Zemes īpašumu kontūras iezīmējas arvien skaidrāk

Par zemes reformas gaitu domājot

GUNTIS GRŪBE, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors, — “Latvijas Vēstnesim”

Guntis Grūbe

Jau tradicionālā saruna ar Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoru uz Jaunā gada sliekšņa šoreiz noritēja jubilejas noskaņā: pirms pieciem gadiem 15. decembrī Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma lēmumu par Valsts zemes dienesta izveidošanu. Tad arī tika apstiprināts likums “Par Valsts zemes dienestu”, un sākās platais solis zemes reformas īstenošanā Latvijas laukos un pilsētās.

Šīs jubilejas sakarā gribot negribot jādomā par to, cik saspiesti laika mērogi ir mūsu jaunajā valstī, cik milzīgi darbi tiek padarīti nedēļās, mēnešos un dažos gados. Cik ļoti mums jāsteidzas, lai samērotu savu gaitu ar attīstīto Eiropas valstu dzīves ritumu, kas dabiski veidojies desmitos un simtos gadu... Atcerēsimies — pirms pieciem gadiem Latvijā tikai sāka domāt par privātīpašuma veidošanu, par zemes īpašuma atdošanu bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem. Par brīvo zemes tirgu varējām tikai sapņot. Bet tagad jau pieņemts likums par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos... Būtībā paveikts gandrīz neiedomājamais — īpašuma formas pārveides jomā pārvarēts bezdibenis starp divām sabiedriski ekonomiskajām formācijām.

— No šodienas viedokļa jau iespējams iebilst, ka likums par zemes dienestu varēja būt garāks un konkrētāks, taču tas tika pieņemts pēc pusotru gadu ilgām pamatīgām diskusijām, un speciālisti, kuri pie tā strādāja, bija rūpīgi izpētījuši gan situāciju mūsu valstī, gan iepazinušies ar vairāku Eiropas valstu pieredzi zemes dienestu darbības organizēšanā. Pirms tika izveidots vienots Valsts zemes dienests (VZD), institūcijas, kuras nodarbojās ar zemes lietām, atradās četru dažādu ministriju pakļautībā. Kad tika dibināts VZD, zemes reforma Latvijā ritēja jau trešo gadu. Toreiz pati dzīve izvirzīja šāda dienesta izveides nepieciešamību. Galvenokārt koordinācijas trūkuma dēļ reforma ļoti gausi ritēja Latvijas pilsētās; labāk veicās laukos, jo Zemkopības ministrijā bija atsevišķs departaments, kas mēģināja sadarboties ar struktūrām, kuras rajonu pašvaldībās nodarbojās ar zemes reformas lietām. Taču pašvaldībām ministrijas norādījumi nebija obligāti, un tās it bieži rīkojās pēc saviem ieskatiem. Valsts zemes dienests tika nodibināts, lai šīs nebūšanas zemes reformas gaitā novērstu, lai par to atbildētu viena institūcija.

— Ko jūs uzskatāt par lielāko sasniegumu šajos piecos gados?

— Gājis ir dažādi. Tomēr pirmām kārtām esam spējuši sasniegt lielu progresu gan tehniskā aprīkojuma, gan darbinieku profesionālās izaugsmes ziņā.

Par vērā ņemamu sasniegumu uzskatu to, ka esam spējuši kadastra reģistrā nostiprināt ne tikai zemes parceles, bet arī nākamo informācijas slāni, kas aptver ēkas, būves un to vērtības. Tagad Eiropā daudzās valstīs uz to tikai tiecas un ar lielām grūtībām cenšas savietot šos divus atsevišķos reģistrus. Šā gada pirmajā ceturksnī Kadastra centra datu bankā pabeigsim datorizēti ievadīt visu informāciju par zemi, un nākamais uzdevums ir 1998. un 1999. gadā apkopot arī visu informāciju par ēkām un būvēm.

