Ministrijās

Iet Latvija pasaulē,

pasaule ienāk Latvijā

Turpinājums

no 1.lpp.

Ārlietu ministrija

īssaietā par janvāri

Savukārt Jūrmalā šodien, 8.janvārī, sākas Baltijas valstu konsulāro dienestu divu dienu konsultācijas. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas diplomāti tajās apspriedīs Baltijas valstu iekļaušanu Eiropas Savienības vīzu telpā, kā arī Baltijas vienotās vīzu telpas aspektus, savstarpējās konsulārās palīdzības sniegšanu un citas konsulārā darba aktualitātes.

Jūrmalā apspriežamo jautājumu loks cieši sasaucas ar Vācijas ārlietu ministra Klausa Kinkela paziņojumu, ka vēl šogad jāievieš bezvīzu režīms ar Baltijas valstīm. Komentējot šo Vācijas ministra izteikumu, Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Andrejs Pildegovičs uzsvēra, ka Baltijas valstīm vēl “jāizpilda daudz mājasdarbu”, lai šī perspektīva varētu īstenoties. Jūrmalā paredzēts analizēt arī Eiropas Savienības Luksemburgas un Šveices semināru rezultātus. Kā zināms, Baltijas valstis šajās sanāksmēs tika iedalītas īpašā valstu kategorijā, ar kurām nākotnē varētu tikt ieviests bezvīzu režīms. Tiks arī izvērtēta Baltijas valstu pirmā pieredze kopš bezvīzu režīma ieviešanas ar Ziemeļvalstīm. Latvijas delegāciju šajās konsultācijās vada mūsu ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Solvita Mellupe, Lietuvas un Igaunijas delegācijas — kaimiņvalstu konsulāro departamentu vadītāji Rimants Šidlausks (Lietuva) un Sulevs Roostars (Igaunija).

Jaunnedēļ, Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un ārlietu ministra Valda Birkava vizītes laikā, Vašingtonā bez vēsturiskās ASV un Baltijas valstu hartas paredzēts parakstīt arī tā saukto nodokļu konvenciju — dokumentu par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem.

Runājot par ASV un Baltijas valstu hartu, Ārlietu ministrijas preses sekretārs Andrejs Pildegovičs uzsvēra: “Šis būs unikāls dokuments, kas liecina par ASV un Latvijas attiecību īpašo raksturu. Starptautiskajās attiecībās ir ļoti maz precedentu, kad ASV ar kādu parakstījusi šādu dokumentu. Taču šo dokumentu nekādā ziņā nevajag interpretēt kā Latvijas iespējamās dalības NATO aizstājēju vai arī kā mēģinājumu panākt kādas drošības garantijas. Šis dokuments jāvērtē Latvijas, visu Baltijas valstu un ASV attiecību kontekstā kā ASV atbalsts Latvijas un pārējo Baltijas valstu integrācijai Eiropas struktūrās. No Latvijas, kā arī pārējo Baltijas valstu puses nav bijuši mēģinājumi iekļaut šajā dokumentā kādas drošības garantijas, jo tas neatbilst mūsu priekšstatam par Eiropas drošības arhitektūru.”

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors