Projekti. Koncepcijas. Plāni

Pamatizglītība uz 2005. gadu

Pamatizglītības valsts standarta projekts ir nozīmīga mūsu valstī notiekošās izglītības reformas sastāvdaļa. Tas ir stratēģisks dokuments, kurā skaidri atspoguļota valsts politika izglītības satura jomā vienai vispārējās izglītības pakāpei — pamatizglītībai. Dokuments ir skats uz pamatizglītības rītdienu — pēc pieņemšanas tas būs pamats mērķtiecīgai pamatizglītības satura reformai tuvākajiem 10 gadiem. Mēs apzināmies, ka dokuments pats par sevi var palikt tikai skaista ilūzija, ja tā pieņemšanai nesekos mērķtiecīgas reformas visās ar izglītības satura īstenošanu saistītajās jomās. Savukārt mācību priekšmetus satura izmaiņas un to satura savstarpējā saskaņošana, kvalitatīvas mācību literatūras un mācību līdzekļu sagatavošana, jauno pedagogu izlītošana, jau strādājošo pedagogu kvalifikācijas celšana un tam visam nepieciešamā finansējuma prognozēšana būs haotiska bez skaidras atbildes uz jautājumu — kurp mēs ejam, un ko mēs gribam sasniegt.

Šobrīd projekts tiek nodots sabiedrības vērtējumam. Mēs aicinām visus, kam rūp mūsu bērnu izglītība, aktīvi iesaistīties dokumenta projekta apspriešanā.

Saskaņā ar Valdības deklarāciju 1998.gada maijā Pamatizglītības valsts standarta projektam pēc tā apspriešanas un iespējamiem papildinājumiem jāiegūst normatīvs spēks. Tad tas kļūs par pamatdokumentu pamatizglītības satura reformai.

Izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš

Latvijas pedagoģiskajā praksē atbildes uz jautājumu par izglītības saturu (ko mācīt vai nemācīt) tradicionāli tiek meklētas mācību grāmatās un mācību priekšmetu programmās. Jau 5 gadus arī mācību priekšmetu standarti atspoguļo būtisko saturu kādā konkrētā mācību priekšmetā. Tomēr katrs no mācību priekšmetiem ir tikai daļa no kopējā izglītības satura. Līdz šim Latvijā nav bijis dokumenta, kas aptvertu izglītības saturu kopumā. Pamatizglītības valsts standarta (PVS) projekts ir pirmais mēģinājums sniegt apkopojošu informāciju par izglītības obligāto saturu vienai izglītības pakāpei — pamatizglītībai. Svarīgi ir uzsvērt, ka projekts atspoguļo nevis pamatizglītības tagadni, bet gan tās rītdienu — tas ir stratēģisks dokuments, kurā ietvertas arī nepieciešamās satura izmaiņas laika periodam līdz 2005.gadam.

Kas tad ir jaunais? Pirmkārt, izglītības saturā pievērsta lielāka vērība skolēnu prasmju attīstībai — tas akcentēts septiņos izglītošanās aspketos. Nenoliedzot nepieciešamību apgūt arī noteiktu daudzumu būtiskas informācijas, uzsvērta nepieciešamība gan samazināt tās apjomu, gan arī ieviest jaunas būtiskas tēmas tādas kā veselības, vides izglītība, mūsdienu informācijas tehnoloģijas, karjeras izglītība, saskarsmes kultūra u.c. Izglītības saturs sadalīts četrās izglītošanās jomās, nevis tradicionālajos mācību priekšmetos. Tas ļauj saskatīt mācību priekšmetu satura kopsakarības un skolotāju sadarbības iespējas. Bez tam izglītošanās jomu izdalīšana paver iespēju saskatīt un paredzēt nepieciešamās satura izmaiņas. PVS projektā īpašā nodaļā uzskaitīti skolēnu sasniegumi. Tie ļauj ne tikai abstrakti prātot par vēlamo, bet arī konkrēti sekot līdzi katra skolēna izaugsmei, precīzi fiksēt sasniegto un nesasniegto un tādējādi precīzāk plānot arī turpmāko darbu. Jāatzīmē, ka skolēnu sasniegumu fiksēšana 3., 6. un 9.klases beigās nav saistīta ar iespējamām skolu organizatoriskām izmaiņām (piemēram, sākumskolas pārtapšanu trīsgadīgā vai 6 – gadīgu sākumskolu veidošana). PVS ir satura dokuments, un dalījums 3 + 3 + 3 attiecas tikai uz satura organizāciju.

PVS projekts ir pusotra gada darba rezultāts. Tas balstās Latvijas izglītības koncepcijā un topošajā Vispārējās izglītības likumā ietvertajām atziņām par izglītības mērķi un saturu. Ņemtas vērā gan mūsdienu pasaules pedagoģiskās pieredzes jaunākās atziņas, gan dažādu Latvijas sociālo grupu viedoklis par mūsdienīgu pamatizglītību.

Dokumenta projekts ir kolektīvs darbs, jo apkopo 3 savstarpēji neatkarīgi izstrādātu projektu idejas. Bērnu vides skolas projekta ieteikumi ir iekļauti PVS nodaļā “Pamatizglītības vispārīgie didaktiskie principi”. J.Valbja (PIAC) izstrādātā projekta pamatdoma, ka izglītības satura dominantei ir jābūt personības spēju un prasmju attīstīšanai, atspoguļojas PVS nodaļās “Pamatizglītības mērķi un galvenie uzdevumi” un “Pamatizglītības saturs”. Trešajā Izglītības satura un eksaminācijas centrā izstrādātajā projektā akcentēta nepieciešamība izglītības saturā lielāku vērību pievērst skolēna vispārīgo prasmju attīstīšanai, samazinot zināšanu apjomu. Šī atziņa vijas cauri visam PVS projektam. PVS nodaļas “Skolēnu sasniegumi, beidzot 3., 6. un 9.klasi” mērķis ir fiksēt noteiktus atskaites punktus un pēctecību skolēna izaugsmē visā pamatizglītības ieguves laikā. Nodaļā apkopoti Bērnu vides skolas un ISEC projektu ieteikumi.

Noslēgumā gribu uzsvērt, ka ar šo publikāciju PVS projekts tiek nodots apspriešanai. Mēs ceram sagaidīt vērtējumu un konstruktīvus ieteikumus tā pilnveidošanai. Jau šobrīd ar projektu ir iepazinušies un savas atsauksmes par to snieguši IZM departamentu speciālisti. Pamatizglītības mērķi un galvenie uzdevumi apspriesti četrās reģionālajās konferencēs. Nākošā gada sākumā ISEC organizēs konferenci, kurā savu vērtējumu par PVS projektu aicināsim izteikt visdažādāko sabiedrības grupu pārstāvjus. PVS projektu vērtējumam iesniegsim LR Saeimas Izglītības un kultūras komisijai, Kultūras, Labklājības un Vides un reģionālās attīstības ministrijām, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai, Latvijas Pedagogu domei, Profesionālās izglītības centram, Bērnu tiesību aizsardzības komitejai u.c. organizācijām. Tikai pēc projekta apspriešanas un pilnveidošanas izstrādāsim tā galīgo variantu un iesniegsim IZM apstiprināšanai.

Atsauksmes un ierosinājumus lūdzam sūtīt uz Izglītības satura un eksaminācijas centru — Vaļņu ielā 2, Rīgā, LV-1050, 606. kabinetā.

Izglītības satura un eksaminācijas centra Pamatizglītības valsts sandarta

projekta vadītāja Anna Rāta

Projekts

Pamatizglītības valsts standarts

Izglītība ir viens no būtiskākajiem katras personības un sabiedrības kopumā veidojošiem un attīstošiem faktoriem. Lai gan indivīda socializāciju un personības tapšanas procesu nosaka daudzi faktori un organizētā izglītība ir tikai viens no tiem, varam teikt, ka sabiedrības attīstības gaitā organizētās izglītības nozīme un tai uzticēto uzdevumu klāsts ir nemitīgi pieaudzis un paplašinājies. Katra sabiedrība atbilstoši savai kultūras tradīcijai, vēsturiski konkrētajiem dzīves apstākļiem un vajadzībām veido savu izglītības modeli. Tomēr paaudžu nomaiņa un dzīves apstākļu maiņa rada nepieciešamību arvien no jauna kritiski izvērtēt esošo izglītību un mainīt to atbilstoši jaunai izpratnei un ideāliem. Tādēļ var teikt, ka izglītības attīstība ir nepārtraukts un nebeidzams process.

Izglītība mainīgajā pasaulē

Mēs dzīvojam strauju pārmaiņu laikā. Tās skar visas mūsu dzīves jomas. Pāreja uz tirgus ekonomiku ir ienesusi mūsu ikdienā tādas parādības kā konkurence, privātā iniciatīva. Ar to cieši saistītas arī izmaiņas nodarbinātības tirgū. Daudzas tradicionālās profesijas izzūd, to vietā rodas jaunas. Varam prognozēt, ka nākotnē nebūs tādas profesijas, kas, reiz apgūta, garantēs darbu visam mūžam. Bezdarbs jau šodien ir skāris daudzas Latvijas ģimenes, un, ņemot vērā pastāvošās tendeces, varam prognozēt, ka sociālās izslēgšanas problēma arī nākotnē būs pietiekoši asa. Svarīgi ir palīdzēt skolēniem to apzināties un mācīties mērķtiecīgi rūpēties par savu nākotnes karjeru, iegūstot izglītību, un būt gataviem mainīties, piemērojoties mainīgajam darba tirgum. Otra būtiskākā tendence, kas iezīmējas darba tirgū,— blakus šauri profesionālām zināšanām aizvien nozīmīgākas kļūst vispārīgās prasmes — sazināties svešvalodās, lietot mūsdienīgus saziņas līdzekļus, uzņemties iniciatīvu, patstāvīgi plānot savu laiku un citus resursus un uzņemties personisku atbildību par savu darbu. Vienlaicīgi aizvien nozīmīgāka kļūst prasme strādāt komandā.

Demokrātiskas sabiedrības veidošanās mūsu valstī izvirza nepieciešamību mums visiem mācīties pastāvēt kā politiskai kopībai, respektējot demokrātijas pamatvērtības un atrodot savu vietu politiski daudzveidīgā sabiedrībā.

Moderno telekomunikāciju un transporta attīstība pavērusi mums jaunas saziņas un pārvietošanās iespējas. Pasaule ir kļuvusi it kā mazāka. Cilvēku saimnieciskās aktivitātes un tehnoloģiskais progress nepazīst robežas, tas ir internacionāls. Līdz ar plašajām iespējām, ko tas sniedz, iezīmējas arī negatīvas parādības, kas skar mūs visus. To veiksmīgs risinājums iespējams tikai visas civilizācijas mērķtiecīgā kopdarbībā. Siltumnīcas efekts, ozona caurums, tuksnešu paplašināšanās, dzīvnieku un augu sugu daudzveidības katastrofāla samazināšanās — tā ir tikai daļa no cilvēku darbības izraisītajām sekām, kas var neatgriezeniski ietekmēt nākošo paaudžu dzīvi. Arī pandēmiskās slimības, terorisms un narkotiku izplatīšana nepazīst robežas. Apzinoties mūsu ciešo savstarpējo saistību, mūsu vārdu krājumā pakāpeniski nostiprinās termini “globālās kaimiņattiecības” un “globālā domāšana”. Sabiedrības internacionalizācija izvirza augstas prasības spējai dzīvot kopā, un izpratne par to jāiegūst jau skolā. Vienlaicīgi savas nacionālās kultūras un pasaules kultūras pamatvērtību apzināšanās un izpratne ir garants pasaules daudzveidības saglabāšanai.

Būtiskas izmaiņas mēs varam saskatīt sabiedrības sociālajā struktūrā. Pierasta ir situācija, ka abi vecāki strādā pilnu darba dienu un bērnu aprūpe jau agrā vecumā bieži tiek uzticēta algotām personām. Galvenais informācijas avots bērnam ir masu mediji. Liels ir viena vecāka ģimeņu skaits. Bērni agri mācās būt patstāvīgi, bet bieži viņiem nav izveidojusies sociālās piederības sajūta ne savai dzimtai, ne plašāk — tautai.

