Par attīstību un drošību abpus Baltijas krastiem

Šodien, 22.janvārī, Rīgā Baltijas jūras valstu padomes valdību vadītāju otrajā sanāksmē satiekas delegācijas no vienpadsmit valstīm, Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības

Dānijas Karalistes premjerministrs

Pols Nīrups Rasmusens

Igaunijas Republikas premjerministrs Marts Sīmans

Islandes Republikas premjerministrs Dāvids Odsons

Krievijas Federācijas Ministru kabineta priekšsēdētājs Viktors Černomirdins

Latvijas Republikas Ministru prezidents

Guntars Krasts

Lietuvas Republikas premjerministrs Ģedimins Vagnoris

Norvēģijas Karalistes premjerministrs Šels Magne Bundevīks

Polijas Republikas Ministru padomes

priekšsēdētājs Ježijs Karols Buzeks

Somijas Republikas premjerministrs Pāvo Tapio Liponens

Vācijas Federatīvās Republikas

kanclers Helmūts Kols

Zviedrijas Karalistes premjerministrs Jērans Persons

Eiropas Komisijas prezidents Žaks Santērs

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas

Apvienotās Karalistes premjerministra vietnieks Džons Preskots

Dānijas Karalistes ārlietu ministrs Nilss Helvegs Petersens

Pols Nīrups Rasmusens, Dānijas Karalistes

premjerministrs

(BJVP valstu vadītāju otrās sanāksmes līdzpriekšsēdētājs)

Dzimis 1943. gada 15. jūnijā Esbjergā, kur arī ieguvis sākotnējo izglītību. Studējis ekonomiku Kopenhāgenas universitātē, ko beidzis 1971. gadā. No 1971. līdz 1986. g. strādājis par ekonomistu Dānijas Arodbiedrību padomē, 1980. g. izvirzoties par galveno ekonomistu. Pēc tam strādājis Dānijas Darba ņēmēju kapitāla pensiju fondā par izpilddirektoru. 1987. g. ievēlēts par Dānijas Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāja vietnieku un 1988. g. ievēlēts parlamentā. No 1988. līdz 1992. g. vadījis parlamenta Tirdzniecības un rūpniecības komiteju. 1992. g. kļuvis par Dānijas Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāju un arī par savas partijas parlamentārās grupas vadītāju. No 1993. g. janvāra līdz 1994. g. septembrim — Dānijas premjerministrs. Pēc 1994. g. septembra vēlēšanām — premjerministrs kā trīs partiju mazākuma valdības vadītājs. Kopš 1996. g. 30. decembra — Dānijas premjerministrs kā divu partiju mazākuma valdības vadītājs.

Nilss Helvegs Petersens,

Dānijas Karalistes

ārlietu ministrs

Dzimis 1939. gada 17. janvārī Odensē. 1965.g. saņēmis jurista diplomu Kopenhāgenas universitātē. 1961. — 1962.g. studējis politikas zinātni Stanfordas universitātē Kalifornijā. No 1966. gada 22. novembra līdz 1974. gada 30. septembrim Folkentingā pārstāvējis sociālliberāļu partiju. No 1974. līdz 1977. gadam strādājis EK struktūrās. No 1977. gada februāra līdz 1993. gada janvārim un atkārtoti no 1994. gada — parlamenta loceklis. No 1968. līdz 1974. gadam — parlamenta ārlietu komitejas loceklis. 1972. — 1974.g., 1977.—1978.g., 1982. — 1988.g. un 1990. — 1993.g. — EEK parlamentārās komitejas loceklis. No 1982. līdz 1984.g. — parlamenta Ekonomikas un politikas komitejas loceklis. 1978. — 1988.g. — Sociālliberālās partijas parlamentārās grupas vadītājs. No 1988. gada jūnija līdz 1990. gada decembrim bijis ekonomikas ministrs. 1993. — 1996.g. bijis ārlietu ministrs divās valdībās. 1996.g. 30.decembrī atkārtoti iecelts par ārlietu ministru.

