• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1998. gada 20. janvāra noteikumi Nr. 23 "Gāzes piegādes un lietošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.01.1998., Nr. 16/17 https://www.vestnesis.lv/ta/id/46649

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.23

Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 21.februāra rīkojumā nr.58 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai"

Vēl šajā numurā

22.01.1998., Nr. 16/17

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 23

Pieņemts: 20.01.1998.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr. 23

Rīgā 1998.gada 20.janvārī (prot. nr.3 13.§)

Gāzes piegādes un lietošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. Apakšpatērētājs — juridiskā vai fiziskā persona, kuras gāzes apgādes sistēma pievienota Patērētāja gāzes apgādes sistēmai un kura par patērēto gāzi norēķinās ar attiecīgo Patērētāju;

1.2. atļautais maksimālais gāzes patēriņš stundā — lielākais gāzes patēriņš, ko stundā Patērētājs drīkst izmantot saskaņā ar gāzes apgādes sistēmas projektu vai līgumu;

1.3. dabas gāze — zemes dzīļu iegulu produkts (deggāze), kuras pamatkomponents ir metāns;

1.4. gazificēts objekts — uzņēmums, ēka, būve vai dzīvoklis, kurā izmanto gāzi;

1.5. gāze — dabas gāze un sašķidrinātā gāze;

1.6. gāzes apgādes sistēma — tehnisko ietaišu kopums Patērētāja apgādei ar gāzi, kas ierīkots no dabas gāzes sadales stacijas vai sašķidrinātās gāzes uzpildes stacijas līdz Patērētāja gāzes tīklu piederības robežai;

1.7. gāzes apgādes tehniskie noteikumi — dokuments, kuru Piegādātājs izsniedz Patērētājam un kurā norādīti nepieciešamie nosacījumi, kas jāievēro, lai pievienotu jaunas gāzes iekārtas vai aparatūru vai palielinātu gāzes patēriņu esošajās iekārtās vai aparatūrā;

1.8. gāzes tīkls — gāzes apgādes sistēmas sastāvdaļa, kurā ietilpst augsta, vidēja un zema spiediena gāzes ārējie cauruļvadi un to noslēgierīces, kā arī dabas gāzes regulēšanas punkti, sašķidrinātās gāzes pazemes rezervuāri, gāzes pazemes cauruļvadu aktīvās elektroaizsardzības iekārtas un telemehāniskās iekārtas;

1.9. gāzes apgādes iekšējā sistēma — ēkās un būvēs izvietotie gāzes vadi, noslēgierīces, gāzes iekārta un aparatūra;

1.10. norēķinu uzskaites mēraparāts — komercuzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma patērētās gāzes daudzuma, slodzes un gāzes parametru kontrolei un uzskaitei;

1.11. Patērētājs — juridiskā vai fiziskā persona, kura saskaņā ar līgumu saņem gāzi no Piegādātāja vai Realizētāja gāzes tīkliem un lieto to;

1.12. Patērētāja gāzes apgādes sistēma — tehnisko ietaišu kopums Patērētāja apgādei ar gāzi, kas ierīkots no piederības robežas līdz Patērētāja gāzes iekārtai vai aparatūrai;

1.13. piederības robeža — piederības un atbildības dalījuma vieta starp Piegādātāju un Patērētāju un starp Realizētāju un Patērētāju;

1.14. Piegādātāj s — licencēta juridiskā persona, kura saskaņā ar līgumu piegādā gāzi Patērētājam vai Realizētājam;

1.15. Realizētājs — licencēta juridiskā persona, kura saņem gāzi no Piegādātāja gāzes sistēmām un pa saviem gāzes tīkliem saskaņā ar līgumu realizē gāzi Patērētājam;

1.16. robežakts — pēc Patērētāja un Piegādātāja vai Realizētāja abpusējas vienošanās sastādīts akts, kurā fiksēta gāzes tīklu piederības robeža;

1.17. sašķidrinātā gāze — deggāze (sašķidrinātā ogļūdeņražu gāze), kuras pamatkomponenti ir propāns un butāns;

1.18. skaitītājs — komercuzskaites mēraparāts (gāzes skaitītājs ar maksimālo gāzes patēriņa mērīšanas robežu līdz 25 m3 stundā) patērētās gāzes daudzuma mērīšanai;

1.19. tarifā fiksētā patēriņa norma — gāzes patēriņa norma uz vienu iedzīvotāju norēķinu periodā (mēnesī) gazificētu ēku dzīvokļos, kur nav uzstādīti skaitītāji.

2. Šie noteikumi nosaka Piegādātāja un Patērētāja savstarpējās attiecības, piegādājot un lietojot gāzi, kā arī norēķinoties par to. Gāzes lietošanas nosacījumi iedzīvotājiem noteikti šo noteikumu IX nodaļā.

3. Gāzi Patērētājam piegādā saskaņā ar līgumu par gāzes piegādi (turpmāk — līgums), ko noslēdz Piegādātājs un Patērētājs.

4. Līgumā pēc savstarpējas vienošanās var noteikt papildu nosacījumus, kā arī var tikt noslēgts atsevišķs līgums par gāzes apgādes sistēmas tehnisko apkopi.

5. Ja Patērētājs saņem gāzi ar Realizētāja starpniecību, Patērētājs slēdz līgumu ar Realizētāju. Realizētājam, noslēdzot līgumu ar Patērētāju, attiecībā pret to ir Piegādātāja pienākumi un atbildība. Realizētājam, noslēdzot līgumu ar Piegādātāju, attiecībā pret to ir Patērētāja pienākumi un atbildība.

6. Ja Apakšpatērētājs saņem gāzi ar Patērētāja starpniecību, Apakšpatērētājs pēc saskaņošanas ar Piegādātāju slēdz līgumu ar Patērētāju. Patērētājam, noslēdzot līgumu ar Apakšpatērētāju, attiecībā pret to ir Piegādātāja pienākumi un atbildība, bet Apakšpatērētājam attiecībā pret Patērētāju — Patērētāja pienākumi un atbildība.

7. Sašķidrināto gāzi Piegādātājs pēc Patērētāja pieprasījuma piegādā ar specializētām autocisternām vai gāzes balonos, vai Patērētājs iegādājas sašķidrinātās gāzes balonus to pārdošanas vietās. Sašķidrinātās gāzes balonu piegādes un lietošanas nosacījumi noteikti šo noteikumu X nodaļā.

8. Piegādātāja pienākums ir nodrošināt gāzes piegādi tiem Patērētājiem, kuri atrodas tā licences darbības teritorijā.

9. Atļauto maksimālo gāzes patēriņu stundā palielināt, pārsniedzot līgumā noteikto apjomu, var tikai ar Piegādātāja atļauju pēc tam, kad ir izdarīti attiecīgi grozījumi līgumā.

10. Piegādātājam saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir tiesības veikt ārējo gazificēto objektu ekspluatāciju, arī tehnisko apkopi un remontu.

11. Jauni gazificēti objekti ierīkojami saskaņā ar Aizsargjoslu likumu. Šos objektus var ierīkot, ja tiek atrisināts jautājums par īpašuma tiesību aprobežojuma ierakstīšanu zemesgrāmatā.

12. Gāzes apgādes sistēmu būvē, paplašina vai rekonstruē saskaņā ar normatīvajiem aktiem un būvnormatīviem.

13. Lai ierīkotu jaunu gāzes apgādes sistēmu un rekonstruētu vai paplašinātu esošās sistēmas, Patērētājs iesniedz Piegādātājam iesniegumu, kurā norāda nepieciešamo maksimālo gāzes patēriņu stundā un gadā, kā arī gazificējamā objekta atrašanās vietu.

14. Patērētāja gāzes apgādes sistēmu izbūve, rekonstrukcija, remonts un tehniskā apkope tiek veikta par Patērētāja līdzekļiem.

15. Jaunu gāzes apgādes sistēmu līdz Patērētāja gāzes apgādes tīklu piederības robežai pēc savstarpējas vienošanās ierīko par Piegādātāja un (vai) Patērētāja līdzekļiem.

16. Patērētāja jauno gazificējamo objektu pievieno Piegādātāja gāzes tīklam pēc tam, kad Patērētājs izpildījis gāzes apgādes tehniskajos noteikumos noteiktās prasības un noslēdzis līgumu.

17. Piegādātāja gāzes apgādes sistēmu uzturēšanu un rekonstrukciju līdz Patērētāju piederības robežām veic Piegādātājs.

18. Patērētājam, izmantojot savu īpašumu, kurā izvietotas Piegādātāja gāzes apgādes sistēmas, jāievēro Aizsargjoslu likums.

II. Gāzes apgādes tehniskie noteikumi

19. Saskaņā ar Patērētāja iesniegumu Piegādātājs gāzes apgādes tehniskos noteikumus izsniedz šādos gadījumos:

19.1. lai izstrādātu uzņēmumu, ēku un būvju gāzes apgādes sistēmu projektus, kā arī uzstādītu jaunas gāzes iekārtas un aparatūru;

19.2. lai rekonstruētu vai nomainītu esošo gāzes iekārtu un aparatūru, ja mainās gāzes patēriņš;

19.3. lai palielinātu atļauto maksimālo gāzes patēriņu stundā;

19.4. ja nepieciešamas darba spiediena izmaiņas gāzes vados vai gāzes regulēšanas punktos vai jāizdara grozījumi gāzes apgādes shēmā.

20. Gāzes apgādes tehniskos noteikumus Piegādātājs izsniedz Patērētājam mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, kuru derīguma termiņš — trīs gadi.

21. Patērētāja gazificējamā objekta gāzes apgādes tehniskie noteikumi nosaka:

21.1. gāzes tīklu pievienošanas vietu esošajam gāzes tīklam un minimālo gāzes spiedienu tajā;

21.2. atļauto maksimālo gāzes patēriņu stundā;

21.3. prasības gāzes tīklu, gāzes regulēšanas punktu vai sašķidrinātās gāzes pazemes rezervuāru izbūvei vai caurlaides spēju palielināšanai;

21.4. gāzes patēriņa uzskaiti un norēķinu uzskaites mēraparātu vai skaitītāju, kā arī telemehānisku līdzekļu uzstādīšanu, lai kontrolētu gāzes patēriņu;

21.5. kā arī var ietvert ieteikumu paredzēt rezerves vai avārijas kurināmo vai divpusēju gāzes piegādi — atkarībā no gazificējamā objekta nozīmes tehnoloģiskā procesa nepārtrauktības nodrošināšanai.

22. Pēc gāzes apgādes sistēmas projekta izstrādes Patērētājs un projekta autors iesniedz to Piegādātājam saskaņošanai. Piegādātājam projekts jāsaskaņo ne vēlāk kā mēneša laikā no saņemšanas dienas. Projekta saskaņojuma derīguma termiņš — divi gadi. Projekts jāsaskaņo atkārtoti, ja šajā laikā gāzes apgādes sistēmas būvniecība un montāžas darbi nav sākti.

23. Jauna Patērētāja gāzes apgādes sistēmu pievieno, ja līdz gāzes tīklu pievienošanas vietai ir izbūvēti Piegādātāja gāzes tīkli un ja to atļauj esošo pievadošo gāzes tīklu caurplūdes spēja, gāzes regulēšanas punktu jauda vai sašķidrinātās gāzes pazemes rezervuāru tilpums.

24. Patērētājam un Realizētājam pēc Piegādātāja pieprasījuma jāatļauj pievienot saviem gāzes tīkliem citu Patērētāju gāzes apgādes sistēmas, ja tas tehniski ir iespējams un neierobežo Patērētāja apgādi ar gāzi saskaņā ar likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” un Būvniecības likumu.

III. Patērētāja gāzes apgādes sistēmu pievienošana

25. Visas no jauna izbūvētās vai rekonstruētās gāzes apgādes sistēmas ierīko saskaņā ar attiecīgā projekta dokumentāciju, būvnormatīviem, drošības noteikumiem gāzes saimniecībā un citiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē gāzes apgādes sistēmu būvniecību un ekspluatāciju.

26. Pirms gāzes apgādes sistēmas pievienošanas veic tās tehnisko pārbaudi saskaņā ar drošības noteikumiem gāzes saimniecībā. Patērētājam jāuzrāda pieņemšanas komisijai visa nepieciešamā gāzes apgādes sistēmas projekta dokumentācija un tās pieņemšanas un nodošanas dokumentācija, kā arī jādod iespēja netraucēti piekļūt Patērētāja gāzes apgādes sistēmām.

27. Pirms gāzes padeves Piegādātājs pārbauda, vai Patērētājs ir sagatavojies gāzes saņemšanai.

28. Saskaņā ar Piegādātājam iesniegto Patērētāja iesniegumu par gāzes apgādi un līgumu Piegādātājs atbilstoši gāzes apgādes tehniskajiem noteikumiem pievieno gāzes tīklam Patērētāja gāzes apgādes sistēmu. Patērētājs ir atbildīgs par savas gāzes apgādes sistēmas tehnisko apkopi.

29. Pēc Patērētāja pieprasījuma Piegādātājam jākonsultē Patērētājs jautājumos, kas saistīti ar gāzes apgādes sistēmas ierīkošanu, gāzes uzskaiti, norēķiniem par gāzi un tās kvalitāti.

IV. Norēķinu uzskaites mēraparātu un skaitītāju uzstādīšana un tehniskā apkope

30. Lai veiktu norēķinus ar Piegādātāju par piegādāto un izlietoto gāzi, visu Patērētāju gāzes apgādes sistēmas jāaprīko ar gāzes norēķinu uzskaites mēraparātiem vai skaitītājiem. Ar to (izņemot dzīvojamajās ēkās esošos skaitītājus) iegādi, uzstādīšanu, nomaiņu, remontu un tehnisko apkopi saistītos izdevumus sedz Patērētājs.

31. Dzīvojamajās ēkās uzstāda skaitītājus sadzīves vajadzībām izlietotās gāzes uzskaitei, un tie ir Piegādātāja īpašums. To metroloģiskās pārbaudes un tehnisko apkopi veic Piegādātājs par saviem līdzekļiem.

32. Norēķinu uzskaites mēraparātu un skaitītāju uzstādīšanu, nomaiņu, remontu un tehnisko apkopi atļauts veikt juridiskajām vai fiziskajām personām, kuras veic uzņēmējdarbību un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmušas licenci šo darbu veikšanai.

33. Norēķinu uzskaites mēraparātus un skaitītājus uzstāda saskaņā ar gāzes apgādes sistēmas projektu.

34. Gāzes patēriņa uzskaitei izmanto tādus norēķinu uzskaites mēraparātus un skaitītājus, kuriem sertifikātu ir izdevis Latvijas nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs.

35. Norēķinu uzskaites mēraparāti pirms uzstādīšanas un ekspluatācijas laikā periodiski jāpārbauda Latvijas nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra noteiktajos termiņos. Uz mēraparāta jābūt Latvijas nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra zīmoga nospiedumam vai tās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā akreditētās laboratorijas zīmoga nospiedumam, kura veikusi pārbaudi, vai jābūt pieejamam attiecīgās pārbaudes aktam.

36. Latvijas nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra sertificētus skaitītājus rūpnīcas izgatavotājas noteiktajā ekspluatācijas laikā un pirms uzstādīšanas nepārbauda.

37. Ja Patērētājs pieprasa skaitītāja rādījumu pareizības pārbaudi tā ekspluatācijas laikā, Patērētājs par to paziņo Piegādātājam un Piegādātājs veic skaitītāja pārbaudi Latvijas nacionālajā standartizācijas un metroloģijas centrā vai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā akreditētajā laboratorijā. Ja pārbaudē nav konstatēti t rūkumi skaitītāja darbībā, ar tā pārbaudi saistītos izdevumus sedz Patērētājs.

38. Norēķinu uzskaites mēraparātus un skaitītājus pēc uzstādīšanas, remonta vai pārbaudes Patērētāja klātbūtnē ekspluatācijā pieņem Piegādātāja pārstāvis, kas pārbauda to uzstādīšanas pareizību un komplektāciju, noplombē pievienošanas vietas un sastāda attiecīgu dokumentu.

39. Patērētājs nedrīkst ietekmēt norēķinu uzskaites mēraparātu un skaitītāju darbību un ir atbildīgs par mēraparātu, skaitītāju un plombu saglabāšanu. Par mēraparātu darbībā konstatētajiem defektiem Patērētājs diennakts laikā ziņo Piegādātājam.

40. Norēķinu uzskaites mēraparāta vai skaitītāja pievienošanas shēmas izmaiņas, mēraparātu nomaiņa, pārvietošana, remonts un pārbaude jāsaskaņo ar Piegādātāju.

41. Laikposmā, kad norēķinu uzskaites mēraparāti noņemti, lai tos remontētu, izlietotās gāzes daudzumu nosaka pēc gāzes iekārtas un aparāta vidējās slodzes diennaktī iepriekšējā mēneša laikā.

42. Patērētājs savā gāzes apgādes sistēmā papildus norēķinu uzskaites mēraparātam var uzstādīt kontroles mēraparātus (uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma patērētās gāzes daudzuma, slodzes un gāzes parametru kontrolei un uzskaitei), ja tiek ievērotas norēķinu uzskaites mēraparātu uzstādīšanas prasības. Šie aparāti i r Patērētāja īpašums, un to uzstādīšana nav jāsaskaņo ar Piegādātāju.

43. Patērētājs, kas saņem gāzi no Realizētāja gāzes tīkliem, norēķinu uzskaites mēraparātu uzstādīšanu saskaņo ar Realizētāju. Apakšpatērētājs, kas saņem gāzi no Patērētāja gāzes tīkliem, norēķinu uzskaites mēraparātu uzstādīšanu saskaņo ar Patērētāju.

V. Piegādātāja tiesības un pienākumi

44. Piegādātājs saskaņā ar līgumu nodrošina Patērētājam dabas gāzes piegādi līdz piederības robežai, bet sašķidrinātās gāzes piegādi — līdz piederības robežai vai tieši Patērētājam. Dabas gāzes fizikāli ķīmiskajiem parametriem jāatbilst šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem parametriem. Sašķidrinātās gāzes fizikāli ķīmiskajiem parametriem jāatbilst šo noteikumu 2.pielikumā norādītajiem parametriem.

45. Par piederības robežu tiek noteikta vieta aiz noslēgierīces gāzes vada pievadā vai cita līgumam pievienotajā robežaktā noteikta vieta.

46. Piegādātājs gāzi piegādā atbilstoši līgumā noteiktajam apjomam. Pieļaujamā dabas gāzes piegādes apjoma un kvalitātes parametru novirze diennaktī nedrīkst pārsniegt līgumā noteikto novirzi.

47. Piegādātājs nav atbildīgs Patērētājam par tehnoloģiskiem gāzes padeves pārtraukumiem (gāzes apgādes sistēmas drošības ierīču darbības traucējumu izraisīts gāzes padeves pārtraukums, kas nav radies personāla vainas dēļ, un tādēļ gāzes apgādes sistēmā nepieciešama atkārtota gāzes padeve) līdz 24 stundām, kā arī par ilgākiem gāzes padeves pārtraukumiem, ja tas ir saskaņots ar Patērētāju līgumā noteiktajā kārtībā, kā arī šo noteikumu 65.punktā norādītajos gadījumos.

48. Šo noteikumu 65.punktā norādītajos gadījumos, kā arī ja gāzes padeve pārtraukta ilgāk par 24 stundām un tas ir saskaņots ar Patērētāju, Piegādātājam jāpiegādā Patērētājam nepiegādātās gāzes daudzums par padeves brīdī esošo gāzes cenu līgumā noteiktajā apmērā kārtējā gada laikā jebkurā Patērētājam pieņemamā laikposmā vai, ja Patērētājs veicis iepriekšēju samaksu, jākompensē nepiegādātās gāzes vērtība naudas izteiksmē. Ja gāzes padeve pārtraukta tieši Piegādātāja personāla vainas dēļ, Piegādātājs līgumā noteiktajā kārtībā sedz Patērētājam nodarītos zaudējumus.

49. Piegādātājam Patērētāja iesniegums par gāzes padeves pārtraukumiem vai tās neatbilstošu kvalitāti jāizskata un jāsniedz atbilde iesniedzējam piecu darbadienu laikā.

50. Ja puses nevar vienoties, sastāda domstarpību protokolu. To izskata Energoapgādes regulēšanas padome, kas pieņem abām pusēm saistošu lēmumu. Likumā noteiktajā kārtībā lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

51. Piegādātājs ir atbildīgs Patērētājam par gāzes padeves atjaunošanu tehniski iespējami īsākā laikposmā saskaņā ar šo noteikumu 48.punktu.

52. Faktisko gāzes padeves pārtraukuma laiku atbilstoši uzskaites mēraparātu rādījumiem Piegādātājs un Patērētājs reģistrē attiecīgajā iesniegumu reģistrācijas dokumentācijā (žurnālā u.c.) un norāda arī attiecīgos iemeslus.

53. Piegādātājs ir atbildīgs par gāzes avārijas dienesta uzturēšanu, tā materiāltehnisko nodrošinājumu, avārijas seku likvidēšanas plāna izstrādāšanu, kurā jāiekļauj arī pasākumi cilvēku un vides aizsardzībai, kā arī ir atbildīgs par savlaicīgu avārijas seku likvidēšanu. Ja Piegādātājam nav avārijas dienesta, tam ir pienākums par šo darbu izpildi slēgt līgumu ar citu avārijas dienestu.

54. Piegādātājam ir tiesības pieprasīt, lai Patērētājs ievērotu līgumā paredzētās saistības un Patērētāja pienākumus, kā arī izdarītu izmaiņas gāzes apgādes sistēmā un tās tehniskajā apkopē, ja tas nepieciešams, lai sekmētu tās drošu darbību.

VI. Patērētāja tiesības un pienākumi

55. Ēkas īpašnieks (viņa pilnvarotā persona) ir atbildīgs par iekšējo gāzes apgādes sistēmu. Tiešais Patērētājs ir atbildīgs par gāzes iekārtas un aparatūras darbību.

56. Patērētājs ir atbildīgs par tā apsaimniekošanā esošās gāzes apgādes sistēmas tehnisko stāvokli un apkopi atbilstoši ekspluatācijas un drošības noteikumu prasībām gāzes saimniecībā, kā arī par savlaicīgu Piegādātāja prasību izpildi.

57. Ja nepieciešams, Patērētājs pēc saskaņošanas ar Piegādātāju drīkst mainīt līgumā noteikto gāzes patēriņa režīmu.

58. Patērētājam, kura gāzes iekārtai vai aparatūrai atbilstoši tehnoloģiskajam procesam ir nepieciešama garantēta nepārtraukta gāzes padeve, līgumā jānosaka veicamo pasākumu komplekss gāzes piegādes drošuma garantēšanai vai cita kurināmā izmantošanas iespēja.

59. Patērētāja pienākumi:

59.1. uzturēt tehniskajā kārtībā Patērētāja gāzes apgādes sistēmu, gāzes iekārtas un aparatūru, norēķinu uzskaites mēraparātus un skaitītājus, automātiskās regulēšanas iekārtas un pretavārijas drošības līdzekļus un nodrošināt to tehnisko apkopi;

59.2. nodrošināt Piegādātāja uzstādīto norēķinu uzskaites mēraparātu, skaitītāju un to plombu saglabāšanu (plombas drīkst noņemt tikai Piegādātājs), kā arī 24 stundu laikā ziņot Piegādātājam par visiem norēķinu uzskaites mēraparātu un skaitītāju bojājumiem;

59.3. ievērot līgumā noteikto gāzes patēriņa režīmu un nodrošināt attiecīgā gāzes apjoma pieņemšanu;

59.4. ievērot par enerģētiku atbildīgā ministra un Piegādātāja noteiktos gāzes patēriņa ierobežojumus saskaņā ar attiecīgiem gāzes padeves pārtraukuma grafikiem, kas saskaņā ar likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” noteikti gāzes deficīta vai avāriju gadījumiem;

59.5. nodrošināt Piegādātāja pilnvaroto pārstāvju netraucētu piekļūšanu Patērētāja (izņemot iedzīvotāju) gāzes apgādes sistēmām, norēķinu uzskaites mēraparātiem un skaitītājiem jebkurā diennakts laikā un atļaut uzstādīt papildu telemehāniskus līdzekļus, lai veiktu automatizētu gāzes patēriņa režīma un daudzuma kontroli;

59.6. līgumā noteiktajā kārtībā reģistrēt datus par izlietotās gāzes daudzumu un ziņot par to Piegādātājam, kā arī izdarīt maksājumus līgumā noteiktajos termiņos;

59.7. ja notiek ar gāzes noplūdi saistīta avārija, nekavējoties atvienot bojātos gāzes tīklus, iekārtas un aparatūru un ziņot par to Piegādātājam;

59.8. saskaņot ar Piegādātāju gāzes apgādes sistēmu (arī gāzes vadu, pa kuriem piegādā gāzi citiem Patērētājiem) atvienošanu, remontu un to pievienošanu pēc remonta, kā arī jaunu gāzes apgādes sistēmu pievienošanu;

59.9. ievērot Piegādātāja vai cita Patērētāja gāzes vadu aizsardzības noteikumus un atļaut brīvu pieeju un piebraukšanu tiem, lai remontētu, pievienotu vai atvienotu gāzes sistēmu vai veiktu tās apskati. Gāzes tīklu aizsargjoslas zonā saskaņā ar Aizsargjoslu likumu aizliegta būvniecība un zemes darbi, kā arī aizliegts bez Piegādātāja atļaujas novietot dažādus materiālus;

59.10. nekavējoties ziņot Piegādātāja avārijas dienestam par gāzes padeves pārtraukumu, izmantojot telefonogrammu vai citus saziņas līdzekļus.

60. Ja ir saņemta neatbilstošas kvalitātes gāze, iesniegums Piegādātājam jāiesniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā attiecīgās darbadienas laikā.

61. Ja Patērētāja vainas dēļ ir traucēta gāzes piegāde citiem Patērētājiem, vainīgais Patērētājs ir atbildīgs saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

62. Patērētāja tiesības:

62.1. mēneša laikā iesniegt Piegādātājam sūdzību par Piegādātāja pilnvaroto personu nepamatotām prasībām gāzes izmantošanas jomā;

62.2. pieprasīt no Piegādātāja informāciju par gāzes tarifiem un izlietoto gāze s daudzumu;

62.3. pieprasīt no Piegādātāja informāciju par neplānotiem gāzes padeves pārtraukumiem un gāzes padeves atjaunošanu;

62.4. iesniegt prasību Energoapgādes regulēšanas padomē vai tiesā, ja Piegādātājs pārkāpj šajos noteikumos vai līgumā noteiktās prasības.

VII. Gāzes piegādes pārtraukšana un ierobežošana

63. Piegādātājs ir tiesīgs nekavējoties pārtraukt gāzes padevi šādos gadījumos:

63.1. Patērētājs neievēro Piegādātāja noteiktos gāzes patēriņa ierobežojumus (59.4.apakšpunkts);

63.2. Patērētājs ir patvaļīgi noņēmis vai sabojājis norēķinu uzskaites mēraparātus un skaitītājus vai to plombas, vai ar tiem saistītus telemehāniskus līdzekļus;

63.3. Patērētāja gāzes iekārtas ir pievienotas pirms norēķinu uzskaites mēraparāta vai skaitītāja;

63.4. Patērētāja gāzes apgādes sistēmās ir bojājumi, kas var izraisīt avāriju un nelaimes gadījumus vai traucēt citu Patērētāju apgādi ar gāzi, un nav veikti Piegādātāja ierosinātie pasākumi to novēršanai;

63.5. Patērētājs neļauj Piegādātāja pārstāvim kontrolēt gāzes apgādes sistēmas darbību un norēķinu uzskaites mēraparātu vai skaitītāju darbību (59.5.apakšpunkts);

63.6. Patērētājs nenodrošina savas gāzes apgādes sistēmas tehnisko apkopi un drošības tehnikas noteikumu izpildi.

64. Piegādātājs ir tiesīgs, brīdinot piecas darbadienas iepriekš, pārtraukt gāzes padevi šādos gadījumos:

64.1. nav noslēgts līgums vai nav pagarināts līgumā noteiktais termiņš;

64.2. Patērētājs neievēro līgumā noteikto gāzes patēriņa režīmu (59.3.apakšpunkts);

64.3. Patērētājs bez rakstiska saskaņojuma ar Piegādātāju savai gāzes apgādes sistēmai patvaļīgi ir pievienojis jaunas gāzes apgādes sistēmas vai gāzes iekārtas un aparātus vai cita Patērētāja gāzes apgādes sistēmas, iekārtas un aparātus;

64.4. Patērētājs noteiktajos termiņos nenorēķinās par izlietoto gāzi.

65. Piegādātājs nav atbildīgs Patērētājam par gāzes padeves pārtraukumiem šādos gadījumos:

65.1. ja iestājusies nepārvarama vara;

65.2. apzinātas vai neapzinātas Patērētāja personāla vai citu personu nepareizas un normatīvajiem aktiem neatbilstošas darbības gadījumos;

65.3. ja Patērētājam saskaņā ar līgumu ir paredzēta iespēja gāzes vietā izmantot citu kurināmo.

66. Patērētājs, kura gāzes iekārtai vai aparatūrai atbilstoši tehnoloģiskajam procesam vai citu nosacījumu dēļ nav pieļaujams gāzes padeves pārtraukums un kura līgumā ar Piegādātāju nav paredzēta garantēta nepārtraukta gāzes padeve (58.punkts), par saviem līdzekļiem nodrošina cita neatkarīga gāzes pievada izbūvi vai cita veida kurināmā izmantošanu.

67. Par gāzes padeves pārtraukumu sakarā ar plānotu gāzes apgādes sistēmu atvienošanu Piegādātājs Patērētāju brīdina rakstiski ne vēlāk kā piecas darbadienas iepriekš. Ja piecu darbadienu laikā pēc brīdinājuma izteikšanas neizdodas saskaņot gāzes apgādes sistēmu atvienošanas laiku, Piegādātājs nosaka šo laiku patstāvīgi, izvēloties to pēc iespējas ārpus Patērētāja gāzes patēriņa laika, un paziņo par to Patērētājam. Par gāzes apgādes sistēmu atvienošanas laiku Patērētāju atkārtoti brīdina 24 stundas pirms šo sistēmu atvienošanas.

68. Lai veiktu neatliekamus pasākumus avārijas un bojājumu novēršanai, Piegādātājam ir tiesības atvienot Patērētāja gāzes apgādes sistēmas. Piegādātājs pirms tam steidzamības kārtībā brīdina Patērētāju, bet pēc tam paziņo Patērētājam par gāzes atvienošanas iemeslu.

69. Patērētājam ir tiesības saņemt no Piegādātāja pilnu informāciju par bojājumu novēršanas gaitu un termiņiem.

VIII. Norēķini par izlietoto gāzi

70. Norēķinu periods ir mēnesis. Norēķinus par izlietoto gāzi Patērētājs izdara saskaņā ar maksājuma dokumentiem, kurus izraksta Piegādātājs vai Patērētājs.

71. Piegādātājs realizē gāzi Patērētājam saskaņā ar likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem tarifiem.

72. Par gāzes tarifu pareizu piemērošanu atbild Piegādātājs.

73. Par gāzes tarifa izmaiņām Piegādātājs informē Patērētāju ne vēlāk kā 30 dienas pirms to stāšanās spēkā.

74. Ja ir izdarītas gāzes tarifa izmaiņas, Patērētājs tarifa izmaiņu spēkā stāšanās dienā fiksē norēķinu uzskaites mēraparātu vai skaitītāju rādījumus un paziņo tos Piegādātājam.

75. Ja Patērētājs pēc tarifa izmaiņu stāšanās spēkā nepaziņo norēķinu uzskaites mēraparātu vai skaitītāja rādījumus, Piegādātājs ir tiesīgs izrakstīt maksājuma dokumentus atbilstoši jaunajam tarifam vai cenai.

76. Kārtību, kādā veicami maksājumi par izlietoto gāzi, nosaka Piegādātāja un Patērētāja līgumā.

77. Patērētājam piegādāto gāzes daudzumu, veicot tā uzskaiti ar skaitītāju, nosaka pēc skaitītāja rādījuma.

78. Patērētājs piegādāto dabas gāzes daudzumu nosaka kubikmetros saskaņā ar norēķinu uzskaites mēraparāta rādījumiem, kurus pārrēķina normālkubikmetros (normālkubikmetrs (nm3) — ar norēķinu uzskaites mēraparātu fiksētais patērētās dabas gāzes daudzums, kas pārrēķināts atbilstoši noteiktie m gāzes standarta stāvokļa parametriem (temperatūra 20 °C, spiediens 1,01325 x 105 Pa, gāzes normatīvā kaloritāte 7900 kkal/m3)), un atbilstoši tiem veic norēķinu.

79. Ja norēķinu uzskaites mēraparāts nav uzstādīts uz piederības robežas, gāzes zudumu gāzes tīklos no piederības robežas līdz norēķinu uzskaites mēraparāta uzstādīšanas vietai nosaka, veicot aprēķinus, un attiecīgo lielumu pieskaita Patērētajam piegādātās gāzes daudzumam vai atskaita no minētā daudzuma.

80. Saņemot sašķidrināto gāzi, Patērētājs norēķinās ar Piegādātāju. Piegādātājs sašķidrināto gāzi piegādā uz gāzes rezervuāriem vai gāzes balonos tieši Patērētājam. Piegādātās gāzes daudzumu nosaka pēc svara.

81. Līgumsoda un kavējuma naudas apmērus nosaka līgumā. Par attiecīgo norēķinu periodu tie tiek maksāti vienlaikus ar galīgo norēķinu.

82. Ja Patērētājs ir patvaļīgi pievienojis gāzes iekārtas un aparātus, mainījis norēķinu uzskaites mēraparātu vai skaitītāju pievienošanas shēmu, noņēmis plombas, sabojājis mēraparātus vai skaitītājus vai traucējis to normālu darbību, Piegādātājam ir tiesības noteikt patērēto gāzes daudzumu, veicot aprēķinus, un par patērēto gāzi piemērot tarifu trīskāršā apmērā. Aprēķinus veic, ņemot vērā faktiski patērēto gāzi līdzīgā laikposmā.

83. Ja nav iespējams precīzi noteikt gāzes nelikumīgas lietošanas sākumu, par sākumu pieņem norēķinu uzskaites mēraparāta vai skaitītāja pēdējās pārbaudes vai uzstādīšanas laiku, bet ne ilgāku par diviem gadiem.

84. Ja konstatē šo noteikumu 82.punktā minēto pārkāpumu, Piegādātāja pārstāvis Patērētāja klātbūtnē sastāda aktu. Patērētāja atteikšanās parakstīt aktu neatbrīvo viņu no pienākuma samaksāt līgumsodu.

85. Ja norēķinu uzskaites mēraparāti vai skaitītāji ir bojāti vai atvienoti, lai veiktu remontu vai pārbaudi, par katru diennakti, kad mēraparāti nestrādā, izlietoto gāzes daudzumu nosaka atbilstoši gāzes iekārtas un aparātu vidējai slodzei diennaktī pēdējā mēneša laikā vai sezonu maiņas periodā — atbilstoši tarifā fiksētajām patēriņa normām.

86. Ja objektīvu iemeslu dēļ norēķinu uzskaites mēraparāta vai skaitītāja darbību ilgstoši nav iespējams atjaunot, Piegādātājs vienojas ar Patērētāju par norēķinu kārtību un norēķinu uzskaites mēraparāta darbības atjaunošanas termiņu.

87. Ja gāzi lieto nelikumīgi, kā arī ja Patērētājs atkārtoti kavē piekļūšanu norēķinu uzskaites mēraparātiem, Piegādātājs ir tiesīgs pieprasīt, lai Patērētājs izdarītu izmaiņas gāzes apgādes sistēmā un nepieļautu analogus gadījumus.

88. Piegādātājs ir tiesīgs pieprasīt, lai Patērētājs izdarītu starpnorēķinu maksājumus, ja tas paredzēts līgumā.

89. Ja Patērētājs atkārtoti aizkavē maksājumus par izlietoto gāzi, Piegādātājs ir tiesīgs, slēdzot jaunu līgumu, noteikt iepriekšēju samaksu mēneša vidējā maksājuma apmērā, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc kārtas.

90 . Ja maksājuma dokumentos konstatē kļūdu vai nepareizu norēķinu uzskaites mēraparāta vai skaitītāja stāvokļa nolasījumu, Patērētājam par to jāpaziņo Piegādātājam 10 darbadienu laikā.

91. Ne vēlāk kā 10 darbadienu laikā pēc Patērētāja iesnieguma saņemšanas Piegādātājs pārbauda aprēķinus un, ja nepieciešams, arī norēķinu uzskaites mēraparātus vai skaitītājus. Pārbaudes rezultāti jāpaziņo Patērētājam.

92. Ja konstatē kļūdu norēķinu uzskaitē vai aprēķinos par izlietoto gāzi, Piegādātājs izdara pārrēķinu par pēdējo norēķinu periodu vai laikposmu no iepriekšējās norēķinu uzskaites mēraparātu vai skaitītāju pārbaudes.

93. Ja Patērētājs vēlas pārtraukt gāzes lietošanu (lauzt līgumu), Patērētājs brīdina par to Piegādātāju 10 darbadienas iepriekš un pēc gāzes lietošanas pārtraukšanas piecu darbadienu laikā norēķinās par izlietoto gāzi.

94. Ja Patērētājs gāzes iekārtu vai aparatūru ir nodevis citai juridiskajai personai un par to nav informējis Piegādātāju, Patērētājs ir atbildīgs par izlietotās gāzes samaksu līdz līguma noslēgšanai ar jauno Patērētāju.

95. Piegādātājs ir tiesīgs izdarīt izlietotās gāzes pārrēķinu par laikposmu, kad gāzes caurplūde ir mazāka par Patērētāja norēķinu uzskaites mēraparāta zemāko pieļaujamo mērījumu robežu (pēc mēraparāta pases noteiktā zemākā garantētā mērījuma robeža), pieņemot, ka caurplūdes lielums ir vienāds ar zemāko pieļaujamo mērījumu robežu, ja līgumā nav paredzēts citādi.

96. Ja rodas domstarpības, Piegādātājs un Patērētājs abpusēji vienojas par veidu, kādā izdarāmi aprēķini par izlietoto gāzi. Ja puses nevienojas, domstarpības izskata Energoapgādes regulēšanas padome, kas pieņem abām pusēm saistošu lēmumu. Lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

97. Patērētājs ir tiesīgs pieprasīt pārtraukt gāzes padevi uz laiku, nepārtraucot līguma darbību.

IX. Gāzes lietošanas nosacījumi iedzīvotājiem

98. Uz dzīvokļos, dzīvojamajās un saimniecības ēkās izvietotajām Patērētāja gāzes apgādes sistēmām attiecas arī šo noteikumu iepriekšējās nodaļās noteiktie nosacījumi.

99. Saskaņā ar šo noteikumu II un III nodaļu Piegādātājs gāzes tīkliem pievieno dzīvojamajās un saimniecības ēkās izvietotās Patērētāja gāzes apgādes sistēmas, kā arī gāzi patērējošos aparātus dzīvokļos.

100. Dzīvokļos, dzīvojamajās un saimniecības ēkās atļauts lietot gāzes aparatūru (apkurei, karstā ūdens sildīšanai u.c.), kura uzstādīta saskaņā ar gāzes apgādes sistēmas projektu.

101. Ēkas īpašnieks (viņa pilnvarotā persona) un Patērētājs bez Piegādātāja atļaujas nedrīkst savai gāzes apgādes sistēmai pievienot cita Patērētāja gāzes apgādes sistēmu un padot gāzi ārpus sava nekustamā īpašuma.

102. Par Patērētāja gāzes apgādes sistēmas tehnisko stāvokli un apkopi atbild ēkas īpašnieks (viņa pilnvarotā persona), un viņam jānodrošina šīs sistēmas uzturēšana, lai Piegādātājs varētu nepārtraukti padot gāzi Patērētājam.

103. Patērētāja gāzes apgādes sistēmas tehnisko apkopi saskaņā ar tehniskās apkopes līgumā noteikto maksu var veikt Piegādātājs vai cita specializēta licencēta organizācija.

104. Par gāzes aparatūras pareizu un drošu lietošanu atbild Patērētājs (īpašnieks).

105. Par piederības robežu starp Piegādātāju un dzīvojamās vai saimniecības ēkas īpašnieku nosaka vietu aiz noslēgierīces gāzes vada ievadā vai citu līgumam pievienotajā robežaktā norādītu vietu.

1 06. Iedzīvotāju patērētās gāzes daudzumu nosaka atbilstoši skaitītāja rādījumiem vai tarifā fiksētajām patēriņa normām uz vienu iedzīvotāju, ja nav skaitītāja.

107. Gazificētajās dzīvojamajās ēkās skaitītājus uzstāda Piegādātājs par saviem līdzekļiem un apkalpo saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu. Visās gazificējamajās dzīvojamajās ēkās skaitītājus piegādā un uzstāda Piegādātājs par saviem līdzekļiem saskaņā ar gāzes apgādes sistēmas projektu.

108. Par uzstādīto skaitītāju saglabāšanu atbild ēkas īpašnieks (viņa pilnvarotā persona) vai dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks.

109. Vairākģimeņu dzīvokļos, kuros gāzes patēriņu uzskaita viens skaitītājs, norēķinus par gāzi veic atbildīgais īrnieks, kuru nosaka dzīvojamās ēkas īpašnieks (viņa pilnvarotā persona). Izlietotās gāzes daudzumu pēc savstarpējas vienošanās sadala starp īrniekiem proporcionāli iedzīvotāju skaitam un dzīvokļa kopējai platībai, ja gāzi izmanto dzīvokļa apkurei. Ja, savstarpēji norēķinoties par izlietoto gāzi, īrniekiem rodas domstarpības, tās izšķir ēkas īpašnieks vai tiesa.

110. Lai kontrolētu skaitītāju un nolasītu rādījumus, Piegādātāja pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības, uzrādot dienesta apliecību, kurā norādītas šādas tiesības, no pulksten 7 līdz 23 piekļūt Patērētāja iekšējo gāzes vadu sistēmai. Patērētājam un ēkas īpašniekam (viņa pilnvarotajai personai) jānodrošina Piegādātāja pilnvaroto pārstāvju piekļūšana iekšējo gāzes vadu sistēmai minēto darbu izpildei. Ja norādītajā laikā piekļūšana tai nav iespējama, Patērētājs pēc Piegādātāja pieprasījuma paziņo par iespējamo skaitītāju kontroles laiku. Gāzes skaitītājus un aparatūru nedrīkst aizkraut un novietot uz tiem priekšmetus. Ja skaitītājiem un aparatūrai nav iespējams piekļūt, Piegādātājs rakstiski brīdina Patērētāju un ir tiesīgs pēc trim darbadienām pēc brīdinājuma izteikšanas pārtraukt gāzes padevi attiecīgajam Patērētājam.

111. Ja gāzi lieto patvaļīgi, Piegādātāja pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības lūgt tiesībaizsardzības iestāžu palīdzību, lai likumā noteiktajā kārtībā iekļūtu Patērētāja telpās jebkurā diennakts laikā.

112. Ja dzīvojamās, saimniecības ēkas vai dzīvokļa īpašnieks (viņa pilnvarotā persona) izīrē telpas juridiskajām vai fiziskajām personām, par to jāpaziņo Piegādātājam un jāpārbauda skaitītāja esamība.

113. Dzīvojamās ēkas īpašniekam (viņa pilnvarotajai personai), slēdzot telpu īres līgumu ar īrnieku, jāinformē Piegādātājs un Patērētājs (īrnieks) par to, ka piecu darbadienu laikā ar Piegādātāju noslēdzams līgums par gāzes piegādi, ja īrnieks vēlas lietot gāzi.

114. Ja norēķinus īrnieks, ēkas īpašnieks (viņa pilnvarotā persona) veic pašapkalpošanās kārtībā, maksāšanas paziņojumu un kvīti aizpilda Patērētājs un norēķinās ar Piegādātāju par attiecīgo norēķinu periodu līdz nākamā norēķinu perioda divdesmitajam datumam.