Mūsdienu sabiedrībā, kurā par svarīgāko kapitāla faktoru arvien vairāk kļūst informācija, sabiedriskās dzīves pārmaiņas ir tik straujas, ka nav iespējams nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi, izmantojot vienas un tās pašas reiz iegūtās zināšanas. Mums ir jārēķinās, ka 21. gadsimta cilvēkam visās dzīves jomās nepieciešamais informācijas saturs nepārtraukti atjaunosies un tās apjoms palielināsies. Tas principiāli maina mācīšanās orientāciju un skolēniem nepieciešamo sagatavotību, priekšplānā izvirzot prasmes informāciju atrast, analizēt un lietot, orientēties pretrunīgā informācijā. Prasme izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas tāpēc uzskatāma par skolā apgūstamu pamatprasmi.

Mūsdienu sabiedrībai raksturīga piedāvājumu daudzveidība: lietu, kultūras, reliģiju un sektu, dzīves stilu un pasaules uzskatu, izklaides, profesionālo iespēju u.c. jomās. Šajā daudzveidībā viegli pazaudēt orientāciju un patstāvību, un tas var provocēt sadrumstalotas, situāciju un manipulācijas varai pakļautas personības veidošanos. Izglītībai skolā ir jādod savs ieguldījums personības vērtību sistēmas izveidē un prasmes veikt apzinātu, ētiskajās vērtībās balstītu izvēli attīstīšanā.

Ievadam

Pamatizglītība ir organizētās izglītības pakāpe, kurā notiek

• personības harmoniska veidošanās un attīstība.

• sagatavošanās tālākai vidējai vispārējai un/vai profesionālajai izglītībai,

• sabiedrības un individuālajai dzīvei nepieciešamo pamatzināšanu, pamatprasmju un pamatattieksmju apguve,

Harmoniska personība ir cilvēks, kurš savā attīstībā un darbībā saskaņo gan individuālās dzīves, gan sabiedriskās dzīves vajadzības un gūst gandarījumu un piepildījumu katrā no tām, apzinās savas dzīves jēgu un, nezaudējot vērtību orientierus, spēj nepārtraukti mainīties līdz ar apkārtējās pasaules pārmaiņām, kā arī pats mainīt šo pasauli, saskaņojot savas un citu vēlmes, vajadzības un iespējas.

Individuālā dzīve ir cilvēka iekšējā domu, uzkatu pasaule, savas eksistences jēgas apzināšanās. Katrs cilvēks ir vērtība, kuras eksistencei nav nepieciešams sociāls vai kāds cits attaisnojums. Cilvēks ir primārs attiecībā pret sabiedrību. Izglītībai ir jānostiprina šis priekšstats, kurā balstās Cilvēktiesību koncepcija un mūsdienu demokrātisko sabiedrību pamatprincipi.

Sabiedriskā dzīve ir visu to attiecību kopums, kurās cilvēki iesaistīti, kuras tie veido paši un kuru rezultātā top institūcijas un sabiedriskās sistēmas, kas atgriezeniski ietekmē katru sabiedrības locekli. Atbilstoši darbību veidiem un vajadzībām, kas ir to veidošanās pamatā, sabiedrisko dzīvi iedala politiskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē.

Vidējā vispārējā izglītība ir izglītības pakāpe, kurā notiek daudzpusīga personības pilnveidošanās, kā arī mērķtiecīga un padziļināta izaugsme apzinātai nākotnes profesijas izvēlei un studijām augstskolā vai profesionālai darbībai.

Profesionālā izglītība ir sagatavošanās produktīvai darbībai noteiktā dzīves jomā, radot iespējas nodrošināt savu eksistenci un karjeru.

Pamatizglītības vispārīgās nostādnes (principi)

Obligātums. Pamatizglītība ir tā izglītības pakāpe, kuras ieguve mūsu valstī ir obligāta un vienlaicīgi garantēta visiem.

Vispārīgums. Pamatizglītības saturs aptver nozīmīgākās cilvēces kultūras vērtības un ir nepieciešams visiem neatkarīgi no to tālākās specializācijas un interesēm.

Vienlīdzīgums. Visiem skolēniem ir garantēta iespēja iegūt vienādu pamatizglītību neatkarīgi no viņu etniskās, sociālās, reliģiskās piederības. Bērniem ar īpašām vajadzībām tiek garantētas vienādas pamatizglītības ieguves iespējas.

Veselums. Visi pamatizglītības mērķi un uzdevumi ir savstarpēji saistīti un ir sasniedzami tikai kopējās visu izglītotāju aktivitātēs.

Pietiekamība. Pamatizglītības ieguve veido nepieciešamo pamatu pilnvērtīgai cilvēka dzīvei un tālākai izglītībai.

Pamatizglītības valsts standarts ietver sevī vienas izglītības pakāpes — pamatizglītības, viena virziena — vispārējās izglītības stratēģiskos mērķus un galvenos uzdevumus, obligāto saturu un vērtēšanas pamatprincipus un kārtību. Pamatizglītības valsts standarts kopumā atspoguļo pamatizglītības satura kodolu, kas obligāti īstenojas visās pamatizglītības programmās. Skolām ir tiesības izstrādāt savas izglītības programmas atbilstoši vietējiem apstākļiem un vajadzībām, izvēlēties dažādus ceļus un metodes satura realizācijai, bet tām ir jānodrošina iespēja katram skolēnam apgūt arī satura kodolu, ko nosaka Pamatizglītības valsts standarts.

Pamatizglītības valsts standarta galvenais uzdevums ir sniegt būtiskākos orientierus pamatizglītības programmu sastādītājiem un īstenotājiem izglītības satura izvēlei. Vienlaicīgi šis dokuments nepieciešams:

• visiem, kuri strādā skolā, lai sniegtu skaidrus uzdevumus un noteiktu galvenos virzienus izglītības procesa organizācijai,

• tālākās izglītības organizētājiem un īstenotājiem, lai tiktu nodrošināta saikne un pēctecība starp izglītības posmiem un pakāpēm,

• topošo pedagogu un strādājošo pedagogu izglītotājiem, lai organizētu atbilstošu pedagogu sagatavošanu un kvalifikācijas celšanu,

• skolēnu vecākiem, lai viņi saņemtu skaidru un precīzu informāciju par to, kas viņu bērniem jāzina un jāprot, un ko viņi faktiski sasniedz,

• valsts varas pārstāvjiem un plašai sabiedrībai, lai viņi varētu spriest, vērtēt un kontrolēt jaunās paaudzes izglītības kvalitāti un ierosināt nepieciešamās izmaiņas,

• mācību literatūras un mācību līdzekļu autoriem, izdevējiem un ražotājiem, lai viņiem būtu skaidri orientieri mūsdienīga mācību procesa nodrošinājuma izveidei,

• pārbaudes darbu sastādītājiem, lai viņi varētu izstrādāt interesantus, prognozējamiem skolēnu rezultātiem atbilstošus pārbaudes darbus.

Pamatizglītības satura apraksta struktūra

Pamatizglītības valsts standartā ir aprakstīts pamatizglītības obligātais saturs. Plānojot mācību saturu atsevišķos mācību priekšmetos, atšķirīgās izglītības programmās, ir jānodrošina obligātā izglītības satura ietveršana un praktiskajā izglītošanās procesā — tā apgūšanas iespēja.

Dokumentā pamatizglītības satura aprakstam izmantoti 2 galvenie elementi:

• izglītošanās aspekti,

• izglītošanās jomas.

Abi šie pamatizglītības satura elementi atklāj, kādas zināšanas, prasmes un attieksmes skolēnam jātiecas apgūt un kādas skolotājam iemācīt mācību procesā. Izglītošanās aspekti atspoguļo vispārīgās prasmes un personības spējas jeb izglītības instrumentālo pusi, izglītošanās jomas — izglītošanās virzienus jeb izglītības informatīvo (saturisko) pusi. Pamatizglītības galvenie uzdevumi apvieno abus šos elementus. Obligātā satura elementi aprakstā izglītošanās aspekti un jomas izdalīti tāpēc, lai uzsvērtu nepieciešamību īpašu vērību veltīt skolēnu vispārīgo prasmju un spēju izkopšanai. Praktiskajā mācību procesā abas šīs pamatizglītības satura puses — instrumentālā un informatīvā — ir nesaraujamā saistībā un veido vienotu veselumu.

Pamatizglītības saturu veido 7 izglītošanās aspekti:

— pašizpausmes un radošais,

— analītiskais,

— vērtējošās darbības (morālais un estētiskais),

— sociālais (sadarbības),

— saziņas (valodu),

— matemātiskais,

— mācīšanās

un 4 izglītības jomas:

— valoda,

— es un sabiedrība,

— māksla,

— zinātņu pamati un tehnoloģija.

Izglītības satura apraksta noslēgumā pievienoti galvenie skolēnu sasniegumi, beidzot 3., 6.un 9.klasi. Skolēnu sasniegumi atspoguļo nozīmīgākās zināšanas, prasmes un attieksmes, kas liecina par pakāpenisku skolēna izglītotības progresu.

Pamatizglītības satura nākamā detalizācijas pakāpe ir mācību priekšmetu standarti (tie šobrīd nav iekļauti dokumentā). Lai uzsvērtu pamatizglītības satura vienotību, dokumentā tiek parādīta saikne starp mācību priekšmetiem un pamatizglītības satura galvenajiem elementiem.

Pamatizglītības mērķi un galvenie uzdevumi

Pamatizglītības mērķi ir:

• veicināt katra skolēna personības harmonisku veidošanos un attīstību,

• sekmēt skolēna atbildīgu attieksmi pret sevi, līdzcilvēkiem, savu Tēvzemi un augstākajām morālajām vērtībām,

• veidot pamatu tālākai izglītībai,

• nodrošināt sabiedrības un individuālajai dzīvei nepieciešamo zināšanu, prasmju apguvi.

Atbilstoši pamatizglītības stratēģiskajiem mērķiem pamatizglītības galvenie uzdevumi ir:

nodrošināt iespēju katram skolēnam

— mācīties izprast, pārbaudīt un novērtēt savas spējas dažādās jomās un attīstīt tās saviem dotumiem un interesēm atbilstošā jomā:

— gūt radošās darbības pieredzi,

— izkopt saskarsmes un sadarbības spējas,

— veidot pozitīvu attieksmi pret sevi un citiem, optimistisku skatu uz dzīvi un nākotni,

— attīstīt paškontroles un pašdisciplīnas spējas,

— apgūt emocionālās inteliģences pamatus un veidot psiholoģiskā līdzsvara mehānismu,

— apgūt Latvijas un pasaules kultūras mantojuma pamatus un izkopt savu kultūras identitāti,

— izkopt tolerantu attieksmi pret citādo, daudzveidīgo,

— izkopt spējas novērtēt un izjust skaisto,

— iegūt priekšstatu un izpratni par galvenajiem dabas un sociālajiem procesiem,

— apgūt valodas un matemātikas pamatprasmes, informācijas tehnoloģijas, vispārīgās mācīšanās u.c. prasmes.

Pamatizglītības vispārīgie didaktiskie principi

Veiksmīgam mācību procesam nozīmīga ir skolas vide un labvēlīga atmosfēra stundās.

(Mācību vide)

Skolas videi, etnosam, kas nosaka savstarpējo attiecību kultūru skolas ikdienā un, lai arī netieši, tomēr ļoti būtiski ietekmē skolēna mācīšanās motivāciju un darba kvalitāti, ir liela audzinoša vērtība. Koleģialitātes, sadarbības, cieņas, savstarpējās uzticības un labvēlības gaisotne starp skolas vadību, skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem, mācību vide, kas skolēniem ļauj sajust un noticēt tam, ka viņi paši var izdarīt neticami daudz, labvēlīga un optimistiska atmosfēra stundās, kas rada drošības un aizsargātības sajūtu un sniedz iespējas katram bez bažām mēģināt un kļūdīties, un mācīties no savām un citu kļūdām — tie visi ir nozīmīgi priekšnosacījumi veiksmīgām mācībām un paraugs skolēnu saskarsmes kultūras un vērtībuzskatu veidošanai.

Mācīšanās nozīmē ne tikai zināšanu un prasmju apguvi, bet arī vērtībizglītību.