Marts Sīmans,

Igaunijas Republikas premjerministrs

Dzimis 1946. gadā Kilinginemmē, Pērnavas rajonā. 1971. g. beidzis Tartu universitātes Vēstures un valodniecības fakultāti ar specializāciju psiholoģijā un filoloģijā. Pēc augstskolas — Darba un administrācijas zinātniskās organizācijas laboratorijas psihologs, vēlāk — laboratorijas vadītāja vietnieks. No 1975. līdz 1982. g. — Tartu universitātes Filozofijas fakultātes vecākais zinātniskais līdzstrādnieks. Kopš 1982. g. — Igaunijas Televīzijas žurnālists un programmu departamenta ģenerāldirektora vietnieks. 1987. g. kļuvis par Igaunijas Radio vadītāju, 1989. g. — par Igaunijas Televīzijas ģenerāldirektoru. No 1992. g. strādājis par reklāmtelevīzijas izpilddirektoru. 1995. g. martā ievēlēts parlamentā un kļuvis par Koalīcijas partijas parlamenta frakcijas priekšsēdētāju, kā arī par Konstitucionālās komitejas locekli. Koalīcijas partijas priekšsēdētājs. Runā igauņu, somu un krievu valodā, lasa arī vāciski. Ir divi bērni. Vaļasprieks: sports, makšķerēšana, lasīšana un filozofija.

Dāvids Odsons,

Islandes Republikas premjerministrs

Dzimis 1948. gada 17. janvārī Reikjavīkā. 1970. g. absolvējis Reikjavīkas koledžu, 1976. g. — Islandes universitātes Juridisko fakultāti.

No 1970. līdz 1972. g. — Reikjavīkas teātra vecākais ierēdnis, 1973. un 1974. g. — laikraksta “Morgunbladed” parlamenta reportieris. 1975.–1976. g. strādājis Reikjavīkas Veselības apdrošināšanas fondā, vienlaikus arī Reikvajavīkas Mākslas festivāla izpildkomitejas priekšsēdētājs. No 1978. līdz 1982. g. — Reikjavīkas Veselības apdrošināšanas fonda izpilddirektors. 1982. g. ievēlēts par Reikjavīkas mēru, šajā amatā bijis deviņus gadus. 1991. g. aprīlī ievēlēts Islandes parlamentā. Šajā pašā mēnesī kļuvis par Islandes premjerministru. No 1968. līdz 1975. g. piedalījies valsts raidstacijas programmu veidošanā. Līdzautors divām lugām, kas iestudētas Islandes teātros, kā arī četru televīzijas lugu autors. Sarakstījis aprakstu grāmatu “Neatkarības kustība”, kas izdota 1981. g., 1973. g. pārtulkojis igauņu antikomunista Andersa Kinga grāmatu “Igaunija — maza tauta ārvalsts varas jūgā”. Precējies. Premjerministra kundze ir medicīnas māsa, dēls studē jurisprudenci.

Viktors Černomirdins,

Krievijas Federācijas Ministru kabineta priekšsēdētājs

Dzimis 1938. gada 9. aprīlī Orenburgas apgabalā. 1966. g. beidzis Kuibiševas politehnisko institūtu, 1972. g. — Vissavienības neklātienes politehnisko institūtu, iegūstot inženiera tehnologa un inženiera ekonomista specialitātes. Tehnisko zinātņu kandidāts. Pēc augstskolas beigšanas strādājis Orskas naftas pārstrādes rūpnīcā, 1967. g. pārgājis partijas darbā, līdz 1973. g. pildot dažādus amatus PSKP Orskas pilsētas komitejā. No 1973. līdz 1978. g. — lielas gāzes un naftas pārstrādes rūpnīcas direktors Orenburgā, no 1978. līdz 1982. g. — PSKP Centrālās komitejas instruktors smagās rūpniecības jautājumos. No 1982. līdz 1983. g. — PSRS gāzes rūpniecības ministra vietnieks, no 1983. līdz 1985. g. — vienlaikus arī Vissavienības ražošanas apvienības “Tjumengazprom” priekšnieks. No 1985. līdz 1989. g. — PSRS gāzes rūpniecības ministrs, pēc tam — Krievijas valsts gāzes koncerna “Gazprom” valdes priekšsēdētājs. 1992. g. iecelts par Krievijas Federācijas valdības priekšsēdētāja vietnieku un tā paša gada 15. decembrī — par Krievijas Federācijas valdības priekšsēdētāju.

Guntars Krasts, Latvijas Republikas

Ministru prezidents

(BJVP valstu vadītāju otrās sanāksmes līdzpriekšsēdētājs)

Guntars Krasts dzimis 1957. gada 16. oktobrī Rīgā. 1976. g. beidzis Rīgas 31. vidusskolu, 1983. g. — Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti. Pēc augstskolas beigšanas astoņus gadus strādājis par zinātnisko līdzstrādnieku Latvijas Valsts Lauksaimniecības ekonomikas zinātniskās pētniecības institūtā. No 1991. līdz 1995. g. — uzņēmējs. Kopš 1995. g. — ekonomikas ministrs. 1997. g. 7. augustā Saeima izteica uzticību Guntaram Krastam kā Ministru prezidentam un viņa Ministru kabinetam. Vairāk nekā 30 Latvijā un ārzemēs publicētu zinātnisko rakstu autors. Ministru prezidenta kundze ir pedagoģe, trīs dēli. Pārvalda latviešu, angļu un krievu valodu. Vaļasprieks: tūrisms, peldēšana un slēpošana.

Ģedimins Vagnoris, Lietuvas Republikas premjerministrs

Dzimis 1957. gada 10. jūnijā Vilkaiču ciemā, Pluņģes rajonā. 1980. g. beidzis Viļņas Valsts Tehnisko universitāti, inženieris ekonomists, trīs gadus strādājis Viļņas VTU un 1987. g. ieguvis ekonomikas zinātņu doktora grādu. No 1988. g. — Lietuvas Zinātņu akadēmijas vecākais zinātniskais līdzstrādnieks. 1990. g. ievēlēts Lietuvas Augstākajā padomē, bijis arī Augstākās padomes Prezidija loceklis. 1991. un 1992. g. — pirmo reizi Lietuvas Republikas premjerministrs. Līdz 1993. g. nav bijis saistīts ne ar vienu partiju. Tagad — Tēvzemes savienības / Lietuvas Konservatīvās partijas valdes priešsēdētājs. Kā Tēvzemes savienības kandidāts ievēlēts Seimā un saskaņā ar Lietuvas Republikas prezidenta 1996. g. 28. novembra dekrētu iecelts par Lietuvas Republikas premjerministru. Premjerministra kundze Nijole ir inženiere. Ģimenē divi skolas vecuma bērni — Tomass un Reda.

Šels Magne Bundevīks,

Norvēģijas Karalistes premjerministrs

Dzimis 1947. gada 3. septembrī Mollē. Pēc izglītības garīdznieks, 1975. g. ieguvis teoloģijas bakalaura grādu un 1979. g. ordinēts par mācītāju. 1972. un 1973. g. — Nēsodenas pašvaldības un skolu valdes loceklis, arī valsts sekretārs premjerministra birojā. No 1969. līdz 1973. g. — Norvēģijas parlamenta Stortinga deputāts no Mēres un Rumsdāles apgabala, kopš 1973. g. — pastāvīgs parlamenta loceklis. No 1973. līdz 1977. g. — Baznīcas un izglītības lietu komisijas loceklis, no 1977. līdz 1983. g. — Finansu komisijas loceklis. Darbojies parlamenta ārlietu un konstitucionālajā komisijā, kā arī Aizsardzības komisijā. Vairākkārt (1981.–1983; 1986.–1989. un 1993.–1997. g.) bijis Norvēģijas parlamenta priekšsēdētājs. No 1983. līdz 1986. g. — Norvēģijas baznīcas un izglītības lietu ministrs, 1989.–1990. g. — ārlietu ministrs. No 1975. līdz 1983. g. — Kristīgās tautas partijas priekšsēdētāja vietnieks, no 1983. līdz 1995. g. — partijas priekšsēdētājs. Izdevis grāmatu “Trešā alternatīva. Kristīgi demokrātiskā politika Norvēģijā”.

Ježijs Karols Buzeks, Polijas Republikas

Ministru padomes priekšsēdētājs

Dzimis 1940. gada 3. jūlijā Smilovicē. Beidzis Silēzijas politehniskā institūta Mehānikas fakultāti, inženierķīmiķis, tehnisko zinātņu profesors. Strādājis Polijas Zinātņu akadēmijas inženierķīmijas institūtā Glivicē. Daudzu zinātnisku rakstu un monogrāfiju autors. Aktīvi piedalījies “Solidaritātes” kustībā kopš tās izveidošanas. Palīdzējis veidot “Solidaritātes” pagrīdes struktūras, aktīvi piedalījies “Solidaritātes” vietējo un nacionālo struktūru darbā, apvienības 1., 4., 5. un 6. nacionālā kongresa priekšsēdētājs. Bijis “Solidaritātes” vēlēšanu akcijas programmas ekonomiskās daļas līdzautors. Pārvalda poļu un angļu valodu. Luterānis. Ministru padomes priekšsēdētāja kundze Ludgarda strādā Polijas Zinātņu akadēmijā, meita Agneška mācās Varšavas teātra augstskolā. Vaļasprieks: dzeja, teātris, teniss un jāšanas sports, burāšana.

Pāvo Tapio Liponens, Somijas Republikas premjerministrs

Dzimis 1941. gada 23. aprīlī Turtolā. Sabiedrisko darbību sācis kā studentu avīzes redaktors no 1963. līdz 1965. g. Pēc tam divus gadus — Somijas valsts radio ārštata reportieris. No 1967. līdz 1979. g. — Somijas Sociāldemokrātu partijas pētniecības un starptautisko lietu sekretārs un partijas politiskās nodaļas vadītājs. No 1979. līdz 1982. g. — premjerministra privātsekretārs, bet no 1989. līdz 1991. g. vadījis Somijas Starptautisko attiecību institūtu. No 1985. g. — Helsinku pilsētas padomes loceklis. No 1987. līdz 1990 g. — Somijas Sociāldemokrātu partijas komitejas loceklis, no 1990. līdz 1993. g. — partijas padomes loceklis. No 1985. līdz 1992. g. — partijas Helsinku rajona organizācijas priekšsēdētājs. Kopš 1993. g. — Somijas Sociāldemokrātu partijas priekšsēdētājs. No 1983. līdz 1987. g. un kopš 1991. g. — Somijas parlamenta deputāts, 1995. gada martā un aprīlī — parlamenta spīkers. Politisko zinātņu kandidāts.

Helmūts Kols,

Vācijas Federatīvās Republikas kanclers

Dzimis 1930. gada 3. aprīlī Ludvigshāfenā. Sešpadsmit gadu vecumā iestājies Kristīgo demokrātu savienībā. Pēc vidusskolas beigšanas no 1950. g. līdz 1958. g. studējis vēsturi, jurisprudenci un politoloģiju. 1960. g. ievēlēts Reinzemes–Pfalcas parlamentā, 1966. g. — par Kristīgo demokrātu savienības priekšsēdētāju Reinzemē–Pfalcā. 1969. g. ievēlēts par Reinzemes–Pfalcas Ministru prezidentu. 1973. g. kļuvis par Kristīgo demokrātu savienības priekšsēdētāju. 1982. gadā ievēlēts par Vācijas Federatīvās Republikas kancleru. Atkārtotu panākumu H.Kola vadītā koalīcijas valdība guvusi 1987. g. vēlēšanās. 1990. g. 2. decembrī H.Kola vadītā koalīcijas valdība uzvarējusi pirmajās Visvācijas Bundestāga vēlēšanās.

