bērnu veselības aprūpes un veselības veicināšanas darbiniekiem, tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kuri strādā ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, nevalstisko organizāciju aktīvistiem, kuri darbojas bērnu aprūpes, izglītības un tiesību aizsardzības jomās, citiem speciālistiem, kuri strādā bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Nepilngadīgo noziedzības raksturojums

Latvijas Republikā

NEPILNGADĪGO IZDARĪTO NOZIEGUMU RAKSTUROJUMS

1997.GADA JANVĀRĪ–JŪNIJĀ

1997.gada janvāra–jūnija mēnešos kopumā Latvijas Republikā ir reģistrēti 1520 noziegumi, kurus ir izdarījuši nepilngadīgie. Salīdzinot ar 1996.gada analogu periodu, ir reģistrēti par 137 nepilngadīgo izdarītiem noziegumiem vairāk. Nepilngadīgo izdarīto noziegumu pieaugums, salīdzinājumā ar 1996.gada analogu periodu ir 9,9%. Nepilngadīgie ir pastrādājuši 18,5% no visiem valstī reģistrētajiem noziegumiem.

No tiem Kriminālpolicijas kompetencē ietilpst 1452 noziegumi. Salīdzinot ar 1996.gada pirmo pusgadu, reģistrēti par 118 nepilngadīgo izdarītiem noziegumiem vairāk, kas ietilpst Kriminālpolicijas kompetencē.

Nepilngadīgie 1997.gada janvāra–jūnija mēnešos kopumā ir izdarījuši 1088 smagus noziegumus. Salīdzinot ar 1996.gada pirmo pusgadu, ir reģistrēti par 259 nepilngadīgo izdarītiem smagiem noziegumiem vairāk. Jāatzīmē, ka šajā pašā periodā valstī kopumā smagiem noziegumiem ir tendence nedaudz samazināties (—446). Smagie noziegumi nepilngadīgo noziedzībā kopumā ir 74,9%.

426 noziegumus ir izdarījuši nepilngadīgie, kuri jau agrāk bijuši saukti pie atbildības par kriminālnoziegumiem. Šādiem noziegumiem ir tendence pieaugt (salīdzinājumā ar 1996.gada analogu periodu par aptuveni trešdaļu vairāk). Nepilngadīgo atkārtoti izdarītie noziegumi veido 29,3% no visiem nepilngadīgo noziegumiem.

853 noziegumus nepilngadīgie ir izdarījuši darbojoties noziedzīgās grupās. Nepilngadīgo noziedzīgās grupās izdarītie noziegumi veido 58,7% no visiem nepilngadīgo noziegumiem. Salīdzinājumā ar 1996.gada analogu periodu nepilngadīgo noziedzīgās grupas ir izdarījušas par 32 noziegumiem vairāk.

Dzērumā nepilngadīgie ir izdarījuši 397 noziegumus (salīdzinājumā ar 1996.gada analogu periodu par 63 noziegumiem vairāk). 27,3% noziegumu nepilngadīgie pastrādā alkohola reibumā.

1997.gada janvāra–jūnija mēnešos oficiāli ir reģistrēts tikai 1 noziegums, ko nepilngadīgie ir izdarījuši narkotisko vai toksisko vielu reibumā. Šis skaitlis gan būtu nopietni jāapšauba, ņemot vērā narkotisko un toksisko vielu ievērojamo klātbūtni jauniešu pulcēšanās vietās un kopējo valstī konfiscēto narkotisko vielu daudzumu.

1016 noziegumus ir izdarījuši nepilngadīgie, kas nekur nemācās un nestrādā, kas ir 70% no visiem nepilngadīgo izdarītajiem noziegumiem. Arī šādiem noziegumiem ir tendence augt (salīdzinājumā ar 1996.gada analogu periodu par 143 noziegumiem vairāk).

1997.gada 1.pusgadā nepilngadīgie ir izdarījuši 7 slepkavības, kas ir par 3 slepkavībām vairāk, nekā 1996.gada analogā periodā.

1997.gada 1.pusgadā nepilngadīgie ir nodarījuši 20 tīšus miesas bojājumus, kas ir par 7 šādiem gadījumiem vairāk, nekā 1996.gada analogā periodā. Tajā skaitā nepilngadīgie ir nodarījuši 11 smagus miesas bojājumus (par 5 gadījumiem vairāk, nekā 1996.gada analogā periodā).

1997.gada 1.pusgadā nepilngadīgie ir izdarījuši 8 izvarošanas.

1997.gada 1.pusgadā nepilngadīgie ir izdarījuši 63 laupīšanas, kas ir par 22 laupīšanām vairāk, nekā 1996.gada analogā periodā.

1997.gada 1.pusgadā nepilngadīgie ir izdarījuši 1172 zādzības, kas ir par 130 zādzībām vairāk, nekā 1996.gada analogā periodā. Nepilngadīgie ir izdarījuši zādzības no dzīvokļiem 126 gadījumos, 46 gadījumos ir aizdzinuši automašīnas, 219 gadījumos izdarījuši zādzības no automašīnām.

95 gadījumos nepilngadīgie ir veikuši huligāniskas darbības, kas ir par 25 gadījumiem vairāk, nekā 1996.gada analogā periodā.

1997.gada janvāra — jūnija mēnešos Latvijas valstī var konstatēt stabīlu nepilngadīgo noziedzības pieauguma tendenci pēc vairākiem parametriem, salīdzinājumā ar 1996.gada analogu periodu.

NEPILNGADĪGO NOZIEDZĪBAS TENDENCES

LATVIJAS REPUBLIKĀ

Pēdējo 5 gadu laikā, kā rāda kriminālā statistika, kopējais reģistrēto noziegumu skaits ir ievērojami samazinājies (1992.g. — 61 187, 1993.g. — 52 835; 1994.g. — 40 963; 1995.g. — 39 141, 1996.g. — 38205, 1997.g. 1.pusgadā — 17971). To nevarētu teikt par nepilngadīgo noziedzību, 1995.gadā ir pat neliels pieaugums. Te jāatzīmē, ka nepilngadīgo noziegumu skaitu var attiecināt tikai pret atklāto noziegumu skaitu, kurš būtiski nav mainījies (1992.g. — 15 810; 1993.g. — 14 731; 1994.g. — 12 689; 1995.g. — 13 810, 1996.g. — 16872, 1997.g. 1.pusgadā — 8213). Ņemot vērā atklāšanas līmeni (vidēji no 26% līdz 45%) un latentās noziedzības augsto līmeni (pēc aptauju datiem), var secināt, ka nepilngadīgo vidū ir augsta noziedzība.

