LATVIJAS BANKAS ZIŅAS
Par konvertējamo valūtu kursiem
Latvijas Banka no 24.12.97. līdz 28.12.97. nosaka šādus konvertējamo valūtu un zelta kursus latos:
Valūta | Ls | |
1 ATS | (Austrijas šiliņš) | 0,0472 |
1 AUD | (Austrālijas dolārs) | 0,386 |
1 BEF | (Beļģijas franks) | 0,0161 |
1 CAD | (Kanādas dolārs) | 0,413 |
1 CHF | (Šveices franks) | 0,411 |
1 CZK | (Čehu krona) | 0,0171 |
1 DEM | (Vācijas marka) | 0,332 |
1 DKK | (Dānijas krona) | 0,0871 |
1 ECU | (Eiropas norēķ. vien.) | 0,657 |
1 EEK | (Igaunijas krona) | 0,0415 |
100 ESP | (100 Spānijas pesetas) | 0,393 |
1 FIM | (Somijas marka) | 0,110 |
1 FRF | (Francijas franks) | 0,0992 |
1 GBP | (Lielbritānijas | 0,984 |
sterliņu mārciņa) | ||
100 HUF | (Ungārijas forinti) | 0,292 |
100 ITL | (100 Itālijas liras) | 0,0339 |
100 JPY | (100 Japānas jenas) | 0,453 |
1 KGS | (Kirgīzijas soms) | 0,0340 |
1 LTL | (Lietuvas lits) | 0,148 |
1 MDL | (Moldovas leja) | 0,127 |
1 NLG | (Nīderlandes guldenis) | 0,295 |
1 NOK | (Norvēģijas krona) | 0,0811 |
1 PLN | (Polijas zlots) | 0,170 |
1000 RUR | (1000 Krievijas rubļi) | 0,0997 |
1 SDR | (SVF norēķ. vien.) | 0,7997 |
1 SEK | (Zviedrijas krona) | 0,0761 |
1 SKK | (Slovākijas krona) | 0,0171 |
1 USD | (ASV dolārs) | 0,592 |
1 trojas unce XAU (zelts) 172,49
Par konvertējamo valūtu pirkšanas-pārdošanas kursiem
Latvijas Banka 23.12.97. plkst. 8:30 pērk un pārdod šādas valūtas bezskaidrā naudā bankām un to nodaļām pēc šādiem kursiem latos:
Valūta | pērk | pārdod |
1 DEM Ls 0,3288 Ls 0,3354 | ||
10 FRF | 0,9825 1,0024 | |
1 GBP | 0,9743 | 0,9939 |
100 JPY | 0,4487 | 0,4577 |
1 USD | 0,5857 | 0,5976 |
Latvijas Banka 23.12.97. pārdod bankām un to nodaļām un privātpersonām skaidras naudas ASV dolārus pēc kursa: 1 USD = Ls 0,602.
Latvijas Bankas prezidents E.Repše
Valūtas operāciju pārvaldes vadītājs R.Grava
Latvijas Banka
Informācija Rīgā 1997. gada 18. decembrī
Par jubilejas monētas laišanu apgrozībā
Atzīmējot Rīgas 800 gadu jubileju, Latvijas Banka katram Rīgas gadsimtam velta vienu sudraba monētu. Astoņu monētu sērijas ietvaros laista apgrozībā sestā monēta - XVIII gadsimta Rīgai veltītie sudraba 10 lati, kas reversā attēlo Melngalvju namu (monētas apraksts - pielikumā). Tieši XVIII gadsimtā šī celtne ieguva savu pazīstamo veidolu un kļuva par vienu no Rīgas arhitektūras simboliem.
Līdz 1998. gada vasarai, XXII Vispārējiem latviešu dziesmu un XII Deju svētkiem, Rīga būs saņēmusi arī veltījumu XIX gs. nacionālajai atmodai - sudrabā iekaltus pirmos dziesmu svētkus un XX gs. monētu ar Latvijas valsts simbola Brīvības pieminekļa fragmentu.
Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš
Pielikums
XVIII gs. Rīgai veltīta jubilejas monēta
Nominālvērtība: 10 latu (saīsināti - Ls 10)
Izmēri: diametrs - 38,61 mm, svars - 31,47 g
Materiāls: sudrabs, 925. raudze
Kalums: augstākais ( proof )
Kaltuve: Royal Mint (Lielbritānija)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu atveidots Rīgas XVIII gs. ģerbonis, kurā ģerboņa vairoga turētājus lauvas ir nomainījis Krievijas impērijas divgalvainais ērglis, zem tā gadskaitlis 1997, skaitlis 10 un uzraksts LATU.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu attēlots Melngalvju nams, tam apkārt puslokā izvietots uzraksts MELNGALVJU NAMS XVIII GS.; zem attēla uzraksts RĪGA - 800.
Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.