MĒS VISI PASAULĒ

Priecīgais un dažādais

kontrastainajā Sidnejā

Vērojumi Austrālijas latviešu 46. kultūras dienās

Eduards Silkalns (Austrālija) — “Latvijas Vēstnesim” 1998. gada 1. janvārī

Turpinājums no 1.lpp.

Šaubu nav: bijusī trimda, pirmajai tās paaudzei kļūstot nespēcīgai vai aizejot uz mūža mājām, skaitliski ļoti manāmi dilst. Vāji informēti optimisti varētu nupat sacītajam likt pretī faktu, ka tautas deju uzvedumā piedalījās skaistos tautastērpos ģērbti jauni cilvēki, kuØi taču šķistu garantējam, ka šejienes sabiedrībai, par spīti paaudžu maiņai, vēl ir latviska nākotne. Pesimisti tad atspēlētos ar apgalvojumu, ka jauno dejotāju sarunu valoda savā starpā ir angļu valoda un ka aiz fasādes — skaistajiem tautastērpiem — nemaz tik latviskas sirdis vairs nepukst.

Paliekot pie valodas temata, simpatisks šķita Skaidrītes Dariks veiksmīgais mēģinājums iemācīt dejotājiem skaidri izrunāt latvisko apaļo “o” jeb “ua”, liekot viņiem dejas vidū izsaukties: “Apaļš kā pūpols” vai arī “Vai dosi Lieldienās olu? — Došu, došu!” Pareizrakstību iemācīties laikam grūtāk: Benkstaunas pilsētas nama foajē bija izliktas norādes, ka tēlotājas mākslas izstāde notiekot AUGŠSTĀVJU galerijā (ja latviešiem var būt aizstāvji un pārstāvji, kālab ne augšstāvji?!), bet lietiskās mākslas izstādē piespraudes vēstīja, ka tautastērps ir NĪCES novada, KRUSTPIĻA novada vai LIELVARDES novada.

Ārpus runāšanas par optimismu un pesimismu jāatzīmē divu Dailes teātØa aktrišu — Indras Burkovskas un Rutas Vītiņas — viesizrādes: Māras Zālītes skatuves uzvedumam pielāgotā poēma “Laimes krekls”, kā arī Raimonda Auškāpa komiska drāma “Prieka sapnis īss”. Par “Laimes kreklu” domas publikā likās dalāmies. Kaut visi izjuta Zālītes teksta dzejisko skaistumu, ne visi bija vienis prātis par to, vai izdevies režisora Uģa Brīvmaņa mēģinājums dzeju pielāgot skatuvei, jo skaistajā dzejojumā pašā par sevi tik maz drāmatiskas attīstības un skatuvei nepieciešamā spraiguma. Auškāpa lugas traģikomisko pamata situāciju tāpat par neko sevišķu neizvērta mērķtiecīga kāpinājuma trūkums. Bagātīgās un daudzveidīgās Rīgas teātØa dzīves kontekstā neapšaubāmi sava vieta ir kā “Laimes kreklam”, tā “Īsajam prieka sapnim”. Daudziem pilnasinīgiem inscenējumiem pa vidu šo rindu autors viegli varētu iedomāties jauku vakaru ar šīm divām izrādēm šauras publikas lokā intīmās kamerteātØa telpās kā “Kabatā” vai Nacionālā teātØa AktieØu zālē. Mazāk pieņemami bija to pašu skatīt lielā skatuvē karstu vasaras dienu pašā pusdienlaikā. Te, protams, nav vainojamas abas simpatiskās, kompetentās aktrises. Starp citu, pēc “Īsā prieka sapņa” izrādes melburniete lugu rakstniece Erna Lēmane kādubrīd ierunājās par kultūras dienu trim Trīnēm. Kā tad tā, trīs Trīnes? Lūk, Blaumaņa Trīne pašu sidnejiešu izrādei pēc vīra ilgojusies, tomēr līdz precībām kā nav, tā nav varējusi tikt. Turpretim par Aidu un Karmenu nosauktās Auškāpa nevarones tādas pašas Trīnes vien esot bijušas, tikai apsviestas otrādi, jo viņas speciālizējušās uz tikšanu vaļā no reiz jau apprecētiem vīriem!

Dokumentācijas labad vēl faktu savirknējums.

46. kultūras dienu rīcības komiteju vadīja Edīte Soboļevska, bet viņas vietnieki bija Ina Rone un Jānis Saldums.

Atklāšanas koncertā piedalījās Sidnejas latviešu jauniešu koris diriģentes Sandras Dragūnas vadībā, arfiste Dženeviva Lenga un vijolniece Zane Grosa. Raiņa “Daugavas” fragmentus teica Sidnejas latviešu teātØa aktieØu kodols. Sarīkojuma ietvaros runāja Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē valdes priekšsēdis Aivars Saulītis un Latvijas Republikas goda konsuls Vidvūds Koškins.

Ikvienās kultūras dienās Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē zinātņu nozare rīko referātu rītu vai pēcpusdienu. Šoreiz nozares vadītājs Dr. Alvis Kučers pastāstīja savus vērojumus Latvijas slimnīcās īsos ikgada apmeklējumos no 1989. gada līdz 1997. gadam, bet Latvijas ārstes Dr. Antas Kārkliņas temats bija “Tuberkuloze un citas plaušu infekcijas slimības Latvijā”.

Diriģenti kopkoØu koncertā bija — uzstāšanās secībā — Ingrīda Šakurova, Zane Ritere, Viktors Bendrups, Marija Svilāne, Astra Kronīte, Terēze Dzītare, Bruno Birznieks un Daina Jaunbērziņa.

KopkoØu koncerta beigās kultūras dienu karogs tika nodots 47. kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdei Mārai Misai. 47. kultūras dienas notiks 1999. gada izskaņā Melburnā.

1998. gada 1. janvārī

Publikācijā saglabāta

autora rakstība