115. Par katru nokavēto maksājuma dienu jāmaksā kavējuma nauda — 0,15 % no parāda summas, ja līgumā nav noteikts citādi.

116. Ja maksājumi par izlietoto gāzi nav izdarīti 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda, Piegādātājs ir tiesīgs pārtraukt gāzes padevi Patērētājam. Ne vēlāk kā trīs darbadienas pirms gāzes padeves pārtraukšanas Piegādātājam par to jābrīdina Patērētājs.

117. Patērētājam gāzes padevi atkārtoti atjauno piecu darbadienu laikā pēc tam, kad Patērētājs ir samaksājis parādu, kavējuma naudu un sedzis Piegādātāja aprēķinātos gāzes padeves pārtraukšanas un atjaunošanas izdevumus.

118. Ja Patērētājs, nolasot skaitītāja rādījumus, aizpildot maksājuma dokumentus un kārtojot maksājumus, ir kļūdījies, Piegādātājs izdara pārrēķinu nākamajā norēķinu periodā.

119. Ja Patērētājam rodas šaubas par gāzes skaitītāja rādījumiem, Patērētājs par to paziņo Piegādātājam. Pēc Patērētāja pieprasījuma Piegādātājs izdara skaitītāja pārbaudi. Ja ārpuskārtas pārbaudē nav konstatēti trūkumi skaitītāja darbībā, ar skaitītāja pārbaudi saistītos izdevumus sedz Patērētājs.

120. Ja maksājumus par izlietoto gāzi veic ar starpnieka palīdzību, norēķinu kārtību un termiņus nosaka ēkas īpašnieka (viņa pilnvarotās personas) un Piegādātāja līgumā.

121. Skaitītāja pārbaudes vai remonta laikā uzstāda citu skaitītāju vai arī aprēķinus par izlietoto gāzi izdara atbilstoši vidējai pēdējā mēneša slodzei.

122. Ja Piegādātājam un Patērētājam rodas domstarpības par izlietotās gāzes maksājumu parādiem un citiem ar gāzes lietošanu saistītiem zaudējumiem Piegādātājam, tās izšķir tiesa likumā noteiktajā kārtībā.

123. Ja Piegādātājs konstatē tīšus skaitītāja bojājumus, ir bojātas vai norautas skaitītāja un gāzes vadu plombas vai izdarīti citi pārkāpumi, kuru dēļ ir samazināts gāzes patēriņa rādījuma lielums vai radīta iespēja gāzi lietot bez maksas, Piegādātājs sastāda aktu divos eksemplāros, no kuriem vienu eksemplāru izsniedz Patērētājam. Akts ir spēkā arī tad, ja Patērētājs atsakās to parakstīt. Piegādātājs, pamatojoties uz aktu, izdara pārrēķinu tarifa trīskāršā apmērā par laikposmu no pēdējās Piegādātāja izdarītās pārbaudes vai skaitītāja uzstādīšanas dienas. Patērētājam gāzes padevi atjauno pēc tam, kad Patērētājs ir samaksājis par izlietoto gāzi un sedzis ar gāzes atvienošanu un pievienošanu saistītos izdevumus.

124. Patērētāja pienākumi:

124.1. atbilstoši Piegādātāja apstiprinātajai maksājumu kārtībai maksājumus par gāzi veikt 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda beigām. Norēķinu periods ir kalendāra mēnesis;

124.2. nekavējoties paziņot Piegādātājam par konstatētajiem skaitītāja bojājumiem, bojātām vai norautām skaitītāja vai gāzes vadu plombām;

124.3. segt izdevumus, kas saistīti ar Piegādātājam radītajiem zaudējumiem, ja Patērētājs ir izdarījis izmaiņas gāzes vadu pievadā skaitītājam vai sabojājis minēto pievadu, skaitītāju vai plombas;

124.4. ievērot Piegādātāja pilnvarotā pārstāvja norādījumus par izmaiņām Patērētāja gāzes apgādes iekšējā sistēmā un tās tehniskajā apkopē, lai nodrošinātu sistēmas drošu darbību un līgumā noteikto saistību ievērošanu;

124.5. ja tiek lauzts līgums, paziņot par to Piegādātājam desmit darbadienas iepriekš un pēc gāzes lietošanas pārtraukšanas piecu darbadienu laikā norēķināties par izlietoto gāzi.

125. Patērētāja tiesības:

125.1. saņemt no Piegādātāja gāzi atbilstoši līgumam;

125.2. pieprasīt no Piegādātāja informāciju par izlietotās gāzes daudzumu, veiktajiem maksājumiem, gāzes tarifiem un to piemērošanu, kā arī pārbaudīt un salīdzināt skaitītāju rādījumus;

125.3. ar dzīvojamās ēkas īpašnieka (viņa pilnvarotās personas) rakstisku piekrišanu pārveidot Patērētāja gāzes apgādes iekšējo sistēmu;

125.4. pieprasīt no Piegādātāja informāciju par neplānotiem gāzes padeves pārtraukumiem un tās pievienošanu;

125.5. vērsties Energoapgādes regulēšanas padomē vai tiesā, ja Piegādātājs pārkāpj šos noteikumus vai līgumā noteiktās prasības.

126. Piegādātāja pienākumi:

126.1. piegādāt atbilstoši standartam dabas gāzi līdz piederības robežai un sašķidrināto gāzi — līdz piederības robežai vai tieši Patērētājam;

126.2. nodrošināt ēkas īpašnieka teritorijā un telpās izvietoto Piegādātāja gāzes tīklu un gāzes apgādes iekšējo sistēmu uzturēšanu atbilstoši tehniskās ekspluatācijas un drošības tehnikas noteikumu prasībām;

126.3. pēc darbu veikšanas ēkas īpašnieka teritorijā vai telpās, kurās izvietoti Piegādātāja gāzes tīkli, sakārtot teritoriju un telpas un atlīdzināt tiešos materiālos zaudējumus, kas radušies, izbūvējot vai ekspluatējot gāzes tīklus. Tiešo zaudējumu aprēķinu veic Piegādātājs un ēkas īpašnieks pēc savstarpējas vienošanās. Ja puses vienoties nevar, strīdu izšķir tiesa;

126.4. sniegt informāciju un konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar gāzes lietošanu, tarifu izmaiņām, to piemērošanu un norēķinu kārtību;

126.5. 10 darbadienu laikā pēc tam, kad saņemts Patērētāja iesniegums par kļūdu norēķinos vai nepareizu skaitītāja rādījumu vai nolasījumu, pārbaudīt aprēķinus un, ja nepieciešams, arī skaitītāju. Pārbaudes rezultāti jāpaziņo Patērētājam. Iesniegums par skaitītāja pārbaudi vai kļūdu maksājuma dokumentā neatbrīvo Patērētāju no pienākuma noteiktajā termiņā izdarīt maksājumus;

126.6. piecas darbadienas pirms gāzes tīklu remonta uzsākšanas brīdināt Patērētāju ar ēkas īpašnieka (viņa pilnvarotās personas) starpniecību par gāzes atvienošanu.

