Ministru kabineta noteikumi Nr. 17

Rīgā 1998.gada 20.janvārī (prot. nr.3 1.§)

Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumos nr.155 “Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām”

Izdoti saskaņā ar likuma “Par dabas resursu nodokli” 10.panta pirmo daļu
un likuma “Par dabas dzīlēm” 10.panta pirmo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumos nr.155 “Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām” (Latvijas Vēstnesis, 1997, 108./109.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 5.1.7.apakšpunktu šādā redakcijā:

“5.1.7. ūdensapgādes sistēmas tehniskās pases kopija;”.

2. Izteikt 5.2.7.apakšpunktu šādā redakcijā:

“5.2.7. ūdensapgādes sistēmas tehniskās pases kopija;”.

3. Svītrot 6.punktu .

4. Aizstāt 18.punktā vārdus “urbuma pase” ar vārdiem “zemes dzīļu izmantošanas licence”.

5. Aizstāt 20.2.apakšpunktā vārdus “40.punktā” ar vārdiem “62.punktā”.

6. Izteikt VII, VIII, IX, X un XI nodaļu šādā redakcijā:

“VII. Ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas sistēmas tehniskā pase

“32. Apdzīvotās vietas ūdensapgādes sistēmas vai kanalizācijas sistēmas tehnisko pasi aizpilda attiecīgās pilsētas vai pagasta pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbinieki vai tās juridiskās personas darbinieki, kuras pārziņā atrodas ūdensapgādes sistēma vai kanalizācijas sistēma, un apstiprina attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai juridiskās personas vadītājs.

33. Ūdensapgādes sistēmas tehniskajā pasē (8.pielikums) sniedzama šāda informācija:

33.1. vispārīgajā daļā (veidlapa ŪI) — informācija par apdzīvoto vietu vai tās daļu, kuru apkalpo attiecīgā ūdensapgādes sistēma (pilsētas vai pagasta nosaukums, iedzīvotāju skaits un citi raksturojoši lielumi), kā arī informācija par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), juridisko vai fizisko personu, kura apsaimnieko attiecīgo ūdensapgādes sistēmu (uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums, struktūra, vispārīgi uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) raksturojoši dati; fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods);

33.2. ūdensapgādes sistēmas vispārīgs raksturojums (tabula Ū1);

33.3. ūdens ieguves avotu tehniskie dati (tabula Ū2);

33.4. tehniskie dati par sūkņu stacijām un to iekārtām (tabula Ū3);

33.5. ūdens attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskie rādītāji un ģeometriskie izmēri (tabula Ū4);

33.6. ūdens dezinfekcijas ierīču tehnoloģiskie rādītāji un ģeometriskie izmēri (tabula Ū5);

33.7. dati par ūdensvada tīklu (tabula Ū6);

33.8. ūdens rezervju uzkrāšanas elementi (objekti) ūdensapgādes sistēmā (tabula Ū7);

33.9. dati par ūdens mērītājiem (tabula Ū8).

34. Kanalizācijas sistēmas tehniskajā pasē (9.pielikums) sniedzama šāda informācija:

34.1. vispārīgajā daļā (veidlapa KI) — informācija par apdzīvoto vietu vai tās daļu, kuru apkalpo attiecīgā kanalizācijas sistēma (pilsētas vai pagasta nosaukums, iedzīvotāju skaits un citi raksturojoši lielumi), kā arī informācija par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), juridisko vai fizisko personu, kura apsaimnieko attiecīgo kanalizācijas sistēmu (uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums, struktūra, vispārīgi uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) raksturojoši dati; fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods);

34.2. kanalizācijas sistēmas vispārīgs raksturojums (tabula K1);

34.3. dati par kanalizācijas cauruļvadiem (tabula K2);

34.4. dati par sūkņu stacijām (tabula K3);

34.5. informācija par attīrīšanas ietaisēm (tabula K4);

34.6. dati par gaisa pūtējiem (tabula K5);

34.7. dati par elektrosaimniecību (tabula K6);

34.8. dati par dūņu apstrādes iekārtām (tabula K7);

34.9. dati par mehāniskajām dūņu apstrādes iekārtām (tabula K8);

34.10. dati par notekūdeņu nostādināšanas baseiniem (tabula K9);

34.11. dati par bioloģiskajiem dīķiem (tabula K10);

34.12. dati par bioloģiskajām un kompaktajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (tabula K11);

34.13. dati par biofiltriem (tabula K12);

34.14. dati par septiķiem, emšeru akām un citām mazajām attīrīšanas iekārtām (tabula K13).

35. Tehniskās pases grafiskajā daļā jānorāda pilsētas, pagasta vai attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ūdensapgādes sistēmas vai kanalizācijas sistēmas shēma. Ūdensapgādes sistēmu un kanalizācijas sistēmu grafiski var attēlot atsevišķi.

36. Ūdensapgādes sistēmas shēmā jānorāda ūdens ņemšanas akas vai vietas, ūdens mērītāju atrašanās vietas, maģistrālie vadi, ūdensvada ielu tīkls ar diametru 100 mm un lielāks, hidranti, aizbīdņi, skatakas, ūdenstorņi, tīrā ūdens rezervuāri, ūdens attīrīšanas iekārtas un dezinficēšanas ierīces.

37. Kanalizācijas sistēmas shēmā jānorāda kanalizācijas ielu tīkls (dalītais, kombinētais, lietus un rūpniecības kanalizācijas tīkls) ar diametru 150 mm un lielāks, skatakas, pārgāzes kameras, kanalizācijas sūkņu stacijas, notekūdeņu attīrīšanas stacijas (iekārtas, ēku eksplikācija u.c.).

38. Pilsētas ūdensapgādes sistēmu un kanalizācijas sistēmu tīkli jānorāda pilsētas apbūves plānā mērogā 1:5000 vai 1:10000, norādot to diametrus un skatakas. Kanalizācijas skatakām jānorāda vāka un caurules teknes augstuma atzīmes. Uz plāna jābūt ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas sistēmas elementu atšifrējumam, ak u un ierīču savienojumiem ar ielu tīklu, kā arī, ja attiecīgajā apdzīvotajā vietā ir divas vai vairākas sistēmas, plānā jābūt norādītām katras sistēmas robežām un numuram.

39. Dzeramā ūdens sagatavošanas vai notekūdeņu attīrīšanas stacijas plānā ar horizontālēm mērogā 1:1000 vai 1:500 jānorāda visas attīrīšanas ietaises, palīgsaimniecības objekti, komunikācijas starp atsevišķiem attīrīšanas stacijas elementiem, ceļi, uzbērumi un iebrauktuves. Plāna tehniskajā zīmējumā jānorāda attīrīšanas stacijas komunikāciju nosacītie apzīmējumi, visu ietaišu un ēku eksplikācija, kā arī hidrauliskie profili pa notekūdeņu un nogulšņu kustības virzienu (horizontālais mērogs tāds pats kā plānā, vertikālais — 1:100).

40. Tehniskie zīmējumi jāizpilda saskaņā ar Latvijas būvnormatīvos noteiktajām prasībām un jāapstiprina ar stūra spiedogu un atbildīgā tehniskā darbinieka parakstu.

41. Ūdensapgādes sistēmas tehnisko pasi un kanalizācijas sistēmas tehnisko pasi ir tiesīgi izstrādāt speciālisti ar augstāko izglītību inženierceltniecības jomā un pietiekošām praktiskajām iemaņām. Praktiskās iemaņas apliecinošs dokuments ir licence (juridiskajām personām) vai sertifikāts (fiziskajām personām), kuru izsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departaments (juridiskajām personām) vai Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru asociācija (fiziskajām personām).

42. Ja ūdensapgādes sistēmā vai kanalizācijas sistēmā tiek veiktas tehniska rakstura izmaiņas, atbildīgajai amatpersonai mēneša laikā attiecīgās izmaiņas jānorāda tehniskajā pasē.

VIII. Ūdens lietošanas uzskaites kārtība

43. Katrs ūdens lietotājs veic ūdens ieguves un lietošanas un notekūdeņu novadīšanas datu uzskaiti (turpmāk — uzskaite), reģistrē minētos datus attiecīgos uzskaites žurnālos, ko paraksta atbildīgā amatpersona, un atbilstoši žurnālos reģistrētajiem mērījumu rezultātiem iesniedz reģionālajā vides pārvaldē pārskatu par ūdens lietošanu.

44. Attiecīgo datu uzskaites biežumu un pārskatu iesniegšanas kārtību nosaka reģionālā vides pārvalde.

45. Jāuzskaita un jāreģistrē šādi dati:

45.1. ūdens ieguves un lietošanas kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji;

45.2. notekūdeņu un to piesārņojuma kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji izplūdes vietās;

45.3. dūņu daudzums un kvalitāte.

46. Lai uzskaitītu no ūdens ieguves vietām un ūdensvadu tīkliem vai citām ūdensapgādes sistēmām saņemto ūdens daudzumu, kā arī to ūdens daudzumu, kas tiek novadīts vai nonāk ūdenstilpēs, kanalizācijas tīklos, filtrācijas laukos, iztvaicētājos, uzkrājējos un tamlīdzīgi, jāpielieto instrumentālās uzskaites metodes un rezultāti jāreģistrē ūdens lietošanas instrumentālās uzskaites žurnālā (10.pielikums).

47. Lai uzskaitītu saņemto ūdens daudzumu no ūdens ieguves vietām un ūdensvadu tīkliem vai citām ūdensapgādes sistēmām, kā arī to ūdens daudzumu, kas tiek novadīts vai nonāk ūdenstilpēs, kanalizācijas tīklos, filtrācijas laukos, iztvaicētājos, uzkrājējos un tamlīdzīgi, un ja tā uzskaitei pagaidām nav atbilstošu iekārtu un aprīkojuma, jāpielieto netiešās uzskaites metodes un rezultāti jāreģistrē ūdens lietošanas netiešās uzskaites žurnālā (11.pielikums).

48. Lai reģistrētu to notekūdeņu kvalitāti, kuri novadīti dabiskajās ūdenstilpēs un ūdenstecēs (pazemes un virszemes) vai filtrācijas laukos vai nodoti kanalizācijas tīklā vai citiem ūdens lietotājiem, katrai izplūdei atsevišķi (neatkarīgi no tās lieluma un tipa) obligāti jāreģistrē ūdens kvalitāte notekūdeņu kvalitātes reģistrācijas žurnālā (12.pielikums).

49. Katrā no ūdens ieguves un notekūdeņu novadīšanas vietām veic atsevišķu uzskaiti, un datus reģistrē atsevišķā ūdens lietošanas uzskaites žurnālā. Visām žurnāla lapām jābūt numurētām un cauršūtām, un tas saskaņā ar lietvedības prasībām uzglabājams piecus gadus. Ja uzskaite ir datorizēta, katru mēnesi veic izdrukas un uzglabā tās kā uzskaites žurnālu.

50. Lai sniegtu pilnīgu pārskatu par ņemtā ūdens un notekūdeņu daudzumu un kvalitāti un kontrolētu ūdens resursu izmantošanas lietderību, tiek sagatavota ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas sistēmas bilances shēma.

51. Iegūtā un novadītā ūdens caurteci mēra instrumentāli katrā ūdens ieguves vietā un katrā notekūdeņu izplūdes vietā, kā arī katrā vietā, kur ūdens tiek ņemts no cita ūdens lietotāja vai nodots citam ūdens lietotājam.