Nepilngadīgo noziedzības statistika Latvijas Republikā

1985.–1997.gadā

1985 1987 1990 1992 1993 1994 1995 1996 1997

1.pusgads

Atklātie noziegumi

kopumā 2871 2955 3142 3300 2542 2171 2591 3025 1520

no tiem:

smagi noziegumi — — — 937 1814 1480 1696 1939 1088

kriminālnoziegumus

izdarījušo nepilngadīgo

personu skaits 2523 2688 2410 2378 2143 1728 2626 2713 1376

Saskaņā ar noziedzības statistiskajiem rādītājiem, katru septīto noziegumu izdara nepilngadīgie. 1994.gadā nepilngadīgo noziedzības īpatsvars bija 17,1%, bet 1995.gadā — 18,8%, 1996.gadā — 17,9%,1997.gada 1.pusgadā — 18,5%.

Dominējoši ir mantiskie noziegumi — 70–80% no visiem noziegumiem.

Nepilngadīgo izdarīto noziegumu veidi Latvijas Republikā

1985.–1997.gadā

1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997

1.pusgads

Slepkavības 9 9 6 15 14 12 7

Smagi miesas bojājumi 7 7 14 17 19 24 11

Izvarošanas 24 20 15 6 25 21 8

Huligānisms 154 118 69 101 137 171 95

Zādzības 2051 2581 2124 1574 1922 2336 1172

Laupīšanas 78 81 58 74 69 97 63

Zādzības no dzīvokļiem 362 485 438 323 399 377 196

Automašīnu zādzības 320 323 145 197 42 86 46

Zādzības no automašīnām 296 265 136 175 266 491 219

Automašīnu nelikumīga

aizbraukšana 235 173 89 129 119 93 nav datu

Motozādzības 86 105 32 76 28 nav datu nav datu

Velozādzības 67 94 64 77 86 nav datu nav datu

1994.gadā noziegumu skaits, ko izdarījuši nepilngadīgie ir dramatiski pieauguši: slepkavību skaits ir pieaudzis par +150%, laupīšanu skaits ir pieaudzis par +27% un vardarbīgi uzbrukumi par +21%.

1995.gadā slepkavību un smagu miesas bojājumu skaits ir palicis iepriekšējā līmenī, bet nopietni pieaudzis izvarošanu skaits — no 6 līdz 25.

1996.gadā ir nedaudz samazinājies slepkavību skaits (par divām salīdzinot ar 1995.gadu), par ~ 25% pieaudzis smagu miesas bojājumu skaits, stabīli un ievērojami ir pieaugusi nepilngadīgo huligānisma un laupīšanas tendence.

Nepilngadīgo kriminālnodarījumu statistiskie dati un kriminoloģiskie pētījumi (anonīmas aptaujas) norāda uz apskatāmās parādības latneto raksturu. Skolotāju, sociologu, sociālo darbinieku, mediķu, policijas, nevalstisko organizāciju darbinieku vērojumi apliecina, ka bērnu, kas nonāk konfliktā ar sabiedrību un likumu, kļūst arvien vairāk. Nepilngadīgo kriminālnodarījumi, kas no dažādām pusaudžu deviantas uzvedības formām ir bīstamākie un kam piemīt visnegatīvākā un kriminogēnākā nokrāsa, koncentrētā veidā attaino sabiedriskās problēmas un negatīvās tendences valsts citās sfērās. Nepilngadīgo likumpārkāpumi ir kā spogulis, kurā vistiešākajā veidā projicējas bērnu un pusaudžu sociālā nodrošinātība un viņu tiesību realizācija.

1997.gada sākumā Sociālā darba un pedagoģijas augstskola `'Attīstība'' veica pētījumu par nepilngadīgo likumpārākumiem Latvijā, to izplatību, dinamiku un novēršanas iespējām. Pētījuma aptaujā piedalījās respondenti — speciālisti, kuru darbs saistīts ar nepilngadīgajiem (pedagogi, sociālie darbinieki, juristi).

Pēc pētījuma datiem konstatēts, ka starp nepilngadīgo likumpārkāpumiem visizplatītākie ir huligānisms, prostitūcija, sīkas zādzības un naudas izspiešana no citiem pusaudžiem. Minētos pārkāpumus atzina kā likumpārkāpumus ar ļoti augstu vai augstu izplatības pakāpi attiecīgi 52%, 45,1%, 58,6% un 46,5% respondentu. Tādējādi varam secināt, ka pusaudžu noziedzība ne tikai ir izplatīta, bet arī arvien vairāk sāk līdzināties pieaugušo noziedzībai (rekets u.c.). Sevišķa uzmanība starp šiem likumpārkāpumiem jāpievērš prostitūcijai un naudas izspiešanai no citiem pusaudžiem. Ne vienam nav noslēpums, ka arī bērni vēlas dabūt naudu, lai rīkotos ar to. Daži no viņiem sāk nodarboties ar dažādu lietu tirdzniecību: puķes, laikrakstus, dažādus suvenīrus. Tomēr tāpat kā lielajā biznesā arī šeit darbojas personas, kas izspiež naudu no uzņēmīgajiem pusaudžiem. Un tie ir paši pusaudži, kuri šādu uzvedību ir aizguvuši no pieaugušo noziedznieku parauga. Ne velti 25,9% respondentu nepilngadīgo iesaistīšanos kriminālās struktūrās novērtēja ar augstu izplatības pakāpi, bet 29,6% — ar vidēju. Nepilngadīgo iesaistīšanās kriminālās struktūrās kļūst ar gadu plašāka un plašāka. To sekmē arī tas, ka nepilngadīgie sāk aizrauties ar spridzināšanām un ieročiem. Tā 35,2% aptaujāto sepciālistu domā, ka nepilngadīgo aizraušanās ar spridzināšanas iekārtām un speciāliem līdzekļiem ir uz ļoti augstas izplatības pakāpes, bet vēl 28,2% aptaujas dalībnieku domā, ka šai parādībai ir vidēja izplatības pakāpe. Savukārt, 27,1% un 38,6% respondentu uzskata, ka nepilngadīgo aizraušanās ar ieročiem un to imitācijām ir attiecīgi ļoti augstā pakāpē izplatīta un vidēji izplatīta parādība.

Tajā pašā laikā aizraušanās ar sprāgstvielām un šaujamieročiem ir ne tikai bīstama pašiem nepilngadīgajiem un apkārtējiem, bet arī determinē citus noziedzības veidus. Tā eksperti atzīst, ka pusaudžu vidē ļoti augsta izplatības pakāpe ir vandālismam un īpašuma tīšai bojāšanai (44,3%) un piedalīšanās atklātās zādzībās un laupīšanās (25,3%). Kā vidēji izplatītus šos noziegumus atzīst attiecīgi 44,5%un 50,7% ekspertu — respondentu.

Tāpat arī sīkajām zādzībām ir tieksme pieaugt ekspertu skatījumā. Tā domā 63% respondentu. Pieaug arī izspiešanu skaits. Tāds viedoklis valda 58,9% ekspertu vidū, kamēr tikai 1,4% apgalvo, ka šāda veida noziedzīgās izpausmes samazinās. Sevišķā cieņā ir aizraušanās ar sprāgstvielām, kas, salīdzinot ar aizraušanos ar ieročiem, ekspertu skatījumā ir ar tendenci pieaugt. Tā domā 37% ekspertu. Savukārt, aizraušanās ar ieročiem vairāk ir palikusi konstanta nekā pieaugusi. Tāds viedoklis ir attiecīgi 34,2% un 31,5% respondentu.

Īpaša uzmanība jāpievērš tam ekspertu viedoklimpar to, ka pašlaik arvien vairāk pieaug nepilngadīgo iesaistīšanās kriminālajās struktūrās — tā domā 57,5% ekspertu, bet 21,9% domā, ka šī tendence ir stabila.

Tādējādi pēc visa iepriekš minētā redzam, ka visu veidu deviācijām un likumpārkāpumiem ir tendence pieaugt ar nelielām stabilizēšanās pazīmēm. Tādējādi varam secināt, ka valstī nav atbilstošas sistēmas, kas nodrošinātu nepilngadīgo noziedzības profilaksi.

Ekspertu aptauja atklāj arī šo procesu dinamiku. Diemžēl nākas secināt, ka gan deviāciju, gan likumpārkāpumu tendecēm, nepilngadīgo vidū ir tieksme pieaugt. 1997.gada pirmajā pusgadā nepilngadīgo noziedzības tendences saglabājās tādas pat, kā 1996.gadā. Šādai situācijai saglabājoties, domājams, ka turpināsies tendence nepilngadīgajiem iesaistīties vardarbīgos un citos sabiedrībai bīstamos noziegumos.

INFORMĀCIJA PAR NEPILNGADĪGO SODĀMĪBU

LATVIJAS REPUBLIKĀ 1996. GADĀ

(Pēc Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta

Tiesu darba un statistikas nodaļas datiem)

Par atsevišķu noziegumu veidu izdarīšanu Latvijas Republikā

1995. — 1996.gadā notiesātie nepilngadīgie

1995.g. 1996.g.

Notiesāto Īpatsvars Notiesāto Īpatsvars

Noziegumu veidi nepilngadīgo pret visiem nepilngadīgo pret visiem

skaits nepilngadīgajiem skaits nepilngadīgajiem

notiesātajiem notiesātajiem

Ar nodomu nodarīti

smagi miesas

bojājumi (KK 105.p. ) 9 0.8% 11 0.9%

Izvarošana un dzimum-

tieksmes apmierināšana

netiklās formās

(121.p.; 121.–1.p.) 13 1.2% 13 1%

Zādzība (139.p.) 777 73.1% 930 75%

Laupīšana (141.p.) 87 8.2% 67 5.4%

Izspiešana (143.p.) 4 0.4% 11 0.9%

Mantas tīša iznīcināšana

vai bojāšana (146.p.) 12 1.1% 15 1.2%

Mehāniskā transporta

līdzekļu nelikumīga

aizbraukšana (197.p.) 25 2.4% 31 2.5%

Huligānisms (204.p.) 73 6.9% 95 7.7%

Transporta negadījumu

izraisīšana, vadot trans-

porta līdzekļus (213.p.) 8 0.8% 14 1.1%

Saskaņā ar tiesu statistikas datiem 1996. gadā nepilngadīgo sodāmība, salīdzinot ar 1995.gadu, palielinājusies par 175 notiesātajām personām jeb par 14 %. 1996.gadā Latvijas Republikas tiesas notiesājušas 1238 nepilngadīgos, t.i. 11.9% no visiem notiesātajiem (1995.g.— 1063 nepilngadīgos, t.i. 10.8% no visiem notiesātajiem 1994.g. — 1143 personas, jeb 10,5% ; 1993.g. — 1221 personu, jeb 10,8 % ).

Nepilngadīgo sodāmība par mantisko noziegumu izdarīšanu kopumā 1996.gadā (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) ir palielinājusies par 140, bet procentuāli (salīdzinājumā ar citiem noziegumu veidiem) būtiski nav izmainījusies. 1996.g. par noziegumiem, par kuriem paredzēta atbildība pēc KK 139.p.—143.p., notiesātas 1008 personas, t.i. 81.4% no visiem notiesātajiem nepilngadīgajiem, (bet 1995.g. — 868 personas jeb 81.6%). Par huligānismu sodīto nepilngadīgo skaits ir palielinājies par 22 personām jeb par nepilnu procentu.

1996.g. notiesātas 82 meitenes jeb 6.6% no visu nepilngadīgo skaita. 85% no tām notiesātas par zādzību. (1995.g. — 50 meitenes jeb 4.7% ; 72% no tām notiesātas par zādzību).

1996.gadā pusaudži vecumā no 14 — 15 gadiem ir izdarījuši 26.6% noziegumu, bet vecumā no 16— 17 gadiem — 73.6% noziegumu. (1995.gadā pusaudži vecumā no 14 — 15 gadiem ir izdarījuši 19.3% noziegumu, bet vecumā no 16 — 17 gadiem — 80.7% noziegumu).

77.8% no visu 1996.g. notiesāto nepilngadīgo skaita ir izdarījušas noziegumus grupā. Grupā ir izdarīti 81% mantisko noziegumu, 45.4% — smagu miesas bojājumu, 69.2% — izvarošanu, 80% — huligānisku darbību. (1995.gadā precīzi tikpat (77.8%) no visu notiesāto nepilngadīgo skaita ir izdarījušas noziegumus grupā. Grupā ir bijuši izdarīti 80.8% mantisko noziegumu, 55,6% — smagu miesas bojājumu, 76.9% — izvarošanu, 73,9% — huligānisku darbību).

1996.gadā 20 nepilngadīgie jeb 1.6% ir agrāk izdarījuši noziegumus, bet no kriminālatbildības atbrīvoti. 202 nepilngadīgie jeb 16,3% agrāk bija izdarījuši noziegumus un sodīti. (Salīdzinājumam: 1995.gadā 40 nepilngadīgie, jeb 3,8%, bija izdarījuši likumpārkāpumu agrāk, bet no kriminālatbildības atbrīvoti. 189 nepilngadīgie, jeb 17,8% izdarījuši noziegumu agrāk un tikuši sodīti.)

Ar brīvības atņemšanu 1996.g. sodīti 210 nepilngadīgie jeb 17% no visu notiesāto nepilngadīgo skaita. 5 personas notiesātas ar brīvības atņemšanu no 5 līdz 10 gadiem, tai skaitā 2 nepilngadīgie — par zādzībām un pa vienam nepilngadīgajam — par sekojošiem noziegumiem: smagiem miesas bojājumiem, izvarošanu, laupīšanu. (Salīdzinājumam: 1995.g. ar brīvības atņemšanu sodīti 245 nepilngadīgie jeb 23% no visu notiesāto nepilngadīgo skaita. 32 personas notiesātas ar brīvības atņemšanu no 5 līdz 10 gadiem, tai skaitā 7 nepilngadīgie par slepkavību, 3 — par izvarošanu, 7 — par laupīšanu, 3 — par huligānismu.)

1996.gadā nosacīta notiesāšana ar pārbaudes laiku ir piespriesta 784 personām jeb 63%.(1995.g. nosacīta notiesāšana ar pārbaudes laiku ir piespriesta 596 personām jeb 56.1%).

1996. gadā ir attaisnoti 3 nepilngadīgie.

Notiesāto nepilngadīgo skaits uz 100 000 iedzīvotājiem Latvijas Republikā 1985.–1996.gadā

Gads 1985 1992 1993 1994 1995 1996

Notiesāto skaits 445 399 522 535 425 494

NEPILNGADĪGO NOZIEDZNIEKU

KRIMINOLOĢISKAIS RAKSTUROJUMS

1997.GADA JANVĀRĪ–JŪNIJĀ

1997.gada janvārī–jūnijā Latvijas Republikā ir reģistrēti 1376 nepilngadīgie likumpārkāpēji, kas ir par 115 nepilngadīgajiem vairāk, nekā iepriekšējā gada analogā periodā. Nepilngadīgie likumpārkāpēji ir 16,1% no visu Latvijā noziegumos pieķerto personu skaita.

No tiem Kriminālpolicijas kompetencē ietilpstošos noziegumos iesaistīti 1329 nepilngadīgie, kas ir par 106 nepilngadīgajiem vairāk, nekā iepriekšējā gada analogā periodā. Nepilngadīgie likumpārkāpēji ir 20,8% no visu Kriminālpolicijas kompetencē ietilpstošos noziegumos pieķerto personu skaita (Valstī katru piekto noziegumu izdara bērns!).

1997.gada janvārī–jūnijā par noziedzniekiem ir kļuvuši 486 bērni vecumā no 14 līdz 15 gadiem, kas ir par 88 bērniem vairāk, nekā iepriekšējā gada analogā periodā.

1997.gada janvārī–jūnijā par noziedzniekiem ir kļuvuši 843 bērni vecumā no 16 līdz 17 gadiem, kas ir par 18 bērniem vairāk, nekā iepriekšējā gada analogā periodā.

1997.gada janvārī–jūnijā ir skaidri saskatāma tendence, ka 14 līdz 15 gadīgo bērnu grupā uzvedības kriminalizācija norisinās vairāk kā 4 reizes (!) straujāk, nekā 16 līdz 17 gadīgo jauniešu grupā.

1997.gada janvārī–jūnijā 648 nepilngadīgie noziegumus ir izdarījuši noziedzīgās grupās, kuras sastāv tikai no nepilngadīgiem. Tas ir par 111 nepilngadīgiem vairāk, nekā iepriekšējā gada analogā periodā. Pieaugums ir visai ievērojams (+1/6 daļa). 48,8% nepilngadīgie noziedznieki ir tikai no pusaudžiem sastāvošo noziedzīgo grupu dalībnieki. 1997.gada janvārī–jūnijā 337 nepilngadīgie noziegumus ir izdarījuši noziedzīgās grupās, kuras sastāv gan no nepilngadīgiem, gan no pieaugušajiem noziedzniekiem. Tas ir par 17 nepilngadīgiem mazāk, nekā iepriekšējā gada analogā periodā. Šie skaitļi liecina, ka nepilngadīgie noziegumus labprātāk izdara, sadarbojoties ar saviem vienaudžiem — noziedzniekiem, nevis ar pieaugušajiem likumpārkāpējiem.

1997.gada janvārī–jūnijā 388 nepilngadīgie, kuri jau bija izdarījuši noziegumus iepriekš, tika pieķerti atkārtotā noziedzīgā rīcībā. No visiem nepilngadīgajiem noziedzniekiem recidīvisti ir 29,2%. Pusaudžu — recidīvistu skaitam ir neliela tendence pieaugt.

1997.gada janvārī–jūnijā 353 nepilngadīgie noziegumus izdarīja, būdami alkohola reibumā. No visiem nepilngadīgajiem noziedzniekiem dzērumā noziegumus pastrādāja 26,6% nepilngadīgie.

1997.gada janvārī–jūnijā tika konstatēti tikai 3 nepilngadīgie, kuri noziegumus izdarīja, būdami narkotisko vai toksisko vielu reibumā. Šis rādītājs gan pilnībā neatspoguļo narkotiku izplatības pakāpi nepilngadīgo vidū un neraksturo narkotiku iespaidu uz nepilngadīgo noziedzību kopumā.

1997.gada janvārī–jūnijā noziegumus pastrādāja 794 nepilngadīgie, kuri nekur nestrādāja un nemācijās, tas ir 59,7% no visiem konstatētajiem nepilngadīgajiem noziedzniekiem šajā posmā.

1997.gada janvārī–jūnijā noziegumus pastrādāja 352 skolnieki, kuri mācijās, kas ir par 106 skolniekiem vairāk (gandrīz par1/3 vairāk !), nekā iepriekšējā gada analogā periodā.

NEPILNGADĪGO LIKUMPĀRKĀPĒJU

PERSONĪBAS ATTĪSTĪBAS TENDENCES

Noziegumus galvenokārt izdara pusaudži, kuri nekur nestrādā un nemācās. 1996.gadā 58.8% notiesāto nozieguma izdarīšanas brīdī nestrādāja un nemācījās (1995.g. — 62.2%). Pēdējos gados Iekšlietu ministrijas Rīgas Nepilngadīgo profilakses centrā ievietoto nepilngadīgo skaits ir strauji pieaudzis. Šo kontingentu raksturo īpaši augsts “ielas” bērnu skaits, kuri nekur nestrādā un nemācās. Tā ir vērā ņemama sociālā bāze jaunu noziedznieku veidošanās procesā. Mūsdienu Latvijas jaunajam noziedzniekam savu pretlikumīgo rīcību patīk izdarīt grupā — par to liecina stabīli augstais grupveida noziegumu līmenis.

Nepilngadīgo noziedznieku personu raksturojums 1991.–1997.gadā

1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997

1.pusgads

Noziedznieks nemācās un nestrādā 85,5 50,6 52,5 70,4 70,9 65,7 59,7

Noziedznieki darbojušies grupā 42,5 53,6 64,4 58,3 55,8 63,0 58,7

Noziedznieki darbojušies alkohola

reibumā 26,2 27,1 23,3 28,7 26,9 25,0 26,6

Noziedznieki darbojušies sabiedriskā vietā 8,2 5,9 4 4,6 6,5 27,2 10,9

1996.gadā 7.0% notiesāto ir auguši ārpus ģimenes (1995.g. — 7.5% ).

Bērni kā noziedzīga apdraudējuma

un deviantas uzvedības upuri

BĒRNI — NOZIEGUMU UPURI

Jaunieši ne tikai izdara noziegumus, bet kļūst arī par noziegumu upuriem. Kā parādīja Kriminoloģisko pētījumu centra veiktā noziegumu upuru aptauja, kura notika 1996.gada sākumā, starp 1400 respondentiem bija 58 nepilngadīgie (16 — 17 gadus veci), kuri bija cietuši no tabulā parādītajiem noziegumiem. Par vardarbības pret bērnu gadījumiem ziņo:

* viens no vecākiem, aizbildnis (praksē — 1,5%);

* slimnīcas (9%);

* izglītības iestādes (12%);

* nepilngadīgo lietu inspektori (31%);

* patversmes utt. (46%);

* prokurors (0,5%).

Bērni bieži vien kļūst par vardarbības upuriem ģimenē. Tieši pēdējos gados vērojams šādu bērnu skaita pieaugums, kā arī pieaug to bērnu skaits, kuru vecākiem atņemta vecāku vara. Nav noslēpums, ka patreiz Latvijā ir vesela personu kategorija, kas veic darbību, kas negatīvi iespaido bērnu tiesību, tajā skaitā arī reproduktīvās veselības jomu. Tie ir hroniski alkoholiķi, narkomāni, pedofīli un citas personas ar antisociālu uzvedības modeli. Šobrīd Latvijā nav noteiktas pietiekoši iedarbīgas sankcijas pret personām, kas sistemātiski lieto alkoholu, narkotikas, dzīvo antisociālu dzīvesveidu (nodarbojas ar prostitūciju) un tajā pašā laikā rada bērnus. Šo personu bērni tiek pakļauti visneiedomājamākajām ciešanām un pazemojumiem: dzīvo badā, netīrībā, tiek iesaistīti ubagošanā, zādzībās u.c. likumpārkāpumos, alkohola narkotiku sagādē un lietošanā, tiek seksuāli izmantoti no savu `'vecāku'' puses, kā arī sūtīti pelnīties ar prostitūciju. Ir vesels sabiedrības slānis, kas parazitē uz sociālā pabalsta, ko izsniedz bērna uzturēšanai — šī nauda lielākoties tiek izmantota alkohola iegādei, nevis bērna vajadzībām. Gadījumā, ja bērns degradētajiem vecākiem kādu iemeslu dēļ kļūst lieks, viņi to mērdē badā, un novājinātais bērns mirst no slimībām, vai bērnu nogalina uzreiz pēc dzemdībām mājas apstākļos. Šobrīd biežāka kļūst arī lielāku bērnu noslepkavošana, ko izdara viņu vecāki. Minētais antisociālo personu slānis šobrīd pats sevi atražo — daļa jauniešu, kuri nākuši no nelabvēlīgām ģimenēm, neskatoties uz internātskolu audzinātāju pūlēm, paši turpina savu priekšteču uzvedības modeli: agra alkohola un narkotiku lietošana, noziedzīgs eksistences līdzekļu ieguves veids, nevēlēšanās strādāt, agrīna un reibumā ieņemta grūtniecība u.c. Skaidrs, ka rūpes par šo grūtniecību rezultātā dzimušajiem bērniem tiek uzliktas valstij, jo paši bērnu radītāji rūpēties par bērniem nedz vēlas nedz spēj. Rezultātā sabiedrība iegūst bērnus ar attīstības traucējumiem un negatīvu iedzimtību, kuru retais no potenciālajiem audžuvecākiem vēlētos adoptēt. Līdz ar to sabiedrībai (nodokļu maksātājiem) tiek uzkrauta arī finansiāla nasta uzturēt dzērāju un narkomānu bērnus. Jāatzīmē, ka šī finansiālā nasta nav viegla — katra palīgskola vai internātskola bērniem ar attīstības traucējumiem valstij izmaksā nesalīdzināmi dārgāk nekā parasto, normālo bērnu skola. Tomēr neskatoties uz pedagogu ieguldīto darbu, rezultātā sabiedrība bieži vien iegūst potenciālu dzērāju, narkomānu, likumpārkāpēju. Aptaujājot atsevišķus nodokļu maksātājus, iezīmējās šāds dominējošs viedoklis: nodokļu maksātāji ir gatavi uzturēt un atbalstīt veselu bērnu uzturēšanu un nodošanu adopcijai, bet nevēlas sekmēt dzērāju un narkomānu dzimstību un sabiedrības degradāciju.

Tas viss liek padomāt par likumdošanas pilnveidošanu bērnu un sabiedrības veselības pasargāšanai no augšminētājām parādībām ar medicīnisku piespiedu sankciju palīdzību.

Noziegumi, par kuru upuriem kļuva nepilngadīgie vai viņu ģimene kopumā

(Pēc KPC 1996.gadā veiktās noziegumu upuru aptaujas datiem)

Nozieguma veids Upuru skaits

Automašīnu zādzības 2

Zādzības no automašīnas 5

Velosipēda zādzības 9

Laupīšana 7

Personīgo mantu zādzības 14

Uzbrukums, vai tā draudi 11

Seksuālie pārkāpumi 4

Ielaušanās 5

Ielaušanās mēģinājumi 9

Automašīnu vandālisms 4

Motocikla zādzības 2

Notiesāto noziedznieku skaits, kuri notiesāti

par dažāda veida vardarbību pret nepilngadīgām personām

(Pēc Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta

Tiesu darba un statistikas nodaļas datiem)

Krimināl- Vardarbības apraksts Notiesāto personu skaits

kodeksa pēc Kriminālkodeksa 1996. gadā 1997.gada

pants 1.pusgadā

100. Par sava bērna slepkavību ar nodomu (tīša

slepkavība), ja māte to izdarījusi dzemdību laikā

vai tieši pēc dzemdībām 2 1

111.11.d. Par cietsirdīgu apiešanos ar nepilngadīgo, kuras

rezultātā tam nodarītas fiziskas vai psihiskas

ciešanas un ko nodarījušas personas, no kurām

cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs 4 2

111.12.d. Par vieglu miesas bojājumu, kas nepilngadīgajam

nodarīts ar nodomu (tīšs), kā arī citām darbībām,

kam ir spīdzināšanas raksturs un nav iestājušās

šā panta 3.vai 4.daļā norādītās sekas 16 8

111.13.d. Par vidēja smaguma miesas bojājumu, kas nepilngadīgajam

nodarīts ar nodomu (tīšs), un ko nodarījušas personas,

no kurām cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs 1 1

111.14.d. Par smagu miesas bojājumu, kas nepilngadīgajam

nodarīts ar nodomu (tīšs), un ko nodarījušas personas,

no kurām cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs 21 0

122. Par dzimumsakariem ar personu, kas nav sasniegusi

16 gadu vecumu 7 8

123. Par netiklu darbību izdarīšanu ar personu, kas nav

sasniegusi 16 gadu vecumu 9 6

126. Par bērna nolaupīšanu vai samainīšanu, kas izdarīta

mantkārīgā nolūkā, aiz atriebības vai citām

zemiskām tieksmēm 0 0

Kopā: 39 26

NARKOTIKU LIETOŠANA NEPILNGADĪGO VIDŪ

Viena no smagākajām pašreizējām kriminoloģiskajām problēmām ir narkomānija un toksikomānija, kuras ietver sevī sociālos, pedagoģiskos, ekonomiskos, medicīniskos un juridiskos aspektus. 34,3% ekspertu atzīst, ka ļoti augsta izplatība ir nepilngadīgo aizraušanās ar toksisko vielu lietošanu, bet 28,9% to pašu saka par narkotisko vielu lietošanu.

Starp iekšlietu ministrijas Narkotiku apkarošanas biroja (NAB) aizturētajām personām pieaudzis nepilngadīgo lietotāju skaits. Tādu personu skaits NAB uzskaitē 1995.gadā bija 319, 1996.gadā — 512. 54,8% ekspertu uzskata, ka pieaug narkotiku lietotāju skaits, bet 46,6% to pašu apgalvo arī par toksikomāniju. 1996.gadā no 52 konstatētajiem nepilngadīgajiem narkomāniem 6 lietoja opiātus, 3 lietoja dažādus stimulātorus, bet pārējie galvenokārt ostīja līmi. Raksturīgi, ka līmes ostītāju relatīvi vairāk ir jaunāku pusaudžu (līdz 15 g.v.) vidū. Pagājušajā gadā Narkoloģiskajā centrā pēc palīdzības griezās 220 nepilngadīgie. Analizējot narkoloģiskā dienesta reģistrētos narkomānijas (toksikomānijas) slimniekus un lietotājus, redzams, ka palielinās slimnieku skaits ar pirmreizēji uzstādītu diagnozi, īpaši pusaudžu vidū.

No katriem septiņiem narkomāniem viens ir nepilngadīgs. Tomēr šis rādītājs neatspoguļo patieso situāciju. Pašreizējā likumdošana, juridiskā un medicīniskā prakse neveicina narkomānu brīvprātīgu ārstēšanos. Medicīnas iestādēs mazgadīgiem narkomāniem un toksikomāniem trūkst vietu.

Nepilngadīgie narkomāni un toksikomāni 1994.–1997.gadā

(Pēc Valsts Narkoloģiskās aprūpes un veselības centra datiem)

Pusaudži 1994 1995 1996

Narkomānijas slimnieki 2 5 6

Toksikomānijas slimnieki 4 13 58

Narkotisko vielu lietotāji 15 36 37

Toksisko vielu lietotāji 53 153 156

No visiem narkomānijas slimniekiem nepilngadīgie zem 15 gadu vecuma ir 2,6%, narkomānijas slimnieki no 15 līdz 18 gadu vecumam — 13,5%. Narkotiku apkarošanas biroja veiktā aptauja skolās parādīja, ka ap 84% bērnu ir vismaz vienu reizi pamēģinājuši lietot narkotiskas vai psihotropas dabas vielas.

Pastiprinās narkomānijas un toksikomānijas negatīvās sekas.

Palielinās to saistība ar noziedzīgu darbību (narkomāniem ir nepieciešami līdzekļi reibinošu līdzekļu iegādei, daļa noziegumu tiek izdarīti narkotiskā reibuma stāvoklī utt.).

Pieaug nāves gadījumu skaits narkomānu un toksikomānu vidū, kuru cēlonis ir ļaunprātīga narkotisko un toksisko vielu lietošana, tajā skaitā arī jauniešu vidū. Bez tam šādu gadījumu vidū pieaug pusaudžu īpatsvars (15—19 gadus veci): 1994.g. — 7.3%, 1995.g. 6 gadījumi, jeb 14,3% no tiem 1 zēns, 5 meitenes; 1996.gadā arī miruši 6 nepilngadīgie narkomāni.

Tā ir oficiālā statistika, kas faktiski neatbilst reālajai situācijai, jo Latvijā nav rajona, kurā nebūtu kāds nepilngadīgs narkomāns. Rīgā, tirgus rajonā, gandrīz katru dienu aiztur 12—13 gadus vecus narkomānus. Narkotisko vielu lietošana izplatās dažādās diskotēkās, arī skolās rīkotajās. Jāuzsver, ka bērnu intereses par tām ir ļoti augsta. Regulāri tiek aizturēti bērni par līmes “Moments” ostīšanu. Jaunatnes vidū ļoti plaši tiek piedāvātas dažāda veida tabletes, īpašas cigaretes u.c. līdzekļi. Kompānijās tos “pamēģina”.

Narkotiku lietošana agrā vecumā rada neatgriezeniskas sekas pusaudžu veselībai, negatīvi iespaido viņu attīstību. Diemžēl, šī negatīvā parādība pusaudžu vidū palielinās.

Latvijas sabiedrība, kā to parādīja iedzīvotāju aptauja, ir kategoriski pret vieglo narkotiku dekriminalizāciju.

Narkomānijas izplatību galvenokārt veicina valdošās sociāli ekonomiskās attiecības un narkotisko vielu noziedzīgais bizness, kā arī jaunatnes bezdarbs. Liela loma te ir arī modei, atdarināšanai.

Narkomānijai un toksikomānijai ir tādi paši sociālie un psiholoģiskie cēloņi, kā alkoholismam, un šodien tie vēl nav novērsti.

Daļa to pusaudžu un jauniešu, kas kļūst par narkomāniem, toksikomāniem un alkoholiķiem, nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, kurās vecāki ir dzērāji vai pagrimuši cilvēki un kurās bērni izaug uz ielas, bez jebkādas uzraudzības, antisociālu pusaudžu grupās, un viņu rīcību un uzvedību vairāk nosaka vienaudzi nekā vecāki.

Sliktie dzīves apstākļi nav galvenais narkotiku lietošanas cēlonis, tieši otrādi, uzlabojoties materiālajiem apstākļiem, Latvijā gaidāms narkomānijas uzplaukums. Narkotikas ir dārgas un pašreiz ne katrs tās var atļauties. Narkomānu skaits nereti papildinās arī no tā saucamās “zelta jaunatnes” vidus. Sevišķi ātri pie narkotiskajām vielām pierod nelīdzsvarotas personas, kurām nav savas patstāvīgas uzvedības līnijas, kuras viegli pakļaujas apkārtējo ietekmei. Gan ziņkārības, gan atdarināšdanas dēļ tās agri izmēģina apreibināšanās līdzekļus, un pārējo paveic jau pati narkotiskā viela.

Pirmreizējā uzskaitē ņemtajiem slimniekiem apmēram 75% gadījumu narkotisko vielu un lietošanas iemesls bijusi ziņkārība, atdarināšana un apkārtējās vides ietekme. Katrs jaunais narkomāns cenšas “iepriecināt” ar savu jaunatklājumu — narkotisko efektu — tuvākos draugus un draudzenes. Visi viņi sākotnēji ir pārliecināti, ka tiklīdz gribēs, varēs atteikties no narkotiskajām vielām. Taču pierašana notiek ļoti ātri — pāris nedēļu vai, labākajā gadījumā, mēneša laikā. Atkarība izpaužas kā slimīga, nepārvarama vēlēšanās atkārtoti baudīt narkotiskās vielas, to uztur arī abstinences parādības — smagas fiziskās ciešanas, kuras iestājas, ja pārtauc narkotisko vielu lietošanu.

Narkotisko vielu iegādei narkomāni ir spiesti ziedot visu savu brīvo laiku, bet vēlāk (palielinot devu) arī darba laiku, tādēļ darbu tie nereti pamet. Tāpat šim nolūkam viņi ir spiesti ziedot visus naudas līdzekļus, jo nepieciešamās narkotisko vielu devas nepārtraukti pieaug. Ja līdzekļus godīgā ceļā iegūt nevar, narkomāni ir spiesti zagt, laupīt vai nodarboties ar mahinācijām. Bieži vien paši narkomāni kļūst par narkotisko vielu izgatavotājiem, izplatītājiem un tirgotājiem. Lai apmierinātu savas vajadzības, viņi grūž nelaimē citus cilvēkus.

Vislielāko ļaunumu narkomānija nodara tautas garīgajai veselībai. Praktiski ikviens narkomāns un toksikomāns zaudē savu iepriekšējo psihisko veselību. Tomēr traģiskākais ir tas, ka garīgi attīstīti cilvēki, kuriem bija savi dzīves mērķi, saturs un sapņi, pēkšņi it kā visu aizmirst un sāk sevi regulāri indēt, zaudējot visu — ģimeni, darbu un veselību. daudzi narkomāni priekšlaicīgi mirst no pārdozētas narkotisko vielu devas, garīgiem traucējumiem, bezcerības brīdī izdarītas pašnāvības.

Narkomānija, pati būdama milzīgs ļaunums, rada vēl lielāku sociālo ļaunumu — noziedzību. Noziedznieki ļoti labi saprot, ka narkotiskās vielas tiem dod pasakainu peļņu un ka tā ir prece, kas pati rada aizvien pieaugošu pieprasījumu. Noziedznieku pasaule apjautusi arī, ka izplatot narkotiskās vielas, ir vieglāk iesaistīt noziedzībā sociāli un tikumiski nenobriedušos jauniešus, kuri narkotisko vielu ietekmē pārvēršas par pakalpīgām marionetēm viņu mērķu īstenošanā. Pēc organizētās noziedzības vadoņu rīkojuma tiek uzlauzti dzīvokļi, aizbrauktas automašīnas utt. Sākoties abstinencei, narkomāni ir gatavi uz izmisīgiem un par primitīviem noziegumiem, lai tikai iegūtu jaunu narkotisko vielu devu. Viņi ir spējīgi, piemēram, piedraudot ar nazi, jebkuram garāmgājējam atņemt naudu. Bieži vien viņi naktīs izlaupa aptiekas, uzbrūk slimnīcās dežūrējošam personālam.

Starp narkomāniju un noziedzību pastāv ciešs sakars. Narkotisko līdzekļu nelikumīga iegūšana un izplatīšana un citas tām līdzīgas darbības ir uzskatāmas par noziegumu jau tādēļ vien, ka to rezultātā bērnu veselībai tiek vai var tikt nodarīts ievērojams kaitējums. Nedrīkst aizmirst, ka cīņa pret narkomānijas izplatīšanos ir nepieciešama ne tikai tādēļ, lai likvidētu šo negatīvo sociālo parādību, bet arī tādēļ, lai reāli ietekmētu noziedzības stāvokli.

Bauda, ko sniedz alkohols un narkotikas, ir īslaicīgs un arī tikai sākuma stadijā. Morāles krīze, kura pašreiz pastāv un kuru izraisīja sabiedrības orientācija uz materiālajām vērtībām kā apmierinājuma un baudas nesēju, ir jāpārvar kopīgi. Dzīve pierādīja, ka materiālās vērtības nevar aizstāt garīgās. Tas labi redzams no attīstīto valstu pieredzes — narkomānija plaši izplatīta tādās valstīs kā Šveice, Holande un Zviedrija. To mēdz dēvēt par “biznesa” narkomāniju (bērni jūtas pamesti un tādēļ lieto alkoholu un narkotikas, bet vecākiem nav laika ar viņiem nodarboties, jo nepārtraukti “jāvairo manta”), jaunieši uzvedas izaicinoši, pat huligāniski.

Narkotikas ir bīstamas visos aspektos:

* Tās lēnām sagrauj jauno cilvēku, atstājot ietekmi arī uz pēcnācējiem (bērni piedzimst jau narkomāni, ar novirzēm psihē).

* Narkomānija ir uzskatāma par noziegumu veicinošo apstākli (lai iegūtu naudu narkotiku iegādei).

* Palielina sociālos izdevumus (ārstēšana, pabalsti uu.c.), kas jāsedz nodokļu maksātājiem.

ALKOHOLA LIETOŠANA NEPILNGADĪGO VIDŪ

Nepilngadīgo personu skaits, kuras izdarījušas noziegumus alkohola reibuma stāvoklī

Kaut arī pēc oficiālās statistikas datiem absolūtā alkohola patēriņš uz vienu Latvijas iedzīvotāju 1995.gadā bija 8 litri (1996.gadā — 7,35 litri), tas neatspoguļo reālo situāciju, kad uz katra soļa tiek piedāvāts iegādāties kontrabandas ceļā ievesto vai nelegāli ražoto alkoholu. Reāli patēriņš varētu būt vismaz divas reizes lielāks.

Alkohola lietošana un alkoholizācija izraisa trīs būtiskas negatīvu seku grupas:

* Sekas, kas ir saistītas ar pašu alkohola lietotāju (agresīva uzvedība, paaugstināta iespēja dzērājiem kļūt par nozieguma upuri, nelaimes gadījumi; saslimšana ar aknu celulozi, sirds un asinsvadu slimībām, alkoholismu; pašnāvības; pāragra nāve u.c.).

* Sekas, kas ir saistītas ar alkohola lietotāja ģimeni (ģimenes konflikti; vardarbības akti ģimenē; materiālā stāvokļa pasliktināšanās; negatīvs iespaids uz bērniem un citiem ģimenes locekļiem utt.).

* Sekas, kas ir nelabvēlīgi un iespaido sabiedrību kopumā (dzērumā izdarītie likumpārkāpumi un noziegumi, ceļu satiksmes negadījumu pieaugums, it īpaši ar smagām un reālām sekām, darba spēju un kvalifikācijas zaudēšana; resursu izlietojuma pieaugums alkoholizācijas nelabvēlīgo seku novēršanā utt.). Alkoholizācija kopumā arī degradē sabiedrisko apziņu, defomē indivīduālās vērtībās un kopumā valstī veido sociāli nelabvēlīgo fonu.