127. Piegādātāja tiesības:

127.1. noteikt iepriekšēju samaksu mēneša vidējā maksājuma apmērā, (bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc kārtas), ja Patērētājs neievēro noteikto samaksas kārtību;

127.2. aprēķināt kavējuma naudu par katru nokavēto dienu 0,15 % apmērā no parāda summas;

127.3. pārtraukt gāzes padevi Patērētājam, ja:

127.3.1. laikus nav samaksāts par izlietoto gāzi (114.punkts);

127.3.2. gāzes aparatūra gāzes vadam ir pievienota patvaļīgi;

127.3.3. Patērētājs ir nelikumīgi lietojis gāzi, sabojājis skaitītāju vai skaitītāja un gāzes vadu plombas;

127.3.4. gāzes apgādes iekšējās sistēmas tehniskais stāvoklis var izraisīt avāriju, sprādzienu, ugunsgrēku vai nelaimes gadījumu;

127.3.5. Patērētājs ar savu rīcību atkārtoti tīši kavē Piegādātāja pilnvaroto pārstāvju darbību un piekļūšanu skaitītājiem un gāzes apgādes iekšējai sistēmai, lai veiktu apskati un kontrolētu gāzes izlietošanu;

127.3.6. Patērētājs nepilda līguma nosacījumus.

128. Dzīvojamās un saimniecības ēkas īpašnieka (viņa pilnvarotās personas) pienākumi:

1 28.1. uzturēt kārtībā Patērētāja gāzes apgādes sistēmas, lai gāzes Patērētāji (īrnieki) varētu nepārtraukti saņemt gāzi no Piegādātāja;

128.2. nodrošināt periodiskas gazificēto telpu vēdināšanas un dūmkanālu pārbaudes un tīrīšanu;

128.3. uzturēt kārtībā ēku pagrabos ievadīto inženierkomunikāciju ievadu noblīvējumu un nodrošināt pagrabu vēdināšanu;

128.4. nekavējoties ziņot Piegādātāja avārijas dienestam par gāzes noplūdi un nodrošināt Piegādātāja avārijas dienesta darbinieku iekļūšanu telpās, lai likvidētu avārijas iespējamību;

128.5. nekavējoties ziņot Piegādātājam par gazificēto objektu atvienošanu no gāzes padeves vai to iznomāšanu juridiskajām personām.

129. Dzīvojamās un saimniecības ēkas īpašnieka (viņa pilnvarotās personas) tiesības:

129.1. pieprasīt no Piegādātāja informāciju par ēkā izvietoto Patērētāju (īrnieku) maksājumiem par patērēto gāzi;

129.2. pieprasīt, lai Piegādātājs pārtrauktu gāzes padevi, ja tiek veikts ēkas iekšējās gāzes vadu sistēmas vai ēkas remonts;

129.3. pieprasīt, lai Piegādātājs pārtrauktu gāzes padevi ēkā izvietotajām Patērētāja (īrnieka) gāzes iekārtām un aparatūrai, ja:

129.3.1. Patērētājs (īrnieks) nav noslēdzis līgumu;

129.3.2. Patērētājs (īrnieks) nemaksā par patērēto gāzi (ja maksu iekasē ēkas īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona);

129.3.3. gāzes aparatūras tehniskais stāvoklis neatbilst drošības noteikumu prasībām;

129.3.4. Patērētājs (īrnieks) pārkāpj gāzes drošas lietošanas noteikumus un tas var izraisīt avāriju un nelaimes gadījumus ar cilvēkiem;

129.4. vērsties Energoapgādes regulēšanas padomē vai tiesā, ja Piegādātājs pārkāpj šos noteikumus vai līgumā noteiktās prasības.

X. Sašķidrinātās gāzes balonu iekārtas uzstādīšanas, balonu piegādes, nomaiņas un lietošanas nosacījumi

130. Tiesības uzstādīt sašķidrinātās gāzes balonu iekārtas un piegādāt, nomainīt un pārdot balonus ir sašķidrinātās gāzes piegādes licencētiem uzņēmumiem un sertificētām personām. Patērētājam ir tiesības uzstādīt gāzes balonu iekārtas un transportēt un nomainīt gāzes balonus.

131. Uzstādot sašķidrinātās gāzes balonu iekārtu, jāievēro Piegādātāja izstrādātā gāzes balonu iekārtu uzstādīšanas un gāzes balonu piegādes, nomaiņas un lietošanas instrukcijas, kuras Piegādātājs izsniedz Patērētājam.

132. Par sašķidrinātās gāzes balonu iekārtas uzstādīšanu, gāzes balonu piegādi, nomaiņu un lietošanu saskaņā ar šiem noteikumiem ir atbildīgs Patērētājs vai tā juridiskā un fiziskā persona, kura veic šos darbus.

133. Par sašķidrinātās gāzes balona tehnisko stāvokli atbild Piegādātājs. Pēc balona iegādes par tā tehnisko stāvokli atbild Patērētājs.

134. Patērētājs ir tiesīgs pirms gāzes balona iegādes pieprasīt balonā iepildītās sašķidrinātās gāzes svara un balona tehniskā stāvokļa vizuālo pārbaudi, kā arī gāzes kvalitātes sertifikāta kopiju vai garantijas talonu par gāzes sastāva atbilstību šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem rādītājiem.

135. Ja Patērētājs gāzes balonu pārvadāšanai izmanto nespecializētu transportlīdzekli, jāievēro nosacījums, ka šādi var transportēt ne vairāk kā 50 kg sašķidrinātās gāzes.

Ministru prezidents G.Krasts

Ekonomikas ministrs A.Sausnītis

1.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 20.janvāra
noteikumiem nr.23

Dabas gāzes fizikāli ķīmiskie rādītāji

Nr.
p.k.
Rādītājs Mērvienība Norma
1. Zemākā siltumspēja pie spiediena 1,01325 x 105 Pa un +20 °C mJ/m3  (kkal/m3 31,8 (7600)
2.

Vobes skaitļa augstākā robeža

mJ/m3  (kkal/m3 41,2 – 54,5 (9850 – 13000)
3. Vobes skaitļa pieļaujamā atkāpe no nominālā rādītāja ne vairāk kā ±5
4. Sērūdeņraža masas koncentrācija g/m3 ne vairāk kā 0,02
5.. Merkaptāna sēra masas koncentrācija  g/m3 ne vairāk kā 0,036
6. Skābekļa tilpuma daļa  % ne vairāk kā 1,0
7. Mehānisko piemaisījumu masa g/m3 ne vairāk kā 0,001
8. Gāzes smakas intensitāte pie 1% koncentrācijas gaisā balles ne mazāk kā 3

Ekonomikas ministrs A.Sausnītis

2.pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 20.janvāra
noteikumiem nr.23

Sašķidrinātās gāzes fizikāli ķīmiskie rādītāji

Nr.
p.k.
Rādītājs Mērvienība Norma
1. Komponentu masas daļa:  %  
1.1. metāna, etāna un etilēna summa    ne vairāk kā 4
1.2. propāna un propilēna summa   ne mazāk kā 60
1.3. butāna un butilēna summa   netiek normēta
2. Šķidrās fāzes tilpuma daļa +20 °C temperatūrā (to skaitā ogļūdeņraži C5 un augstāki)  % 1
3. Piesātināto tvaiku pārspiediens: 106 Pa (kg/cm2)  
3.1. +45 °C temperatūrā   ne vairāk kā 1,6 (16)
3.2. -20 °C temperatūrā   ne mazāk kā 0,16 (1,6)
4. Sērūdeņraža un merkaptāna sēra masas daļa: % ne vairāk kā 0,015
  to skaitā sērūdeņradis  % ne vairāk kā 0,003
5. Ūdens    nav pieļaujams
6. Sārms   nav pieļaujams
7. Gāzes smakas intensitāte pie 0,4 % koncentrācijas gaisā balles ne mazāk kā 3

 Ekonomikas ministrs A.Sausnītis

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!