INFORMĀCIJA

Par Baltijas jūras valstu sadarbību

22. un 23. janvārī Rīgā notiks Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) valdības vadītāju otrā sanāksme.

1992. gada 5. un 6. martā Kopenhāgenā Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas ārlietu ministri, kā arī pārstāvji no Eiropas Komisijas nolēma izveidot jaunu organizāciju — Baltijas jūras valstu padomi (BJVP). Padome tika izveidota kā savstarpējs padomdevējs un forums, kurā tiktu saskaņotas dalībvalstu intereses. 1995. gadā BJVP iestājās arī Islande. BJVP galvenie darbības virzieni: veicināt starptautisko reģionālo sadarbību, kā arī reģionālās ekonomiskās identitātes izveidošana, demokrātisko institūtu attīstīšana, vides aizsardzība un cīņa ar organizēto noziedzību. Katru gadu notiek BJVP ārlietu ministru sesijas. 1997. gada 2. un 3. jūlijā Rīgā notika 6. BJVP ārlietu ministru sesija, kuras laikā BJVP prezidentūru pārņēma Dānija.

Pirmā BJVP valdību vadītāju sanāksme notika Visbijā (Zviedrijā) 1996. gada 3. un 4. maijā. Otrā BJVP valdību vadītāju sanāksme notiks tagad. Tās līdzpriekšsēdētāji ir LR Ministru prezidents Guntars Krasts un Dānijas Karalistes Ministru prezidents Pols Nīrups Rasmusens. Sanāksmē ir uzaicināti piedalīties visu 11 BJVP valstu valdību vadītāji, kā arī Eiropas Komisijas prezidents Žaks Santērs, Lielbritānijas kā ES prezidējošas valsts premjerministrs Tonijs Blērs. Rīgas sanāksmē paredzēts apspriest aktuālus reģionālās sadarbības jautājumus, kā arī saskaņā ar Visbijas deklarāciju noklausīties speciālās darba grupas cīņai ar organizēto noziedzību ziņojumu par izpildītajām sadarbības programmām.

Kā uzsvēris LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs: “Ne pirmskara, ne pēckara Latvijas Republikas vēsturē nav noticis tik vērienīgs pasākums kā gaidāmā Baltijas jūras valstu valdību vadītāju sanāksme. Rīgas sanāksme dod vēsturisku iespēju satikties 11 BJVP valstu valdību vadītājiem, lai apmainītos viedokļiem par Baltijas jūras reģionālo sadarbību XXI gadsimtā.”

ĀM preses centrs

Par diplomātisko pārstāvniecību Portugāles Republikā

1997.gada 1.decembrī LR Ārlietu ministrija pieņēma lēmumu atvērt diplomātisko pārstāvniecību Portugālē. Par diplomātiskās pārstāvniecības vadītāju iecelts pagaidu pilnvarotais lietvedis Rolands Lappuķe. LR vēstniecības pagaidu telpas atrodas Lisabonā, Hotel Tivoli Jardin, Rua Julio Cesar Machado, 1250. Tālrunis 351–1–3539971;

fakss 351–1–3556566.

ĀM preses centrs

Par finansu līdzekļiem

Mucenieku patvēruma centram

Lai izpildītu likuma “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā” 15.panta prasības, Iekšlietu ministrija veic virkni pasākumu, lai nodrošinātu Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra izveidi Rīgas rajona Ropažu pagasta Muceniekos.

Pašās aizvadītā gada beigās, 30.decembrī, Iekšlietu ministrija parakstīja līgumu ar Apvienoto Nāciju komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR), saskaņā ar ko Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra celtniecībai Muceniekos tiek piešķirti naudas līdzekļi 960 000 ASV dolāru. Līgumu parakstīja LR IeM Finansu un īpašuma departamenta priekšnieks Andris Grigulis un Apvienoto Nāciju komisāra bēgļu jautājumos reģionālā pārstāvja vietniece Pirho Dipī (Pirjo Dupuy) .

