Latvijas Republikas Ministru kabinets

1998.gada 13.janvārī Noteikumi nr. 9

Rīgā (prot. nr.2 6.¤)

Centrālās medicīnas ētikas komitejas nolikums

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 15.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Centrālā medicīnas ētikas komiteja (turpmāk — komiteja) ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kas izskata uz sociālajām problēmām attiecināmos biomedicīniskā progresa ētikas jautājumus.

2. Biomedicīniskā progresa ētika ir morāles un tikumības vērtību un normu kopums biomedicīnā, kas attiecināms uz cilvēktiesību un cilvēka cieņas aizsardzību ģenētiskajos, dzimuma atlases, transplantācijas un citos zinātniskajos pētījumos.

3. Komitejas personālsastāvu uz četriem gadiem apstiprina Ministru kabinets pēc labklājības ministra priekšlikuma. Komitejas sastāvā ir priekšsēdētājs un 13 locekļi:

3.1. Labklājības ministrijas pārstāvis;

3.2. Latvijas Me dicīnas akadēmijas pārstāvis;

3.3. Latvijas Zinātnes padomes pārstāvis;

3.4. Valsts eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta pārstāvis;

3.5. Valsts cilvēktiesību biroja pārstāvis;

3.6. divi Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji;

3.7. divi Latvija s Ārstniecisko personu profesionālo organizāciju savienības pārstāvji;

3.8. Latvijas Māsu asociācijas pārstāvis;

3.9. Latvijas Farmaceitu biedrības pārstāvis;

3.10. Latvijas Invalīdu biedrības pārstāvis;

3.11. Latvijas Pensionāru federācijas pārstā vis;

3.12. Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Konsistorijas pārstāvis.

II. Komitejas funkcijas

4. Komitejai ir šādas funkcijas:

4.1. sniegt ieinteresētajām institūcijām konsultācijas un ieteikumus biomedicīniskā progresa ētikas jautājumos;

4.2. sadarbībā ar Latvijas medicīniskās izglītības iestādēm veicināt medicīnas ētikas jautājumu iekļaušanu minēto iestāžu sociālās medicīnas, psiholoģijas un saskarsmes mācību programmās;

4.3. konsultēt valsts pārvaldes institūcijas, pašvaldības, ārstniecības un medicīniskās izglītības iestādes, kā arī citas institūcijas par minēto iestāžu un institūciju izdoto normatīvo aktu atbilstību medicīnas ētikas normām;

4.4. izskatīt jebkuru fizisku vai juridisku personu sūdzības un iesniegumus un pēc ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu profesionālo biedrību medicīnas ētikas komiteju pieprasījuma sniegt atzinumus, ievērojot konfidencialitāti, biomedicīniskā progresa ētikas jomā;

4.5. izvērtēt ārstniecībā izmantojamo jauno medicīnisko tehnoloģiju, kā arī biomedicīnisko pētījumu atbilstību medicīnas ētikas normām;

4.6. ierosināt Latvijas Ārstu biedrībai vai citām Ministru kabineta pilnvarotām sertifikācijas institūcijām anulēt ārstniecības personas sertifikātu ārstniecības personām, kuru rīcība ir bijusi pretrunā ārstniecības personu ētikas normām;

4.7. piedalīties likumprojektu un citu normatīvo aktu projektu izstrādē biomedicīniskā progresa ētikas jautājumos;

4.8. sadarboties ar biomedicīniskā progresa ētikas jautājumos ieinteresētajām institūcijām Latvijā un ārvalstīs, kā arī risināt citus Latvijai aktuālos jautājumus medicīnas ētikas jomā.

III. Komitejas tiesības

5. Komitejai ir šādas tiesības:

5.1. saņemt no veselības aprūpes iestādēm, institūcijām, juridiskajām personām un amatpersonām komitejas darbam nepieciešamo informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5.2. uzaicināt uz komitejas sēdi ārstniecības un citas kompetentas personas un saņemt no tām nepieciešamo informāciju;

5.3. pieaicināt darbam komitejā speciālistus un ekspertus un saņemt viņ u atzinumus;

5.4. sniegt atzinumus biomedicīniskā progresa ētikas jomā par strīdīgiem jautājumiem, publikācijām masu informācijas līdzekļos, paziņojumiem un citiem dokumentiem, kas ir saistoši ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu profesionālo biedrību medicīnas ētikas komitejām un var būt par pamatu ārstniecības personas sertifikāta anulēšanai.

IV. Komitejas darbība

6. Komiteju vada priekšsēdētājs, kurš izstrādā komitejas darba plānu un komitejas sēžu darba kārtību, kā arī organizē paredzēto jautājumu izskatīšanu un dokumentu sagatavošanu.

7. Komitejas sēdes ir atklātas. Ja komitejas sēdē paredzēts izskatīt jautājumus, kas attiecas uz amatpersonu darbību vai pacientu privāto dzīvi, ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi, komiteja pieņem lēmumu rīkot slēgtu sēdi, un tajā var piedalīties tikai uzaicinātās personas. Komitejas sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī.

8. Komiteja ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no komitejas locekļiem.

9. Komiteja lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Balsu skaitam sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir komitejas priekšsēdētāja balss. Komitejas darbā pieaicinātajiem speciālistiem un ekspertiem ir padomdevēja tiesības.

10. Komitejas sēdes tiek protokolētas. Komitejas sēdes lēmumi tiek ierakstīti protokolā. Komitejas loceklis, kura viedoklis atšķiras no komitejas galīgā lēmuma, ir tiesīgs izklāstīt savu viedokli protokola pielikumā.

11. Komitejas priekšsēdētājs un locekļi, kā arī komitejas darbā pieaicinātie speciālisti un eksperti par darbu komitejā atalgojumu nesaņem.

12. Komiteju materiāltehniski nodrošina un komitejas sekretariāta funkcijas veic Latvijas Ārstu biedrība.

Ministru prezidents G.Krasts

Labklājības ministrs V.Makarovs vd5.htm