52. Ūdens lietošanas instrumentālā uzskaite veicama metriskajā sistēmā. Nepieciešamo mērierīču un mēraparātu izvēle ir atkarīga no ūdens lietojuma mērķiem, nosakāmā ūdens daudzuma (maksimālā un minimālā), plūsmas maiņām, ūdens ņemšanas aprīkojuma jaudas, notekūdeņu kvalitātes u n citiem parametriem.

53. Ja ūdens lietotājs ūdens lietošanas uzskaiti veic aprēķinu ceļā (atbilstoši saražotās produkcijas vai pakalpojumu daudzumam), patērēto ūdens daudzumu uzņēmumiem nosaka, pamatojoties uz aprēķina perioda darbadienu skaitu, bet individuālo patēriņu, — uz aprēķina perioda kalendāra dienu skaitu.

54. Ūdens lietošanas uzskaite netiek piemērota atkārtotai ūdens izmantošanai, ja tai nav neatkarīgas papildu ūdens apgādes (arī darba cikla papildināšanai) vai atsevišķas notekūdeņu novadīšanas. Ja ūdens tiek izmantots atkārtoti (ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem, kuru darbībā ūdens ar priekšsagatavošanu vai bez tās tiek izmantots atkārtoti vai daudzkārtēji), sistēmas gada ūdens patēriņš tiek noteikts kā viss gada laikā sistēmai padotais svaigais ūdens daudzums un viss pārskata periodā izveidotais notekūdeņu daudzums.

55. Uzskaitei nepieciešamā ūdens un notekūdeņu kvalitātes laboratoriskā pārbaude veicama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Analīzes var veikt tikai noteiktajam analīžu veidam akreditēta vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas novērtēta un atzīta laboratorija.

56. Ūdens lietošanas uzskaites un kontroles ierīces un aprīkojums jānorobežo, un to ekspluatācija ir pieejama tikai atbilstoši apmācītam personālam.

57 . Īpašos ūdens ņemšanas gadījumos — ja ūdens tiek ņemts no dīķiem, karjeriem vai meliorācijas sistēmām, kuras tiek papildinātas ar dabisku ūdensteču ūdeņiem, gruntsūdeņiem vai tiešo virszemes noteci sateces baseinā un tamlīdzīgi, kā arī lietus ūdeņu novadīšanai un citos gadījumos, kad nav tehniski iespējams vai ir nelietderīgi ieviest tiešo instrumentālo uzskaiti, — tieša instrumentālā uzskaite un kvalitātes kontrole līdz 2001.gadam netiek veikta, ja tas nav īpaši atrunāts ūdens lietošanas atļaujas nosacījumos.

58. Šo noteikumu 57.punktā minētajos gadījumos ūdens lietotājs sagatavo tehniskos risinājumus ūdens daudzuma un kvalitātes noteikšanai un saskaņo tos ar reģionālo vides pārvaldi. Īpašos ūdens ņemšanas gadījumos risinājumi ir pamatojami un sagatavojami individuāli, tie nav unificējami un tieši piemērojami citiem gadījumiem.

IX. Maksājumi par ūdens lietošanu

59. Ūdens lietotājs par ūdens ieguvi un notekūdeņu novadīšanu maksā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

60. Ja pārsniegta atļaujā noteiktā termiskā piesārņojuma norma vai notekūdeņi ir toksiski, maksu aprēķina par tādu ūdens apjomu, kāds teorētiski nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgā kvalitātes rādītāja pieļaujamos parametrus.

61. Ja nav ierīkota piesārņojuma kontroles sistēma, maksu par piesārņojuma novadīšanu no īpaši projektētām dabiskām notekūdeņu attīrīšanas sistēmām aprēķina, izmantojot attiecīgās attīrīšanas sistēmas projektā paredzēto notekūdeņu attīrīšanas efektivitāti.