Esam veltījuši daudz pūliņu, lai samazinātu savu pakalpojumu cenas. Šogad tas reāli jau iespējams. Atgādināšu, ka mēs jau no 1995. gada šīs cenas bijām “iesaldējuši”. Cenu samazinājums iespējams tādēļ, ka šogad VZD vairs nebūs jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (tātad to neprasīsim arī no mūsu klientiem) un arī tādēļ, ka sākam ieviest jauninājumu — uz objektiem izpildīt kompleksus pasūtījumus brauks nevis vairākas personas — mērnieks, inventarizators, vērtētājs utt., bet tikai viena, kuras kvalifikācija atbilst visu šo darbu veikšanai. Tas ļaus darbu izcenojumu samazināt vēl par 10 – 12 procentiem. Lai to varētu darīt pēc iespējas plašāk, jau ar šā gada sākumu notiks intensīva speciālistu apmācība. Pamatā pabeigta arī mērniecības un nekustamā īpašuma vērtēšanas biroju apvienošana. Meklējam visas iespējas gan cilvēku, gan tehnikas resursu optimālākai izmantošanai. Strādājam arī pie tā, lai mūsu rīcībā esošo informāciju padarītu pieejamu pašvaldībām, un līdz ar to — gan juridiskajām, gan fiziskajām personām. Gan Rīgas , gan Liepājas rajona pašvaldībās jau uzstādīti datori, ar kuru palīdzību iespējams saņemt VZD informāciju. Esam pat izstrādājuši grafiku, kurus pagastus un kad VZD par saviem līdzekļiem šogad apgādās ar datoriem. Šajās dienās tos saņems Valmieras un Ludzas pašvaldības.

Uzskatu, ka joprojām atpaliekam kartogrāfijā un ģeodēzijā, kur nepieciešams darboties daudz plašāk un aktīvāk. Tāpēc Mērniecības centra (tā pārziņā atrodas šīs nozares) vadību esam uzticējuši fotogrammetrijas speciālistam Normundam Ābolam. Kartogrāfijas daļā papildinām arī programmnodrošinājuma apmācību. Ģeodēzijā tiek turpināts darbs pie projekta, lai visu Latvijas teritoriju aptvertu ar ģeodēzisko atbalsta tīklu, kas nepieciešams īpašumu uzmērīšanai. Taču jāteic arī, ka VZD šajās divās nozarēs nevar paveikt brīnumus bez pietiekama finansējuma no valsts budžeta. Nesaņemam ne desmito daļu no tā finansējuma, kas bija paredzēts vēl Māra Gaiļa valdības laikā apstiprinātajā kartogrāfijas attīstības koncepcijā. Kaut arī katru gadu šajās nozarēs ieguldām līdzekļus, ko nopelnām ar mērniecības un vērtēšanas darbiem, taču tās visā pilnībā subsidēt nespējam un nepārtraukti saņemam pārmetumus par gausu darbu. Šīs nozares ir ļoti sarežģītas un darbietilpīgas, un mēs nevaram uzreiz dot gatavo produktu.

Tomēr esmu gandarīts, ka vairākos rajonos teritoriālplānošanā jau izmanto mūsu digitālās kartes mērogā 1:50 000. Ļoti veiksmīga sadarbība izveidojusies arī ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, ar mežu dienestu un citām institūcijām, taču tas tomēr nav pietiekami. Šogad gan kartogrāfijas, gan ģeoloģijas nozarē tiks veikti būtiski uzlabojumi.

— Ko varat teikt par zemes reformas norisi laukos šobrīd?

— Laukos pabeigta zemes reformas pirmā kārta. Ir izskatīti visi iedzīvotāju iesniegumi un par katru jābūt zemes komisijas atzinumam. Šiem atzinumiem pievienotas zemes īpašuma robežu skices un kopējā teritorijas plānā ir iezīmēts katra konkrētā zemes gabala lietotājs. Ejot mērniekam, platība tiek precizēta un reģistrēta kadastra kartē. Tā darbi virzās uz priekšu. Tomēr zemes reformas pabeigšanas pirmā kārta vēl nebūt nenozīmē, ka laukos zemes reforma paveikta kopumā, kā to nereti dzirdam.

— Varbūt nespeciālistiem šo maldīgo pieņēmumu rada nesen pieņemtais likums “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”?

— Iespējams, ka šādu likumu atsevišķi nemaz nevajadzēja pieņemt. Šķiet, loģiskāk būtu, ja pie jau esošā likuma pievienotu jaunu sadaļu. Tomēr konceptuāli gan valdība, gan parlamenta komisija izšķīrās par atsevišķa likuma izlaišanu. Savā ziņā tas arī labi, jo,”atverot” iepriekšējo likumu, parlamentā varētu sākties diskusijas, kas ienestu negaidītus un nevēlamus grozījumus. Mums šajā ziņā ir bēdīga pieredze, jo septiņos gados likums par zemes reformu lauku apvidos mainīts vismaz septiņas reizes. Tas mums radījis vairāk nekā divus miljonus latu zaudējumu, jo daudzas iestrādes, kuras bijām veikuši, pēkšņu likumdošanas izmaiņu dēļ nācies atcelt un sākt no jauna. Protams, tas manāmi bremzējis arī reformas gaitu un radījis daudzus sarežģījumus un konfliktsituācijas iedzīvotājiem. Pilsētu zemes reformas likums grozīts piecas reizes; dažas nostādnes mainītas radikāli.

— Kas šobrīd zemes reformas norisē aktuālākais?

— Zemes komisijās pilnīgi jānoformē visa dokumentācija. Pagastu zemes komisijās līdz šim strādāja vairāki cilvēki. Paredzēts, ka no februāra šo darbu veiks tikai viens kadastra inspektors. Izņēmums varētu būt daži pagasti, kuros dokumentācija līdz galam vēl nebūs noformēta. Tur zemes komisijas savu darbību izbeigs līdz martam.

— Šīs darbības notiek saskaņā ar likuma “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” prasībām. Vai zemes komisijas reāli ir gatavas izbeigt savu darbību?

— Pagastu zemes komisijas šim solim tika gatavotas no pagājušā gada, kad Centrālā zemes komisija pieņēma lēmumu, ka lauku apvidos visi iedzīvotāju zemes pieprasījumi jāizskata līdz 1. maijam. Diemžēl pat pagājušā gada nogalē vairākos pagastos bija diezgan daudz darāmā, kaut arī likumā noteiktie termiņi darbu izpildei būtībā jau deva zināmu pagarinājumu. Ministru kabineta noteikumi, kas tika pieņemti 81. panta kārtībā, paredzēja zemes komisiju darbību izbeigt jau 1997. gada 1. novembrī. Tagad pēdējais termiņš ir marts. Šis process nevar ilgt mūžīgi, tam nav nekāda iemesla. Beidzot ir jāpieņem galīgie lēmumi. Ja, piemēram, cilvēks savu zemes lietu kārtošanai nav iesniedzis nepieciešamos dokumentus, tad zemes komisijai jāpieņem lēmums par atteikumu. Ja kāda konkrēta lieta ir noformēšanas stadijā, tad tā beidzot jānoved līdz galam. Citādi zemes komisijas tā varēs sēdēt vēl trīsdesmit gadus... Tā kā zemes komisijas tiek uzturētas no VZD budžeta līdzekļiem, tad šīs izmaiņas ļaus izbrīvēt apmēram 800 000 latu, no kuriem daļu varēsim novirzīt ģeodēzijas un kartogrāfijas nozares vajadzībām un arī īpašuma tiesību atjaunošanai, kur arī trūkst naudas. Protams, nedrīkst zemes komisijas tā ņemt un vienkārši likvidēt. Pirmais lēmums jau pieņemts par zemes komisiju likvidēšanu Rīgas rajonā. Taču lai šeit pagastos ir ļoti lieli darba apjomi, īpašumu skaits nereti sniedzas tūkstošos, un tas viss vienam cilvēkam jāapstrādā. Tāpēc darba vieta pirmām kārtām jānodrošina ar nepieciešamo tehniku un informācijas pieejamību, par ko runāju jau sākumā, un otrām kārtām dokumentācijai jābūt perfektā kārtībā. Lai to panāktu, ir jāizdara dokumentu revīzija. Jau pagājušajā vasarā kopā ar Centrālās zemes komisijas un Valsts arhīva darbiniekiem veicām vairākas pārbaudes tajās zemes komisijās, par kurām zinājām, ka tur dokumentos nav kārtības. Tātad šābrīža aktualitāte ir pilnībā sakārtot pirmās kārtas dokumentus. Tālāk jau mazāks skaits darbinieku varētu izpildīt nākamo funkciju, kas saistīta tieši ar zemes iemērīšanu un īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Tagad papildus iepriekšējiem darbiem saskaņā ar likumu “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” mums klāt nācis viens jauns — formējam zemes pārdošanu zem ēkām arī nepilsoņiem. Hipotēku un zemes banka mums ir nodevusi šo darbu izpildi.

— Šobrīd aktuāla ir arī masveida kadastrālā vērtēšana, kuru uzsākāt pērnā gada augustā. Kā veicas šajā jomā?

