Informācija

Cik patērējam, tik spējam saražot

Turpinājums

no 1.lpp.

Uldis Apels, Zemkopības ministrijas

Informācijas departamenta direktors,— “Latvijas Vēstnesim”

Apskatot atsevišķu gaļas veidu iepirkuma cenas, 1997. gadā visaugstākās tās bija cūkgaļai, taču par apmēram tādu pašu procentu zemākas — liellopu gaļai salīdzinājumā ar 1996. gadu. Nedaudz augstākas 1997. gadā nekā 1996. gadā bija putnu gaļas iepirkuma cenas.

— Liellopu gaļas ražošanas tendences,— komentēja Uldis Apels,— ir jāskata Eiropas liellopu gaļas patēriņa kontekstā. Šobrīd Eiropā ir pietiekami liela liellopu gaļas krīze sakarā ar liellopu spongioformās encefalopātijas (LSE) izplatīšanos, un patērētāji priekšroku aizvien vairāk dod cūkgaļai. Un šeit ieteikt zemniekam — audzēt vai, gluži pretēji, neaudzēt liellopus gaļai,— nevar. Katram pašam ir jāskatās un jārēķina, cik tas būs rentabli.

Informācijas departamenta direktors apstiprināja faktu, ka veiktie aprēķini liecina — Latvijā tiešām parādās diezgan liels daudzums nenosakāmas izcelsmes gaļas. Taču apgalvot, ka šī gaļa ir tikai un vienīgi kontrabandas prece, arī nav pamata. Iespējams, ka daļa nezināmās izcelsmes gaļas ir Latvijas iekšējā tirgus nesakārtotības rezultāts. Zemnieki, iespējams, pārdod lopus uzpircējiem, un tie, apejot nodokļus, šo gaļu realizē tālāk. Līdz ar to arī parādās tāds patērētās gaļas daudzums, kas nav nonācis nekādā uzskaitē. Gan no Zemkopības ministrijas un tās pakļautībā esošo dienestu, kā arī no valdības puses ir centieni šos jautājumus sakārtot. Taču, cik veiksmīgi ir šie centieni, to var uzskatāmi redzēt arī ieilgušajā strīdā par mazjaudas kautuvēm. Diemžēl mūsu pašu valstī ir tādi, pārsvarā politiskie, spēki, kuri cenšas traucēt iekšējā tirgus sakārtošanu...

Kā vēsta Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, pagājušajā gadā visu veidu saimniecībās Latvijā tika saražoti 97 tūkstoši tonnu gaļas. Salīdzinājumā ar 1996. gadu (103,6 tūkst. t.) — 93,6%. Nedaudz kritusies arī olu ražošanas intensitāte — 1997. gadā tika saražoti 464,7 miljoni olu, kas salīdzinājumā ar 1996. gadā saražotajiem 470 miljoniem olu ir 98,7 procenti.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības redaktore

Lopkopības produkcijas ražošana un pārdošana 1995.–1997.*

1995 1996 1997 1997/1995 %

Saražota gaļa 169300 1036XX-XXXXX 57,3%

Pārdota gaļa 54405 41841 37290* 68,5%*

Pārdots no saražotā, % 32,1% 40,4% 38,4%

Saražots piens 947700 922700 985300 104,0%

Pārdots piens 321455 360848 359210* 111,7%*

Pārdots no saražotā, % 33,9% 39,1% 36,5%

* — pārdotā apjoma prognoze Pēc ZM Informācijas departaments

Gaļas ražošana un pārdošana, 1995.–1997.*, tonnas

Piena ražošana un pārdošana, 1995.–1997.*, tonnas

Par sertificētām lopkautuvēm

Andris Rāviņš,

zemkopības ministrs, — “Latvijas Vēstnesim”

Aizvakar, 20. janvārī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas sēdē tika izskatīts jautājums par mazjaudas kautuvēm (sīkāk par izveidojušos situāciju skat. “LV” 1998. gada 7. janvāra materiālu “Starp kūti un gaļas galdu”). Zemkopības ministrs Andris Rāviņš “Latvijas Vēstnesim” par apakškomisijā pieņemto lēmumu teica:

— Pats šīs apakškomisijas sēdē nepiedalījos, bet esmu par to informēts. Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisija izskatīja jautājumu par mazjaudas kautuvēm, lai vai nu ierosinātu Zemkopības ministriju šo jautājumu pārskatīt, vai arī atstātu spēkā noteikumus, kas pēc gadu garā pārejas perioda ar 1998. gada 1. janvāri stājās spēkā. Apakškomisija ar balsu vairākumu (pēc neoficiāliem datiem 7 — par, 4 — pret) nolēma, ka noteikumi par mazjaudas kautuvēm paliek spēkā. Tas nozīmē, ka visi lopi, kuru gaļu paredzēts realizēt visu veidu tirdzniecības vietās, jākauj sertificētās kautuvēs. Acīmredzot deputātu vairākums atbalsta viedokli, ka kārtībai ir jābūt, un saprot arī, ka uzreiz nekas nenotiek. Viss kārtojas un arī sakārtosies pakāpeniski.

Tas nenozīmē, ka Zemkopības ministrija šiem jautājumiem uzmanību vairs nepievērsīs. Gluži pretēji — mēs veicam pašreizējās situācijas izpēti, vācam informāciju par stāvokli katrā Latvijas rajonā, jo zinām, ka tā katrā rajonā ir atšķirīga. Rajonu lauksaimniecības departamenti apkopo gan kaušanas izmaksu cenas, gan attālumus starp kautuvēm un zemnieku saimniecībām. Mēs negribam radīt zemniekiem nepārvaramas problēmas, bet neatkarīgi no mūsu vēlmēm dažos rajonos problēmas būs. Sevišķi Latgales pusē. Tādēļ varētu tikt pieņemts īpašs lēmums attiecībā uz atsevišķiem rajoniem. Diskusiju gaitā atklājās ļoti daudz neizdarību, kuras ir jānovērš gan Veterinārajam dienestam, gan arī pašiem lauku uzņēmējiem. Gan darba stila, gan attieksmes ziņā, lai neradītu paši sev liekas problēmas. Taču arī visas šīs lietas ir atrisināmas.

Apakškomisijas pozitīvais lēmums par mazjaudas kautuvju noteikumu palikšanu spēkā nozīmē, ka šis jautājums tālākai izskatīšanai Ministru kabinetā virzīts netiks.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības redaktore