Jērans Persons, Zviedrijas Karalistes premjerministrs

Dzimis 1949. gada 20. janvārī Vingekerā. 1969. g. beidzis vidusskolu, apgūstot arī inženiera specialitāti. No 1969. līdz 1971. g. studējis Ērebras universitātes koledžā. 1971. g. ievēlēts par Zviedrijas Sociāldemokrātu jaunatnes savienības organizācijas sekretāru, no 1972. līdz 1975. g. — savienības valdes loceklis. No 1973. līdz 1974. g. — karadienests. No 1974. līdz 1976. g. — Sērmlandes strādnieku izglītības asociācijas sekretārs. No 1976. līdz 1989. g. — Opundas krājbankas vicepriekšsēdētājs, arī Sērmlandes patērētāju kooperatīvās savienības priekšsēdētājs. No 1979 līdz 1984. g. — parlamenta deputāts. No 1985. līdz 1989. g. — Katerinholmas municipālais komisārs. No 1989. līdz 1991. g. — izglītības valsts ministrs. 1991. un 1992. g. parlamenta Pastāvīgās lauksaimniecības komitejas priekšsēdētājs. No 1992. līdz 1996. g. — arī Sociāldemokrātu partijas Sērmlandes rajona organizācijas priekšsēdētājs. No 1994. līdz 1996. g. — finansu ministrs. Kopš 1996. g. — Zviedrijas Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs. Kopš 1996. g. — Zviedrijas premjerministrs.

Žaks Santērs,

Eiropas Komisijas

prezidents

Dzimis 1937. gada 18. maijā Vaserbilligā, Luksemburgā. Studējis Politisko zinātņu institūtā Parīzē, tiesību zinātņu doktors. No 1961. līdz 1965. g. strādājis Luksemburgas Apelācijas tiesā par advokātu, bijis arī darba un sociālās nodrošināšanas ministra atašejs, pēc tam līdz 1972. g. — valdības atašejs, nākamos divus gadus — Kristīgi sociālās partijas parlamentārais sekretārs, pēc tam — valsts sekretārs kultūras un sociālajos jautājumos. No 1972. līdz 1974. g. — Kristīgo sociālistu partijas ģenerālsekretārs un no 1974. līdz 1982. g. — partijas priekšsēdētājs.

No 1975. līdz 1979. g. — Eiropas Parlamenta loceklis, 1975. — 1977. g. — EP viceprezidents. No 1976. līdz 1979. g. — Luksemburgas domnieks, pēc tam līdz 1984. g. — finansu, darba un sociālās nodrošināšanas ministrs. No 1984. līdz 1989. g. — premjerministrs, valsts ministrs un finansu ministrs, vadījis Pasaules banku. No 1987. līdz 1990. g. — Eiropas Tautas partijas priekšsēdētājs. No 1989. līdz 1994. gadam — premjerministrs, valsts ministrs un kultūras ministrs. Šajā laikā arī vadījis Starptautisko Valūtas fondu un bijis Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas vadītājs. Precējies, ir divi dēli.

Džons Preskots, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (Eiropas Savienības prezidējošās valsts) premjerministra vietnieks

Dzimis 1938. gada 31. maijā Ziemeļvelsā. Beidzis Raskina koledžu Oksfordā un Hulla universitāti. No 1955. līdz 1963. g. nodarbināts jūras flotē, pēc tam piecus gadus — Jūrnieku apvienības ierēdnis. Kopš 1970. g. — parlamenta deputāts. Drīz vien izvirzījies par vienu no opozīcijas vadošajiem politiķiem — bijis opozīcijas spīkers Tirdzniecības flotē un transporta jomā. 1983. g. kļuvis par transporta lietu sekretāru ēnu kabinetā, pēc tam ēnu kabinetos pildījis nodarbinātības, enerģētikas, transporta un atkal nodarbinātības sekretāra pienākumus. 1994. g. ievēlēts par Leiboristu partijas līdera vietnieku. Kopš 1997. g. — premjerministra vietnieks un valsts sekretārs vides, transporta un reģionālajos jautājumos. Politiskās intereses saistītas ar nodarbinātību, enerģētiku, kodolatbruņošanos, Eiropas un reģionālo politiku, kuģniecību un transportu. Vaļasprieks: peldēšana un niršana, mūzika un teātris. Precējies, ir divi dēli.

“LV” informācija

(no ĀM un citiem avotiem)