Ministru kabineta noteikumi Nr. 21
Rīgā 1998.gada 20.janvārī (prot. nr.3 5.§)
Noteikumi par bēgļa personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu un tā izsniegšanas kārtība
Izdoti saskaņā
ar likuma “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas
Republikā”
23.pantu un likumu “Par 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa
statusu un
tās 1967.gada 31.janvāra protokolu par bēgļa statusu”
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka, kāda informācija ir iekļaujama bēgļa ceļošanas dokumentā, kas vienlaikus ir arī bēgļa personu apliecinošs dokuments (turpmāk — dokuments), kā arī kārtību, kādā tiek izsniegts, apmainīts un lietots minētais dokuments.
2. Dokuments tiek izsniegts visiem bēgļiem neatkarīgi no viņu vecuma pēc lēmuma pieņemšanas par bēgļa statusa piešķiršanu.
3. Dokumentu izsniedz uz diviem gadiem. Katru nākamo gadu, veicot bēglim izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas kārtējo reģistrāciju, dokumenta derīguma termiņš tiek pagarināts uz vienu gadu.
4. Dokumentu, kā arī bēglim izsniegto pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kas ielīmēta dokumentā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu centrs (turpmāk — Bēgļu lietu centrs) anulē, ja bēglis 14 dienu laikā pēc noteiktā termiņa izbeigšanās neierodas reģistrēt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Anulētais un Bēgļu lietu centrā nodotais dokuments tiek norakstīts un glabāts Bēgļu lietu centra arhīvā.
5. Ja bēglis zaudē bēgļa statusu, dokuments tiek izņemts un nodots Bēgļu lietu centrā, kur to anulē, noraksta un glabā Bēgļu lietu centra arhīvā.
6. Ja lēmums par bēgļa statusa zaudēšanu tiek pārsūdzēts, bēglim izsniegtais dokuments ir derīgs uz sūdzības izskatīšanas laiku.
7. Dokumenta izņemšanu veic valsts policijas iestāde.
8. Ja bēglis pārceļas uz pastāvīgu dzīvi citā valstī, dokuments tiek anulēts un bēglis Latvijas Republikā zaudē bēgļa statusu.
9. Mirušā bēgļa dokuments nedēļas laikā nododams attiecīgajā dzimtsarakstu nodaļā, kas pēc miršanas fakta reģistrēšanas to nosūta Bēgļu lietu centram norakstīšanai un glabāšanai Bēgļu lietu centra arhīvā.
10. Personai, kas pirms bēgļa statusa piešķiršanas izdara noziegumu vai vairākus noziegumus, par kuriem Latvijas likumos paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne mazāku par trim gadiem, dokuments tiek izņemts pēc soda izciešanas, bet, ja minētā persona bijusi notiesāta nosacīti, dokuments tiek izņemts pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā. Persona saņem atpakaļ savu pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu, ja tāds ir bijis, un izziņu, kas apliecina vienīgi bēgļa statusu, bet nav ceļošanas dokuments. Ja minētā persona ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka ir labojusies , saskaņā ar Bēgļu lietu centra vadītāja lēmumu tā var saņemt dokumentu atpakaļ pēc pieciem gadiem.
II. Dokumentā iekļaujamā informācija
11. Dokumentā obligāti iekļaujama šāda informācija:
11.1. dokumenta numurs;
11.2. dokumenta izdevējiestādes nosaukums, dokumenta izdošanas datums un vieta;
11.3. dokumenta derīguma termiņš;
11.4. ziņas par bēgļa personu:
11.4.1. vārds (vārdi), uzvārds;
11.4.2. dzimšanas datums un vieta;
11.4.3. nodarbošanās;
11.4.4. pašreizējā uzturēšanās vieta;
11.4.5. bēgļa ārējo pazīmju apraksts;
11.5. ziņas par bērniem, kas pavada bēgli;
11.6. bēgļa fotokartīte (35 x 45 mm vienā blokā un izgatavotas no viena fotonegatīva);
11.7. to valstu uzskaitījums, ieceļošanai kurās dokuments derīgs;
11.8. dokuments (dokumenti), pamatojoties uz kuru izsniegts attiecīgais dokuments.
