Par Latvijas un Amerikas drošām, stabilām attiecībām

Valsts prezidents Guntis Ulmanis — ASV vizītē

Vizītes programma 13.janvārī sākās ar darba brokastīm viselitārākajā Ņujorkas biznesa un politisko aprindu klubā, tās par godu Baltijas valstu prezidentiem rīkoja Austrumu — Rietumu studiju institūta direktors Džons Mrozs. Darba brokastīs piedalījās ap 100 ASV uzņēmēju, kuri interesējas par Baltiju. Pārstāvēto vidū minami Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā viceprezidents Sols Bukingolts, “Pepsi Cola” viceprezidents Nestors Karbonels, Baltijas un Amerikas iniciatīvu fonda (Baltic—American Enterprise Fund) prezidents, Investīciju politikas komitejas Rokfelleru ģimenes fonda priekšsēdētājs Kolins Mūrs (Colin Moore), “Citybank” pārstāvji, pazīstami preses izdevumu redaktori u.c.

Kā jau ziņojām, Valsts prezidents teica uzrunu, kurā raksturoja galvenos Latvijas ekonomiskās izaugsmes rādītājus aizvadītajā gadā, uzsverot šādus valsts ekonomiskās attīstības rādītājus kopumā: bezdeficīta budžets, brīvo ekonomisko zonu veidošanās, tranzītbizness, ostas, kokrūpniecības nozares perspektīvas. Savu valstu ekonomisko situāciju klātesošajiem uzrunās raksturoja arī Igaunijas prezidents Lennarts Meri un Lietuvas prezidents Aļģirts Brazausks.

Tikšanās laikā tika demonstrēta īsa dokumentāla filma par Baltijas valstīm. Pēc uzrunām prezidentiem tika uzdoti jautājumi par valstu attīstības perspektīvām, Baltijas valstu sadarbību un integrāciju, kā arī attiecībām ar Krieviju. G.Ulmanis uzsvēra, ka Baltijas valstis turpinās izstrādāt Muitas ūniju, lai robežas starp Baltijas valstīm kļūtu arvien nemanāmākas biznesam un tranzītam. Tai pašā laikā Baltijas valstis vienmēr paliks trīs neatkarīgas valstis, katra ar savu vēsturi, kultūru, tradīcijām un attīstības ceļu. Atbildot uz jautājumu par attiecībām ar Krieviju, G.Ulmanis uzsvēra, ka tām jāveidojas tāpat kā ar pārējām kaimiņvalstīm, pakāpeniski parakstot līgumus. “Divpusējos līgumus ar Krieviju par drošības jautājumiem mēs šobrīd nedomājam slēgt,” teica G.Ulmanis.

Apkopojot aizvakar notikušās tikšanās, tai skaitā ar bankas “Credit Suisse—First Boston “ vadību, jāsecina, ka 1) Latvija ir kļuvusi daudz pazīstamāka ne tikai kā abstrakta valsts Baltijas jūras krastā, bet arī kā ostu, kvalitatīvu finansu pakalpojumu, tranzīta, kokapstrādes perspektīvu zeme; 2) šajā vizītē izpaužas kvalitatīvi cita uzņēmēju informētības pakāpe par Latviju un atsevišķām Latvijas tautsaimniecības nozarēm; 3) ASV un Baltijas valstu hartai, kas būs politiski saistošs dokuments, būs arī liela nozīme amerikāņu ekonomiskās intereses veicināšanā Latvijā un Baltijas valstīs, jo četri prezidenti, to parakstot, politiski demonstrēs, ka Baltijā ir stabilas demokrātijas, kur var un vajag ieguldīt; 4) nozīmīgi, ka hartā ASV prezidents un administrācija izteiks politisku apņēmību atbalstīt Baltijas valstis; 5) uzņēmējiem ir svarīgi, ka starp ASV un Latviju jau ir parakstīti ekonomisko sadarbību veicinoši līgumi. Šīs vizītes laikā tiks parakstīts līgums par neaplikšanu ar dubultnodokļiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Ārējo attiecību padomē Vašingtonā

1998.gada 14.janvārī:

Ekselences!

Cienītās dāmas un godātie kungi!

Man ir liels prieks atkal būt Savienotajās Valstīs sakarā ar unikālu notikumu ASV un Baltijas valstu attiecību vēsturē — ASV un Baltijas partnerības hartas parakstīšanu.

Harta apliecina mūsu tautu uzticību kopīgām vērtībām.

Starp daudzām vienlaicīgām norisēm mūsdienu dinamiskajā pasaulē pirmajā acu uzmetienā bieži vien ir grūti saskatīt savstarpēju saistību. Tomēr tā pastāv. 1991. gada janvārī Baltijas valstis pierādīja savu apņēmību cīnīties par neatkarības atgūšanu, kuru mēģināja apspiest padomju militāristi. Tas prasīja arī cilvēku upurus. Tai pašā laikā amerikāņu karavīri pašaizliedzīgi riskēja ar savām dzīvībām par Kuveitas brīvību.

Novērtējot šos notikumus no šodienas distances, man ir sajūta, ka tos vieno ne tikai vienkārša sakritība laika ziņā, bet arī kas dziļāks — uzticība vieniem un tiem pašiem pamatprincipiem — brīvībai, demokrātijai, vienlīdzībai, likuma spēkam un starptautisko likumu normu ievērošanai. Šie principi vēlreiz apstiprināti hartā, un šos principus īsteno tie amerikāņu un baltiešu kareivji, kas plecu pie pleca sargā mieru Bosnijā, tālu no mājām un šķietami tālu no savu valstu tiešajām interesēm. Bet arī viņus vieno uzticība vieniem un tiem pašiem principiem un vērtībām.

ASV ir bijusi un ir izšķirīga loma Latvijas neatkarībā.

Pagājušajā gadā tika atzīmēta 75. gadskārta, kopš ASV atzina neatkarīgās Latvijas izveidošanu. Mums vienmēr ir bijusi ļoti svarīga ASV konsekventā politika, neatzīstot Latvijas vardarbīgo iekļaušanu Padomju Savienībā. Šī politika, kuru ASV ir nepārtraukti apstiprinājušas piecdesmit okupācijas gadu garumā, deva latviešu tautai cerību un apņēmību atjaunot neatkarību.

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, bēgot no kara šausmām un padomju represijām, meklēja un atrada patvērumu ASV. Latviešu organizācijas trimdā — pirmām kārtām ASV — bija mūsu tautas saikne ar brīvo pasauli, tā balss, kas vēlreiz un vēlreiz atgādināja par mūsu tautas vēsturi un likumīgajām tiesībām.

Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā viens no jaunās Latvijas pirmajiem ārpolitiskajiem uzdevumiem bija izbeigt ārvalstu karaspēka klātbūtni Latvijā. ASV principiālajai nostājai šajā jautājumā bija nozīmīga loma. Tieši ASV demonstrētā noteiktība toreiz lielā mērā sekmēja vienošanās saistību pilnīgu izpildi.

Īpaši nozīmīgs notikums, kas jau ieņēmis savu nozīmīgo vietu mūsu attiecību vēsturē, bija ASV prezidenta Bila Klintona vizīte 1994. gada 6. jūlijā Rīgā.

Toreiz prezidents Klintons teica: “Mēs būsim partneri miera uzturēšanā, mūsu karavīri, tai skaitā arī jaunais Baltijas bataljons, kopīgi veidos jaunu drošības sistēmu jaunā Eiropā. Mēs būsim partneri tā, lai jūsu valstis vienmēr būtu brīvas.”

Šodien, runājot par ASV un Baltijas valstu attiecību nākotni, es domāju, ka atslēgjēdziens ir “sabiedrotie”. Baltija un ASV ir un paliks sabiedrotie šī vārda plašākajā nozīmē. Lai arī es nešaubos, ka reiz pienāks tā diena, kad ASV Senāts ratificēs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pievienošanos NATO aliansei, es gribētu uzsvērt, ka šodien “būt sabiedrotajiem” mēs neizprotam tikai vai pirmkārt šo vārdu militārpolitiskajā nozīmē. Ļaujiet man īsi pievērsties galvenajām jomām, kurās Baltijai un ASV jābūt sabiedrotajiem.

Pirmkārt, vērtības un principi.

Harta apstiprina mūsu valstu uzticību demokrātijai, cilvēktiesībām un brīvā tirgus principiem. Šai uzticībai jānozīmē arī konkrēta rīcība savu valstu un sabiedrību veidošanās procesā saskaņā ar šīm vērtībām un šo vērtību aizstāvēšana jebkur pasaulē, kur tās var tikt apdraudētas.

ASV piekoptā Baltijas okupācijas neatzīšana balstījās šādās vērtībās. Tā bija vardarbības un totalitārisma nolieguma politika. Tā demonstrēja spēcīgo morālo elementu ASV politiskajā sistēmā un lēmumu pieņemšanā. Šī iezīme ASV politikā ir spilgtāka nekā varbūt jebkuras citas pasaules lielvalsts politikā.