intervijas. sarunas

Tautsaimnieki meklē, dara

Un izdodas

Ekonomikas ministrs

Atis Sausnītis —

“Latvijas Vēstnesim”

— Kuras nozares Latvijā visvairāk nodrošina valsts ekonomisko stabilizāciju un kurās jomās jūtamas attīstības tendences?

— Vispirms gribu minēt tranzītu: Latvijas trīs ostas un uzņēmumus, kuri atrodas to teritorijā.

Stabilizāciju veicina arī lielie projekti, piemēram, “Latvijas gāzes” projekts.

Vēl nevar neminēt to perspektīvu, kas saistīta ar valsts kapitāla daļas pārdošanu daudzos uzņēmumos, un samērā veiksmīgajā privatizācijas procesā iesaistīto sertifikātu atprečošanas daļu. Kā piemēru gribu nosaukt akciju sabiedrības “Staburadze”, “Ventspils nafta”. Sertifikāti tika apmainīti pret akcijām, un daudzu jau šobrīd privatizētu uzņēmumu akcijas ļoti labi kotējas biržā, piemēram, jau iepriekšminētā uzņēmuma “Staburadze” akcijas, tāpat “Unibankas”, “Lodes” un daudzu citu uzņēmumu akcijas.

Savu ieguldījumu ekonomikas stabilizācijā dod arī dzīvokļu privatizācijas aktivizēšanās. Šie, kā daudzi saka, “tukšie papīrīši”, tiek apmainīti pret reāli esošu mantu, pret dzīvokli — gluži tāpat kā pret akcijām.

Privatizācijas sektors 1997. gada sākumā deva 59 procentus no IKP un nodarbināja 64 procentus strādājošo. Kopumā ir pabeigta valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību nodošana privatizācijai, un gaidāms, ka privatizācija tajās tiks pabeigta līdz šāgada 1. jūlijam. Jāatceras, ka iedzīvotāji vēl nav izmantojuši apmēram 80 procentus sertifikātu, un mums būs jāatrisina problēmas, kas varētu rasties šajā sakarā.

Tomēr, runājot par stabilizācijas procesu valstī kopumā, mēs nedrīkstam šīs lietas bez atrunām vērtēt kā visu rādītāju uzlabošanos, nedz arī šos procesus politizēt. Jo tas ir tikai pats stabilizācijas sākums, un arī ekonomiskajos procesos un to skaitliskajā vērtējumā, tāpat kā dzīvē, savu lomu var nospēlēt nejaušība. Mums jāsasniedz ekonomisko rādītāju uzlabošanās ilgstoši, gadu no gada. Un stabila, līdzsvarota, ilgspējīga izaugsme nav tikai un vienīgi IKP pieaugums. Valsts ekonomiskajai attīstībai jāiet rokrokā ar vides un resursu saudzēšanu.

— Saprotu, ka Latvijai ir daudz neatliekamu vajadzību, taču kura varētu būt tā joma, ko šajā gadā Ekonomikas ministrija atbalstītu kā vislielāko prioritāti?

— Nosaukt tikai vienu prioritāti, kam no Ekonomikas ministrijas puses šajā gadā būs “zaļā gaisma”, es objektīvi nevaru. Tas nebūtu korekti... Tomēr šķiet, ka vislielākā uzmanība būtu jāvelta valsts īpašuma privatizācijas noslēguma stadijai pirmajā pusgadā, kas ir pamats diezgan daudzām norisēm valsts ekonomikā. Jo seko valsts īpašuma jeb valsts kapitāla daļas tālāka apsaimniekošana, tālāka atdeve un saistība ar tiem, arī negatīvajiem, procesiem, kas radušies privatizācijas rezultātā. Uzņēmumam, lai tas sekmīgi turpinātu darbu, ir jābūt ar atbilstošu tehnoloģiju, jāiegūst produkcijas kvalitātes sertifikāts, lai varētu ar saviem ražojumiem iziet tirgū, un vēl daudzas dažādas nianses, kas veido veselu kompleksu. Nokrāsot vienu māju vai uzbūvēt dzelzceļu — tas ir komplekss, lai privatizācijas gaitā radušos jaunos uzņēmumus izveidotu par tādiem, kas ir līdzīgi mūsu kaimiņvalstu spēcīgajiem uzņēmumiem.