12. Dokumentā var iekļaut arī papildu informāciju, kas paredzēta 1951.gada 28.jūlija Konvencijas par bēgļa statusu pielikumā “Par ceļošanas paraugdokumentu”.
13. Bēgļa vārdu un uzvārdu dokumentā ieraksta atbilstoši vārda un uzvārda pareizrakstības noteikumiem latviešu valodā. Ja vārda un uzvārda rakstība dokumentā atšķiras no to rakstības citu valstu izdotos personu apliecinošos dokumentos, dokumentā īpašām atzīmēm paredzētajā vietā ieraksta personas vārdu un uzvārdu atbilstoši minētajos dokumentos lietotajai rakstībai.
14. Dokumentā var izdarīt šādas atzīmes:
14.1. pilsētu un pagastu dzimtsarakstu nodaļas:
14.1.1. par laulības reģistrāciju;
14.1.2. par vārda vai uzvārda maiņu;
14.1.3. par personas miršanas reģistrāciju;
14.2. tiesas:
14.2.1. par laulības šķiršanu Latvijas Republikā;
14.2.2. par laulības šķiršanu ārvalstīs, ja tiek iesniegti atbilstoši dokumenti, kuriem ir juridisks spēks Latvijas Republikā;
14.3. pilsētu vai pagastu pašvaldības — par reģistrāciju dzīvesvietā un noņemšanu no uzskaites dzīvesvietā;
14.4. policijas iestādes — par pienākumu maksāt uzturnaudu bērnu vai vecāku uzturēšanai;
14.5. iestādes, kas kārto laulāto mantisko attiecību reģistru, — par laulības līgumu;
14.6. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde — par bērna dzimšanas reģistrāciju;
14.7. medicīnas iestādes — par dokumenta lietotāja asinsgrupu un rēzus faktoru, kā arī par atļauju vai aizliegumu izmantot attiecīgās personas ķermeni pēc nāves.
III. Dokumenta izsniegšana, apmainīšana un atjaunošana
15. Dokumentu bēglim izsniedz, apmaina un atjauno Bēgļu lietu centrs.
16. Lai izsniegtu dokumentu, nepieciešams:
16.1. lēmums par bēgļa statusa piešķiršanu;
16.2. izziņa, kas apliecina, ka bēglis nav Latvijas nepilsonis vai ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kas saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;
16.3. izziņa, kas apliecina, ka bēglis nav izcietis brīvības atņemšanas sodu Latvijas Republikā, izņemot šo noteikumu 10.punktā minētos gadījumus;
16.4. personu apliecinoši dokumenti un ceļošanas dokumenti, kuri ir bēgļa rīcībā;
16.5. divas fotokartītes (35 x 45 mm vienā blokā un izgatavotas no viena fotonegatīva). Fotokartītē redzamās personas seja nedrīkst būt aizsegta;
16.6. ja bēglim ir bērni, katra bērna personu apliecinošs dokuments un ceļošanas dokuments, ja tāds ir, kā arī divas bērna fotokartītes (35 x 45 mm vienā blokā un izgatavotas no viena fotonegatīva). Ja bērnam ir vairāk par pieciem gadiem, uz atsevišķas veidlapas tiek ņemts personas paraksta paraugs, ko pievieno viņa personas lietai;
16.7. iesniegums par dokumenta izsniegšanu.
17. Ja bēglis Latvijas teritorijā uzturas likumīgi, šo noteikumu 16.1., 16.2., 16.3., 16.4., 16.5. un 16.6.apakšpunktā minētos dokumentus iesniedz bēglis. Ja bēglis Latvijā ieceļojis nelegāli vai ir izbeidzies viņam izsniegtās vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš, dokumentus sagatavo Bēgļu lietu centrs.
18. Bēgļu lietu centra amatpersona dokumentā izdara atzīmi:
18.1. par to, ka dokuments ir derīgs ceļošanai uz jebkuru valsti, izņemot to, kurā pastāv likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā” paredzētie vajāšanas draudi;
18.2. “Identitāte nav pierādīta”, ja bēgļa identitāti reāli nav bijis iespējams pierādīt.
19. Dokumenta sērija un numurs tiek iekļauts datu bāzē, kurā Bēgļu lietu centrs reģistrē un apkopo ziņas par dokumentu izsniegšanu, kā arī patvēruma meklētāju un bēgļu personas datus.
