No aizvēsturiska astrolābija līdz kadastrālajai kartēšanai

Valsts zemes dienesta

piecu gadu jubilejā

Šajā vitrīnā aplūkojami pat pāris gadsimtus veci mērniecības instrumenti

Latvijas zemes kadastra centra direktors Mintauts Eglītis: “Kad iesākām zemes reformu, tikai retais ticēja, ka tik ātri tiks sakārtotas zemes īpašumu attiecības”

Nacionālā mērniecības centra direktors Normunds Ābols iepazīstina ar kartogrāfijas lietām

Piecu gadu jubileju Valsts zemes dienests atzīmēja ar vērienīgu pasākumu, kurā mazāk bija svētdienīgu noskaņu, bet vairāk nopietna pārskata par šajā laika posmā paveikto un pārdomu par turpmāk veicamo. Lielo zāli aizpildīja bagātīga ekspozīcija, kas ilustrēja VZD nozaru vadītāju sniegto informāciju.

Pasākuma tuvi un tāli viesi, sadarbības partneri, Nacionālā mērniecības centra direktora Normunda Ābola vadīti, varēja iepazīties ar ģeodēzijas un kartogrāfijas lietām.

— Kadastra centra kartogrāfijas speciālisti sasnieguši tik augstu līmeni, ka ortofotokartes spēj ražot paši. Tas nozīmē, ka spēsim veiksmīgi sadarboties ar zviedru kolēģiem un izpildīt viņu nosacījumus — pārņemt savā ziņā šo karšu izgatavošanas tehnoloģiju, no viņiem saņemot palīdzību tikai aerofotografēšanā. Tas nozīmē, ka līdz 2000. gadam tiks nodrošināts ortofotomateriāls visai Latvijai mērogā 1:10 000. Esam saņēmuši arī pietiekami lielu palīdzību apmācības jomā un tagad speciālisti uzsākuši darbu divās maiņās, un esam pārliecināti, ka mums izdosies realizēt nākamos sadarbības projektus ar Šveices kolēģiem. Turpināsies darbi arī pie tehniskās kartes izstrādes, kuras nepieciešamība īpaši izjūtama mērniecībā, tāpat arī ortofotokartes materiālu sagatavošanas, ko varēsim izmantot valsts kartogrāfijai un topogrāfiskajai kartogrāfijai mērogā 1:10 000 un 1:50 000. Nacionālajā mērniecības centrā izveidota satelītattēlu karte mērogā 1:50 000 visai Latvijas teritorijai, kas ir nozīmīga bāze ģeogrāfiskās informācijas sistēmas attīstībai. Ceram, ka sadarbība starp Mērniecības centra Kartogrāfijas daļu un Kadastra centra Kadastrālās kartēšanas daļu kļūs daudz efektīvāka, — tā īsumā N.Ābols.

Pasākuma norise atgādināja par progresu, kas Latvijā sasniegts tik īsā laika posmā. Jo vairāk to uzsvēra ekspozīcija, kurā ar Mālpils Meliorācijas un zemkopības muzeja gādību bija aplūkojami dažādi mērniecības rīki no 17. līdz 20. gadu simtenim — ar piebildi, ka dažus no tiem pavisam nesen vēl lietoja arī mūsdienu mērnieki...

Muzeja vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, ilggadējs mežu meliorācijas projektētājs Ludvigs Lazdiņš pastāstīja, ka muzejā pavisam ir apmēram 140 dažādu aparātu un darbarīku, no kuriem interesantākie nu atvesti uz Rīgu: astrolābiji leņķu mērīšanai, vairāk nekā simt gadu vecs Londonā izgatavots teodolīts, 1901. gadā Vācijā ražots tahimetrs un daudzi citi instrumenti. Bet pārdomas par mūsdienām raisīja Cērpelnieku māju pirkšanas kontrakts, noslēgts “pirmajos mērnieku laikos” Latvijā — 1881. gadā. Meirānu muižas barons vispirms šīs mājas un zemi ieķīlājis bankā, saņēmis naudu un pēc tam ar visu parādu nodevis zemniekam izpirkšanai. Un viņš strādājis, cik spējis un vēl vairāk, lai tiktu pie sava dzimtas īpašuma... Tas latvietim bijis pats svarīgākais.

Par mērniecības lietām šodienas aspektā bagātīgu informāciju sniedza Jūrmalas pilsētas VZD nodaļas vadītājs Vladimirs Linde : gan par zemes uzmērīšanas datu apstrādi, robežplāna sastādīšanu, topogrāfisko datu apstrādi, teritoriju plānošanu, gan arī par nekustamā īpašuma vērtēšanu un kadastra datu apstrādi. Savukārt Nekustamā īpašuma vērtēšanas centra direktors Aldis Rausis iepazīstināja ar augsnes un zemes novērtējuma karšu pielietošanu, pilsētu vērtību zonējumiem, ēku un būvju kadastrālo vērtēšanu utt. A.Rausis arī uzsvēra, ka pašlaik pirmo reizi Latvijā drīzumā tiks pabeigta kadastra reģistra pildīšana, kad tajā būs reģistrēti visi īpašumi un lietojumi. Un nākamais — arī pirmoreiz Latvijas vēsturē — strauji notiek zemes masveida vērtēšana — pēc vienotas sistēmas, vienā noteiktā laikā. Un tas nozīmē, ka Latvijā norisinās pāreja uz pasaulē pieņemtu nekustamā īpašuma apsaimniekošanas kārtību. Protams, tas notiek, pārvarot grūtības, jo masveida vērtēšanu bija paredzēts uzsākt maijā, bet finansējums no valsts budžeta tika saņemts tikai augustā, atlikušajos mēnešos tika paveikts ļoti daudz un var uzskatīt, ka lauku zeme ir kopumā novērtēta. Sakarā ar to, ka pilsētās reforma risinās ievērojami gausāk un nav īstas skaidrības par īpašumiem, tad vienlaikus notiek gan kadastra uzskaite, gan vērtēšana. Taču iepriecinoši, ka pēdējos divos mēnešos centram izveidojusies laba sadarbība ar pilsētu pašvaldībām, kuras sapratušas, ka īpašumu reģistra sakārtošanai un novērtēšanai ir ļoti liela nozīme arī to sekmīgā darbībā — kaut, vai, piemēram, nodokļu ieņēmumu ziņā. Kā paredzēts Ministru kabineta noteikumos, 1998. gada 15. janvārī lauku pašvaldībām paredzēts iesniegt zemju vērtību kopsavilkumus.

Par valsts kadastra sistēmas izveidi, Latvijas Zemes kadastra centra darbības galvenajiem virzieniem izsmeļoši informēja centra direktors Mintauts Eglītis . Būtībā tas arī bija stāstījums par īpašuma attiecību sakārtošanas ceļu mūsu valstī pēc neatkarības atjaunošanas. Cita starpā viņš teica:

— Kā zināms, brīvajā Latvijā 70 procentu zemes bija privātīpašumā, bet 30 — valsts īpašumā. Visās Eiropas valstīs to uzskatīja par optimālāko struktūru. Kad tikko iesākām zemes reformu, kad vēl bija tikai “Breša zemnieki”, gan Latvijā, gan ārzemēs tikai retais ticēja, ka iespējams veikt šo attīstības spirāli un sasniegt līdzīgu zemes privātīpašuma līmeni. Taču tagad, kad rit zemes reformas septītais gads, kad 24 procenti zemju jau ir privātīpašumā, ir skaidrs, ka mēs noteikti ejam uz šo mērķi. Kad būs pagājuši pareizi prognozētie desmit piecpadsmit gadi — otrā zemes reformas kārta, tad arī visas īpašuma attiecības būs nokārtotas.

It kā visa pasākuma kopsavilkums bija VZD ģenerāldirektora Gunta Grūbes ziņojums par dienesta darbību aizvadītajos piecos gados. Viņš arī izteica pateicību par sadarbību un palīdzību Dānijas, Zviedrijas, ASV, Somijas, Vācijas, Lielbritānijas, Spānijas, Šveices, Austrālijas, Kanādas, Polijas, Igaunijas un Lietuvas valdībām un to institūcijām, kā arī īpaši — kolēģiem no Zviedrijas, Dānijas un Somijas zemes dienestiem. Kā svarīgu kartogrāfijas nozares attīstībai viņš atzīmēja sadarbību ar Zviedrijas firmu “Satellit Bild”, kura ievadījusi Latvijas speciālistus digitālās kartogrāfijas jomā. Pastāvīgi partneri ir arī dāņu firma “Kampsax Geoplan”, kā arī Zviedrijas aģentūra “Swedesurvy” Paldies par palīdzību tika teikts arī PHARE projektam un tā vadītājam Ērikam Gilbertam un viņa kolēģiem. Guntis Grūbe, savu pārskatu noslēdzot, uzsvēra, ka VZD mērķis ir turpmāk aktīvāk iekļauties vairāku starptautisku organizāciju darbā — Eiropas kartogrāfijas komitejā, Starptautiskajā kartogrāfijas asociācijā, Starptautiskajā mērnieku federācijā un arī ANO Eiropas ekonomiskajā komisijā.

Uz VZD jubileju bija ieradušies arī daudzi sadarbības partneri no ārzemēm. Viņi sacīja gan tradicionālos apsveikuma vārdus, gan dalījās nopietnās pārdomās. Lietuvas Valsts ģeodēzijas un kartogrāfijas dienesta direktors Zenons Kumetaitis :

— Latviju allaž apmeklēju ar prieku, jo zinu, ka šeit ieraudzīšu kaut ko jaunu. Tik veiksmīgs darbs bija iespējams tādēļ, ka piecus gadus Zemes dienests strādājis, konsekventi īstenojot noteikto programmu. Tagad, kad esam ceļā uz Eiropas Savienību, šī dienesta svarīgs uzdevums ir izveidot tādu datu banku par nekustamajiem īpašumiem, ko varētu izmantot arī Eiropā. Pie mums Lietuvā viss notiek mazliet savādāk. Visu laiku notiek pārmaiņas un reorganizācijas, mainās pakļautība dažādām institūcijām, finansējuma kārtība. Nesen reorganizācija skāra mūsu dienestu, tagad esam pie valdības, kura mūs arī finansē, bet zemes reformas finansēšana nodota reģionu pašvaldībām, kurām labāk pārredzama situācija un kuras pasūtīs nepieciešamos darbus. Jā, ideālas sistēmas, šķiet, nav nevienā valstī— ne Austrumos, ne Rietumos, un jācenšas izraudzīt to labāko modeli.

Bet “Kampsax Geoplan” pārstāve Karina Haldrupa atcerējās sadarbības pirmsākumus, kad vēl “Zemes projekta” laikos pie Ziemassvētku eglītes tika kaldināti pirmie zemes reformas plāni. Šajā laikā galvenajos vilcienos sakārtotas īpašuma attiecības, izveidots kadastra reģistrs un tagad Latvijas speciālisti panākuši savus ārzemju kolēģus un risina līdzīgas problēmas: par datu apmaiņu, pakalpojumu izcenojumiem, darba organizāciju...

Viņas sacītais sasaucās ar Somijas Nacionālā mērniecības dienesta ģenerāldirektora Jarmo Ratia un CERKO (Eiropas nacionālo kartēšanas aģentūru asociācija) prezidenta teikto, ka Latvijas kolēģi nu jau kā līdzvērtīgi partneri spēj piedalīties Eiropas līmeņa projektos un VZD izveidotā informācijas sistēma atbilst Paneiropas datu tīkla prasībām.

Kā jau svētkos piedien, daudz atzinīgu vārdu sacīja arī pašmāju viesi, drīzāk varbūt gan sadarbības kolēģi no daudzām Latvijas iestādēm un organizācijām.

Mudīte Luksa, “LV”

Foto: Felikss Junkers