Priecīgais un dažādais kontrastainajā Sidnejā

Austrālijas latviešu 46. kultūras dienās

Eduards Silkalns (Austrālija) — “Latvijas Vēstnesim”

Pa tālraksti no Sidnejas 1998.gada 2.janvārī pl.15.05

Nākamo Olimpisko spēļu pilsētā Sidnejā, kur 1951. gadā iedibinājās gadskārtējo Austrālijas latviešu kultūras dienu tradīcija, aizgājušā gada pēdējās sešās dienās šie kultūras svētki notika jau desmito reizi. Tiem piektā kontinenta tautiešiem, kuØi gandrīz nedēļu vēlējās pavadīt tīri kā tādā mazā Latvijā, šāda iespēja pilnā mērā tika dota. Notika četras teātØa izrādes, trīs koncerti, dievkalpojums, bērnu rīts, sporta sacensības, rakstnieku vakars, tautasdeju sarīkojums, izstādes, sanāksmes, referāti, saviesīgi vakari, apkūlības... Katram uz latvisko kultūru orientētam cilvēkam tika kārtējā iespēja uzpildīt garīgās baterijas tikai nedaudz nepilnīgākā veidā, nekā būtu iespējams tikpat ilgā īstās Latvijas apciemojumā.

Vērtēt kultūras dienas tomēr nevar “viennozīmīgi”. Tās var skatīt ar optimista acīm, kuØš priecājas, ka pusdzertais trauks vēl līdz pusei pilns, vai ar pesimista acīm, kuØš nožēlo, ka puse trauka satura jau pagalam.

Optimistiem labs pamats priecāties par dienu krietni augsto māksliniecisko līmeni, ko ievērojami palīdzēja celt viesi no Latvijas: dzejniece Anda Līce, flautiste Dita Krenberga, tenors Ingus Pētersons, pianists Gints Bērziņš. Bet arī pašmāju ansambļi, zinīgu vadītāju sagatavoti, nebija peļami. Pazīstamā ansambļa “Saules josta” vadītāja Skaidrīte Dariks bija sakārtojusi raitu, kontrastiem bagātu deju uzvedumu “Lieldienīte”, kur cilvēki no pamatskolas vecuma līdz pusmūžam grieza entuziasma pilnu dejas soli. Maz vainu varēja uziet arī Imanta Sveiļa iestudētajā Rūdolfa Blaumaņa komēdijā “Trīnes grēki”. Ja arī eksponātu skaita ziņā ne sevišķi bagātīga, latvieša aci ar savu daiļumu priecēja Ivara Birzes sarūpētā lietiskās mākslas izstāde. Jā, un piecdesmito un sešdesmito gadu slavenais “literārais simts” (t.i., ap simt cilvēku, kas viņos laikos mēdza apmeklēt daiļliterāra rakstura sarīkojumus, kādi tagad notiek vēl tikai retumis un ir sliktāk apmeklēti) tika par vairākiem desmitiem pārsniegts, kad savu dzeju lasīja un referātu par tematu “GaØo ēnu laiks” teica Anda Līce.

Pesimisti kultūras dienu vērtētāju starpā savukārt varētu norādīt uz visumā sarūkošo aktīvo dalībnieku, kā arī skatītāju un klausītājos skaitu. Ja septiņdesmitajos gados kopkoØa koncerts varēja notikt toreiz vēl tikai nupat uzceltā Sidnejas operas nama plašajā koncertzālē, tad 1997. gadā padaudz tukšu vietu varēja ieraudzīt pat Benkstaunas pilsētas nama 1200 vietu zālē, bet, skaitot programmas pirmajā daļā kopkoØa dziedātājus, neizdevās tikt tālāk par 76.