(Mācību un audzināšanas darba vienotība)

Mācību saturs un mācību process nevar būt neitrāls. To veido skolotāji ar noteiktu vērtību orientāciju, uzskatiem, mācību līdzekļus izstādā autori, katram no viņiem ir sava nostāja. Tas ir neizbēgami. Galvenais, lai skola un skolotājs to apzinās un iemāca skolēnam mācīties — šajā gadījumā kritiski izvērtēt viņiem sniegto informāciju un veidot savus patstāvīgus spriedumus.

Skolotājiem jāņem vērā, ka katrs skolēns nāk uz skolu ar savu iepriekšējo pieredzi (sociāli etniskā, reliģiskā piederība, ģimenes tradīcijas, dzimums u.tml.). Skolotājam jāņem vērā šīs atšķirības, pirmkārt, tāpēc, ka tikai ar šādu attieksmi iespējama humāna vērtībizglītība, un, otrkārt, tāpēc, ka efektīva mācīšanās notiek tad, ja tā saistīta ar skolēna ikdienu, viņa iepriekšējo pieredzi.

Cilvēki apgūst un veido vērtībuzskatus savstarpējā tiešā un netiešā saziņā un saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Skolai ir jārespektē vecāku konstitucionālās tiesības uz savu bērnu audzināšanu (piemēram, reliģiskās piederības izvēli), tāpēc vērtībuzskatu veidošanās procesā sevišķi nozīmīga ir skolas un vecāku sadarbība.

Mācīšanās ir individuāli atšķirīgs process.

(Individuālā pieeja)

Katrs skolēns ir unikāla būtne ar atšķirīgām interesēm, spējām, temperamentu un tikai sev raksturīgu mācīšanās stilu. Skolēni ir atšķirīgi, un viņiem ir dažādas vajadzības un mācību motivācija. Skolēns būs labāk motivēts mācīties, ja skolotājs stundās ievēros viņa personības īpatnības, attīstības līmeni un uztveres spējas.

Skolēnu personības īpatnību un atšķirīgo mācīšanās stilu ievērošana sagādā papildu grūtības skolotājam, bet tas ir būtisks efektīvas mācīšanās nosacījums. Skolotājam iejūtīgi un uzmanīgi jāpēta un jāseko līdzi katra bērna attīstības dinamikai, jāizvēlas efektīvas mācību metodes, jāatvēl visiem skolēniem nepieciešamais laiks un jāsniedz nepieciešamais atbalsts un palīdzība, lai visi skolēni sasniegtu izglītības mērķus.

Skolēni vislabāk mācās, patstāvīgi meklējot saikni starp nezināmo un jau zināmo, uzdodot jautājumus un patstāvīgi rodot atbildes uz tiem.

(Problēmpieeja)

Mācoties mēs pūlamies izprast ikdienas norises, eksperimentējam, pētām un cenšamies saistīt jauno informāciju ar jau zināmo. Mācīšanās procesā skolēniem jādod šī patstāvīgās izzināšanas un pašatklāsmes iespēja, jāļauj pašiem meklēt un ieraudzīt saikni un sakarības starp noteikumiem, lietām, parādībām. Skolotāja uzdevums ir palīdzēt skolēniem uzdot piemērotus jautājumus un iemācīt rast atbildes uz uzdotajiem jautājumiem visdažādākajos veidos. Skolēniem ir jāpalīdz saredzēt saikne starp jauno informāciju un viņa ikdienas dzīvi, viņa ģimeni, draugiem, sabiedrību. Tas prasa ievērojami mainīt mācību darba organizāciju, pārskatīt katra skolotāja un visas skolas prioritātes mācību procesā, atvēlēt vairāk laika un citu resursu skolēnu patstāvīgam pētnieciskajam darbam.

Skolotājam jāizvirza augstas prasības katram skolēnam atbilstoši viņa spējām.

(Attīstība, izaugsme)

Skolēni vislabāk mācās tad, kad viņiem ir jārisina uzdevums, kas prasa no viņiem piepūli un pacelšanos jaunā zināšanu un prasmju pakāpē. Uzdevumam jāsatur izaicinājums, tādējādi paverot iespēju izaugsmei.

Mācīšanās, balstoties uz skolēna praktiskās dzīves pieredzi

(Praksē balstīta mācīšanās)

Skolēni, īpaši jaunāko klašu skolēni, mācās labāk, ja zināšanu un prasmju apguve balstās viņam pazīstamā, ar viņa ikdienas dzīvi saistītā un nozīmīgā materiālā. Tas izriet bērna domāšanai un pasaules uztverei raksturīgā sākotnējā pragmatisma — bērna uzmanību saista un interesi izraisa tikai tas, kas ir praktiski dzīvei derīgs, kas ļauj viņam sevi norobežot no visa nepatīkamā, bīstamā, kaitīgā apkārtējā pasaulē. Bērna pasaule ir egocentriska, tas nozīmē, ka tikai viņa dzīvei derīgā izzināšanai viņš ir gatavs veltīt savu piepūli un aktīvi darboties. Savukārt tieši aktivitāte un patstāvīga izziņa, nevis pasīva cita sistematizēto un pasniegto atziņu apgūšana, ir ceļš uz patiesām zināšanām un izziņas prieka un prasmju attīstību.

No zinātniskās sistēmas viedokļa praktiskais ir nejaušs, fragmentārs, juceklīgs un tāpēc sarežģīts, bet bērnam tieši viņa praktiskās dzīves daudzveidība ir vienkārša un saprotama.

Piemēram, no bioloģijas zinātnes viedokļa dzīvās dabas sistematizācija sākas ar vienkāršākajiem organismiem, savukārt bērna ikdienas pasaulē viņa iepazīšanās ar dzīvo dabu un sākotnējās izpratnes veidošanās sākas ar augiem un dzīvniekiem, kas ir sastopami un kurus viņš var tieši novērot savā tuvākajā apkārtnē. Skolotāja uzdevums ir izvēlēties tās epizodes apkārtējā pasaulē bērna ikdienas dzīvē, kas ir interesantas skolēnam un vienlaicīgi ļauj nojaust dziļākas likumsakarības arī tad, ja tās tieši netiek definētas.

Mācīšanās, kas balstās skolēna praktiskajā ikdienas dzīves pieredzē, ir integrētā mācīšanās.

(Integrētā pieeja)

Tikai zinātne sadala zināšanas atsevišķās relatīvi noslēgtās disciplīnās. Praktiskajā ikdienas dzīvē nepastāv atsevišķi botānika, zooloģija, aritmētika, valoda, vēsture, bet gan reālās dzīves un notikumu nediferencēts veselums. Sākotnēji iepazīšanās ar apkārtējās pasaules norisēm un likumsakarībām vislabāk noris, balstoties uz ikdienas dzīves veselumu un tikai intuitīvi nojaušot likumsakarības.

Pasaule, kurā skolēnam būs jādzīvo un jāfunkcionē, dažādās zināšanu jomas un dažādie realitātes komponenti pastāv nevis nošķirti, atsevišķi, bet gan veidojot sarežģītu veselumu. Tāpēc tieši integrētā pieeja vislabāk veicina patiesi dzīvei nepieciešamu zināšanu, prasmju un vērtībattieksmju apguvi. Mācību satura integrācija var tikt īstenota caurviju tēmu, projektu darba, mācību priekšmetu skolotāju savstarpējā sadarbībā u.c. formās.

Skolēnu sasniegumu vērtēšanā jāizmanto dažādas metodes, ietverot arī skolēna pašnovērtējumu. Skolēnam un viņu vecākiem jābūt skaidram priekšstatam par sasniegto un iespējām paaugstināt savu sasniegumu līmeni.

(Vērtēšana)

Vērtēšana ir neatņemama izglītības sastāvdaļa. Tai jābūt nepārtrauktai. Skolotāja vērtējuma, skolēnu savstarpējā vērtējuma un sasniegumu pašnovērtējuma uzdevums ir veicināt skolēna sasniegumu uzlabošanos. Skolēniem ir svarīgi zināt savu sasniegumu novērtējumu, jo tas ir nozīmīgs pašcieņu veidojošs nosacījums. Skolotāja un klases biedru atzinība, labs vērtējums kontroldarbā u.c. palīdz skolēnam novērtēt pašam sevi. Vienlaicīgi ir svarīgi, lai tad, ja skolēna sasniegumi ir vājā līmenī, viņš nezaudē savu pašvērtības apziņu. Zems novērtējums nedrīkst būt pasniegts un uztverts kā sods, bet gan kā atziņa, ka vēl nav sasniegts vēlamais, vienlaicīgi palīdzot apzināties iespēju un veidu, kā skolēns savus sasniegumus var uzlabot.

Valsts pārbaudes darbi ir viena no vērtēšanas formām. To galvenais uzdevums ir skolēnu sasniegumu salīdzināšana.

Pamatizglītības saturs

Izglītošanās aspekti

Izglītošanās aspekti atspoguļo nepieciešamo skolēna personības vispārīgo spēju un vispārīgo prasmju attīstīšanas pieredzi. Tie kopumā atspoguļo izglītības satura instrumentālo pusi. Katrs no izglītības aspektiem atbild uz jautājumu KĀ?

(rīkoties, darīt, domāt, attiekties). Akcentējot izglītošanās instrumentālo pusi, tiek izvirzīts uzdevums izglītības procesu organizēt tā, lai skolēns iegūtu ne tikai zināšanas kādā konkrētā zināšanu jomā, bet vienlaicīgi iegūtu universālus darbības instrumentus — vispārējas prasmes, kas ļautu viņam veiksmīgi darboties gan zināmās, gan, un tas ir īpaši nozīmīgi, arī nezināmās, neskaidrās dzīves situācijās.

Izglītošanās aspekti ir:

• pašizpausmes un radošais,

• analītiski kritiskais,

• vērtējošais (morālais un estētiskais),

• sociālais (sadarbības),

• saziņas (valodu),

• matemātiskais,

• mācīšanās.

Pašizpausmes un radošais aspekts. Radošās spējas ir spējas rast jaunus risinājumus praktiskajām problēmām, atklāt jaunas sakarības, pētot pasauli, sevi un citus cilvēkus. Radošās spējas cieši saistītas ar atjautību, iztēli, fantāziju. Emocionālā pašizpausme, ideju ģenerēšana, mākslinieciskā jaunrade, fiziskā pašizpausme dejā un sportā — tie ir nozīmīgākie skolēna radošās un pašizpausmes pieredzes veidi izglītošanās procesā.

Analītiski — kritiskais aspekts. Skolēns gūst intelektuālās darbības pieredzi un mācās domāt loģiski pareizi (secīgi, nepretrunīgi, pamatoti u.c.), kritiski, patstāvīgi. Domāt kritiski nozīmē mācīties vērtēt atziņu patiesumu, salīdzinot un argumentēti apšaubot vispāratzītas patiesības.

Vērtējošais (morālais un estētiskais) aspekts. Skolēns gūst vērtējošās darbības pieredzi — mācās saskatīt, pārdzīvot un vairot skaisto sev apkārt, saskaņot savu rīcību un vērtēt notiekošo ar morāles kritēriju (piem., morāles “zelta likuma”, godīguma, taisnīguma u.c.) palīdzību.

Sociālais (sadarbības) aspekts. Skolēns gūst sociālo pieredzi un mācās dzīvot kopā, cienot sevi un citus. Sadarbības prasmes jābalsta izpratnē par cilvēku dzimuma, sociālajām, etniskajām, reliģiskajām, dzīvesveida atšķirībām un tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi. Ar zināšanām, atklātām diskusijām un aktīvu iejaukšanos jāizskauž svešā nīšanas prakse, aizspriedumi un jebkāda veida diskriminācija.

Saziņas jeb valodas aspekts. Skolēns gūst praktisku pieredzi valodu lietošanā un mācās prasmīgi lietot valodu un sazināties ar citiem atbilstoši mērķim un situācijai.

Matemātiskais aspekts. Skolēns gūst matemātiskās domāšanas (domāšana skaitļos, simbolos, modeļos) pieredzi un mācās savā praktiskajā dzīvē izmantot pasaules matemātiskās izpratnes pamatprincipus. Nozīmīgākās prasmes — aprēķinu un mērījumu izpildīšana, matemātisko simbolu izpratne, spēja izvēlēties, novērtēt un lietot matemātiskās idejas savā praktiskajā darbībā.

