Ministru kabineta noteikumi Nr.443
Rīgā 1997.gada 30.decembrī (prot. nr.73 10.§)
Kārtība, kādā atgūstama manta vai kompensējama tās vērtība personām, kurām tā tika atsavināta sakarā ar uzlikto paaugstināto nodokļu un nodevu nesamaksāšanu vai kuras izvairījās no komunistiskā režīma politiskajām represijām
Izdoti saskaņā ar likuma “Par politiski represētās personas statusa
noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”
Pārejas noteikumu 1.punkta 3.apakšpunktu
1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā atgūstama manta vai kompensējama tās vērtība Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošām personām:
1.1. kurām tika uzlikti paaugstināti nodokļi un nodevas, kam sekoja mantas atņemšana, izlikšana no mājām vai dzīvokļiem;
1.2. kuras izvairījās no komunistiskā režīma politiskajām represijām (turpmāk — politiskās represijas), — ja pret tām gatavotās politiskās represijas ir dokumentāri pierādītas.
2. Šo noteikumu 1.punktā minēto personu nāves gadījumā šie noteikumi attiecas uz šo personu mantiniekiem.
3. Šie noteikumi neattiecas uz tām personām, kuras līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai jau ir atguvušas mantu vai saņēmušas kompensāciju par attiecīgajām ēkām un citu mantu.
4. Pamats jautājuma izskatīšanai par mantas atdošanu vai tās vērtības kompensēšanu ir šo noteikumu 1. un 2.punktā minēto personu pieteikumi, kuri iesniedzami attiecīgajai rajona padomei vai republikas pilsētas domei (pēc atsavinātās mantas atrašanās vietas uz tās atsavināšanas brīdi).
5. Rajona padomei vai republikas pilsētas domei adresētajam pieteikumam (turpmāk — pieteikums) pievienojami šādi dokumenti:
5.1. arhīvu dokumenti par atsavināto mantu un šīs atsavināšanas pamatojums;
5.2. Iekšlietu ministrijas, prokuratūras vai tiesas dokumentāri apstiprinājumi par paredzētajām politiskajām represijām pret konkrēto personu vai ģimeni;
5.3. citi dokumenti, kas apliecina faktu, ka pret attiecīgo personu ir gatavota politiskā represija vai paredzēta tās mantas atsavināšana.
6. Šo noteikumu 1. un 2.punktā minētajām personām ir tiesības saņemt valsts un pašvaldību pārziņā esošo arhīvu, tiesu arhīvu, prokuratūras un Iekšlietu ministrijas rīcībā esošo dokumentu oficiāli apliecinātas kopijas vai izziņas, kas var kalpot par pierādījumu mantas piederības noteikšanai un mantas zaudēšanas fakta konstatācijai.
7. Atgūstamās mantas sastāvu un vērtību nosaka, pamatojoties uz arhīvu izziņām vai citiem dokumentiem par atstātās mantas sastāvu personām, kurām tā tika atsavināta sakarā ar uzliktā paaugstinātā nodokļa nesamaksāšanu, vai personām, kuras izvairījās no politiskajām represijām, ja pret tām gatavotās politiskās represijas ir dokumentāri pierādītas.
8. Rajona padome vai republikas pilsētas dome izskata pieteikumus un pieņem lēmumu par mantas atdošanu natūrā vai tās vērtības kompensēšanu.
9. Manta, arī ēkas un būves, tiek atdota natūrā. Ja manta likumā noteiktajā kārtībā pārgājusi labticīgu fizisko vai juridisko personu īpašumā vai arī nav saglabājusies, tiek izmaksāta kompensācija no kārtējā gada valsts budžeta likumā attiecīgajiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem šādā apmērā:
9.1. par ēkām — atbilstoši to skaitam un vidējai vērtībai pieteikuma izskatīšanas dienā, bet ne vairāk par 2000 latiem;
9.2. par citu mantu — ne vairāk par 500 latiem.
10. Kompensācija īpašuma kompensācijas sertifikātos piešķirama saskaņā ar likumu “Par privatizācijas sertifikātiem” un aprēķināma saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 11.jūlija noteikumiem nr.197 “Noteikumi par bijušo īpašnieku mantas kompensācijas vērtības noteikšanu un tās salīdzināšanu ar privatizējamo objektu (mantas) pašreizējo vērtību”.
11. Ja pieteikuma iesniedzējam naudā izmaksājamā kompensācijas summa nesedz mantas reālo vērtību vai tā izmaksāta tikai par mantas daļu, kompensācija par pārējo daļu aprēķināma un izsniedzama īpašuma kompensācijas sertifikātos.
12. Ja natūrā atdodamo ēku vērtība ir samazinājusies, pieteikuma iesniedzējam tiek aprēķināta un izmaksāta starpība starp vērtību, kāda šīm ēkām bija dienā, kad persona atstāja savas ēkas, un kāda tām ir pieteikuma izskatīšanas dienā.
13. Šo noteikumu 1. un 2.punktā minētās personas pēc to vēlēšanās pilnu kompensāciju var saņemt īpašuma kompensācijas sertifikātos, un tas ir norādāms pieteikumā.
14. Nenovākto sējumu, kā arī augļu koku un ogulāju vērtība netiek atlīdzināta.
15. Ja pieteikuma iesniedzējs nepiekrīt kompensācijas summai, atgūstamās ēkas vērtība tiek noteikta atbilstoši pieteikuma izskatīšanas laikā inventarizācijas dokumentos norādītajai cenai, kā arī ņemot vērā ēkas nolietojuma pakāpi atsavināšanas dienā.
16. Ja dokumentu nav vai tie nav saglabājušies, mantas sastāvu nosaka tiesa likumā noteiktajā kārtībā.
17. Ja ir iesniegti mantas sastāvu apliecinošie un šo noteikumu 5.punktā minētie dokumenti vai izziņa par to neesamību arhīvos, personas pieteikuma izskatīšanas un attiecīgā lēmuma pieņemšanas termiņš rajona padomē vai republikas pilsētas domē nedrīkst pārsniegt divus mēnešus.
18. Strīdus par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu, kā arī strīdus starp personām par atgūstamās mantas vai izmaksātās kompensācijas sadalīšanu izšķir tiesa likumā noteiktajā kārtībā.
19. Kompensāciju izmaksu naudā sāk ar 1999.gada 1.janvāri.
20. Noteikumi stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri.
Ministru prezidenta vietā — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs
Finansu ministra vietā — zemkopības ministrs A.Rāviņš
