1998.gads metos un sastatnēs:
Galvaspilsētas jaunais mākslu nams
Sarīkojumu centra “Vernisāža” idejas nesējs Raimonds Pauls — “Latvijas Vēstnesim”
— Pirms 180 gadiem — 1817. gadā — tagadējās Rīgas pašā centrā svinīgi tika atklāts plašai sabiedrībai pieejamais Vērmanes dārzs, ko savulaik, gandrīz pusgadsimtu, dēvēja arī par Kirova parku. Bet XIX gadsimta sešdesmitajos gados tur — tagadējās Merķeļa un Tērbatas ielas stūrī — uzcēla klasicisma stilā veidotu ēku, kas laika gaitā vairākkārt tikusi pārveidota. Sākotnēji šajā celtnē bija minerālūdens iestāde, pēc tam darbojās gan kinoteātris, gan restorāns, gan mūzikas halle, gan kafejnīca. Kāda ir bijusi šīs rīdzinieku iecienītās vietas vēsture pēc Otrā pasaules kara?
— Pēckara gados tur uz laiku bija iekārtojies muzikālais teātris, kur notika operešu izrādes, līdz tas pārcēlās tālāk — uz Brīvības ielu. Pēc tam ēkā bija Centrālais autodarbinieku un šoseju strādnieku klubs. Un pamazām tā kļuva par galīgi nolaistu, pussagruvušu māju pašā galvaspilsētas centrā. Nevienu tās liktenis neinteresēja, neviens tur negribēja ko darīt. Līdz ar to arī Vērmanes dārza kādreizējās funkcijas tika zaudētas. Tas bija tikai caurstaigājams zemes pleķis ar kokiem, vairāk nekas.
“Vernisāžas” jaunbūves makets: * ar fasādi Krišjāņa Barona ielas virzienā — “Piano bārs”; * ar fasādi Tērbatas ielas virzienā — restorāns; * celtnes vidū — teātris jeb varietē (ieeja no dārza, no Elizabetes ielas puses); * uz Merķeļa un Tērbatas ielas stūra — “bistro” ēdnīca; * paralēli Merķeļa ielai (tumšākā tonējumā) — stiklotais puķu paviljons; * pagrabstāvā — kazino (ieeja no dārza, no Elizabetes ielas puses); * pagrabstāvā — diskotēka (ieeja no Merķeļa ielas puses), virs tās attēlā redzamais kupols.