Mācīšanās aspekts. Skolēns gūst daudzveidīgu mācīšanās darba pieredzi — mācās izpildot, atklājot, risinot problēmas. Skolēns mācās savu darbību patstāvīgi plānot, organizēt, īstenot. Nozīmīgi apgūt dažādas informācijas tehnoloģijas, tajā skaitā prasmi strādāt ar dažādām datu bāzēm. Jebkura mācību darbība jāveic veidā, kas neapdraud skolēna psihisko un fizisko veselību un drošību.

Visu izglītošanās aspektu īstenošana ir visu izglītošanās jomu un mācību priekšmetu uzdevums.

Izglītošanās jomas

Izglītošanās jomas atklāj būtiskākos izglītošanās virzienus, kuros skolēnam nepieciešams gūt pieredzi un iegūt vispusīgu sagatavotību, lai varētu veiksmīgi darboties tagad un nākotnes pieaugušo dzīvē. Katra joma iekļauj sevī visus izglītošanās aspektus; šī saikne atklājas katras izglītošanās jomas pamatojumā un galvenajos uzdevumos. Katra izglītošanās joma ietver vairāku tradicionālo mācību priekšmetu saturu. Tas ļauj paskatīties uz izglītību plašāk, ne tikai no šauri priekšmetiskā redzes aspekta, un saskatīt iespēju mācību priekšmetu satura integrācijai un savstarpējai sadarbībai.

Izglītošanās jomas ir:

• Valoda

• Es un sabiedrība

• Māksla

• Zinātņu pamati un tehnoloģija

Valoda

Galvenie mācību priekšmeti, kas nodrošina valodas jomas apgūšanu, ir dzimtā valoda, 1. svešvaloda, 2. svešvaloda, literatūra.

Skolēniem, kuru dzimtā valoda un mācību valoda nav latviešu valoda, papildus jāapgūst mācību priekšmets — latviešu valoda. Ja skolēns mācās valodā, kas nav viņa dzimtā valoda, skolai ir jānodrošina viņam iespēja un īpašs atbalsts mācību valodas apgūšanai.

Pamatojums

Valoda ir būtiska mūsu intelektuālajai, emocionālajai un sociālajai attīstībai. Tās apgūšana veicina mūsu personiskās un kultūras identitātes veidošanos. Labas valodas prasmes ļauj mums sazināties skolā un citās dzīvesdarbības jomās tagad un nākotnē un ir būtiski svarīgas turpmākajā izglītības procesā. Svarīgi, lai skolēni valodas apguves procesā izprot un praktiski pārliecinās par to, ka valoda ir vērtīgs instruments saziņai un kulturālai pašizpausmei. Šī izpratne motivēs viņus apzināti rūpēties par valodas prasmju kopšanu — apgūt klausīšanās, runāšanas, lasīšanas un rakstīšanas prasmes un nepieciešamos pareizas valodas likumus. Citu valodu apguve paplašina saziņas un citu kultūru iepazīšanas iespējas, tā paplašinot skolēnu redzesloku.

Lai funkcionētu šodienas un īpaši rītdienas sabiedrībā, skolēnam jābūt izglītotam ne tikai tradicionālajā valodas izpratnē, bet saziņā jāprot lietot mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas, kas tiek izmantotas informācijas atrašanai, organizēšanai un paziņošanai.

Literatūra ir sevišķi nozīmīga valodas prasmju attīstībā, jo dažādu literāro žanru (dzejas, prozas, drāmas u.c.) darbi atklāj skolēnam dažādus valodas modeļus un vienlaicīgi demonstrē valodas iespējas un lietošanas daudzveidību. Literatūras studēšana tāpēc veicina skolēna valodas bagātināšanos un sniedz idejas skolēna paša literārajai jaunradei.

Valodas saziņas aspekts ir būtisks visās izglītošanās jomās un mācību priekšmetos. Kā lasīt mērķtiecīgi, kā runāt par tēmu jēgpilni un atbilstošiem vārdiem, kā klausīties un saprast — šīs un citas prasmes svarīgi kopt visos mācību priekšmetos.

Galvenie uzdevumi:

• veidot valodas kompetenci, tas ir, saprast runātā, rakstītā teksta domu; radoši izteikt savas domas rakstos un runā,

• apgūt zināšanas par valodas sistēmu, likumsakarībām, īpatnībām,

• izkopt valodas un saskarsmes kultūru,

• apzināties valodas kā cilvēces un nacionālās kultūras sastāvdaļu. Veidot personisko atbildību par savas valodas kultūru,

• prast lietot mūsdienu tehnoloģijas informācijas atrašanai, apkopošanai, saglabāšanai un paziņošanai,

• apgūt vismaz vienu svešvalodu līmenī, kas ļauj sazināties.

Es un sabiedrība

Galvenie mācību priekšmeti, kas nodrošina šīs izglītošanās jomas apgūšanu, ir ģeogrāfija, vēsture, sabiedrības zinības, mājturība, fiziskā audzināšana.

Pamatojums

Izglītošanās joma “Es un sabiedrība” galvenokārt saistīta ar izglītošanās sociālo un morālo aspektu, jo tās galvenais uzdevums ir palīdzēt skolēnam izpētīt un izprast sabiedrības dzīves likumsakarības, veidot personisku vērtībattieksmi pret apkārt notiekošo, lai veiksmīgi atrastu savu vietu tajā un varētu darboties saskaņā ar savām spējām un interesēm, un sabiedrības vajadzībām.

Skolēns mācās izprast savas garīgās un fiziskās attīstības norises, mācās izprast un organizēt savas attiecības ar vienaudžiem, ģimeni un plašāku sabiedrību, lai spētu dzīvot saskaņā ar sevi un citiem un uzņemties atbildību par savu dzīvi un citiem cilvēkiem.

Skolēns, izzinot dažādus sabiedriskās dzīves aspektus, mācās orientēties sabiedrības dzīves norisēs un novērtēt savas iespējas aktīvi darboties tajā tagad un nākotnē.

Pētot dažādas sociālās, ekonomiskās un politiskās sistēmas, skolēns mācās izprast sociālās pasaules daudzveidību un respektēt citu tiesības uz savdabību.

Galvenie uzdevumi:

• izprast savas garīgās un fiziskās attīstības galvenās norises,

• apgūt veselīga dzīvesveida pamatus, apzināties veselības vērtību un nepieciešamību par to rūpēties,

• apgūt humānas, savstarpējas cieņas pilnas saskarsmes veidošanas prasmes,

• izprast kultūras un ģimenes tradīciju ietekmi uz cilvēku un apzināties to vērtību,

• izprast ekonomiskās dzīves galvenās likumsakarības, spēt apzināti, pamatoti un atbildīgi izvēlēties savu nākotnes profesiju un tālākās izglītības ceļu,

• izprast sabiedrības politiskās dzīves galvenās likumsakarības un demokrātijas galvenās vērtības un gatavoties uzņemties savus pilsoņa pienākumus,

• izprast, kā pagātne ietekmē šodienas Latvijas un pasaules sabiedrību un kā tā var ietekmēt attīstību nākotnē,

• iegūt priekšstatu par pasaules daudzveidību — dabas resursu, kultūras tradīciju ziņā, — izprast, kā šīs atšķirības ietekmē Latvijas un pasaules attīstību kopumā, un mācīties iecietīgi attiekties pret daudzveidību.

Māksla

Galvenie mācību priekšmeti, kas nodrošina mākslas izglītību pamatskolā, ir mūzika, vizuālā māksla un literatūra. Ieteicamas arī fakultatīvās nodarbības, kas paredzētas stundu paraugplānā, veltīt skolēnu mākslinieciskajai izglītībai.

Pamatojums

Māksla ir īpaši nozīmīga mūsu emocionālās pasaules attīstībai. Iespēja aktīvi piedalīties mākslinieciskajā procesā (dziedāt, spēlēt, zīmēt, veidot u.c.) veicina mūsu iztēles un radošo pašizpausmes spēju attīstību. Iepazīšanās ar mākslas mantojumu ļauj skolēnam gūt emocionālu pārdzīvojumu, gūt emocionāli bagātu netiešu dzīves pieredzi caur literārā u.c. mākslas darba saturu. Mākslas mantojuma analīze veicina mūsu intelektuālo attīstību un kopā ar emocionālo un estētisko pārdzīvojumu veido pamatu mūsu estētiskajai gaumei.

Māksla ir universāla valoda, kas saprotama visiem, tā palīdz skolēnam attīstīt kopības sajūtu ar citiem cilvēkiem, pagātni un citām kultūrām. Vienlaicīgi iespēja klausīties, skatīties un spriest par dažādu tautu mūziku, literatūru un tēlotājmākslas darbiem palīdz skolēniem izprast kultūras atšķirības un māca novērtēt un respektēt mākslas daudzveidību un vienlaicīgi veidot savu kultūras identitāti.

Galvenie uzdevumi:

• apgūt vairākas mākslinieciskās izteiksmes formas un spēt paust savas domas un pārdzīvojumus savās mākslas aktivitātēs un gūt prieku no tās,

• iegūt iemaņas analizēt mākslas darbus pēc to formas un satura, pamatot savu māksliniecisko gaumi un mācīties respektēt citu estētisko gaumi,

• iegūt priekšstatu par mākslas pasaules daudzveidību un veidot izpratni par citiem cilvēkiem, kultūru, laiku un mācīties cienīt savas un citu tautu kultūras sasniegumus.

Zinātņu pamati un tehnoloģija

Galvenie mācību priekšmeti, kas nodrošina šīs jomas apgūšanu, ir matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija, mājturība, ģeogrāfija.

Pamatojums

Matemātika pamatojas cilvēku interesē un spējā daudzveidīgās izzināmās lietās izprast kvantitatīvi un vispārinātu modeļu veidā — skaitīt, mērīt, rēķināt, aprēķināt, shematizēt un modelēt. Šo prasmju pamatu apgūšana vienlaicīgi ir arī praktiski noderīgs instruments mūsu ikdienas dzīvē. Matemātika līdz ar darbošanos šajā jomā veicina intensīvu domāšanas attīstību — skaidru un precīzu jēdzienu formulēšanas un lietošanas, stingri secīgas domāšanas gaitas u.c. pareizas domāšanas prasmju attīstību. Vislielākā nozīme matemātikas prasmēm ir dabas procesu izpētē un aprakstīšanā, tomēr tā ir vērtīgs instruments arī sabiedrisko likumsakarību izpratnē (piem., statistiskās informācijas izmantošana un veidošana) un praktiskajā ikdienas dzīvē.

Dabas zinību apguves procesā skolēns mācās pētīt un izprast dzīvās un nedzīvās dabas norises, atrast to cēloņus, saskatīt dabas vienotību un cilvēka saimnieciskās u.c. darbības izraisītās sekas, lai izprastu dabas vieglo ievainojamību, apzinātos atbildību par savas rīcības sekām, un nepieciešamību apzināti rūpēties par vides kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu. Īpaši jāuzsver, ka tieši dabas zinības ir joma, kurā veiksmīgi var tikt apgūtas pētnieciskā darba un problēmrisināšanas prasmes.

Galvenie uzdevumi:

• apgūt un lietot matemātiskās metodes praktiskajā dzīvē,

• izprast, kā matemātikas zināšanas var palīdzēt citu zinību jomu apgūšanā,

• prast novērot parādības un procesus dabā, izpētīt to cēloņus un norises likumsakarības,

• pētot norises dabā, mācīties izprast dabas vienotību un to, kā izmaiņas kādā no tās posmiem izsauc izmaiņas citos,

• izprast, ka un kā cilvēku saimnieciskā un cita darbība izraisa izmaiņas dabā un apzināties nepieciešamību rūpēties par vides kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu,

• mācīties saskatīt dabas skaistumu un priecāties par to.

Skolēnu sasniegumi, beidzot 3., 6. un 9.klasi

Ja galvenie uzdevumi rāda virzienus, kādos obligāti jāstrādā mācību procesā, tad skolēnu sasniegumu apraksts ļauj paskatīties uz izglītību kā pakāpenisku skolēnu izglītotības progresu un ļauj konstatēt, vai virzīšanās uz priekšu ir notikusi. Tas, ka kāds no rezultātiem varētu nebūt sasniegts tieši minētā starposma (3., 6.klases beigās) nenozīmē, ka skolēna progresēšana nevarētu notikt vēlākā laika posmā. Katram bērnam ir savs individuāls attīstības temps, kas pieļauj gan aizsteigšanos priekšā, gan arī kāda atsevišķa prognozējamā rezultāta sasniegšanu vēlāk. Lai gan atsevišķiem skolēniem, lai sasniegtu nosauktos rezultātus, varētu būt nepieciešams ilgāks laiks un lielāka palīdzība, lai tos sasniegtu, lielākai daļai skolēnu tie ir reāli sasniedzami.