— Tā tiek veikta sakarā ar nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu, kas gan līdz 2000. gadam attieksies tikai uz zemi, un tikai pēc tam arī uz ēkām, tātad divu gadu laikā vērtēšana jāveic arī ēkām. Pašlaik šī vērtēšanas sistēma ir pārāk sarežģīta, un mēs gatavojam jaunus noteikumus, kuros šī vērtēšana tiktu vienkāršota. Šajā sākuma posmā vērtējuma sīkās nianses nav tik būtiskas, jo arī nodokļa lielums ir tikai 1 procents no īpašuma vērtības. Taču skaidrs arī tas, ka saskaņā ar likumu par nekustamā īpašuma nodokli vērtēšana nākotnē stipri mainīsies. Šogad īpašu vērību pievērsīsim tam, lai saņemtu un apkopotu datus par īpašumu tirgus vērtību, jo pēc 2000. gada īpašumu kadastrālā vērtība visā pilnībā tiks noteikta, balstoties tieši uz šiem datiem. Tad aprēķiniem jābūt ļoti precīzi izsvērtiem. Ja par mērniecību varam teikt, ka laukos izmērīta apmēram trešā, bet pilsētās — ceturtā daļa no visām platībām, tad vērtēšanā esam tikai ceļa sākumā.

— Vērtēšanas sistēma un precizitāte īpaši asi skar pilsētas. Pērn to sajutām zemes nodokļa aprēķināšanas sakarā.Vai arī pilsētās zemes reforma tuvojas nobeiguma fāzei?

— Ekonomikas ministrijā, iesaistoties arī mūsu ekspertiem, ir iesākts darbs pie likumdošanas izstrādes, kas noteiktu zemes reformas pabeigšanas kārtību pilsētās. Ir reāli, ka šā gada pirmajā pusē arī Latvijas pilsētās varētu tikt izskatīti visi iedzīvotāju iesniegumi. Protams, pilsētās attieksme pret zemes komisiju darbu būs citāda nekā laukos; domāju, ka republikas nozīmes pilsētās komisijām darbs būs jāturpina, varbūt šaurākā sastāvā, jo šos darba apjomus nespēs veikt pāris kadastra inspektoru. Bet mazajās pilsētās šā gada nogalē zemes komisiju pienākumus arī varētu pārņemt mūsu kadastra inspektori. Šādu likumu par zemes reformas pabeigšanas kārtību pilsētās vajadzētu pieņemt iespējami ātri, jo tā projektā esam iekļāvuši veselu virkni tādu problēmu risinājumu, kuras politiķi līdz šim ir mētājuši kā karstu kartupeli uz priekšu un atpakaļ, bet ar kurām ir jātiek skaidrībā.

— Kas tās ir par problēmām?

— Piemēram — kur paliks un kas nodarbosies ar zemēm, uz kurām neviens nav pieteicies un kuras pat valsts negrib ņemt savā īpašumā. Kas rīkosies ar zemēm, kuras līdzšinējie lietotāji negrib izpirkt, bet tikai nomāt? Šie un citi jautājumi prasa skaidru nostādni, jo, beidzot zemes reformu, nedrīkst būt neskaidrību.

— Kā jūs raugāties uz tālāko zemes dienestu attīstības koncepcijas projektu?

— Pārmaiņas Valsts zemes dienesta darbībā un, likumsakarīgi, arī tā struktūrā ir nepieciešamas. To nosaka pati dzīve. Kā zināms, koncepcijas projekta izstrādes gaitā VZD iesniedza savu versiju, un arī tajā paredzēts, ka līdz 2003. gadam mūsu organizācija samazinātos gan speciālistu skaita, gan veicamo darbu ziņā. Taču mēs uzskatām, ka pareizi būtu šādu pārstrukturizāciju veikt pēctecīgi, bez sasteigtības. Šim procesam vajadzētu notikt pakāpeniski, atbilstoši zemes reformas norisēm.

