Lai sveicam bijušo rīdzinieku tālajās Visuma tālēs

Prof. Jānis Stradiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Pēdējā gada laikā nereti redzam televīzijas ekrānos vai lasām laikrakstos par Visuma orbitālās stacijas “Mir” sasniegumiem un nedienām. Šajā starptautiskajā apkalpē mainās amerikāņu, vācu, franču, krievu komandas locekļi, bet nemainīgi paliek komandieris Anatolijs Solovjovs. Šis visai pieredzējušais kosmonauts ir dzimis rīdzinieks, bērnību aizvadījis Bolderājā, kādu laiku mācījies Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, pēc tam dienējis aviācijā, bet kopš 1976. gada norīkots kosmonautu vienībā. 1988. gadā Solovjovs veicis savu pirmo kosmosa lidojumu. Tas zīmīgs tajā ziņā, ka kosmonauts toreiz paņēmis līdzi izcilā rīdzinieka – izgudrotāja un astronautikas teorētiķa Frīdriha Candera fotogrāfiju, kuru pēc tam nodevis Frīdriha Candera muzejā Rīgā. A.Solovjovs visilgāk no visiem astronautiem uzturējies atklātā kosmosā, un arī kosmisko lidojumu ilguma ziņā ir viens no pirmajiem pasaulē. Viņš pavisam 16 reizes izgājis atklātā kosmosā un tur kopumā uzturējies 75 stundas.

1998. gada 16. janvārī kosmonauts A.Solovjovs kļuva 50 gadus vecs. Savu apaļo dzimšanas dienu viņš sagaidīja kosmosā. Gadu mijā Rīgā viesojās Frīdriha Candera ģimenes pārstāvji — meita Astra no Maskavas un viņas brālēns Joahims Jirgensens no Bavārijas. Izmantojot šo gadījumu un domājot arī par F.Candera vārda un ideju popularizēšanu, Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā nosūtīju (ar A.Canderes starpniecību) Tālo kosmosa lidojumu centram A.Solovjovam adresētu apsveikumu (skat. zemāk) , lūdzot to nodot viņa jubilejas dienā. Izrādās, A.Solovjovs kosmosā šad tad lasot laikrakstus, arī Rīgā iznākošo krievu izdevumu “Subota”. A.Solovjova bijušo dienesta biedru skaitā ir pašreizējo Latvijas Gaisa spēku pārstāvji, kas viņu atceras kā inteliģentu, kompetentu un draudzīgu cilvēku. Šāds iespaids palicis arī man no tikšanās reizēm Rīgā, kad A.Solovjovs apmeklēja Medicīnas vēstures muzeju un F.Candera muzeju un rīkoja tikšanos ar kosmisko lidojumu interesentiem tagadējā Kongresu namā.

Lidojumi Visuma telpā tiek veikti ne tikai lielvalstu, ne tikai militārinterešu, bet arī visas cilvēces interesēs, tie ļauj paplašināt mūsu ietekmes loku, cilvēka iespējas kosmosā, ļauj izdarīt filozofiskus vispārinājumus un dod arī praktisku guvumu. Ne velti pazīstamais režisors un fantastisko sacerējumu autors Stīvs Spilbergs dibinājis Starpplanētu biedrību ( Planetary Society ), kuras biedri gūst iespēju iegādāties ārpuskārtas biļetes pirmajam lidojumam uz Marsu — lidojumam, kuru pirmais zinātniski mēģināja izstrādāt Frīdrihs Canders jau pirms 70 gadiem. Lai kā mēs vērtētu Krievijas brīžam aroganto un netaisnīgo nostāju pret neatkarīgo Latviju, krievu nācijas devums zinātnē un tehnoloģijā, īpaši Visuma pētniecībā, mums jāvērtē ar cieņu.

Kārļa Irbīša grāmatas “Latvju aviācija un tās pionieri” prezentācijas reizē Aizsardzības ministrijā atcerējāmies arī Frīdrihu Canderu, Anatoliju Solovjovu, Teodoru Kalepu un citus šīs jomas pārstāvjus, kas šādā vai tādā veidā nesuši Rīgas vārdu plašajā pasaulē un pat Visuma tālēs.

LZA viceprezidents Jānis Stradiņš —

kosmonautam Anatolijam Solovjovam:

Augsti godājamais kosmonaut

Anatolij Solovjov,

sūtu Jums sirsnīgus sveicienus Jaunajā gadā no Jūsu dzimtās pilsētas Rīgas un no Latvijas Zinātņu akadēmijas. Sekojam Jūsu varonīgajam lidojumam kosmosa stacijā “Mir”, esam sajūsmā par vīrišķību un māku, ar kādu Jūs pārvarat neiedomājamās grūtības un klizmas. Esam iepriecināti, ka arī šajos grūtajos laikos Cilvēka un visas cilvēces iekļaušanās Visuma telpā turpinās, ka zinātne joprojām nepazīst robežas.

Rīga ir dzimtā pilsēta arī Frīdriham Canderam, vienam no raķešbūves un astronautikas celmlaužiem. Viņa vārds nav aizmirsts, Rīgā darbojas Candera muzejs, mūsu Zinātņu akadēmija piešķir Candera balvas zinātniekiem.

Būsim priecīgi kādu jauku dienu pēc atgriešanās uz Zemes sveikt Jūs Rīgā kā mūsu Zinātņu akadēmijas viesi un godināt Jūsu izcilo veikumu.

Novēlot veselību, laimi un sekmīgu lidojuma nobeigumu, — Jūsu

Rīgā 1998.g. 1.janvārī Jānis Stradiņš