Sasniedzamie rezultāti aprakstīti 4 izglītošanās jomās. Katra joma sīkāk dalīta vairākās apakšjomās, kas daļēji sakrīt ar katras izglītošanās jomas galvenajiem uzdevumiem. Kreisajā pusē konkrētiem skolēnu sasniegumiem ar simboliem atzīmēts izglītošanās aspekts, kas realizējas šai sasniegumā.

Iekavās aiz vairākiem skolēnu mācību sasniegumiem slīpajā drukā ir minēti piemēri. Šie piemēri ir ilustrācija, kas nav jāuztver kā obligātā prasība.

Valoda

3.klasi beidzot, skolēns:

saziņas kultūrā

— saprot, ka atbilstoši verbālās saziņas situācijai (piem., ikdienas saruna, uzstāšanās klases priekšā, apsveikšana) un saziņas partneriem (piem., vienaudži, skolotāji, vecāki cilvēki) cilvēki valodu lieto atšķirīgi un prot efektīvi sazināties ikdienas dzīves situācijās,

— prot uzklausīt un saprast citu paustās domas un emocionālo noskaņojumu, nepieciešamības gadījumā uzdot precizējošus jautājumus,

— izprot neverbālās saziņas komponenta (žesti, mīmika, stāja) nozīmi un prot to saskatīt reālās saziņas situācijās,

valodas kompetencē

— prot izteikt mutiski un rakstiski savas domas, pārdzīvojumus, pieredzēto, iztēloto,— prot lasītajā un dzirdētajā tekstā atrast būtiskāko atbilstoši mērķim (piem., atrast atbildi uz jautājumu, raksturot literārā sižeta varoņus, viņu izturēšanos, vērtēt vienkāršas morāles likumsakarības, formulēt savu attieksmi),

— prot interpretēt un izmantot vizuālo informāciju (piem., fotogrāfija, glezna, diagramma),

— izprot, ka cilvēki lasa dažādiem mērķiem (piem., lai iegūtu informāciju, gūtu prieku, mācītos), un lasa, lai iegūtu informāciju,

— prot mērķtiecīgi izmantot dažādus informācijas avotus (piem., mācību grāmata, prese, vecāku stāstītais), — sācis apgūt vienas svešvalodas pamatus,

zināšanās par valodas sistēmu un likumsakarībām

— izprot, kāda nozīme efektīvā saziņā ir valodas likumu un pareizrakstības ievērošanai, un korekti lieto iegūtās zināšanas, lai izteiktos vārdos un rakstos,

kultūras identitātē

— apzinās valodas un literatūras nozīmi, lai izprastu sevi un citus, savas tautas un citu tautu kultūru.

6.klasi beidzot, skolēns:

saziņas kultūrā

— prot skaidri runāt un rakstos paust savas domas, izjūtas, novērtēt savu un citu izturēšanos un saprast citu teikto un rakstīto,

— prot vārdos un rakstos paust, izskaidrot, pamatot un aizstāvēt savas domas, uzskatus, pārdzīvojumus,

— spēj sagatavot uzstāšanos un uzstāties ar runu dažādās izglītošanās jomās, atbildēt uz jautājumiem, pamatot un aizstāvēt savu viedokli,

— prot rakstīt dažāda veida tekstus atbilstoši adresātam,

— apzinās, ka valodas kultūra ir nozīmīga cilvēka kopējās kultūras sastāvdaļa, un apzināti rūpējas par savas valodas attīstību,

valodas kompetencē

— prot izvēlēties rakstīto materiālu lasīšanai un lasa to dažādiem mērķiem,

— prot formulēt (vārdos un rakstos) idejas un darbības virzienu, lai patstāvīgi un kopā ar citiem risinātu problēmas, — radoši izmanto vārdu krājumu vārdos un rakstos,

— ar izpratni lieto citu izglītošanās jomu terminoloģiju,

— prot izmantot dažādus informācijas avotus (piem., grāmatas, vārdnīcas, datora datu bāzes),

— prot novērtēt iegūtās informācijas ticamību (piem., literārā sižeta, informācijas presē, drauga teiktā ticamība),

— spēj kombinēt informāciju no dažādiem informācijas avotiem un teksta veidiem,

kultūras identitātē

— saprot, ka lasīšana var palīdzet izprast sevi, citus cilvēkus un pasaules norises, un lasa, lai labāk izprastu sevi un citus,

— prot izteikties rakstos un vārdos par savas tautas un citu tautu kultūru,

— ir ieguvis priekšstatu par literatūras daudzveidību,

— izmanto svešvalodas prasmes, lai izprastu un mācītos novērtēt citas kultūras un tautas cilvēkus

zināšanās par valodas sistēmu un likumsakarībām

— prot saskatīt un labot savas kļūdas pareizrakstībā un runā.

9.klasi beidzot, skolēns:

valodas kompetencē

— prot daudzveidīgi interpretēt tekstu,

— prot mainīt lasīšanas veidu atbilstoši mērķim (piem., ātra caurskatīšana, nopietna studēšana),

— prot mainīt savu runas un rakstīšanas veidu un verbālās un neverbālās izteiksmes līdzekļus atbilstoši saziņas mērķim un auditorijai,

— izmanto daudzveidīgus avotus un ceļus, lai iegūtu sev un citiem nepieciešamo informāciju,

— saprot, ka un kāpēc ir nozīmīgi piemērot savu rakstīto un runāto leksiku, spriedumu struktūras, stilu atbilstoši auditorijai un saziņas mērķim, un demonstrē šo prasmi reālajā saziņā,

— prot identificēt un diskutēt par dažādiem rakstīšanas stiliem,

— lieto esošos tekstus (piem., literāros, publicistikas, zinātniski pētnieciskos, savu klases biedru darbus) kā informācijas avotu un modeli, lai izstrādātu savus radošos darbus,

— prot paust savus uzskatus par lasītā teksta saturu un stilu,

— prot lietot sarunvalodas prasmes, lai veiksmīgi sasniegtu sev vajadzīgo — lai pārliecinātu, lūgtu padomu, palīdzību, atbalstītu un uzmundrinātu citus utt.,

saziņas kultūrā

— prot mainīt savu runas un rakstīšanas stilu un verbālās un neverbālās izteiksmes līdzekļus atbilstoši saziņas mērķim un auditorijai,

— apzinās savu atbildību par to, lai saziņas partneri viņu saprastu pareizi,

— reālās saziņas situācijās (klausoties, sarunājoties) prot saskatīt gan kopīgo, gan atšķirīgo cilvēku pieredzē atkarībā no dzimuma, etniskās piederības,

— prot lietot sarunvalodas prasmes, lai veiksmīgi sasniegtu sev vajadzīgo — lai pārliecinātu, lūgtu padomu, palīdzību, atbalstītu un uzmundrinātu citus utt.,

— prot sazināties ar citu kultūru un valodas cilvēkiem,

— mācās saziņā un sakarsmē ar citiem cilvēkiem respektēt viņu vērtības un dzīves pieredzi, stilu,

— prot vispārināt, izmantojot vienā izglītošanās jomā iegūtās atziņas un leksiku citās izglītošanās jomās un reālās saziņas situācijās,

— saprot un novērtē literatūras apguves nozīmi personības izaugsmē,

— izprot, kā teksts atspoguļo tā autora uzskatus, un prot kritiski novērtēt lasīto,

kultūras identitātē

— lasa, raksta un runā, lai izteiktu sevi intelektuāli un emocionāli, attīstītu savu vērtību sistēmu, dalītos tajā ar citiem cilvēkiem un aplūkotu strīdīgus jautājumus no dažādiem redzes viedokļiem,

zināšanās par valodas sistēmu un likumsakarībām

— zina un apzināti lieto pareizrakstības likumus, lai izteiktos citiem saprotamā formā.

Es un sabiedrība

3.klasi beidzot, skolēns:

paškompetencē

— atbilstoši sava vecuma iespējām uzņemas atbildību par savu rīcību,

— prot plānot savu laiku,

— prot uzturēt un rūpējas par kārtību savās lietās, mājās, skolā u.c.,

— prot rūpēties par sava ķermeņa, apģērba tīrību,

— apēj apjaust to, kas viņu interesē par saviem dotumiem un spējām, un saprot, kā tas var ietekmēt viņa tālāko izglītību un profesijas izvēli,

— ir ieguvis sākotnēju izpratni par emocijām un to nozīmi pašizpausmē, saskarsmē ar citiem cilvēkiem un prot atšķirt sociāli akceptējamas un neakceptējamas to izpausmes,

— prot salīdzināt dažādas profesijas un saskatīt to nozīmīgumu un vērtību atsevišķa cilvēka un sabiedrības dzīvē kopumā,

— piedalās vienā vai vairākās fiziskās attīstības programmās,

— apzinās veselības vērtību,

— saprot, kāda nozīme ir pareizam dienas režīmam un veselīgam uzturam,

— apzinās, ka zāles var ne tikai palīdzēt, bet, nepareizi lietotas, var būt bīstamas veselībai un dzīvībai, un zina, kā lietot zāles pareizi,

sociālajās sistēmās un procesos

— ir ieguvis sākotnēju priekšstatu par savu nacionālo kultūru un citām kultūras grupām savā tuvākajā apkārtnē,

— zina, kas ir ģimene, Dzimtene, mājas, prot rakturot to nozīmi savā un citu cilvēku dzīvē,

— zina Latvijas valsts simbolus un valsts svētkus, galvaspilsētu,

— zina nosaukt Latvijas tuvākās kaimiņvalstis,

— saskata izmaiņas savā tuvākajā sociālajā vidē (piem., ģimenē — vecāki zaudē vai atrod darbu), prot novērtēt, kā tās ietekmē viņu personiski un spēj ierosināt iespējamos situācijas izmaiņu ceļus,

— spēj spriest par to, kā cilvēki piemērojas izmaiņām,

— izmaiņas savā dzīvē,

— spēj paust dažas idejas par to, kā pilnveidot sevi un sabiedrību,

— zina un ievēro ceļu satiksmes un citus drošības noteikumus un zina, kur un kas var palīdzēt nelaimes gadījumā,

— zina galvenos draudu avotus savai veselībai un dzīvībai savā tuvākajā apkārtnē, prot noteikt situācijas bīstamību un paziņot par draudiem savai drošībai,

sadarbībā

— ir apguvis pieklājīgas uzvedības pamatus, kas nepieciešami ikdienas saskarsmes situācijās,

— prot sadarboties ar vienaudžiem ikdienas situācijās,

— ir ieguvis sākotnēju izpratni par emocijām un to nozīmi pašizpausmē, saskarsmē ar citiem cilvēkiem un prot atšķirt sociāli akceptējamas un neakceptējamas to izpausmes,

— apzinās, ka viņam ir gan tiesības, gan pienākumi un atbildība kā ģimenes, klases, skolas un vietējās sabiedrības loceklim,

— saskata atšķirības un kopīgo cilvēkos (izskats, vecums, dzimums, mantiskais stāvoklis, etniskā, reliģiskā piedarība) un mācās respektāt atšķirības.

6.klasi beidzot, skolēns:

paškompetencē

— saprot, kā viņa loma, atbildība un pienākumi, vajadzības, iespējas utt. mainās līdz ar viņa augšanu un nobriešanu,

— saprot atbildību par savas rīcības iespējamām sekām,

— saprot, ka visiem cilvēkiem — vīriešiem, sievietēm un bērniem ir savas tiesības un pienākumi,

— zina, kādas izmaiņas notiek paša ķermenī, izprot sev nozīmīgus seksualitātes aspektus,

— apzinās veselības vērtību un spēj pats apzināti rūpēties par veselīgu dzīvesveidu,

— zina galvenos veselībai bīstamos faktorus un kā no tiem izsargāties un prot sniegt pirmo medicīnisko palīdzību nelaimes gadījumos, kas notiek sadzīvē,

sociālajās sistēmās un procesos

— zina savas tautas tradicionālās kultūras pamatvērtības un saskata arī citu etnisko grupu pozitīvo ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā,

— spēj paskatīties uz Latvijas vēsturi un tagadni no dažādu tās sociālo grupu viedokļa,

— zina, kas ir likumi un kāpēc tie jāievēro,

— zina, kas ir Saeima, valdība, pašvaldības un kādi ir to galvenie uzdevumi,

— saprot un spēj spriest par to, kā ekonomiskās aktivitātes ietekmē dzīves kvalitāti,

— spēj saskatīt un izskaidrot vairākus faktorus, kas nosaka patēriņa preču un pakalpojumu vērtību un cenu,

— zina, ka un kā patērētājs var ietekmēt produktu un pakalpojumu kvalitāti,

— zina, kā lietot dažus tehnoloģiskos līdzekļus, lai atvieglotu savu ikdienu,

— prot novērtēt savu un citu cilvēku darbu,

— ir ieguvis priekšstatu par situāciju šodienas Latvijas darba tirgū (bezdarbs, pārkvalifikācijas nepieciešamība, pieprasījums pēc speciālistiem ar augstāko izglītību) un prot izteikt apsvērumus par paša iespējamo rīcību,

— izprot, kā profesionālā darbība ietekmē citus cilvēka dzīves aspektus (piem., ģimenes dzīvi, mantisko stāvokli u.c.),

— apzinās, ka izglītība var ietekmēt profesijas izvēli un profesionālo darbību, un apzinās, ka gatavība mācīties visas dzīves garumā var pozitīvi ietekmēt viņa iespējas turpmākajā dzīvē,

— prot lietot problēmrisināšanas prasmes, lai īstenotu kādas izmaiņas savā tuvākajā sociālajā vidē,

sadarbībā

— apzinās, kāda vērtība viņa un citu cilvēku dzīvē ir piederībai noteiktām sociālajām grupām,

— prot novērtēt labvēlīga psiholoģiskā klimata nozīmi sociālajā saskarsmē un prot apzināti rūpēties par to skolā, ģimenē, draugu grupā,

— prot iedzīvoties jaunās situācijās savā ikdienas dzīvē un saprasties ar jauniem, līdz šim nepazīstamiem cilvēkiem (piem., jauns klases biedrs, kaimiņi u.c.).

9.klasi beidzot, skolēns:

paškompetencē

— spēj paust un aizstāvēt savus uzskatus,

— prot novērtēt savas spējas, iespējas un lomu sabiedrībā,

— zina veselīga dzīvesveida principus un ir motivēts dzīvot veselīgi,

— izprot brīvā laika nozīmi cilvēka dzīvē, ieguvis priekšstatu par veselīgiem un saturīgiem tā pavadīšanas veidiem un ir motivēts saturīgi pavadīt brīvo laiku,

— ir ieguvis sākotnēju izpratni par seksualitātes fizisko, emocionālo, sociālo un garīgo aspektu,

— zina dažādas iespējamās vardarbības veidus, kas var tikt vērsti pret viņu, un ceļus, kā no tās izvairīties,

sociālajās sistēmās un procesos

— ir ieguvis priekšstatu par dažādu tautu kultūras tradīcijām un vērtībām, saskata kultūru daudzveidību un prot ar cieņu attiekties pret pasaules kultūru daudzveidību,

— ir ieguvis priekšstatu par pasaules kultūras, ekonomisko un politisko daudzveidību lokālā, valsts, pasaules mērogā un prot novērtēt un respektēt šo daudzveidību,

— spēj lietot zināšanas par pagātni, lai izprastu tagadni un spriestu par sabiedrības nākotni,

— zina Latvijas Republikas politisko un administratīvo struktūru,

— izprot likumu svarīgumu sabiedrības dzīvē un apzinās demokrātijas pamatvērtību nozīmi,

— zina cilvēktiesības un ir gatavs uzņemties civilo atbildību,

— prot plānot savu budžetu, lietot bankas pakalpojumus, aizpildīt nodokļu deklarāciju,

— saprot ētikas lomu ekonomiskajās aktivitātēs,

— saprot nozīmīgākos iemeslus, kāpēc cilvēki nodarbojas ar uzņēmējdarbību,

— ir spējīgs attīstīt savu tālākās izglītības un profesionālās orientācijas plānu un uzņemties atbildību par tā īstenošanu,

sadarbībā

— prot rīkoties dažādās sociālās saskarsmes situācijās, spēj būt par padomdevēju un palīgu citiem,

— spēj saskatīt un spriest par dažādiem sociāliem konfliktiem starppersonu, nacionālā un globālā līmenī un ierosināt iespējamos to risināšanas ceļus,

— ir ieguvis priekšstatu par to, kā Latvija sadarbojas ar tuvāko kaimiņvalstu un pasaules tautām, kā sadarbība tiek veicināta valdības līmenī un kā viņš personiski var to veicināt,

— apzinās vienaudžu iespējamo destruktīvo ietekmi uz sevi un ir spējīgs aizstāvēt savus uzskatus un vērtības,

— saprot, cik nozīmīga ir savstarpējā cieņa, uzticēšanās un tolerance sadarbībā starppersonu, sabiedrības un pasaules mērogā, un ir motivēts savā rīcībā to īstenot.

Māksla

3.klasi beidzot, skolēns:

pašizpausmē

— saprot, ka katra no mākslām prasa īpašas prasmes,

— mācās izprast sevi, savas spējas savā mākslinieciskajā jaunradē,

— lieto dažādas darba tehnikas savās mākslinieciskajās izpausmēs,

— spēj izmantot savu personisko pieredzi kā materiālu mākslinieciskai izpausmei,

— saprot, ka mākslas darba radīšana sniedz emocionālu pārdzīvojumu, ir gandarījuma un apmierinājuma avots,

— prot strādāt patstāvīgi un kopā ar citiem, lai izstrādātu radošo darbu,

— prot lietot dažādus materiālus, lai izstrādātu savus radošos darbus,

— izprot, kā vides elementi var tikt izpētīti, izmantojot tos savu radošo darbu izstrādāšanas gaitā,

— prot lietot mākslas instrumentus saudzīgi un droši,

— izprot, kā skaņas var tikt attēlotas ar simboliem,

mākslas daudzveidībā

— saprot, ka ir vairāki iemesli, kāpēc cilvēki rada mākslas darbus (piem., lai paustu citiem savus uzskatus, lai gūtu prieku no mākslinieciskās darbības u.c.),

— ieguvis elementāru priekšstatu par mākslas formu daudzveidību,

— spēj paust savu emocionālo attieksmi un estētisko vērtējumu, raksturojot mākslas darbu,

— lieto atbilstošu terminoloģiju, spriežot par mākslas darbiem un vērtējot tos,

— spēj uzklausīt un respektēt citu mākslinieciskos uzskatus un estētisko gaumi,

— zina, kur savā tuvākajā apkārtnē viņš var mācīties par mākslu, nodarboties ar māksliniecisko jaunradi un to pieredzēt,

— zina, kā pieklājas uzvesties mākslas galerijās, muzejos, koncertos un teātra izrādēs,

— zina, ka māksla ir arods, un prot izteikt dažus apsvērumus par mākslu kā profesiju.

6.klasi beidzot, skolēns:

pašizpausmē

— prot izvēlēties mākslinieciskās izpausmes formu un tēmu un aizstāvēt savu izvēli, izstrādājot savu mākslas darbu,

— zina, kur savā pagastā, pilsētā viņš var piedalīties mākslas aktivitātēs,

— zina un prot raksturot dažādas iespējas profesionālai darbībai mākslas jomā,

— zina, kādām prasmēm jābūt, lai viņš pats varētu dot ieguldījumu savas skolas, pagasta, pilsētas kultūras dzīvē,

— attīsta sociālās prasmes caur mākslas aktivitātēm (piem., izprot cilvēku kaislības, konfliktus, mācās caur mākslas pārdzīvojumu just solidaritāti ar citiem cilvēkiem u.c.), zina mākslas kā profesijas specifiku,

— ir ieguvis priekšstatu par savām spējām un interesēm un atbilstoši tam par savām iespējām profesionālajā mākslā,

— prot izvirzīt personīgus mērķus mākslas jomā un novērtēt savu progresu,

— prot lietot dažādus materiālus un tehnikas savos mākslas darbos katrā no mākslas veidiem,

— prot savā mākslas darbā izskaidrot saikni starp pausto ideju un izvēlēto formu,

— zina, kā lietot tehnoloģijas, lai izteiktu sevi mākslās,

— zina, kā pareizi (droši) lietot un glabāt mākslas piederumus un materiālus,

mākslas daudzveidībā

— ir ieguvis priekšstatu par to, cik daudzveidīgi dažādu kultūru mākslā tiek paustas idejas,

— saprot, ka vienlaicīgi darbojas dažādi mākslas darba aspekti, kas kopā ir mākslas darba iedarbības un emocionālā un estētiskā pārdzīvojuma avots,

— izprot un spēj aprakstīt mākslas darbu estētisko aspektu,

— saprot, kā dažādu tehnoloģiju lietošana spēj izmainīt mākslinieciskās metodes un kā tas izpaužas dažādās mākslas formās (piem., mūzikas ierakstīšanas iespējas, datoru izmantošana mākslā),

— spēj paskaidrot, kā māksla pauž idejas un atspoguļo sociālos un kultūras apstākļus, kuros tā radīta,

— saprot, ka ir saikne starp mākslas un citiem objektiem (piem., skulptūras parkos, gleznas birojos u.c.),

— saprot, kā mākslas darbi var ietekmēt cilvēku uzvedību,

— saprot, ka pastāv sakarības starp mākslu un citām izglītības un dzīves jomām.

9.klasi beidzot, skolēns:

pašizpausmē

— spēj spriest par to, kādas spējas izpaužas, kādas tehnikas ir lietotas, kādas idejas paustas viņa mākslas darbā, un spēj novērtēt sava darba iespaidu uz viņu pašu un uz citiem,

— prot izmantot savas mākslinieciskās prasmes un estētiskos spriedumus citās aktivitātēs (piem., mājas iekārtošanā, saviesīgās sarunās u.c.),

— zina pats savu māksliniecisko potenciālu, prot novērtēt savas iespējas profesionālai darbībai mākslās un spēj plānot un mērķtiecīgi gatavoties iespējamām studijām mākslā,

— prot izskaidrot, kā radošais darbs var bagātināt viņa dzīvi,

— zina, kā viņš var piedalīties un veicināt vietējās sabiedrības kultūras dzīvi,

— saprot, ka viņš var attīstīt savas problēmrisināšanas un sociālās sadarbības prasmes, īstenojot vai piedaloties mākslas projektos,

— spēj paskaidrot, kā pašizziņa un sociālās prasmes, kas iegūtas mākslas studijās, var būt vērtīgas citās viņa dzīves jomās,

— demonstrē prasmi izvēlēties un lietot dažādus materiālus savos mākslas darbos un izvēli saistīt ar ideju utt.,

— prot prezentēt savus un citu jaunrades darbus,

— zina, kā dažādi simboli var tikt transformēti skaņās,

mākslas daudzveidībā

— pazīst un prot aprakstīt mākslas darbu formu un estētisko aspektu kopumā un konkrētā mākslas priekšmetā,

— prot identificēt dažādus stilus, tehnikas, tēmas un paustās idejas pazīstamos mākslas darbos,

— spēj analizēt mākslas darba stilu, tehniku, mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, tēmu,

— saprot, ka dažādu kultūru māksla satur gan kopīgo, gan atšķirīgo,

— prot saskatīt un aprakstīt unikālo dažādu kultūru mākslā,

— saprot, kā mākslas darbi var ietekmēt cilvēka uzskatus un vērtību pasauli.

Zinātņu pamati un tehnoloģija

3.klasi beidzot, skolēns:

matemātikā

— zina, ka apkārtējās lietas un procesi var tikt aprakstīti un apgūti kvantitatīvi, pazīst naturālos skaitļus, prot tos nosaukt, pierakstīt un veikt četras aritmētiskās darbības (saskaitīšana, atņemšana, reizināšana, dalīšana) tūkstoša apjomā un risināt praktiska satura uzdevumus, izmantojot jēdzienus par... lielāks/mazāks, ... reizes lielāks/mazāks,

— izprot mērīšanas būtību, prot nolasīt un salīdzināt mērījumu (garums – cm, m, km, masa – g, kg, temperatūra – grādi, laiks, nauda) rezultātus un pāriet no lielākām mērvienībām uz mazākām praktiska satura uzdevumos,

— izprot jēdzienu “daļa” (daļa no lieluma, pēc zināmās daļas noteikt lielumu) un prot lietot šo izpratni, risinot savai ikdienas dzīvei nozīmīgus uzdevumus,

— pazīst dabā un prot zīmēt ģeometriskas figūras (taisnstūris, trijstūris, kvadrāts), prot praktiski noteikt to apkārtmēru un, balstoties uz šo izpratni, risināt savai ikdienas dzīvei nozīmīgus uzdevumus,

— prot nolasīt informāciju no tabulām un stabiņu diagrammām,

dabas procesos un sistēmās

— balstoties uz saviem novērojumiem, izprot, ka pastāv plaša dzīvo būtņu daudzveidība, ieskaitot cilvēku,

— prot atšķirt savas tuvākajā apkārtnē mītošās dzīvās būtnes pēc dažām viegli pamanāmām pazīmēm,

— zina galvenos dzīvības procesus, kas kopīgi visām dzīvajām būtnēm,

— zina savas tuvākās apkārtnes izplatītākos augus un dzīvniekus,

— spēj saskatīt, prot izpētīt un aprakstīt dažas savas tuvākās apkārtnes ekosistēmas (piem., upes ieleja, skolas dīķis, mežs, pļava),

— ir ieguvis priekšstatu par Latvijas dabas bagātību un tās praktisko izmantošanu,

— prot atšķirt vielas pēc to stāvokļa (cietas, šķidras, gāzveida), pamatojoties uz vienkāršākām īpašībām un tām, kas vērojamas vielu ikdienas lietojumā,

— prot aprakstīt ikdienā lietojamu vielu un materiālu (piem., koka, metāla, plastmasas, papīra u.c.) vienkāršākās īpašības, saskatīt, kā no šīm īpašībām izriet vielu un materiālu lietojums ikdienā (piem., uzturā, apģērbā, skolas piederumos, rotaļlietās),

— ir ieguvis elementāru izpratni par enerģiju un spēj identificēt tās ikdienā sastopamās formas (piem., siltumenerģija, gaisma, elektroenerģija),

— prot saskatīt un aprakstīt dažas regulāras norises dabā savā tiešajā apkārtnē (piem., gadalaiku maiņa, Saules un Mēness kustība u.c.),

vides izglītībā

— saprot, ka daba un cilvēki ir savstarpēji saistīti, un prot paskaidrot dažus no šīs saistības veidiem (piem., gadalaiku mija un kā tā ietekmē cilvēku dzīvi, dabas resursi un kā tie nosaka cilvēku saimniecisko darbību tuvākajā apkārtnē un Latvijā u.c.),

— zina, ka cilvēka darbība var radīt pārmaiņas apkārtējā vidē un prot izpētīt, saskatīt un raksturot dažas no tām savā tuvākajā apkārtnē,

— prot aprakstīt, izteikt savas domas un izjūtas par dabas estētiskajām īpašībām,

— spēj rūpēties par dzīvajām būtnēm (augiem, dzīvniekiem) skolā un savā tuvākajā apkārtnē,

— prot saskatīt draudus videi, apzinās nepieciešamību palīdzēt dzīvajai dabai un piedalās vides kvalitātes profilakses pasākumos skolā, pagastā, pilsētā u.c.

— prot saskatīt dažus tehnikas un tehnoloģijas ietekmes faktus uz apkārtējo vidi savā tuvākajā apkārtnē (piem., skolas skurstenis apkvēpina sienas un tuvējos kokus, uz elektrības vadiem iet bojā putni u.c.),

tehnoloģija

— prot identificēt, kā vielas un materiāli mainās dabiskā ceļā (piem., rūsē, izbalo, pūst u.c.),

— zina, ka dažas vielas rodas dabiskā ceļā, citas — tiek radītas,

— izprot, kā tehnoloģija ietekmē viņa dzīvi (piem., pulkstenis, automobilis, darbarīki, sadzīves ierīces u.c.),

— prot novērtēt ikdienā lietojamo lietu kvalitāti (piem., rotaļlietas, apģērbu, mājsaimniecības priekšmetus) un ierosināt iespējamo to pilnveidošanu,

— prot identificēt un salīdzināt ierīces, ko lieto dažādās kultūrās vienam un tam pašam mērķim (piem., rotaļlietas, satiksmes līdzekļi, tilti),

— prot izgatavot priekšmetus no dažādiem materiāliem, priekšmetiem un ar dažādām metodēm (līme, papīrs, naglas, skrūves, koks, audums),

— prot izgatavot ikdienā derīgas lietas no dabas materiāliem (piem., rotaļlietas, mājsaimniecības priekšmetus) un, darbojoties ar tiem, izzināt to īpašības,

— prot droši lietot dažus darba rīkus un materiālus, lai īstenotu savas idejas praktiskajos projektos,

— prot lietot atbilstošu terminoloģiju, aprakstot dabas objektus,

— zina par dažām iespējām profesionālai darbībai dabaszinību un tehnoloģijas jomā un prot novērtēt, kādu ieguldījumu tās dod sabiedrības dzīvē.

6.klasi beidzot, skolēns:

matemātikā

— prot veikt aritmētiskas darbības: saskaitīšanu, atņemšanu, reizināšanu, dalīšanu ar racionāliem skaitļiem miljona apjomā,

— izprot jēgu darbības locekļiem un prot tos aprēķināt,

— vienkāršam praktiskas dabas uzdevumam var sastādīt matemātisku modeli, prot atrisināt praktiskas dabas uzdevumus ar aritmētiskiem paņēmieniem,

— prot attēlot un noteikt salīdzināmus lielumus vienkāršās diagrammās. Izprot procentu jēdzienu, spēj salīdzināmu lielumu attiecības izteikt procentos,

— prot attēlot punktus koordinātu plaknē, var nolasīt koordinātu plaknē attēloto punktu koordinātas,

— izprot mērīšanas būtību, prot pāriet no vienas mērvienību sistēmas uz citu,

dabas sistēmās un procesos:

— balstoties uz praktisku pētniecības darbu, prot aprakstīt savas tuvākās apkārtnes augu un dzīvnieku valsti,

— spēj identificēt vietējās ekosistēmas un, analizējot tās, minēt vairākus faktorus, kas tās rada un kādas ir to iekšējās uzbūves sakarības (piem., resursu ierobežotība, pielāgošanās u.c.), izprot dzīves ciklu ideju,

— spēj saskatīt dabas mainību savā tuvākajā apkārtnē,

— prot noteikt augu un dzīvnieku piederību plašām grupām, izmantojot galvenās īpatnības un novērotās īpašības,

— ir ieguvis pamatzināšanas par dzīvības galvenajām norisēm, prot saskatīt tās būtiskās izpausmes visā dzīvajā pasaulē, ieskaitot cilvēkus,

— saprot, kā dzīvās būtnes pielāgojas videi un tās izmaiņām, lai izdzīvotu,

— prot raksturot materiālu fizikālās īpašības un to mainību (piem., temperatūras, korozijas u.c. iespaidā) un saskatīt, kādas materiāla īpašības nosaka to lietojumu ikdienā sastopamās lietās un tehniskos risinājumos (piem., māla izmantošana trauku, būvmateriālu izgatavošana u.c.),

— prot aprakstīt vienu vai vairākus enerģijas veidus, spēj ar eksperimenta palīdzību noskaidrot, kā enerģiju izmanto, izprot, kāpēc enerģija jālieto taupīgi, un spēj izteikt dažus priekšlikumus enerģijas taupīšanai,

— praktisku novērojumu un eksperimentu rezultātā ieguvis priekšstatu par enerģijas veida maiņu (piem., ūdensdzirnavās u.c.),

— prot noteikt metereoloģiskās izmaiņas un laiku, lietojot dažus tā noteikšanas instrumentus,

— prot identificēt un izskaidrot cēloņseku sakarības nedzīvajā pasaulē, balstoties uz vērojumiem savā tiešajā apkārtnē (piem., augsnes erozija, izmaiņas Saules un Mēness kustības rezultātā u.c.),

— prot izskaidrot diennakts maiņu, dienas, nakts un gada garumu saistībā ar Zemes kustību apkārt Saulei, zina, ka Saules sistēma ir daļa no galaktikas, kura ir vēl lielākas sistēmas — Visuma daļa,

— prot precīzi formulēt, ko viņš jūt kā estētisko vērtību lietās, procesos un sistēmās sev apkārt,

vides izglītībā

— zina par dabas resursiem, to krājumiem un to izmantošanu vietējā, reģionālā un valsts mērogā un izprot nepieciešamību tos lietot taupīgi,

— prot izskaidrot sakarību starp vidi, kurā cilvēks dzīvo, viņa dzīvesveidu un tehnoloģijām, ko viņš lieto,

— prot salīdzināt attiecības starp dabu un mūsdienīgu un regresīvu tehnoloģiju un izprot nepieciešamību tehnoloģiskajos risinājumos ievērot nepieciešamību saudzēt dabu,

— prot izskaidrot, kāda nozīme dabas aizsardzībā ir atkritumu otrreizējai izmantošanai un pārstrādāšanai,

— spēj saskatīt un aprakstīt dabas ievainojamību un trauslumu lokālā, reģionālā un valsts mērogā un ierosināt iespējamos dabas krīžu risināšanas ceļus,

— piedalās vides problēmu risināšanas aktivitātēs skolā, pagastā u.c.,

tehnoloģijā

— prot saskatīt un izskaidrot tehnoloģijas formu attīstību, kas ir nozīmīgas viņa paša dzīvē,

— prot salīdzināt dažādu tehnoloģiju lietošanu dažādās kultūrās,

— prot izvēlēties un lietot atbilstošus materiālus, lai izstrādātu produktus un tehniskus projektus,

— zina, kā droši lietot dažādus materiālus, darbarīkus un veikt pētījumus,

— prot novērtēt savu un klasesbiedru praktiskos izstrādājumus un uzlabot vajadzības gadījumā tos,

— prot konstruēt praktiskai lietošanai derīgus izstrādājumus no atkritumiem un atgriezumiem (piem., tetrapakas putnu barotavu utt. izgatavošanai),

— lieto savas zināšanas par mehānismiem, iekārtām un ierīcēm kā izejas punktu, lai pētītu to ražošanas metodes un izmantotu šīs zināšanas, gatavojoties profesionālai darbībai šajā jomā,

— apzinās, ka iespējamā profesionālā darbība zinātnes un tehnoloģijas jomā prasa rūpīgu sagatavošanos, spēj spriest par savām spējām un to attīstīšanas ceļiem, lai īstenotu šo sagatavošanos.