Šobrīd vēl nepieciešami papildu līdzekļi apmēram 440 000 ASV dolāru, lai Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs varētu darboties. Efektīvas līdzekļu izlietošanas gadījumā ir iespējama papildu palīdzība centra izveidei no Apvienotajām Nācijām vai Skandināvijas valstīm.

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra izveide Muceniekos ir viens no pasākuma kompleksiem, kura uzraudzību bēgļu politikas īstenošanā veic LR Iekšlietu ministrija. Vistuvākajā laikā tiks uzsākti centra iekārtošanas un remontdarbi. Šī projekta vadītājs tiks izraudzīts konkursa kārtībā.

IeM preses centrs

1997.gada 30.decembrī

Par ārvalstu

masu informācijas līdzekļiem

un muitas nodokli

Saskaņā ar kultūras ministres R.Umblijas 1997.gada 19.decebra rīkojumu nr.120, pamatojoties uz Ministru kabineta 1996.gada 23.janvāra noteikumiem nr.29 “Par Latvijas Republikā ievedamo ārvalstīs reģistrēto masu informācijas līdzekļu neaplikšanu ar muitas nodokli”,

tiek noteikti Kultūras ministrijas 22.marta rīkojuma nr.36 pielikumā “Par muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli neapliekamo ārvalstīs reģistrēto masu informācijas līdzekļu saraksts 1996.g.” (“Latvijas Vēstnesis”, nr.54, 27.03.96.) sekojoši grozījumi un papildinājumi:

“1) Izdarīt grozījumu I sadaļā “Mode” un nr.11.100 aiz vārdiem “SPECIAL BURDA” skaitļu iekavās “E 355–E417” vietā rakstīt skaitļus “E355–E520”,

2) sadaļā I “Mājas” :

10.76. $Vfktymrfz Lbfyf$ Krievija M

10.77. $Lbfyf Rbylth$ Krievija M

10.78. $Lbtns jn Lbfys$ Krievija M

10.79. $Ktyf$ Krievija M

10.80. $Cf,hbyf$ Krievija M

10.81. $Lbfyf Vjlty$ Krievija M

10.82. $Lbfyf Baby$ Krievija M;

3) sadaļā II :

“22.A/S “Latvijas Neatkarīgā Televīzija”;

23. SIA “TV–21”.”

Par Daugavas spēkstaciju

vēstures muzeju

22. decembrī, kad apritēja 58. gadskārta, kopš Latvijas Ministru kabinets pieņēmis likumu par valsts elektrības uzņēmuma “Ķegums” dibināšanu, tika atklāts Daugavas spēkstaciju vēstures muzejs. Tradicionālās lentes griešana muzeja durvju priekšā bija uzticēta Daugavas HES kaskādes direktoram Aivaram Frankovičam un Ķeguma mēram Laimonim Bicānam.

Muzejs iekārtots apmēram simt gadus vecā namā Ķeguma HES piederošā teritorijā, taču tā ekspozīcija atspoguļo ne tikai mūsu valsts pirmās spēkstacijas pirmsākumu un pirmos darbības gadus, bet arī Pļaviņu HES un Rīgas HES tapšanas gaitu.

Muzeja atklāšanā piedalījās gan tā veidotāji un celtnieki, gan “Latvenergo” enerģētiķi un muzejnieki, un visi bija vienisprātis, ka Latvijas muzeju saimi papildinājis mājīgs, gaišs un visnotaļ vajadzīgs enerģētikas vēstures liecību apkopotājs un glabātājs. Muzeja vadītājs Harijs Jaunzems un fondu glabātāja Ginta Zālīte pirmos apmeklētājus iepazīstināja ar muzeja interesantākajiem eksponātiem, kā arī pastāstīja par iecerēm pavasarī ciemiņu vērtējumam nodot arī muzeja trešo kārtu — labiekārtotu ekspozīciju laukumu muzejā ārpusē, kur izstādīt svarā un izmēros apjomīgus eksponātus no Daugavas spēkstacijām.

Ieva Jākobsone,

“Latvenergo” preses sekretāre