Par Valsts prezidenta plānotajiem pasākumiem ASV vizītes laikā

Šī ir nepilnā ASV vizītes programma, kura vēl tiks papildināta un precizēta. Tomēr savu konkretizējošu priekšstatu tā jau var dot. Un tā:

Otrdiena, 13. janvāris. Ņujorka

No rīta — tikšanās Austrumu–Rietumu studiju institūtā ( Institute for East–West Studies ), kur 1996. gada jūnijā triju Baltijas valstu prezidenti saņēmuši šī institūta gada balvu. G.Ulmanis saka uzrunu par biznesa un investīciju iespējām Latvijā. Vakarā — tikšanās bankā “Credit Suisse – First Boston” , kur G.Ulmanis saka uzrunu par biznesa un investīciju iespējām Latvijā. Šī banka patlaban cenšas attīstīt nopietnus investīciju projektus Baltijas valstīs un cer tos īstenot līdz 1998. gada aprīlim. Viena no bankas centrālajām figūrām — ir slavenais bijušais ASV diplomāts Ričards Holbruks ( Richard Holbrook ).

Trešdiena, 14. janvāris. Vašingtona

No rīta — tikšanās Kārnegija Starptautiskjamā miera fondā ( Carnegie Endowment for International Peace ). Trīs Baltijas valstu prezidenti saka uzrunas par tēmu “Baltijas drošība”. Šo organizāciju 1910. gadā dibinājis Endrū Kārnegijs ( Andrew Carnegie ) miera un starptautiskās sapratnes veicināšanai pasaulē. Tās galvenais birojs atrodas Vašingtonā, ir filiāles citās valstīs ar centriem Parīzē, Ženēvā un Maskavā. Kārnegija fonds ir no nodokļiem atbrīvota organizācija, kas nodarbojas ar pētījumu programmām, diskusiju rīkošanu, publikācijām un izglītošanu starptautiskajās attiecībās. Darbības mērķis — aktuālu notikumu analīze, informācijas sniegšana un diskusiju ietekmēšana, formējot valdības nostāju. Pašreiz galvenie diskusiju temati: starptautiskā migrācija, ASV attiecības ar Ukrainu un Krieviju, Klusā okeāna reģiona attīstība, ieroču neizplatīšana, daudzpusējās attiecības. Kārnegija fonda darbinieki uzstājas masu medijos un publiskos pasākumos, ASV Kongresā, piedalās un organizē dažādas konferences, publicē politiskus pētījumus un ziņojumus, kā arī reizi ceturksnī publicē žurnālu “Foreign Policy” . Vakarā — tikšanās Ārējo attiecību padomē ( Council on Foreign Relations ). Trīs Baltijas valstu prezidenti saka uzrunas — viena no centrālajām uzstāšanās reizēm vizītes laikā. Padomi 1921. gadā nodibinājuši biznesmeņi, baņķieri un juristi ar mērķi iesaistīt ASV pasaules apritē. Padomes mērķis mūsdienās — veicināt ASV sapratni par citām valstīm, tautām, kultūrām, vēsturi un vērtībām, analizēt un izteikt idejas ASV ārpolitikas koncepcijai. Padomē ir 3300 biedru. Tajā darbojas gandrīz visas tagadējās un bijušās augstākstāvošās ASV valdības amatpersonas, kas nodarbojas ar starptautiskajiem jautājumiem, ievērojami zinātnieki, biznesa līderi, masu mediju, cilvēktiesību, humanitāro un citu nevalstisko grupu pārstāvji. Galvenais birojs atrodas Ņujorkā. Padome publicē žurnālu “Foreign Affairs” , kas ir viens no respektablākajiem izdevumiem starptautisko attiecību laukā, izdod grāmatas, monogrāfijas, ziņojumus par ārpolitiku un rīko dažādas konferences. Padome vada īpašu programmu “Corporate Program 200” pasaules vadošajām firmām, kā arī gatavo televīzijas debašu sērijas par svarīgākajiem politiskajiem jautājumiem. 1997. gadā padomē ir uzstājušies M.Olbraita, H.Kisindžers, Ņ.Gingričs, T.Tērners ( CNN dibinātājs), B.Netanjahu, J.Arafats, R.Hašimoto, M.Tečere, Meksikas prezidents E.Zedillo.

Ceturtdiena, 15. janvāris

No rīta — preses konference Nacionālajā preses klubā ( National Press Club ). Tikšanās ASV Aizsardzības ministrijā. Tikšanās ASV valsts sekretāres vietnieka S.Eizenštata ( S.Eisenstadt ) vadībā ar ASV valdības pārstāvjiem, nozīmīgāko finansu institūciju (EXIM banka, OPIC, Pasaules banka, US–Baltic Foundation ) pārstāvjiem. Vakarā — dokumentālās filmas “One world: the Baltic States” (“Viena pasaule: Baltijas valstis”) pirmizrāde. Filmas autors: “Ward Television Corporation” . Neatkarīgā filmu un televīzijas kompānija, kas nesen saņēmusi Emmy balvu par filmu “Life on Mars?” (“Dzīve uz Marsa?”), gatavo programmas arī publiskajai televīzijai. “One World” sērijās ietilpst individuālās programmas par pārmaiņu perioda valstīm. Katra no šīm programmām tiek pārraidīta ASV sabiedriskajā televīzijā un attiecīgajā valstī. Līdz šim ir sagatavotas programmas par Baltijas valstīm, Turciju un Taizemi, attīstības stadijā ir projekti Somijā, Taivānā, Brazīlijā un Dienvidāfrikā. Tikšanās organizācijā “New Atlantic Initiative Ú American Enterprise Institute” (NAI). Trīs Baltijas valstu prezidentu runas. NAI ir starptautiska bezpartijiska organizācija ar galveno biroju Vašingtonā, nodibināta 1996. gadā Prāgā pēc V.Havela iniciatīvas kongresa laikā, uz kuru pulcējās vairāk nekā 300 politisko, intelektuālo un biznesa līderu, lai apspriestu transatlantisko attiecību jauno dienaskārtību. NAI galvenie mērķi: stiprināt Amerikas un Eiropas sadarbību jaunajos pasaules apstākļos; atlantisko institūciju politiskās sadarbības darba uzlabošana; jauno demokrātisko Eiropas valstu uzņemšana NATO un ES; brīvās tirdzniecības attīstīšana starp paplašināto ES un NAFTA. NAI nodarbojas ar intensīvu pētniecību, izdod grāmatas, monogrāfijas un ziņojumus, informējot plašāku publiku un valdību, rīko konferences, debates un diskusijas, kā arī ikgadēju starptautisku kongresu.

Piektdiena, 16. janvāris

No rīta — tikšanās ar Federālā izlūkošanas biroja direktoru L.Frī ( L.Freeh ). Hartas parakstīšanas ceremonija Baltajā namā. Pirms parakstīšanas ASV un Baltijas valstu prezidentu saruna. Pēcpusdienā — tikšanās ar ASV valsts sekretāri Madelēnu Olbraitu. Iespējama starpvalstu līgumu parakstīšana.

Sestdiena, 17. janvāris. Ņujorka

Tikšanās ar Amerikas latviešu apvienības valdi un Amerikas latviešu sabiedrības pārstāvjiem.

Svētdiena, 18. janvāris

Valsts prezidents apmeklē ASV ebreju organizāciju “Anti Defamation League” (ADL), kur saka uzrunu un piedalās sarunās. Uzaicinājumu uz Ņujorku G.Ulmanim izteikuši līgas pārstāvji, tiekoties Rīgas pilī ar Valsts prezidentu 1997. gada augustā. ADL nodibināta 1913. gadā. Par savu misiju šī organizācija deklarējusi “ebreju tautas pārstāvju diskriminācijas izbeigšanas panākšanu un taisnīgas izturēšanās pret visiem pilsoņiem nodrošināšanu”.

Otrdiena, 20. janvāris.

Valsts prezidenta atgriešanās Latvijā.

Pēc Valsts prezidenta preses dienesta

rīcībā esošās iepriekšējās informācijas