Vai cilvēkiem būs labāk un izdevīgāk, ja lielāko daļu VZD funkciju uzreiz nodos privāto struktūru pārziņā? Kā zināms, Rīgā šobrīd trīs ceturtdaļas no visiem mērniekiem ir privātie, taču — vai tālab pakalpojumi kļuvuši lētāki? Nebūt nē. Un atsevišķos gadījumos privātie prasa pat divreiz lielāku maksu nekā mūsējie. Tāpēc uzskatu, ka VZD strauja aiziešana no šīs pakalpojumu sfēras tikai radīs izcenojumu celšanos. Līdzīgi pēc valsts sektora likvidēšanas jau noticis gan notāru pakalpojumu, gan audita jomā. Jā, mēs esam ar mieru un arī paši jau bijām paredzējuši iziet no daudziem darbības segmentiem, bet — soli pa solim. Tas ir loģiski un normāli. Jāņem vērā vēl kāds svarīgs aspekts, par ko mani brīdinājuši arī ārzemju kolēģi — tikko mēs strauji iziesim no kāda sektora, kurā privāto pakalpojumu lauks būs nepietiekams un sadrumstalots, šo vājo posmu tūdaļ aizpildīs ārzemju firmas. Viens otrs jau tagad atklāti saka, ka “mums jāsagatavo placdarms Rietumiem”. Vai tā ir godprātīga attieksme pret savu zemi un tās cilvēkiem? Mēs jau tagad, domājot par priekšdienām, cenšamies profesionālā ziņā atbalstīt privātās mērnieku firmas, lai tās kļūtu spēcīgākas un varētu ar laiku pārņemt visus darbus savā pārziņā.

Taču zemes dienestu koncepcijas projektā ir viens punkts, kurā nevaram piekrist. Mūsuprāt nav iespējams mākslīgi nodalīt finansiāli izdevīgās un neizdevīgās struktūras — kadastra reģistru atšķirt no ģeodēzijas un kartogrāfijas. Turklāt tās savā starpā ir cieši saistītas un dublējas. Pēc mūsu ieskatiem aplama ir iecere, ka nekustamā īpašuma reģistru daļa, t.i., zemesgrāmatu un kadastra reģistrs varētu pāriet uz pašfinansēšanos, bet nerentablās nozares — kartogrāfiju un ģeodēziju — turpinās subsidēt no valsts budžeta līdzekļiem. Ja mēs pieļautu kompromisu un piekristu šim variantam, tad uzskatu, ka mēs mānītu valsti. Pie tam, izveidojot papildu posmu — akciju sabiedrību, kas pārzinātu un tālāk realizētu nekustamā īpašuma reģistra informāciju, tiktu izveidots monopols, kas diktētu savus noteikumus. Šobrīd tas nav iespējams, jo šī reģistra dati ir divu atsevišķu institūciju — zemesgrāmatu un kadastra centra pārziņā. Pēc mūsu versijas privātajam sektoram tiktu nodota nekustamā īpašuma tirgus vērtēšana, tematiskā kartēšana, ģeodēziskie darbi, topogrāfiskā uzmērīšana un īpašumu robežu uzmērīšana. Valsts sektora, t.i., VZD pārziņā paliktu nekustamo īpašumu valsts kadastra reģistrs, kartogrāfija, ģeodēzija un kadastrālā vērtēšana. Taču, kā jau iepriekš teicu, VZD šis laiks ir ļoti saspringts darba cēliens un noņemšanās ar šādām pārstrukturizācijas lietām atrauj no pamatuzdevumiem un bremzē zemes reformas īstenošanas dinamiku. Tomēr, uzsākot atkal vienu jaunu gadu, gribu izteikt vislielāko pateicību Zemes dienesta darbiniekiem, kuri tik īsā laikā ir tik ļoti cēluši savu profesionālo līmeni, apguvuši jaunas tehnoloģijas un izveidojušies par vērtīgiem speciālistiem. Tas ir mūsu galvenais ieguvums un negribētos, ka to pārsteidzīgi un neapdomīgi drupinātu. Zemes dienestu attīstības koncepcijas projektā ir ierakstīts, ka zemes pēcreformu periodam vispirms ir jāizstrādā zemes pārvaldes politika. Kad tā būtu vispusīgi izvērtēta, tad saskaņā ar to būtu arī laiks izmainīt zemes dienestu darbības struktūru.

— Un pēdējais jautājums: nesen tika izveidota VZD Attīstības padome. Kādi ir tās mērķi?

— Tas saistīts arī ar mūsu dienesta darbības tendenci arvien vairāk darbu virzīt tieši uz reģionālajām nodaļām un tām dot arī attīstības iespējas. Ļoti spēcīgas nodaļas izveidojušās Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā un citur. Un tālāko tehnoloģiju ieviešanas procesā jāiesaista arī tās. Tagad, kad Zemes dienestā tiek ieviesta ļoti sarežģīta un dārga tehnika, ir ļoti būtiski, ka atbildīgu lēmumu pieņemšanā piedalās ne tikai Rīgas speciālisti, bet arī nodaļu vadītāji no Latvijas reģioniem.

— Paldies par sarunu un veiksmi jums un jūsu kolektīvam 1998. gadā!

Mudīte Luksa, “LV”

Foto: Marika Vanaga