62. Ja vides aizsardzības institūciju kontroles dati nesakrīt ar ūdens lietotāja uzskaites datiem, strīdu izskata reģionālās vides pārvaldes izveidota komisija, kurā pieaicina attiecīgās pilsētas vai pagasta pašvaldības pārstāvjus un kura noskaidro datu atšķirības iemeslu, un reģionālās vides pārvaldes direktors pieņem lēmumu par attiecīgo datu korekciju.

X. Ūdens lietotāja pienākumi un atbildība

63. Ūdens lietotājam ir šādi pienākumi:

63.1. saņemt atļauju pirms ūdens lietošanas uzsākšanas;

63.2. pieteikumā sniegt objektīvas ziņas un izpildīt atļaujā minētos nosacījumus;

63.3. saskaņā ar atļaujā minētajiem nosacījumiem regulāri sniegt reģionālajai vides pārvaldei pārskatu par perspektīvā plāna izpildi;

63.4. izmantojot standartizētu mēraparatūru, nodrošināt ūdens lietošanas datu kvantitatīvu un kvalitatīvu uzskaiti saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu;

63.5. noteiktajos termiņos vai pēc pieprasījuma sniegt objektīvus ūdens lietošanas uzskaites datus, kā arī, pamatojoties uz tiem, aizpildīt valsts statistisko pārskatu “2-Ūdens” vai veikt jebkuru citu sekundāro uzskaiti un aprēķinus;

63.6. iesniegt saņemtās atļaujas kopiju attiecīgās pilsētas vai pagasta pašvaldībā.

64. Ja, veicot saimniecisko darbību, ūdens tiek lietots bez atļaujas vai netiek ievēroti attiecīgajā atļaujā minētie nosacījumi, ūdens lietotāju var saukt pie likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

XI. Reģionālās vides pārvaldes tiesības, pienākumi un atbildība, izsniedzot atļaujas

65. Izsniedzot atļaujas, reģionālajai vides pārvaldei ir šādas tiesības:

65.1. atteikt atļauju, ja nav sniegta pilnīga informācija vai nav ievērota šajos noteikumos noteiktā kārtība, kā arī apturēt vai anulēt atļauju, ja ūdens lietošanas veids ir pretrunā ar šiem noteikumiem vai citiem tiesību aktiem;

65.2. samazināt pieprasīto limitu, ja ūdens lietošana nav racionāla (ūdens netiek izmantots atkārtoti, ja tas ir tehnoloģiski iespējams, augstas kvalitātes ūdeni izmanto vajadzībām, kur tas tehnoloģiski nav nepieciešams, ir nepamatoti augsts ūdens patēriņš uz vienu produkcijas vienību);

65.3. ja nepieciešams, izsniegt atļauju citiem ūdens lietošanas veidiem (piemēram, organizētai rekreācijai, ūdenssportam);

65.4. izvirzīt papildu prasības ūdens ņemšanas, lietošanas un notekūdeņu novadīšanas datu uzskaitei;

65.5. saukt ūdens lietotāju pie likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

66. Reģionālajai vides pārvaldei ir šādi pienākumi:

66.1. patstāvīgi izsniegt atļaujas atbilstoši šiem noteikumiem;

66.2. kontrolēt atļaujā minēto nosacījumu ievērošanu un perspektīvā plāna izpildi, kā arī ūdens lietošanas uzskaites žurnālos reģistrētos ierakstus un to atbilstību patiesajam stāvoklim, sastādīt pārbaudes aktu un izdarīt attiecīgajā uzskaites žurnālā atzīmi par veikto pārbaudi un piezīmēm;

66.3. strīda gadījumos izsniegt atļaujas saskaņā ar vides valsts ministra lēmumu;

66.4. izskatīt pašvaldību pieprasījumus par atļauju anulēšanu vai grozījumu izdarīšanu tajās.

67. Reģionālā vides pārvalde ir atbildīga par:

67.1. prasību atbilstību vides aizsardzības politikas plānā noteiktajiem principiem;

67.2. valsts ekoloģiskās ekspertīzes prasību ievērošanu;

67.3. sadarbību ar attiecīgajām pašvaldībām atļauju izsniegšanā;

67.4. ūdens lietošanas uzskaites datu kontroli.”

7. Papildināt noteikumus ar XII nodaļu šādā redakcijā:

“XII. Noslēguma jautājumi

68. Maksimāli pieļaujamo koncentrāciju normatīvi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri. Līdz tam laikam reģionālā vides pārvalde limitējošās koncentrācijas nosaka saskaņā ar šo noteikumu 23.punktu.

69. Jaunbūvējamiem objektiem, izņemot pašvaldību pārziņā esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, šo noteikumu 6.pielikumā minētie normatīvi ir saistoši ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi.

70. Līdz 1997.gada 31.martam izsniegtās atļaujas tiek atjaunotas saskaņā ar ūdens lietošanas atļauju izskatīšanas padomes apstiprināto grafiku, bet ne vēlāk kā 2000.gada 1.janvārī. Reģionālā vides pārvalde ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš rakstiski informē ūdens lietotāju par termiņu, kurā jāiesniedz pieteikums jaunas atļaujas saņemšanai.

71. Šo noteikumu 4. un 5.pie likumā minēto ūdensteču garumi un ūdenstilpju platības jāņem vērā, nosakot aizsargjoslu platumu atbilstoši normatīvajiem aktiem.

72. Ūdens ņemšanas instrumentālā uzskaite jāievieš līdz 1998.gada 1.septembrim un notekūdeņu novadīšanas instrumentālā uzskaite — līdz 2000.gada 1.janvārim, ja ūdens lietošanas atļaujas nosacījumos nav atrunāts citādi.

73. Notekūdeņu tiešajām izplūdēm jūrā, kas pārsniedz 10 000 CE, instrumentālā uzskaite jāievieš ne vēlāk kā 1998.gada 31.decembrī.

74. Paralēli tiešajiem mērījumiem pieļaujami notekūdeņu atklātās plūsmas mērījumi, izmantojot īpaši iekārtotas vietas — atklātās teknes, trapus un citas ierīces, kuru mērījumu rezultāti ir apstrādājami un atzīmējami uzskaites žurnālos. Minētās ierīces līdz 1998.gada 1.septembrim atkārtoti jāpārkalibrē, jāsagatavo atbilstoša tehniskā dokumentācija un līdz 2000.gada 1.janvārim jāpārveido instrumentālajai uzskaitei.

75. Līdz 2000.gada 1.janvārim visas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas jāaprīko paraugu noņemšanai un caurteces mērījumiem īpašās kontroles akās tieši aiz attīrīšanas iekārtas, ja ūdens lietošanas atļaujas nosacījumos nav noteikts citādi.”

8. Papildināt noteikumus ar 8., 9., 10., 11. un 12.pielikumu (1., 2., 3., 4. un 5.pielikums).

Ministru prezidents G.Krasts

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

1. pielikums
Ministru kabineta
1998. gada 20. janvāra
noteikumiem Nr.17

"8. pielikums
Ministru kabineta
1997. gada 22. aprīļa
noteikumiem Nr.155

Ūdensapgādes sistēmas tehniskā pase
 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

2. pielikums
Ministru kabineta
1998. gada 20. janvāra
noteikumiem Nr.17

"9. pielikums
Ministru kabineta
1997. gada 22. aprīļa
noteikumiem Nr.155

Kanalizācijas sistēmas tehniskā pase

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

3. pielikums
Ministru kabineta
1998. gada 20. janvāra
noteikumiem Nr.17

"10. pielikums
Ministru kabineta
1997. gada 22. aprīļa
noteikumiem Nr.155

Ūdens lietošanas instrumentālās uzskaites žurnāla paraugs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

4. pielikums
Ministru kabineta
1998. gada 20. janvāra
noteikumiem Nr.17

"11. pielikums
Ministru kabineta
1997. gada 22. aprīļa
noteikumiem Nr.155

Ūdens lietošanas netiešās uzskaites žurnāla paraugs

Norādījumi ūdens lietošanas netiešās uzskaites žurnāla aizpildīšanai

1. Ja primāro uzskaiti veic, pamatojoties uz elektroenerģijas patēriņu, kāds nepieciešams viena kubikmetra ūdens pārsūknēšanai (to atzīmē žurnāla 2. ailē), tad žurnāla 3. ailē atzīmē kopējo elektroenerģijas patēriņu pārskata periodā (mēnesī, gadā; tūkstošos kilovatstundu). Kopējo ūdens daudzumu nosaka, dalot žurnāla 3. ailē norādīto skaitli ar 2. ailē norādīto skaitli, un iegūto lielumu ieraksta 4. ailē.

2. Sūkņu stacijās ūdens daudzumu aprēķina, pamatojoties uz sūkņu jaudu un nostrādāto stundu skaitu. Sūkņu jaudu nosaka, pamatojoties uz sūkņu tehnisko dokumentāciju. Papildus nepieciešams žurnālā atzīmēt katra sūkņa ieslēgšanas un izslēgšanas laiku,

3. Ja uzskaiti veic, pamatojoties uz saražotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu daudzumu, tad žurnāla 3. ailē atzīmē vidējo diennaktī saražoto produkcijas daudzumu (atbilstošās mērvienībās), bet 2. ailē - vienas produkcijas vienības ražošanai (izstrādei, pakalpojuma sniegšanai) nepieciešamo ūdens daudzumu. Diennaktī pārsūknētā ūdens daudzumu nosaka, reizinot žurnāla 2. ailē norādīto skaitli ar 3. ailē norādīto skaitli, un iegūto lielumu ieraksta 4. ailē.

4. Žurnāla ierakstu pareizību pārbauda un žurnālu paraksta par ūdens lietošanas uzskaiti atbildīgā amatpersona."

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

5. pielikums
Ministru kabineta
1998. gada 20. janvāra
noteikumiem Nr.17

"12. pielikums
Ministru kabineta
1997. gada 22. aprīļa
noteikumiem Nr.155

Notekūdeņu kvalitātes reģistrācijas žurnāla paraugs

Norādījumi notekūdeņu kvalitātes reģistrācijas žurnāla aizpildīšanai

1. Žurnāls paredzēts to piesārņojošo elementu (ingredientu) uzskaitei, kas nonāk ūdens objektos notekūdeņu sastāvā katrā konkrētā to novadīšanas vietā. Ierakstus šī žurnāla 2. un 3. ailē izdara atbilstoši veikto fizikālo, ķīmisko un bioloģisko analīžu rezultātiem.

2. Notekūdeņu caurtece mērāma vienlaikus ar analīžu ņemšanu, un mērījuma rezultāts ierakstāms žurnāla 4. ailē.

3. Ja notekūdeņu analīzes tiek veiktas katru dienu, piesārņojošo vielu daudzumu diennaktī nosaka, reizinot konkrētā ingredienta fiksēto koncentrāciju vidē novadīto notekūdeņu daudzumu diennaktī, un iegūto rezultātu ieraksta žurnāla 5. ailē. Ja notekūdeņu kvalitāte tiek pārbaudīta periodiski, vidē ievadīto piesārņojošo vielu daudzumu iegūst, reizinot iegūtās vidējās ingredientu koncentrācijas ar novadīto notekūdeņu daudzumu pārskata periodā.

4. Vidē ievadītais kopējais piesārņojošo vielu daudzums mēnesī un gadā uzrādāms žurnāla 5. ailē kilogramos vai tonnās atbilstoši norādījumiem valsts statistiskā pārskata "2-Ūdens" aizpildīšanai.

5. Žurnāla ierakstu pareizību pārbauda un žurnālu paraksta par ūdens lietošanas uzskaiti atbildīgā amatpersona."

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs