MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Budžets atkal būs ar deficītu

Lietuvas Seims pieņēmis likumu par 1998. gada valsts un pašvaldību budžeta finansu rādītājiem.

1998.gadā budžeta ieņēmumi būs 6,885 miljardi litu, bet izdevumi — 7,580 mljrd. litu, tātad budžeta deficīts sasniegs 695 milj. litu. Salīdzinājumam — pērn decembra beigās apstiprinātajā 1997.gada budžeta ieņēmumi bija 6,019 mljrd. litu, bet izdevumi — 6,717 mljrd. litu.

Seima Finansu un budžeta komitejas priekšsēdētāja, valdošās konservatoru partijas pārstāve Elvīra Kunevičiene norādīja, ka 1998.gada budžets ir izveidots eiropeiski — orientējoties uz ieņēmumiem, nevis izdevumiem.

Salīdzinot ar šo gadu, 1998.gadā budžets palielinājies par 15 %; sociālās aizsardzības budžetam būtu jāpalielinās par 24%. 51% budžetā paredzēts sociālām vajadzībām. Šis budžets ir sociāls, bet ne sociālistisks, teica E. Kunevičiene. Vēl viņa uzsvēra, ka Lietuva ir gatava pamazām pāriet uz bezdeficīta budžetu, bet pagaidām tas nav iespējams valsts parāda dēļ.

Opozīcija ar šo budžeta projektu nav apmierināta. Sociāldemokrātu frakcijas vecākais Aloīzs Sakals norādīja, ka budžets palielina sociālo diferenciāciju un ir vērsts uz policejiskas, nevis intelektuālas sabiedrības veidošanu. Centra savienības frakcijas vecākais Egīdijs Bičkausks šajā budžeta projektā saskata valsts varas palielināšanu un tirgus ierobežošanu.

Lietuva — ANO komisijas locekle

ANO Ģenerālās asamblejas sēdē ar 133 balsīm no 164 iespējamām Lietuva ievēlēta par ANO starptautiskas tirdzniecības tiesību komisijas locekli. Šī komisija koordinē starptautiskās tirdzniecības tiesību saskaņošanas procesus, sniedz palīdzību, sagatavojot ar komerciju saistītus likumus, kā arī palīdz sagatavot komerciālo tiesību speciālistus.

Šajā komisijā uz 6 gadiem vēl ievēlēta Itālija, Spānija, Austrija, Ungārija, Rumānija, ASV, Burkinafaso, Kenija, Sudāna, Uganda, Fidži, Indija, Irāna, Taizeme, Argentīna, Urugvaja, Kolumbija, Hondurasa un Paragvaja.

Iestāsies pret kājnieku mīnām

Lietuvas Ārlietu ministrijas Politikas departamenta direktors V.Ušacks paziņojis, ka Lietuva apspriež iespēju pievienoties starptautiskajai konvencijai par sauszemes karaspēka iznīcināšanas mīnu aizliegšanu, bet nav skaidrs, vai tā paspēs sagatavoties šim solim līdz minētajam jautājumam veltītai konferencei Otavā. Lietuva atbalsta darbību, kas vērsta uz kājnieku mīnu aizliegšanu.

Otavas konferencē Lietuva piedalīsies tikai ar novērotājtiesībām. Valsti pārstāvēs Lietuvas vēstnieks Kanādā A.Eidints.

Palīdz plūdos cietušajai Polijai

Polijā, Tarnovas vojevodistē, Ļipņica Murovanas pagastā, nodots ekspluatācijā 18m garš tilts pār Gižanskas upi. Šo tiltu mēnesi agrāk, nekā bija paredzēts, uzbūvējusi Lietuvas AS “Alkesta”. Ap 800 000 litu plūdos cietušajai Polijai tiltu būvei piešķīrusi Lietuvas valdība.

Ļipņica Murovanas pagasta vecākais Jerži Pešs sirsnīgi pateicās lietuviešiem par palīdzību plūdos cietušajām teritorijām un norādīja, ka šis pagastam ļoti nepieciešamais tilts uzcelts ļoti ātri — 6 nedēļu laikā.

Tilta atklāšanas svinībās piedalījās arī Lietuvas vēstnieks Polijā Antans Vaļonis.

Baltijas valstu armijas vadītāju tikšanās Lietuvā

Ar Panevēžas Karaļa Mindauga vārdā nosauktā motodesanta kājnieku bataljona un Gaisa kara spēku otrās aviācijas bāzes apmeklējumu iesākās Latvijas nacionālās aizsardzības spēku virspavēlnieka pulkveža Jura Dalbiņa un Igaunijas aizsardzības spēku virspavēlnieka ģenerāļa Johanesa Kerta vizīte Lietuvā. Viesi apmeklēja arī Vītauta Dižā vārdā nosaukto kara muzeju, tikās ar Gaisa kara spēku vadītājiem.

Baltijas valstu karaspēku vadītāji apsprieda, kā miera uzturēšanas bataljons “Baltbat” gatavojas nākamajā gadā patstāvīgi izpildīt savu misiju, kā tiek veidota kopīga militārā jūras eskadra “Baltron” un gaisa telpas kontroles sistēma “Baltnet”, kā arī kara koledžas izveidošanas Tartu projektu.

Bijusī premjerministre pareģo nākotni

ANO Tūkstošgades komiteja gatavojas 2000. gada atzīmēšanai un šajā sakarā ir lūgusi dažādu valstu ievērojamus cilvēkus izteikt savas pārdomas un prognozes par nākamo gadu tūkstoti. Katra šāda informācija tiek ierakstīta speciālā ANO kartītē ar attiecīgās valsts karogu. Kartītes būs speciāli aizsargātas, un tās varēs izmantot arī nākamajos gadsimtos.

ANO jau ir saņēmusi vairāk nekā 200 kartīšu, kuras tiks eksponētas tūkstošgades izstādēs Ņujorkā un Vašingtonā; tiek apspriesta iespēja šo izstādi parādīt arī Sidnejā olimpisko spēļu laikā. Pēc tam šo kartīšu izstāde notiks tikai vienu reizi 25 gados.

Bijusī Lietuvas premjerministre Kazimira Prunskiene pirms savas kartītes aizpildīšanas ir domājusi divus mēnešus, jo kartīte ir tikai atklātnes lielumā un gari izteikties tajā nav iespējams. K. Prunskiene norādīja, ka Lietuvā jaunās tūkstošgades tuvošanās faktam tiek veltīts daudz mazāk uzmanības nekā pasaulē. Lietuvieši, pēc K.Prunskienes domām, ir ikdienas rūpju pārāk nomākti un nespēj pacelties pāri parastām lietām (kā dažādu līmeņu vēlēšanas, kuras seko cita citai), kas cilvēces vēsturē pat netiks pieminētas.

K. Prunskiene uzskata, ka nākamās tūkstošgades sākumā vēl nebūs likvidēti kari, ekoloģiskas un transporta katastrofas, noziedzība, alkoholisms un narkomānija. Taču pašiznīcināšanās un degradēšanās draudi aktivizēs un konsolidēs veselīgos spēkus. Īstenojot vienādas tiesības un iespējas abiem dzimumiem, tiks radīti apstākļi mieram un labklājībai, kā arī cilvēces pilnveidošanai. Pateicoties zinātnes un tehnikas sasniegumiem, informācijai un dažādām apmaiņām, cilvēci vairs neierobežos telpiskas dabas trūkumi, kultūras un attīstības atšķirības, sāks dominēt humānās vērtības.

Cilvēcei nākamajos gadsimtos vajadzētu tikt galā ar badu, iemācīties izārstēt vēzi, AIDS u.c. slimības. Cilvēki labāk pazīs paši sevi un pozitīvi pārvaldīs savu fizisko, garīgo un enerģētisko potenciālu un izmantos to, lai pavairotu labo.

Kā trešajā gadu tūkstotī izskatīsies Lietuva? Pēc K. Prunskienes domām, lietuvieši mazāk dalīs tautu un valstu lomas ļoti svarīgās, vidēji svarīgās un citās. Katrai tautai ir savas iespējas, sava ekonomiskā un politiskā vieta. K. Prunskiene ir pārliecināta, ka Lietuvai jau tagad ir svarīga loma, formējot jauno cilvēces sabiedrību, jaunas attiecības starp tautām, valstīm, cilvēkiem. Visā pasaulē pats cilvēks iegūs lielāku nozīmi, viņa vērtība būs arvien mazāk atkarīga no valsts lieluma un tās dominēšanas reģionā vai pasaulē.

Pēc K. Prunskienes rīcībā esošās informācijas, raganu un pareģotāju viņas dzimtā nav bijis, bet viņas enerģētiskais potenciāls ir ļoti liels gan pa tēva, gan pa mātes līniju. Pašai K. Prunskienei 2000. gadā būs 57 gadi. Viņa uzskata, ka šajā gadsimtā ir sevi realizējusi ar uzviju.

Igaunijas Republikā

Prezidenta kanceleja

pārmaiņu priekšvakarā

Prezidenta kancelejas direktors Jānuss Pikani laikrakstam “Postimees” stāsta, ka pirms pieciem gadiem, kad prezidents Lennarts Meri 1992.gada 7.oktobrī deva zvērestu Kadrioru pilī, bija viens administrācijas darbinieks. Pa šo laiku ir izveidota kancelejas struktūra ar 50 darbiniekiem. Prezidentam ir četri algoti padomnieki: ārlietās — Kaja Taels, iekšlietās — Urmass Reinsalu, prezidenta padomnieks Tomass Kiho, bet padomnieka juridiskajos jautājumos vieta pašlaik ir vakanta. Kā turpmāk darbosies prezidenta kanceleja, vēl nav izlemts.

Nākamā gada budžetā prezidenta kancelejas izdevumiem ir ieplānots 21 miljons kronu. Pašlaik Kadrioru pilī notiek kapitālremonts, ir jāmaina kopš 1938.gada nelabotā elektrības un apkures sistēma. Arī fasādei nepieciešams kosmētiskais remonts. Ja to neveiks nākamajā gadā, turpmāk tas prasīs vēl lielākus līdzekļus. Pēc prezidenta kancelejas direktora vārdiem, neesot normāli, ka ārzemju braucieniem prezidentam ir jāprasa nauda no kancelejas rezerves fonda. “Nākamajā gadā šī kārtība tiks grozīta. Saprātīgs risinājums, ja parlaments ieplāno budžetā, ka, piemēram, dabūsim 1,5 miljonus kronu gadā komandējumiem,” domā kancelejas direktors.

Tas, ka prezidentu vizītē pavada arī uzņēmēji, pēc Pikana vārdiem, ir izplatīta parādība arī citur. “Prezidents pārstāv valsti, un, ja viņu pavada uzņēmēju delegācija, šāda delegācija ir efektīvāka,” piebilda Pikani.

Piemēram, pirms diviem gadiem valsts vizītē Meksikā un darba vizītē ASV prezidentu pavadīja uzņēmēji. Uz šo vizīšu rezultātā parakstīto līgumu pamata Igaunijas valsts un uzņēmēji kopumā ir ieguvuši vairākkārt lielāku labumu, nekā šie braucieni izmaksāja.

Premjerministrs — koalīcijas partijas priekšsēdētājs

Koalīcijas partijas kongresā par partijas priekšsēdētāju ievēlēts premjerministrs Marts Sīmans, par viņu nodotas 242 balsis, un viens biļetens atzīts par nederīgu. Par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēta Tallinas pilsētas galva Ivi Ēnmā. Ievēlēta arī valde 20 cilvēku sastāvā. Tajā turpmāk nedarbosies tādi pazīstami politiķi kā iekšlietu ministrs Roberts Lepiksons, reģionālās attīstības ministrs Pēps Aru, parlamenta Koalīcijas frakcijas priekšsēdētājs Mati Meos un partijas iepriekšējais ģenerālsekretārs Nēme Jegi.

Lepiksons uz vaicājumu, vai viņš palikšot partijā, atbildējis, ka neredzot pamata, kādēļ viņš arī turpmāk nevarēšot darboties partijā. Marts Sīmans nenoliedza, ka Lepiksona neievēlēšana valdē zināmā mērā ļauj izdarīt secinājumus: Koalīcijas partiju neapmierina Lepiksons kā iekšlietu ministrs. Ivi Ēnmā gan nožēlojusi, ka Lepiksons neesot ievēlēts, jo dažas viņa darbības metodes esot nesaprotamas, taču viņam esot daudz svaigu domu.

Marts Sīmans teica, ka pamatos Koalīcijas partijas darbības virzieni nemainīsies, jo viņš vairākus gadus ir bijis Koalīcijas partijas priekšsēdētāja vietnieks. Sīmans arī piebilda, ka attiecības ar Zemnieku partiju esot labas (valdības koalīcijas partija), nenoliedzot iespēju, ka zināms saspīlējums var rasties, kad sāks ieviest muitas tarifus.

Jaunais partijas priekšsēdis Marts Sīmans un ekspriekšsēdis Tīts Vehi uzstājās ar priekšlasījumiem, kuros izpaudās dažas domstarpības, piemēram, pēc Vehi domām, Koalīcijas partijas un Zemnieku partijas apvienība ir kļuvusi vāja un gadījuma rakstura. Neesot skaidrs, kas lēmumus ierosina un pieņem. Pēc Vehi domām, zemnieki par efektīvāko ekonomikas attīstībā uzskatot naudas līdzekļu pārdali.

Marts Sīmans toties bija pārliecināts, ka valdības koalīcija darbojas veiksmīgi un viņš neredzot pamata tās izbeigšanai. Sīmans savukārt nebija apmierināts ar situāciju pašā Koalīcijas partijā. Viņaprāt, partijā trūkstot demokrātiskas jautājumu risināšanas gaisotnes un neesot pilnīgi atraisīts partijas garīgais potenciāls.

Kongresa rezolūcijā par galveno problēmu uzskatīta reģionālpolitikas attīstība, lai likvidētu sociālekonomisko starpību starp Tallinu un citiem reģioniem. Kongresa delegāti pozitīvi vērtēja valdības darbību noziedzības līmeņa samazināšanā, tiesību sistēmas sakārtošanā, valsts kontroles stiprināšanā un cīņu ar korupciju.

Koalīcijas partijā ir 660 biedru, no tiem 153 jaunatnes organizācijā.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — Evija Liparte,

par Igauniju — Katrīna Ducmane