Aicināt un pārliecināt — Latvijā investīcijām ir labvēlīga un droša vide

Par uzņēmējdarbības attīstību domājot

Arī Latvijas attīstības aģentūra (LAA) aizvadītā gada nogalē izvērtēja savu veikumu. Kā uzsvēra tās ģenerāldirektors Māris Ēlerts , tajos projektos, kur LAA ir palīdzējusi ārvalstu investoriem uzsākt savu darbību Latvijā, 1997. gadā kopumā ieguldīti 26 miljoni dolāru, bet kopējais realizēto ieguldījumu apjoms sasniedzis 40 miljonus dolāru. Tas nenozīmē, ka visi projekti ir pabeigti. Turpinot darbu to īstenošanā ( ja projekti tiks pabeigti), apmēram trīs līdz piecu gadu laikā kopējais investīciju “portfelis” varētu sasniegt 450 miljonus dolāru. Investīciju projekti jau devuši Latvijai vairāk nekā 1000 darba vietu, un, realizējot projektus līdz galam, ar darbu varētu nodrošināt vēl apmēram 1600 cilvēku. Līdz šim realizēto projektu pienesums valsts budžetā privātpersonu ienākumu nodokļu veidā vien, rēķinot pēc Latvijā noteiktā vidējā algas līmeņa, ir vismaz 300 tūkstoši latu.

Kā noteikt LAA darba efektivitāti?

LAA ģenerāldirektors informēja, ka viena no Austrumeiropas vadošajām investīciju piesaistīšanas aģentūrām “Czechinvest” savas darbības efektivitātes noteikšanai lieto divus rādītājus: piesaistīto ārvalstu investīciju attiecību pret aģentūrai izlietoto finansējumu un piesaistīto investīciju apjomu uz vienu darbinieku. 1996. gadā “Czechinvest” šie skaitļi attiecīgi bijuši 115 un 2 miljoni dolāru. LAA atdeve 1997. gadā bijusi šāda: 65 investīciju dolāri uz katru no valsts budžeta finansēto dolāru un 1,2 miljoni dolāru uz katru darbinieku, kas darbojies investīciju piesaistīšanā. Jāatzīmē, ka kopš 1995. gada šie rādītāji ir ļoti strauji auguši, un pēc šiem aprēķiniem LAA ir viena no Viduseiropas un Austrumeiropas veiksmīgākajām aģentūrām.

Runājot par kopējo ārvalstu investīciju apjomu Latvijā, M.Ēlerts uzsvēra, ka to ļoti lielā mērā ietekmējuši privatizācijas procesi Latvijā un Privatizācijas aģentūras veikums, kā arī likumdošanas liberalizācija 1996. gadā, kas investoriem radīja labvēlīgākus apstākļus. Pēc ANO vērtējuma, 1996. gadā Latvijā tika ieguldītas ārvalstu investīcijas 292 miljonu dolāru apjomā, Lietuvā — 152 miljoni un Igaunijā — 138 miljoni dolāru. Pēc investīciju apjoma uz vienu iedzīvotāju Latvija 1996. gadā bija trešajā vietā Austrumeiropā. Šī pozitīvā tendence turpinājās arī 1997. gadā. Pateicoties lielo uzņēmumu privatizācijai, vairs nešķiet nereāli, ka 1998. gada beigās ārvalstu investīciju apjoms Latvijā varētu sasniegt 2 miljardus dolāru.

Kas nosaka investora lēmumu —

kur ieguldīt līdzekļus?

Bez iespējamā noieta tirgus apjoma un ekonomiskās un politiskās stabilitātes saspringtajā konkurencē būtiska nozīme ir darbaspēka kvalitātei un investīciju piesaistīšanas aģentūru aktivitātei un jaudīgumam. Tālab pirmām kārtām nedrīkst par zemu novērtēt ieguldījumu svarīgumu izglītības jomā. Nākamais — ikvienas aģentūras darba efektivitāte samērojama ar tās iespējām veidot attiecīgās valsts vai teritorijas kā biznesam pievilcīgas zemes tēlu. Investīciju aģentūras Lielbritānijā, Kanādā, Īrijā, Singapūrā u.c. kā prioritāru instrumentu šāda veiksmīga tēla veidošanai izmanto apmaksātas publikācijas lielākajos ārvalstu biznesa izdevumos. Tieši šīs valstis arī izceļas ar lielāko piesaistīto investīciju apjomu pasaulē. Salīdzinājumam: Bulgārija reklāmai starptautiskajos preses izdevumos 1997. gadā izlietojusi 40 procentus līdzekļu no veicināšanas budžeta, Lietuva — 30, Polija — 15, Igaunija — 5, bet Latvija — 3 procentus... Un, lūk, pēc vispārējas intereses radīšanas par attiecīgo valsti, šajā gadījumā — Latviju, vissvarīgākais ir pārliecināt potenciālo investoru pieņemt lēmumu ieguldīt līdzekļus tieši šeit. Kā galveno instrumentu investīciju pieprasījuma radīšanā līdzīgas aģentūras izmanto tiešo mārketingu — plašu, mērķtiecīgu kampaņu, kuras pamatā ir individuāla pieeja investoram, tā interešu analīze, iespēju apzināšana, kuras rezultātā tiek izstrādāts un arī profesionāli pasniegts individuāls piedāvājums katram investoram. Lai to izdarītu, ir jāatrodas attiecīgajā tirgū. Investīciju piesaistes gadījumā tas nozīmē atvērt un uzturēt savu biroju mērķa investīciju tirgos. Diemžēl, kā informēja M.Ēlerts, trūcīgā LAA budžeta dēļ, ko valdība apstiprinājusi 1998. gadam, aģentūra spiesta domāt nevis par jaunu biroju atvēršanu Eiropas valstīs, ASV vai Japānā, bet gan apsvērt nepieciešamību slēgt biroju Vācijā. Aģentūra šādi var zaudēt savas konkurētspējas.To apliecina investīciju aģentūru 1998. gada budžetu salīdzinājums: Polijā — 9,97 miljoni dolāru, Igaunijā — 1, 52, Lietuvā — 0,85 un Latvijā — 0,40 miljoni.

Tieši pēdējā laikā viens no faktoriem, kas investoriem atvieglo pozitīva lēmuma pieņemšanu, ir investoriem piešķiramie tiešie finansu granti, ko izmanto daudzās Rietumvalstīs. Tas nozīmē, ka no valsts budžeta tiek apmaksāta daļa no ārvalstu investīciju projektiem. M.Ēlerta piesaukts piemērs: ja, piemēram, investors plāno ieguldīt 10 miljonus dolāru informācijas tehnoloģiju centrā, radot 100 darba vietas, un būtu jāraugās, cik kura konkurējoša valsts pieliktu klāt, tad uzvarētu Somija, jo tā piedāvātu 7 miljonus nosegt no sava budžeta. Diemžēl šajā ziņā Latvija atrodas neizdevīgā situācijā; tai jāspēj piedāvāt citas priekšrocības.

Kā būtisks trūkums investoriem labvēlīgas situācijas veidošanā tika pieminētas arī birokrātiskās barjeras gan valsts, gan pašvaldību iestādēs. Par spīti šiem iepriekšminētajiem faktoriem, kas sevi nākotnē var likt sāpīgi manīt, LAA projektu “portfelī” pašlaik ir vairāk nekā pusmiljards dolāru.

“LV” informācija