20. Pirms dokumenta izsniegšanas Bēgļu lietu centra amatpersona:
20.1. pārliecinās par dokumenta saņēmēja identitāti;
20.2. brīdina bēgli par to, ka likumos un citos normatīvajos aktos ir paredzēta atbildība par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, un bēglis ar parakstu apliecina, ka ir par to brīdināts.
21. Dokuments tiek apmainīts šādos gadījumos:
21.1. dokuments ir bojāts (tajā izdarītas šajos noteikumos neparedzētas atzīmes, kāds no ierakstiem nav salasāms, mehāniski bojātas dokumenta lapas, vāciņi vai personas fotogrāfija);
21.2. dokumentā ir konstatēti neprecīzi ieraksti;
21.3. dokumentā nav vietas jauniem ierakstiem vai atzīmēm.
22. Lai apmainītu dokumentu, nepieciešams:
22.1. bēgļa vai Bēgļu lietu centra amatpersonas iesniegums;
22.2. apmaināmais dokuments;
22.3. divas fotokartītes (35 x 45 mm vienā blokā un izgatavotas no viena fotonegatīva).
23. Ja dokuments ir nozaudēts, nozagts vai gājis bojā, Bēgļu lietu centrs 14 dienu laikā atkārtoti izsniedz dokumentu un izdara tajā atzīmi “Dublikāts”.
24. Lai dokumentu izsniegtu atkārtoti, nepieciešams:
24.1. bēgļa vai Bēgļu lietu centra amatpersonas iesniegums;
24.2. bēgļa paskaidrojums par dokumenta nozaudēšanas, nozagšanas vai bojāejas apstākļiem, kas nosūtāms valsts policijas iestādei;
24.3. izraksts no bēgļa personas lietas;
24.4. divas fotokartītes (35 x 45 mm vienā blokā un izgatavotas no viena fotonegatīva).
25. Bēgļu lietu centra amatpersona, pirms atkārtoti izsniedz dokumentu, pārliecinās par dokumenta saņēmēja identitāti.
26. Ja bēglis nevar segt izdevumus, kas saistīti ar dokumenta saņemšanu, apmaiņu vai atjaunošanu, tie tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.
IV. Dokumenta lietošana
27. Bēgļa pienākums ir glabāt dokumentu kārtīgi un saudzīgi. Par nepilngadīga bērna dokumenta glabāšanu atbildīgi viņa vecāki, aizbildnis vai Bēgļu lietu apelācijas padomes iecelts neatkarīgs pilnvarots pārstāvis.
28. Par dokumenta nozaudēšanu, nozagšanu vai bojāeju bēglim nekavējoties jāziņo Bēgļu lietu centra amatpersonām vai attiecīgajai valsts policijas iestādei, kas par to nekavējoties informē Bēgļu lietu centru.
29. Atrastie dokumenti nekavējoties jānodod Bēgļu lietu centrā vai valsts policijas iestādē, kas minētos dokumentus nosūta Bēgļu lietu centram.
30. Ja bēglis aizturēts par nozieguma izdarīšanu, apcietināts vai notiesāts ar brīvības atņemšanu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāde vai tiesa izņem dokumentu, un tas glabājas brīvības atņemšanas vai soda izciešanas vietā.
31. Atbrīvojot bēgli no brīvības atņemšanas vai soda izciešanas vietas, dokuments tiek atdots bēglim, izņemot šo noteikumu 10.punktā noteiktajos gadījumos. Minētais nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad bēglis līdz ar viņa notiesāšanu zaudē bēgļa statusu Latvijas Republikā.
32. Aizliegts:
32.1. izdarīt dokumentā šajos noteikumos neparedzētas atzīmes;
32.2. atņemt dokumentu, izņemot šo noteikumu 30.punktā minētajos gadījumos;
32.3. nodot dokumentu ķīlā;
32.4. pieņemt dokumentu ķīlā;
32.5. nodot dokumentu lietošanā citai personai;
32.6. pieņemt dokumentu lietošanā no citas personas;
32.7. izsniegt dokumentu citai personai.
Ministru prezidents G.Krasts
Iekšlietu ministrs Z.Čevers