DIPLOMĀTIJA

Lietuvieši savu valsts prezidentu vēl izvēlas

Vakar ap pusvieniem naktī pēc pirmās (neoficiālās) vēlēšanu rezultātu saskaitīšanas kļuva skaidrs, ka vēlēšanu līderis ir Artūrs Paulausks, kurš savācis 42,59% vēlētāju balsu, otrajā vietā — Valds Adamkus (31,61%), trešajā — Vītauts Landsberģis (15,71%), ceturtajā — V.Andrjukaitis (ap 5%). Pārējie kandidāti savākuši niecīgu balsu skaitu.

Prezidenta vēlēšanas Lietuvā notika tikai vienu dienu, 21.decembrī, no pulksten astoņiem rītā līdz deviņiem vakarā, un tajās piedalījās ap 70 procenti no 2 miljoniem 580 tūkstošiem balsstiesīgo Lietuvas iedzīvotāju.

Pēc vēlēšanām presē, radio un televīzijā izskanēja daudzu politiķu komentāri un potenciālo rezultātu analīze. LDDP pārstāvis Ģedimirs Ķirķils norādīja, ka par A.Paulauska uzvaru šajā vēlēšanu kārtā jāpateicas pašreizējā prezidenta Aļģirda Brazauska uzrunai Lietuvas iedzīvotājiem, kurā viņš paziņoja, ka savā vietā vislabprātāk redzētu tieši A.Paulausku un balsos par viņu kā jaunās paaudzes pārstāvi. Taču Ģ.Ķirķils piebilda, ka A.Paulausks šajās vēlēšanās varētu uzvarēt vienīgi tad, ja jau pirmajā kārtā savāktu vairāk nekā 51% vēlētāju balsu. Taču šobrīd ir skaidrs, ka 1998.gada 4.janvārī notiks otrā vēlēšanu kārta, kurā Lietuvas iedzīvotājiem nāksies balsot par vienu no diviem kandidātiem — A.Paulausku vai V.Adamku.

Evija Liparte,

“LV” korespondente,

no Viļņas

Krievijas ārlietu ministra vietnieks — pie Valsts prezidenta

Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs, Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Avdejevs;

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā Imants Daudišs, Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš

Turpinājums no 1.lpp.

G.Ulmanis arī uzsvēra, ka pienācis laiks labo politisko gribu vērst reālā sadarbībā, vispirmām kārtām parakstot Krievijas un Latvijas robežlīgumu.

Sarunas gaitā skarti sabiedrības integrācijas jautājumi Latvijā. Valsts prezidents atzīmēja, ka viņa uzdevums ir panākt, lai cilvēki, kas patiesi grib saistīt savu likteni ar Latviju, varētu izšķirties to darīt un šajā ceļā nerastos birokrātiska un cita rakstura šķēršļi.

G.Ulmanis runāja par to, ka ir jāaktivizē ekonomiskā sadarbība Baltijas jūras reģionā, izmantojot šī reģiona augsto ekonomisko potenciālu. Krievijas ārlietu ministra vietnieks atzina, ka reģionālās sadarbības jautājumi ir Krievijas uzmanības lokā un sadarbības attīstības perspektīva ir vitāli svarīga visām reģiona valstīm.

A.Avdejevs izteica cerību, ka vistuvākajā nākotnē tiksies Krievijas un Latvijas starpvaldību komisijas vadītāji — A.Serovs un A.Gorbunovs, lai vienotos par Latvijas un Krievijas ekonomiskās un sociālās sadarbības jautājumiem, kā arī sadarbības uzlabošanu muitas un tranzīta jomā.

Valsts prezidenta preses dienests

— pie Ārlietu ministrijas

valsts sekretāra

Vakar, 22.decembrī, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš pieņēma Krievijas Federācijas ārlietu ministra vietnieku Aleksandru Avdejevu.

Abu valstu diplomāti atklātā un lietišķā gaisotnē turpināja Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas par plašu divpusējo un daudzpusējo jautājumu loku. M.Riekstiņš un A.Avdejevs bija vienisprātis, ka Starpvaldību komisijai ir jākļūst par struktūru, kas būtiski veicinās abu valstu sadarbību ekonomiskajā, sociālajā un citās jomās. Latvijas un Krievijas puses vienojās 1998.gada sākumā rīkot Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju tikšanos, iespējami ātri parakstīt saskaņotos dokumentus, kā arī paātrināt līgumu sagatavošanu Starpvaldību komisijas apakšgrupās. M.Riekstiņš informēja Krievijas pusi, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi Latvijas un Krievijas robežlīguma projektu. A.Avdejevs augstu novērtēja abu valstu delegācijas darbu, gatavojot robežlīgumu, kā arī darīja zināmu, ka Krievijas valdība izvērtē iespēju, kad abas puses varētu parakstīt šo dokumentu.

M.Riekstiņš un A.Avdejevs aplūkoja sadarbību ar EDSO un humanitāros jautājumus. Latvijas diplomāts atzinīgi izteicās par Latvijas sadarbību ar EDSO komisāru cilvēktiesību un minoritāšu jautājumos Maksu van der Stūlu, kā arī ar EDSO misiju Latvijā. M.Riekstiņš pastāstīja par iekšpolitisko situāciju, tai skaitā naturalizāciju. A.Avdejevs aicināja Latvijas pusi veicināt naturalizācijas procesu, kā arī latviešu valodas pasniegšanu un apgūšanu.

M.Riekstiņš un A.Avdejevs pārrunāja Krievijas iniciatīvas uzticības stiprināšanā Baltijas reģionā. A.Avdejevs uzsvēra, ka Krievija ierosina pasākumu kompleksu, kuru var skatīt gan Latvijas un Krievijas, gan Krievijas un Baltijas, gan arī Baltijas reģiona kontekstā, neizdalot to no kopējās Eiropas politikas arhitektūras. Krievijas puse ierosināja atsevišķi analizēt katru nozari, kur saskan Latvijas un Krievijas pozīcijas un intereses. Latvijas puse apstiprināja, ka pozitīvi vērtē kaimiņvalsts vēlmi stiprināt savstarpēju uzticību Baltijas reģionā, kā arī darīja zināmu, ka atbalsta konkrētu projektu apspriešanu Starpvaldību komisijā, EDSO vai citos forumos.

Sarunas dalībnieki apsprieda Baltijas jūras valstu padomes valstu valdību vadītāju Rīgas sanāksmi 1998.gada 22. un 23.janvārī. M.Riekstiņš informēja par šīs sanāksmes sagatavošanu. A.Avdejevs apstiprināja Krievijas Federācijas premjerministra Viktora Černomirdina dalību Rīgas sanāksmē.

M.Riekstiņš un A.Avdejevs pauda ieinteresētību abu valstu sadarbībā starptautiskās organizācijās, īpaši ANO. Abi diplomāti apmainījās viedokļiem par ANO Drošības padomes reformu.

M.Riekstiņš un A.Avdejevs vienojās turpināt Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas, kā arī pozitīvi novērtēja iespēju rīkot abu valstu ārlietu ministru savstarpējās vizītes Latvijā un Krievijā.

ĀM preses centrs

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”