PRESES KONFERENCES

Par Administratīvā procesa likumprojektu

Vakar, 22.decembrī, Tieslietu ministrijā preses konferencē Administratīvā procesa likuma darba grupas vadītājs Arvīds Dravnieks informēja žurnālistus par aptuveni gada garumā izstrādātā un sabiedrībai ļoti vajadzīgā Administratīvā procesa likumprojekta gatavību. Darba grupa, kurā bija tādi pazīstami juristi kā 6.Saeimas deputāts Ilmārs Bišers, Eiropas Cilvēktiesību tiesnesis Egils Levits, LU doktorante Jautrīte Briede, ka arī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Uldis Pētersons un vēl daži citi intensīvi strādājoši, lai tuvākajā laikā pēc saskaņošanas ar ministrijām un vēl citām institūcijām projektu varētu iesniegt Ministru kabinetam. Preses konferencē izskanēja cerība, ka šo likumu Saeima varētu pieņemt nākamajā gadā un tas stātos spēkā ar 1999.gadu, tā īstenošanai paredzot arī līdzekļus no jaunā valsts budžeta.

Kāpēc ir nepieciešams šāds likums? Vispirms jau tāpēc, ka mēs tiecamies uz tiesisku valsti, tātad jānosaka jebkuras tiesiskās attiecības starp valsti un indivīdu. Pašlaik situācija ir tāda, ka bieži vien valsts institūcijas ierēdņi neievēro likumu prasības un dažkārt interpretē pēc sava prāta. Līdzšinējā pārmantotā administratīvā procesa prakse būtiski atšķiras no administratīvā procesa pieredzes tiesiskā valstī.

Administratīvā procesa jēdziens ir administratīvais, taču arī tiesībpiemērojošs akts. To var pārsūdzēt tiesā. Un jāsāk būs ar pirmās instances — rajonu (pilsētu) tiesām. Īpatnēji, ka šādos gadījumos nav paredzēts sacīkstes princips, kā tas ir citās civillietās un krimināllietās. Ja persona vēlēsies, var, protams, par savu naudu nolīgt advokātu, taču tas nebūs obligāti. Jaunais likumprojekts virzīts uz maksimāli vienkāršotu procedūru, lai cilvēks varētu iztikt bez jurista palīdzības un tomēr sagaidīt rezultātā kvalitatīvu, pareizu lēmumu.

Arvīds Dravnieks, atbildot arī uz žurnālistu jautājumiem, uzsvēra nepieciešamību apgūt administratīvā procesa pamatprincipus ne tikai topošajiem un praktiskajiem juristiem, bet paralēli jāsāk domāt arī par iestāžu darbinieku (ierēdņu) profesionālo sagatavošanu. Tiesiskajai valstij atbilstoša administratīvā procesa ieviešana mūsu iestāžu un tiesu ikdienā jāuzskata par kompleksu projektu, ko īsteno tuvākajos gados.

Pēc preses konferences, kas bija pēdējā šajā gadā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pastāstīja par ministrijas darbības svarīgākajiem virzieniem un sasniegumiem šajā gadā. Viņš minēja galvenās prioritātes tieslietās nākamajā gadā. (Par to sīkāk un plašāk intervijā ar ministru, kura noritēja pagājušo piektdien, 19.decembrī, un kuru publicējam šīsdienas numurā.)

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore