VALDĪBĀ

Ministru kabineta 23. decembra sēdes starpbrīdī

Veselības valsts ministra Viktora Jaksona,

valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas,

labklājības ministra Vladimira Makarova

un ekonomikas ministra Ata Sausnīša

atbildes, skaidrojumi un komentāri

Vispirms Ministru kabineta sēdē akceptēto "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtību" un "Veselības aprūpes finansēšanas kārtību" komentēja Viktors Jaksons :

— Gada noslēgums veselības aprūpei ir bijis ļoti nozīmīgs. Labklājības ministrija aktīvi cīnījās par finansējumu budžeta pieņemšanas laikā, ar pirmo janvāri jāsāk darboties reģionālajām slimokasēm, un, lai šī jaunā sistēma varētu sākt darboties, ļoti svarīgi bija arī šodien pieņemtie veselības aprūpes finansēšanas noteikumi. Līdz ar visām šīm izmaiņām mēs varam cerēt uz skaidrāku, caurskatāmāku un godīgāku finansu sadali veselības aprūpē.

Ar ko no iepriekšējiem atšķiras jaunie veselības aprūpes finansēšanas noteikumi? Varbūt patētiski skan, bet, manuprāt, tie ir uz pacientu vērsti.

Pirmkārt, ir skaidri formulēts, ko valsts neapmaksā, nevis — ko apmaksā. Jo, nosaucot pakalpojumus, kurus apmaksā, vienmēr var rasties birokrātiskas manipulācijas ar to, kas tad ietilpst un kas šajā noteiktajā minimumā neietilpst. Tādēļ šeit ir noteikti neapmaksātie pakalpojumi, un viss pārējais valstij ir jāapmaksā.

Pacienta nodevas maksājums arī ir vienkāršots — vairs nav divi, bet viens maksājums.

Ir ierobežoti "griesti" pacienta iemaksai, atrodoties ārstniecības iestādē vienu reizi— ne vairāk par 15 latiem. Izņēmums ir maksa par tā sauktajām lielajām manipulācijām jeb operācijām, kas tiek apmaksātas atsevišķi. Šos 15 latus veido iestāšanās iemaksa — pieci lati par pirmo dienu un 1,5 lati par katru nākamo dienu. Ja nebūtu šo "griestu" —15 latu, tad izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas kārtībā varbūt arī būtu sāpīgas, bet šie griesti, mūsuprāt, ir ļoti nopietns pacientu atvieglojums. Pieci lati pirmajai dienai ir noteikti tāpēc, ka nopietnākās analīzes un palīdzība stacionārā parasti tiek izdarīta tieši pirmajās dienās. Bet "griesti" ir noteikti tādēļ, lai neciestu pacienti, kam ir nopietni jāārstējas, — tas ir pacientu solidaritātes princips.

Ir noteikta arī otra robeža, gada iemaksas "griesti" — 80 lati. Šajā summā ir iekļauta arī maksa par operācijām un citām nopietnām manipulācijām. Un arī šis ir nopietns atvieglinājums ļoti nopietni slimajiem.

Otra noteikumu daļa nosaka slimnīcu finansēšanas kārtību. Iepriekšējā kārtība garantēja pacientiem astoņdesmit procentu apmaksu no bāzes programmas. Šodien pieņemtie noteikumi nosaka, ka valsts apmaksā visus bāzes programmas pakalpojumus un pacienta nodeva ir tikai veselības aprūpes iestāžu papildu ieņēmums. Protams, ierobežotā finansējuma apstākļos tas var nozīmēt rindu veidošanu, bet ir jābūt konsekventiem — ja reiz ir valsts garantētais bāzes minimums, tad tas ir arī jāizpilda.

Noteikumi nosaka arī, ka veselības aprūpes iestādes maksātspējīgiem pacientiem var sniegt arī maksas pakalpojumus par tām sevišķajām tehnoloģijām, kas pārsniedz bāzes minimumā noteikto, vai arī tām, kas nav iekļautas veselības aprūpes un slimokases līgumā. Tomēr jāatzīmē būtisks nosacījums — iestāde var piedāvāt īpašus maksas pakalpojumus, tomēr tai ir jānodrošina arī vienkāršais bāzes minimumā noteiktais pakalpojuma veids.

Sabiedrībai bīstamo slimību — tuberkulozes, AIDS, psihisko saslimšanu gadījumos pacienti no iemaksas ir atbrīvoti.

Ir noteiktas arī atbrīvotās kategorijas — lai atvieglotu trūcīgo iedzīvotāju ārstēšanu, finansējums reģionālajām slimokasēm tiks sadalīts, arī ņemot vērā ne tikai iedzīvotāju skaitu un to struktūru, bet arī sociāli maznodrošināto grupu — pensionāru, bezdarbnieku — skaitu attiecīgās slimokases teritorijā. Tādā veidā mēs ceram panākt, ka slimokases varēs noteikt šīm kategorijām īpašus atvieglojumus. Šādi koeficienti tiek lietoti pirmo reizi, un cerams, ka tas ļaus uzlabot trūcīgo pacientu stāvokli.

Noteikumi paredz arī to, ka slimokasēm ir jāinformē iedzīvotāji par viņu tiesībām un maksājumu lielumu.

Komentējot šodien pieņemto "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtību" — saskaņā ar Ārstniecības likuma 29. pantu ar ārstniecību var nodarboties personas, kas saņēmušas atbilstošu sertifikātu. Sertifikāts ir jāsaņem pamatspecialitātē, un to var saņemt arī apakšspecialitātēs, papildspecialitātēs, kā arī ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikātus. Atbilstoši Eiropas Savienības prasībām Labklājības ministrija apstiprina attiecīgās specialitātes nolikumu , bet sertifikācijas institūcija izstrādā sertifikācijas programmu un pārbaudījuma programmu. Pilnvarotās sertifikācijas institūcijas ir Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Māsu asociācija. Šīm institūcijām sertifikācijas procesā ir jāpieaicina attiecīgās specialitātes un profesionālās asociācijas pārstāvji.

Tad runāja valsts ieņēmumu ministre Aija Poča :

— Tātad par degvielas aprites noteikumiem. Minētie noteikumi vienkopus sistematizē visas regulējošās normas, kuras attiecas uz uzņēmējdarbību, kas saistīta ar naftas produktiem. Pats galvenais — saglabājas licencēšanas sistēma, licences tiek izsniegtas uz trīs gadiem sešiem uzņēmējdarbības veidiem. Tie būtu: degvielas ievešana vai imports, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, degvielas komerciālā uzglabāšana, degvielas ieviešana citu preču ražošanā bez tiesībām realizēt citai personai un degvielas ražošana. Tiek mainītas likmes — šobrīd vēl spēkā ir valsts nodeva par licences saņemšanu, praktiski likmes ir samazinātas. Degvielas importam un vairumtirdzniecībai likme līdz šim bija 2000 latu, tagad būs 200 latu. Šie noteikumi stājas spēkā ar 1998. gada 1. janvāri. Ja kaut kādu iemeslu dēļ ir pārreģistrējama licence, tad valsts nodeva ir jāmaksā tikai 10 % apmērā no likmes. Ir noteikts ierobežojums uzņēmējdarbībai ar degvielas importu — licence tiek izsniegta tikai tad, ja tās ievedums nav ne mazāks kā 5000 tonnu kalendārajā gadā, iepriekš tas bija 25 000 tonnu. Uzņēmuma statūtkapitālam ir jābūt ne mazākam kā 25 000 latu.

Viens no būtiskākajiem jauninājumiem, ko gaida daudzi uzņēmēji, ir — noteikt, kam ir nepieciešams aprīkot degvielas uzpildes stacijas ar elektroniskajām sistēmām, kas atbilst maksājumu nodokļu reģistrēšanai. Degvielas uzpildes stacijām Latvijas lielākajās pilsētās šo noteikumu ieviešana ir jānodrošina jau līdz nākamā gada 1. janvārim, laukos šis termiņš ir 2000. gada 1. janvāris. Jaunajos noteikumos tiek saglabāta norma, ka no budžeta tiek atmaksāti 1500 lati par elektroniskajām iekārtām.

Otrs būtisks jautājums šī tirgus dalībniekiem ir par akcīzes nodokļa maksājumu naftas produktiem sakarā ar nodokļu likmes ikgadējo maiņu. Katru gadu uzņēmējiem būs jāinventarizē tiem piederošie naftas produkti un katra gada 1. janvārī jāsastāda pārskats par tiem, līdz 1. februārim samaksājot starpību.

Tad runāja labklājības ministrs Vladimirs Makarovs par šīsdienas MK sēdē izskatītajiem jautājumiem par sociālās apdrošināšanas aģentūru un tās statūtiem:

— Saskaņā ar likumu par valsts sociālo apdrošināšanu civiliestādes sociālās apdrošināšanas pants pārtop par pakalpojumu organizētāju institūciju — valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Tā ir bezpeļņas organizācija. Šodien MK pieņēma rīkojumu par aģentūras izveidošanu, tā ir valsts sociālās apdrošināšanas fonda saistību un tiesību pārmantotāja. Tā kā aģentūra ir Labklājības ministrijas pārziņā, tad valsts kapitāla daļas turētāja ir Labklājības ministrija. Padomes sastāvā ir 7 personas, 4 pārstāv Labklājības ministriju, 1 — Privatizācijas aģentūru, 1 — apdrošināšanas inspekciju un 1 — pašvaldību. Šodien notika konkurss uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora vietu. Konkursā piedalījās 6 cilvēki, konkursa komisijā bija labklājības ministrs V. Makarovs, Pasaules bankas Latvijas programmas koordinatore Inguna Dobrāja, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Agris Olmanis, Labklājības ministrijas valsts sekretāre Maija Poršņova un Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Ilona Skuja. Es kā labklājības ministrs virzīšu šim amatam Inesi Šmitiņu.

Tad runāja ekonomikas ministrs Atis Sausnītis par neizmantoto privatizācijas sertifikātu segumprognozi, par to apgrozījumu 1998. gadā:

— Latvijas iedzīvotājiem ir piešķirti 109,3 miljoni privatizācijas sertifikātu, to skaitā 5 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikāti. Līdz šī gada 1. novembrim nebija izmantoti 81,4 miljoni privatizācijas sertifikātu, to skaitā 4,7 miljoni kompensācijas sertifikāti. Privatizācijā var tikt izmantoti 92,7 miljoni privatizācijas sertifikātu, tātad, salīdzinot ar neizmantoto sertifikātu skaitu, jākonstatē, ka bilance ir pozitīva.

Otrs jautājums ir par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likumu. Valsts regulē ražošanas pakalpojumu sniegšanu vairākās tautsaimniecības nozarēs.

Enerģētika, telekomunikācijas, pasts, dzelzceļa transports, ūdensapgāde un kanalizācija, atkritumu apsaimniekošana. Šī darba regulēšanai tiks izveidota padome, kuras locekļus ieteiks MK un apstiprinās Saeima. Šis likums stāsies spēkā ar nākošā gada 1. jūliju.

Dina Gailīte, Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Valdības namā

Par dabas gāzes tarifiem 1998.gadā

Sakarā ar "Latvijas gāzes" veiksmīgajām sarunām ar "Gazprom" par dabasgāzes piegāžu cenām 1998.gadam Ministru prezidents Guntars Krasts 19.decembrī nosūtījis vēstuli Energoregulēšanas padomes priekšsēdētāja vietas izpildītājam Jurim Lunam. Ministru prezidents vēstulē aicina padomi pārskatīt dabas gāzes tarifu līmeņus iedzīvotājiem 1998.gadā. Īpaši tiem cilvēkiem, kuriem sabiedrības atbalsts ir visvairāk nepieciešams — invalīdiem, vientuļiem pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm.

Valdības preses departaments