9.klasi beidzot, skolēns:

matemātikā

— izprot matemātisku apgalvojumu (definīcija, īpašība, pazīme) jēgu un spēj apzināti tos lietot,

— prot veikt vienkāršākās darbības — saskaitīšana, atņemšana, reizināšana, dalīšana, kāpināšana ar algebriskām izteiksmēm, var vienkāršot tās,

— praktiskas dabas uzdevumos prot sastādīt matemātisku modeli — lineārs vienādojums, lineāru vienādojumu sistēma, kvadrātvienādojums, vienādojumu sistēma — un spēj atrisināt to,

— prot noteikt vienkāršākās sakarības starp lielumiem un attēlot tās grafiski, prot salīdzināt lielumus, var atrisināt lineāru nevienādību, kvadrātnevienadību, lineāru nevienādību sistēmu,

— ir ieguvis zināšanas par figūrām, to īpašībām, elementiem, laukumu un perimetru un prot tās izmantot, risinot praktiska satura uzdevumus,

— ir ieguvis priekšstatu par vienkāršākajiem telpiskajiem ķermeņiem, prot aprēķināt to virsmu un laukumus,

dabas sistēmās un procesos

— spēj izpētīt un izskaidrot daudzveidīgas cēloņseku sakarības dabas objektos, sistēmās, procesos,

— spēj identificēt un salīdzināt objekta fizikālās, ķīmiskās, funkcionālās un estētiskās īpašības,

— izprot un spēj izskaidrot dažas teorijas par savstarpējām attiecībām dzīvajā pasaulē,

— spēj veikt pētījumus par dzīvo dabu, lai saprastu tās strukturālo uzbūvi, savstarpējo mijiedarbību,

— izprot zinātnisko un tehnoloģisko metožu svarīgumu pētnieciskajā darbā un spēj tās lietot personiskajos pētījumos, spēj izskaidrot to būtību citiem, dodot padomu,

— spēj aprakstīt, kādi ir Visuma un pasaules dabas cikli,

— spēj izskaidrot veidus, kā viela mainās fizikāli un ķīmiski un kā šīs pārejas tiek izmantotas praksē,

— spēj spriest par taupīgu enerģijas lietošanu saiknē ar dabas resursu ierobežotību,

— spēj izskaidrot, ka dažādos objektos un mehānismos tiek izmantota enerģija,

— izprot un prot salīdzināt īslaicīgo un ilglaicīgo ieteikmi, kādu uz vidi atstāj dažādu enerģijas veidu lietošana,

vides izglītībā

— izprot un spēj salīdzināt dažādu kultūru un sabiedrību attieksmi pret dabas vidi,

— izprot dabas vides vērtību, Latvijas dabas nozīmīgumu un tās vietu dabas pasaulē, saskata savu līdzdalību un atbildību par dzīvo pasauli un ir motivēts rūpēties un saudzēt dabu,

— praktizē videi draudzīgus paradumus (pārstrāde, atkārtota izmantošana, savākšana u.c.) un prot izskaidrot citiem, kā palīdzēt saglabāt vidi lokāli un globāli,

— prot organizēt kopējus projektus dabas vides kvalitātes saglabāšanai,

tehnoloģijā

— prot novērtēt materiālu, darba rīku praktiskās un estētiskās īpašības, ko izmanto, risinot tehnoloģiskās problēmas, prot izvēlēties tos atbilstoši mērķim,

— spēj saskatīt, kā tehnoloģija ietekmē vidi Latvijā un pasaulē un spēj paredzēt dažas iespējamās vides izmaiņas nākotnē tehnoloģijas attīstības rezultātā, un ierosināt atsevišķus videi draudzīgus tehnoloģiskos risnājumus,

— prot identificēt un aprakstīt dažādu izstrādājumu, procesu, sistēmu estētiskās īpašības, izmantot šīs īpašības savā radošajā darbībā un aizstāvēt savus spriedumus par estētisko kvalitāti,

— spēj apsvērt iespējamo karjeru matemātikas, dabaszinību un tehnoloģijas jomā atbilstoši savām spējām un interesēm,

— ir motivēts izvirzīt sev personiskus mērķus savu spēju pilnveidošanā, izglītības turpināšanā un iespējamā karjerā šajā jomā.

Skolēnu iegūtās izglītības vērtēšanas

pamatprincipi un kārtība

Izglītība ir mērķtiecīgs personības attīstības process (izglītošanās un izglītošana) un rezultāts (cilvēka garīgā un garīgi fiziskā kvalitāte — izglītotība). Izglītības kā procesa kvalitāte ir atkarīga no vairāk vai mazāk veiksmīgas izglītības iestādes un tajā strādājošo izglītotāju (audzinātāju, skolotāju u.c.) darbības. Izglītības kā rezultāta kvalitāte ir saistīta ar piedāvāto izglītības saturu un tā apguves līmeni.

Atsevišķo mācību priekšmetu apguves mērķi, apgūstamais mācību saturs, zināšanas, prasmes un iemaņas, kas raksturo attiecīgā priekšmeta apguves optimālo līmeni, kā arī zināšanu un prasmju pārbaudes formas un tehnoloģija ir formulēti valsts noteiktajos pamatizglītības mācību priekšmetu standartos un vadlīnijās.

Vērtēšanas pamatprincipi

1. Lai daudzpusīgi un maksimāli novērtētu katra skolēna izglītotības līmeni, vērtējumā jāietver gan apgūto zināšanu apjoms, gan iegūtās prasmes un iemaņas, gan skolēna attieksme pret izglītošanos, gan arī katra skolēna individuālā attīstības dinamika.

Katrā izglītības posmā šo komponentu īpatsvars vērtējumā būs atšķirīgs. Tā, piemēram, 1.—3.klasē daudz svarīgāk ir veidot skolēnos pareizu mācīšanās motivāciju, apgūt nepieciešamās garīgās darbības prasmes un iemaņas, vērot katra attīstības dinamiku, nevis vērtēt tikai iegūto zināšanu apjomu. Pārbaudīt un novērtēt visus izglītības kvalitātes komponentus var tikai skolotājs, kas ikdienā darbojas klasē un arī paši skolēni savstarpējā novērtējumā un pašnovērtējumā. Valsts veidotajos pārbaudes darbos var novērtēt galvenokārt tikai zināšanas vai prasmes un iemaņas. (sk. tabulu Nr.1).

2. Skolēnu sasniegumu vērtēšana var būt orientēta uz zināšanu, prasmju un iemaņu novērtēšanu kādā atsevišķā mācību priekšmetā, mācību priekšmetu grupā vai novērtētas zināšanas, prasmes un iemaņas, skolēnam sasniedzot noteiktu vecumu (piemēram, 3., 6. un 9.klasē). Attiecīgie pārbaudes darbi ir tradicionāli (diagnosticējošie darbi skolēnu sasniegumu konstatēšanai konkrētajā mācību priekšmetā nolūkā tos uzlabot; skolotāju, skolas vai pašvaldību veidotie pārbaudes darbi skolēnu sasniegumu konstatēšanai attiecīgajā mācību priekšmetā nolūkā noskaidrot skolēnu sasniegumu vietu citu vienaudžu vidū; valsts pārbaudes darbi mācību priekšmeta standarta prasību izpildes kontrolei valsts līmenī) vai kompleksi (ar kombinētu vai integrētu saturu). (skat. zīmējumu Nr.1).

3. Skolēnu sasniegumu novērtējums var būt izteikts mutiski vai rakstiski īsa raksturojuma veidā (paplašināts vērtējošs spriedums par mācību darbību, darba stilu, saskarsmes un sadarbības prasmēm, uzvedību, attieksmi un dinamiku mācībām) — bezatzīmju sistēma sākumskolā —, vai izvērtēts skaitliski 10 ballu skalā pamatskolas otrajā posmā.

Vērtējums 10 ballu skalā dos iespēju analizēt skolēna garīgās darbības pakāpi un aktivitāti (sk. 2.tab.), kā arī vērtējumā ietvert citus mācīšanas un mācīšanās komponentus:

• mācību satura apguves apjoms, kvalitāte un līmenis (zināt, prast, pārzināt, lietot);

• informācijas ieguve papildus obligātajai, iniciatīva un patstāvība mācībās;

• emocionālā attieksme pret mācību vielu, sevi un apkārtējo pasauli;

• kārtība, uzticība, uzvedība, paškontrole, interese un darba stils;

• sadarbība un komunikatīvās prasmes;

• mācību sasniegumu dinamika.

10 ballu skalā vērtējumu iegūst pēc pozitīvo sansiegumu saskaitīšanas principa.

Valsts izglītības standarti mācību priekšmetos definē prasības attiecīgā priekšmeta apguvei optimālā līmenī. Lai konstatētu, kurā no līmeņiem ir katra konkrētā skolēna sasniegumi, skolotājiem pārbaudes darbā jādod iespēja skolēnam apliecināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas visiem līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos un vingrinājumos, tādējādi veidojot skolēnos adekvātu pašvērtējumu.

9–10 balles skolēns iegūst, ja viņš

— apguvis zināšanas, prasmes un iemaņas tādā līmenī, ka var mācību vielu ne tikai apjēgti uztvert, iegaumēt, reproducēt un izmantot pēc parauga līdzīgā situācijā, bet arī spēj tās patstāvīgi radoši izmantot, t.i., pārnest viņam vēl nepazīstamās situācijās;

— spēj risināt dažādas problēmas, domu pamatot un loģiski argumentēt, saskatīt un izskaidrot likumsakarības;

— spēj atsevišķās zināšanas un prasmes sintezēt vienotā pasaules ainā, pareizi samērot zināšanas ar realitāti un lietot tās dzīvē;

— spēj patstāvīgi un vērtējoši paust savu attieksmi un izteikt viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt attiecīgās rīcības sekas, ir iecietīgs, prot cienīt un novērtēt atšķirīgus viedokļus;

— augstā līmenī attīstījis domāšanas un intelektuālā darba prasmes.

6–8 balles skolēns iegūst, ja viņš

— ar izpratni pilnā apjomā vai tuvu tam var reproducēt mācību materiālu, saskata likumsakarības un problēmas, atšķir būtiskāko no mazsvarīgā;

— prot zināšanas, prasmes un iemaņas izmantot pēc parauga, analoģijas vai pazīstamās situācijās, risina tipveida un kombinētus mācību uzdevumus;

— uzdoto veic apzinīgi, parāda labus dotumus un spējas, kā arī attīstītas gribas īpašības;

— mācību vielas pamatjautājumos pauž personisko attieksmi, taču vairāk konstatācijas nekā analīzes līmenī, parāda pietiekami attīstītas komunikatīvās prasmes;

— mācības progresē individuālo spēju robežās.

4–5 balles skolēns iegūst, ja viņš

— ir iepazinis norādīto mācību literatūru, prot atšķirt būtisku no nebūtiskā, zina un var definēt jēdzienus, likumus, pamatteritorijas un likumsakarības, formulēt atpazīšanas noteikumus, risina tipveida uzdevumus;

— mācību vielu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami, spriež un secina loģiski;

— mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpilda skolotāja norādījumus, uzdoto veic bez īpašas intereses, parāda izpildītājspējas;

— var izteikt personisko attieksmi uz iegaumētā mācību materiāla pamata, var apmierinoši saprasties un sadarboties ar citiem skolēniem un skolotājiem;

— mācībās progresē individuālo spēju robežās.

1–3 balles skolēns iegūst, ja viņš

— spēj mācību vielu tikai uztvert un atpazīt, bet iegaumēt un reproducēt var nepietiekamu (mazāk nekā 50%) mācību vielas apjomu, risina primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamās situācijas, bieži kļūdās;

— mācību vielu izklāsta juceklīgi, neloģiski, citiem nesaprotami, neatšķir būtisko no mazsvarīgā, neizpilda skolotāju norādījumus un neizrāda interesi par mācībām;

— personīgo attieksmi spēj paust epizodiski vai arī nav sava viedokļa;

— mācību darbā ar klasesbiedriem un skolotājiem saprotas slikti; atpaliek mācībās.

Vērtēšanas kārtība

1. Mācību procesā, izmantojot dažādas pārbaudes formas un metodes, tiek veidota skolēnu prasme vērtēt savus sasniegumus (pašvērtējums) un iesaistīties savu vienaudžu panākumu vērtēšanā.

2. Skolotāja darba neatņemama sastāvdaļa ir nepārtraukta, objektīva un daudzpusīga skolēnu sasniegumu vērtēšana, kuru realizē kārtējās pārbaudēs un gala pārbaudēs (tēmas, kursa daļas, semestra vai gada beigās).

Kārtējās pārbaudes ir mācīšanās procesa sastāvdaļa ar diagnosticējošu raksturu un to mērķis ir analizēt skolēnu sasniegumus, uzlabot tos, veicināt skolēnu patstāvīgo mācību darbu.

Gala pārbaudes tiek veidotas saskaņā ar noteiktām likumībām, aptverot visus skolēna garīgās darbības līmeņus, un to mērķis ir kontrolēt skolēna izglītotības līmeni, salīdzinot to ar citu skolēnu sasniegumiem.

3. Valsts pārbaudes darbi paredzēti, lai valsts līmenī noteiktu:

— bērna sagatavotību mācību uzsākšanai,

— skolēnu sasniegumus atsevišķos mācību priekšmetos vai kompleksos darbos dažādu pamatizglītības posmu nobeigumā (3. vai 4.klasē, 6.klasē),

— kontrolētu skolēnu iegūtās pamatizglītības kvalitāti 9.klasē.

Valstiski izstrādātie diagnosticējošie darbi paredzēti skolotāja darbības izvērtēšanai un tālākās darbības plānošanai.