SEKSUĀLA RAKSTURA DEVIĀCIJAS BĒRNU VIDŪ

Īpaša uzmanība jāvelta dzimumekscesu izplatībai nepilngadīgo vidū. Ar dzimumekscesiem tiek izprastas atkāpes dzimumuzvedības formās, kurām ir ne tikai morāli tikumiskas novirzes, bet arī likumpārkāpumu raksturs. Pie dzimumeskcesiem tiek attiecināta: prostitūcija, homoseksuālisms (nepilngadīgo iesaistīšana homoseksuālismā), venērisko slimību izplatība utt.

Pēc būtības dzimumekscesi pusaudžus iespaido ne tikai morāli—tikumiskā aspektā, veidojot deformētu sociālo vērtību orientācijas mērauklu, bet arī psiholoģiski un fiziski. Tāpēc atkāpes dzimumsfērā ģimenē (vecāku varmācība pret bērniem), sadzīvē (agri dzimumsakari) rada neizdzēšamas sekas bērnu nākotnē: bērni zaudē iespējas uz pilnvērtīgu garīgu attīstību, tiek bremzēta viņu talantīguma uzplauksme, vēlāk rodas grūtības veidot normālas un mīlestības pilnas attiecības, un nodibināt ģimeni.

Seksuāla rakstura pārkāpumi pusaudžu vidū kļūst arvien izplatītāki. Pieaug prostitūcija, strauji izplatās seksuāli transmisīvās slimības, palielinās seksuālās izmantošanas gadījumu skaits. Latvijā darbojas vairāk kā simts intīmklubu, kuros seksuālos pakalpojumus sniedz arī nepilngadīgas meitenes (Intīmklubi gan to saprotamu iemeslu dēļ neatzīst.) Aizturētas atsevišķas mazgadīgas prostitūtas (8—10 gadi). Šīs nepilngadīgās netiek sūtītas uz medicīniskajām pārbaudēm, kas vēl vairāk veicina venērisko slimību izpaltību.

Interpola informācija liecina, ka pusaudzes un jaunietes no Latvijas tiek izvestas uz Rietumeiropas valstīm darbam publiskajos namos.

Seksuāli transmisīvās slimības ir sevišķi izplatītas nepilngadīgo vidū un nepilngadīgās arī retāk apmeklē medicīniskās iestādes. Īpaši tās meitenes, kuras “strādā” uz ielām.

Šie dzimumekscesi ir viens no galvenajiem cēloņiem seksuāli transmisīvo slimību straujai attīstībai Latvijā. Latvijā patreiz ir 16 personas, kuras inficējušas ar AIDS, 4 personas ir AIDS slimnieki.

Bērnu noziedzīgā apdraudējuma

noteicošie faktori

Nepilngadīgo noziedzība atsedz tiesiskās, ekonomiskās un politiskās situācijas negatīvās tendences valstī, jo pusaudži ir visjūtīgākie pret sabiedriskās dzīves negācijām un tās atspoguļojas jauniešu kriminālās uzvedības modelī. Faktori, kuri nosaka nepilngadīgo antisociālo uzvedību un noziedzību, no vienas puses, tieši izriet no vispārējās sociālās, ekonomiskās, politiskās un tiesiskās situācijas valstī, no otras puses — tie ir nepilngadīgā personības attīstības specifiski aspekti. Un tieši specifiskie aspekti ir tie, kas nosaka nepilngadīgo noziedzības, tās tendenču un struktūras atšķirības no pieaugušo noziedzības kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem.

Tālāk minēti galvenie nepilngadīgo noziedzību noteicošie un bērnu apdraudējumu veicinošie faktori.

1. Ģimeņu stāvoklis Latvijā pēdējos trijos gados strauji pasliktinās:

1.1. palielinās maznodrošināto ģimeņu skaits (pieaug bezdarbs, darba devēju parādi darba ņēmējiem, darba algu līmenis ievērojami atpaliek no iztikas minimuma utt.);

1.2. palielinās alkohola patēriņš, kas provocē sadzīves konfliktus, bezatbildību un citas negācijas;

1.3. atsevišķi masu informācijas līdzekļi un atsevišķas nevalstiskās organizācijas popularizē izvirtību, seksuālas deviācijas un pāragru dzimumdzīvi;

1.4. paplašinās prostitūcija, venērisko slimību izplatība;

1.5. pieaug šķirto laulību un līdz ar to arī nepilno ģimeņu skaits;

1.6. arvien mazāk bērnu apmeklē pirmsskolas bērnu iestādes;

1.7. pieaug bērnu skaits, kuri neapmeklē skolu, viņiem draud analfabētisms nespēja konkurēt darba tirgū.

2. Daļa pieaugušo cilvēku nav adaptējušies jaunajā sabiedriskajā iekārtā: principiāli nespēj pārvarēt sociālisma kultivēto patērētāja kompleksu un nav gatavi dzīvot pastāvīgi mainīgā vidē, kur par visām veiksmēm un neveiksmēm katram pašam jāuzņemas pilna atbildība. Bēgšana no īstenības, kas izpaužas apātijā, depresijā, bezdarbībā vai pārmetumos valstij, ir attieksme, kura no vecākiem tiek pārnesta arī uz viņu bērniem. Daži politiskie spēki un atsevišķi masu informācijas līdzekļi kultivē parazītisku un sociālo bezatbildību veicinošu ideoloģiju. Šādas `'audzināšanas'' rezultātā veidojas plašs sociālās palīdzības prasītāju slānis, kurš šobrīd sevi intensīvi atražo (dzimstība nelabvēlīgajās ģimenēs ir augstāka nekā vidēji valstī). Šī slāņa pārstāvji, nesaņemot iluzori gaidīto palīdzību no valsts, nereti izšķiras par iztikas līdzekļu ieguvi kriminālā ceļā.

3. Valstī nav izstrādāta un iedibināta valsts noteikta sistēma darbā ar bērniem, kuri nemācās, nestrādā, klaiņo, ubago, kas būtu atbilstoša apstākļiem bērna ģimenē un bērna fiziskās un garīgās attīstības līmenim.

4. Dažādu valsts iestāžu, kā arī nevalstisko organizāciju darbs bērnu likumpārkāpumu profilaksē nav specializēts, nav pietiekoši mērķēts uz noteiktām bērnu sociālajām grupām un nav pietiekoši koordinēts.

5. Pēc Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas valstī tika likvidēta specskolu sistēma. Situācija nepilngadīgo likumpārkāpēju labošanas jomā krasi pasliktinājās. Tas tūlīt iespaidoja valsts institūciju iespējas kontrolēt un reāli iespaidot antisociāli orientēto nepilngadīgo slāni valstī — vairs nebija institūcijas starp parastu skolu un cietumu, kur ievietot pusaudzi, kurš ir izdarījis nelielus likumpārkāpumus, nemācās un klaiņo. Valstī nav specializēta nepilngadīgo prostitūtu uzvedības korekcijas (pāraudzināšans, ārstēšanas) centra